KRĀJUMS
Latviešu folkloras krātuvē tiek glabāti dažāda veida materiāli: ar roku rakstīti vai drukāti manuskripti, audio un video ieraksti, kā arī fotogrāfijas un zīmējumi.
Dibinot Latviešu folkloras krātuvi, tika izstrādāti materiāla kārtošanas un glabāšanas principi, lai padarītu savākto folkloru pieejamu un lietojumu. Materiāla sistematizācijā un kataloģizācijā tika izmantota 20. gs. 20. gadu starptautiskā pieredze. Līdz mūsdienām arhivēšanas principi pamatos nav mainījušies — folkloras materiālu apstrāde sākas ar reģistrāciju un žanra noteikšanu. Katram atsevišķas personas vai iestādes vākumam tiek piešķirts savs numurs, un katram folkloras tekstam tiek dots kārtas numurs attiecīgajā vākumā. Tādējādi katrs LFK nonākušais folkloras teksts jeb variants kļūst par reģistrētu arhīva vienību.
Līdz šim reģistrētas 2260 folkloras kolekcijas. Viena un tā paša vācēja materiāli aizvien tiek pievienoti viņa iepriekšējam vākumam. Tādējādi veidojas apjoma ziņā atšķirīgas kolekcijas. Dažas ietver tikai vienu folkloras vienību, citas — līdz pat simttūkstoš, kā, piemēram, LU kolekcija (LFK 1600), kuru 1935. gadā aizsāka studentes Daina Auniņa (Zemzare) un Velta Rūķe-Draviņa un vēl aizvien turpina mūsdienu studenti.
Folkloras materiālu pieejamību nodrošina arī rādītāji un kartotēkas. LFK ir izstrādāti vairāki rādītāji:
sistemātiskais rādītājs;
žanru rādītājs;
topogrāfiskais rādītājs (nepabeigts);
"Latvju dainu" substantīvu rādītājs;
"Latvju dainu" topogrāfiskais rādītājs;
"Latvju dainu" vienvarianta dziesmu rādītājs;
"Latvju dainu" mitoloģisko jēdzienu rādītājs (sast. Ernests Brastiņš);
"Latvju dainu" personu rādītājs (sast. Māra Vīksna).
Visi "Latvju dainu" rādītāji ir publicēti, izņemot mitoloģisko rādītāju, kas digitalizēts un pieejams te. Substantīvu rādītājam ir saglabāta kartotēka.
Pieejami arī 13 katalogi:
pasaku;
teiku (tematiskais un daļējs topogrāfiskais);
anekdošu;
mīklu (pēc galvenajiem objektiem);
sakāmvārdu (tematiski tipoloģiskais);
tautasdziesmu (funkcionāli tematiskais);
ziņģu (tematiskais);
horeogrāfijas materiālu — rotaļu, deju, spēļu;
ticējumu;
ieražu (tematiskais un topogrāfiskais);
tautasdziesmu, ziņģu un instrumentālās mūzikas melodiju;
buramvārdu un tautas medicīnas katalogs.
Pēdējo reizi labots: 14.09.2022 16:08:49