Identitātes estētika: literatūra, folklora un māksla – nacionālās identitātes vēsturiskās zīmes un mūsdienu simboli (2010-2013)

Informācija no Valsts pētījumu programmas "Nacionālā identitāte" mājas lapas.

Projekta vadītāji:

Benedikts Kalnačs, Dr. habil. philol., Ausma Cimdiņa, Dr. philol.

Projekta uzdevumi:

Pievērst uzmanību latviešu literatūras, folkloras un mākslas procesiem, personībām un to realizēšanās aspektiem nacionālās identitātes un kultūras kontekstu aspektā.

Pievērsties literatūras procesu un tekstu analīzei un interpretācijai kā vienam no prioritārajiem virzieniem mūsdienu humanitārajās zinātnēs. Izvēlēties tekstus (tā sauktos pamattekstus), kuriem ir bijusi īpaša nozīme individuālo un kolektīvo identitāšu veidošanās procesā, refleksijas, analīzes un interpretācijas procesā padarīt tos par jēgpilniem un mūsdienīgiem kultūrtekstiem.

Verbalizēt arhetipisko struktūru klātbūtni nacionālajā kultūrā; atklāt, kā latviešu rakstniecība no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām ir bijusi un ir viens no visspēcīgākajiem nacionālās kultūridentitātes veidotājiem un nesējiem, radot tēlus un motīvus, kam bijusi izcila spēja transformēties citās mākslinieciskās jaunrades formās (teātrī, kino, mūzikā, tēlotājmākslā), kā arī ārpusliterārā vidē Latvijas koptēla konturējumos.

Aktualizējot latviešu kultūridentitātes jautājumus, pievērst uzmanību arī cittautu kultūrtekstiem, to nozīmei un recepcijas īpatnībām latviešu valodas un kultūras vidē.

Gatavot izdošanai un publicēt letonikas avotus literatūras, folkloras un mākslas nozarē.

Pētīt latviešu literatūras procesu, personības un kultūras kontaktus kā nacionālās identitātes veidotājus, analizēt un izvērtēt latviešu rakstniecības procesu lokālajā, reģionālajā un Eiropas rakstniecības kontekstā, pētīt mūsdienu literatūrteorētisko skolu atziņas un to izmantojumu latviešu rakstniecības analīzes procesā.

Veikt pētījumus par latviešu un klasiskās literatūras pamattekstiem, konstatējot teksta jēgas un nozīmes izmaiņas laikā gaitā un atkarībā no lasītāja lasīšanas un interpretācijas konteksta.

Pētīt folkloru un folkloristiku identitāšu poētikas kontekstā: 1) atklājot saikni starp lokālo zināšanu un identitāšu izpausmes folkloriskajām formām un to transformācijām tekstualizētā un delokalizētā / nacionalizētā kultūras mantojumā; 2) analizējot nozares intelektuālās vēstures un laikmeta patības procesu krustpunktus; 3) apzinot tradicionālās kultūras vērtību transformāciju un adaptāciju mūsdienu vidē.

Veikt pētījumus latviešu teātra, kino un mūzikas vēstures un aktualitāšu apzināšanā un izvērtēšanā, aplūkojot šo mākslas veidu nozīmi un funkcionalitāti Latvijas sabiedrībā no pirmsākumiem līdz mūsdienām. Analizēt dažādu kultūras tradīciju lomu latviskās un Latvijas identitātes veidošanās procesā.

Apkopot materiālus par Rīgas Domu un Rīgas 17. gs. arhitektūras mantojumu. Veidot akadēmisku un reizē arī vizuāli tveramu un atraktīvu informācijas kopu Rīgas arhitektūras un mākslas aspektu izzināšanai atbilstoši mūsdienu jaunāko tehnoloģiju iespējām CD formātā.

Pētīt Latvijas tekstu krievu literatūrā, Latvijas rakstnieku dzīvi un darbu Krievijā; latviešu autoru tekstu tulkojumus krievu valodā, to sabiedrisko rezonansi un vērtējumu krievu literatūras kritikā un publicistikā.

Tēmas:

1. tēma. Latviešu literatūra kā nacionālās identitātes veidotāja un atspoguļotāja: lokālie, reģionālie un Eiropas konteksti (vad. B. Kalnačs).

2. tēma. Pamatteksti: teorija, tradīcija, jaunrade. Teksts un starpkultūru performances Latvijā (vad. A. Cimdiņa).

3. tēma. Folklora un folkloristika – mantojums un identitātes poētika (vad. D. Bula).

4. tēma. Teātris, mūzika un kino: vēsture un aktualitātes. (vad. G. Zeltiņa).

5. tēma. Rīgas arhitektūras un mākslas vērtības 13.–17. gs. (vad. E. Grosmane).

Pēdējo reizi labots: 24.02.2022 12:20:26