Aicinām pieteikt referātus K. Barona konferencei "Pieredze pilsētā"
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve aicina piedalīties ikgadējā Krišjāņa Barona konferencē, kuras tēma šogad "Pieredze pilsētā", un kas notiks 2022. gada 7.–8. novembrī. Zinātniskās konferences tematika būs veltīta pilsētas pētniecībai no folkloristikas un citu nozaru skatpunkta.
Pilsētas veidojušās kā kopienas noteiktā vietā un laikā ar tām raksturīgām institūcijām, pārvaldi, sociālajām un profesiju grupām, arhitektūru, vidi, reljefu, transporta sistēmu, emocijām, tradīcijām, dzīvesveidu. Pilsētas aizvien turpina iemiesot mobilitāti, inovācijas un izmaiņas, kas pārveido cilvēkiem ierastās tehnoloģijas, dzīves stilu, domāšanas un rīcības ātrumu, identitātes un piederības izjūtu, izglītības un kultūras radīšanas un ieguves iespējas.
Lasīt vairāk...Latviešu folkloras krātuves darba laiks no 1. aprīļa
Latviešu folkloras krātuves darba laiks no 1. aprīļa:
P., T., Pk. 12.00–17.00
O., C. 10.00–17.00
S., Sv. slēgts
Ja ir nepieciešama konsultācija kādā jautājumā, kas saistīts ar Latviešu folkloras krātuvi, folkloras pētniecību, sazinieties ar mums, rakstot uz e-pasta adresi lfk@lulfmi.lv. Ja ir kādi jautājumi saistībā ar digitālo arhīvu garamantas.lv, tad rakstiet uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv.
Tiešsaistē ir pieejams Latviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs garamantas.lv, kurā ne tikai lasāmi dažādi folkloras vākumi, bet arī klausāmi dažādi audio ieraksti. Garamantas.lv publicēti arī akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" 10 sējumi.
#ScienceForUkraine iniciatīva
Mikroblogošanas vietnē Twitter norit iniciatīva #ScienceForUkraine. Twitter konts @Sci_for_Ukraine apkopo un tvīto informāciju par iespēju universitātēm un zinātniskām iestādēm palīdzēt Ukrainas studentiem un pētniekiem.
Lai iesaistītos iniciatīvā, aicinām apmeklēt vietni: https://scienceforukraine.eu/, kurā parādās jaunākie piedāvājumi Ukrainas studentiem, pētniekiem. Kā arī apmeklējiet Twitter kontu @Sci_for_Ukraine, kurā tiek publicēti palīdzības piedāvājumi no dažādām valstīm.
Lūdzam izmantot mirkļbirku #ScienceForUkraine mikroblogošanas vietnē Twitter, lai jūsu tvītotā informācija būtu vieglāk atrodama!
Universitātes un zinātniskās iestādes tiek aicinātas ziņot par konkrētiem piedāvājumiem kā
- Izmitināšanu kopmītnēs vai iestādes viesu telpās
- Biroja telpas
- Dators ar interneta pieslēgumu
- Piekļuve bibliotēkai un/vai laboratorijas telpām
- Stipendijas
- Pētījuma vizīte
- Darbs uz nepilnu/pilnu slodzi
- Atbalsts pavadošajiem ģimenes locekļiem
Kā arī, ziņojot par piedāvāto palīdzību Ukrainas pētniekiem, studentiem, lūdzam, pievienot pēc iespējas vairāk informācijas: iestāde, disciplīna, finansējums (jā/nē), bezmaksas izmitināšana (jā/nē), cik ilgi, e-pasta adrese, saite uz vietni. Tas ļoti palīdzētu!
Priekšlasījums ''Kāds sakars padomju grafikai ar starptautisko zinātnes komunikāciju''
Zinātniski-praktiskā priekšlasījuma "Kāds sakars padomju grafikai ar starptautisko zinātnes komunikāciju" gaitā Latviešu folkloras krātuves pētnieks Toms Ķencis pastāstīs par Latvijas zinātnes stratēģisko pozicionējumu ārvalstīs, ilustrējot to ar savu pētījumu ETNO-GRAFIKA (ERAF, 1.1.1.2/VIAA/4/20/628). Tā paša pozicionējuma ietvaros tiks aplūkots arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, kurā notiek minētais pētījums.
ETNO-GRAFIKA ir pēcdoktorantūras pētnieciskais projekts, kas veltīts folklorai padomju grafikas jeb nemateriālā kultūras mantojuma vizuālajām interpretācijām Baltijas mākslā vēlīnā sociālisma periodā.
Aicinām pirms priekšlasījuma iepazīties ar LR Izglītības un zinātnes ministrijā izstrādāto Latvijas zinātnes stratēģisko pozicionējumu šeit: https://www.izm.gov.lv/lv/latvijas-zinatnes-strate...
Priekšlasījums notiks 24. februārī plkst. 15:00 platformā Zoom.
Publicēti 1987. gada videoieraksti no Latgales
Latviešu folkloras krātuves Youtube kanālā publicēti vairāk nekā simts videoieraksti no tagadējiem Ludzas, Rēzeknes un Preiļu novadiem. 1987. gadā ierakstīti 15 etnogrāfiskie ansambļi, dažiem ansambļiem pievienojies arī koklētājs Mārtiņš Baumanis. Filmētas arī ievērojamās Latgales teicējas Domicella Līpeņa un Anna Kaža, kā arī Kažas dibinātais Neicenieku ģimenes ansamblis no Līvāniem. Ierakstus organizēja folklorists Jānis Rozenbergs un filmēja Zigurds Vidiņš.
Digitalizēti Sibīrijas ekspedīciju materiāli
Krājumā "Sibīrijas etnolingvistisko ekspedīciju materiāli" (SEEM) apkopoti divu universitāšu – Latvijas Universitātes un Sanktpēterburgas Valsts universitātes – desmit vasaras (6) un ziemas (4) Sibīrijas etnolingvistisko ekspedīciju (2004–2009) nozīmīgākie audio un foto materiāli. Šobrīd ikvienam jau ir iespēja iepazīt ap 450 fotogrāfiju, ap 80 ierakstu anotāciju, kurās atklājas izceļotāju dzīvesstāsti, apmešanās vietu likteņi. Anotācijas papildinātas ar teicēju runas audio fragmentiem. Tajos dzirdamas Krasnojarskas apgabalā dzīvojošās Austrumu diasporas dažādās latgaliešu valodas izloksnes, ieskanas no dzimtenes senču līdz aizvestās dziesmas.
Laipni aicinām iepazīt!
Madonas novada teicēji LFK YouTube kanālā
Latviešu folkloras krātuves YouTube kanāls ir papildināts ar Madonas novada teicēju videoierakstiem. Plašākais ir Bērzaunes teicējas Almas Priedītes materiāls. Viņa folkloristiem dziedājusi Jāņu un bēru dziesmas, runājusi arī daudzu citu dziesmu tekstus un, intervētāju pierunāta, mazliet dziedājusi melodijas, piebilzdama: "Jūs tos meldiņus piedomājiet!" Ierakstīti arī stāsti par Bērzaunes apkārtni un tradīcijām. Četrus Bērzaunes apkārtnes stāstus stāstījis arī Jānis Bāņukalns, savukārt Saikavas instrumentu būvētājs un tautas muzikants Voldemārs Goldbergs spēlējis dūru cītaru.
Ieraksti pieejami šeit.
Abonējiet LFK YouTube kanālu, lai nepalaistu garām arī citus jaunumus!
Garamantas.lv pieejami "Latviešu tautas mūzikas" sējumi
Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv nu digitāli šķirstāmi nošu izdevumi "Latviešu tautas mūzika". Šī sērija publicēta ilgākā laika posmā no 1958. līdz 2008. gadam. Tās galvenais redaktors bija muzikologs Jēkabs Vītoliņš (1898–1977) un sastādīšanā piedalījušies arī Mirdza Berzinska, Vilis Bendorfs, Anda Beitāne, Zaiga Sneibe un citi. "Latviešu tautas mūzika" ir aptverošākā tautasdziesmu nošu sērija, kurā ietverti gan Jurjānu Andreja un Emiļa Melngaiļa vākumi, gan arī citi materiāli, kas grāmatu sastādīšanas laikā bija arhīva rīcībā. Grāmatas sastādītas tematiski: "Darba dziesmas" (1958), "Kāzu dziesmas" (1968), "Bērnu dziesmu cikls. Bēru dziesmas" (1971), "Gadskārtu ieražu dziesmas" (1973), "Precību dziesmas" (1986) un "Kara dziesmas" (2008).
Lasīt vairāk...Aicinājums pieteikt dalību SIEF Rituāla gada darba grupas konferencē "Komercija un tradīcijas"
Latviešu folkloras krātuve šā gada 1.–4. jūnijā rīko Starptautiskās etnoloģijas un folkloristikas biedrības (International Society of Ethnology and Folklore) Rituāla gada pētnieku grupas (The Ritual Year working group) ikgadējo konferenci "Komercija un tradīcijas" (Commerce and Traditions).
Starptautiskās etnoloģijas un folkloristikas biedrība ir viena no nozīmīgākajām folkloras un etnoloģijas pētniecības organizācijām Eiropā, dibināta 1964. gadā. Šīs organizācijas paspārnē kopš 2004. gada darbojas "Rituālā gada" darba grupa, kas ik gadus aicina kopā folkloras, antropoloģijas, etnoloģijas un citu zinātņu pārstāvjus, organizējot starptautiskas zinātniskas konferences dažādās valstīs.
Lasīt vairāk...Starptautiskajā zinātniskajā konferencē "XXXII Zinātniskie lasījumi" piedalās LU LFMI pētnieki
Daugavpils Universitātes (DU) Humanitārās fakultātes (HF) starptautiskajā zinātniskajā konferencē "XXXII Zinātniskie lasījumi", kura norisināsies no 27. līdz 28. janvārim, piedalīsies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki: Pauls Daija, Ingūna Daukste-Silasproģe, Gatis Ozoliņš un Guntis Pakalns.
DU HF ''Zinātnisko lasījumu'' misija ir pulcēt zinātniekus, lai diskutētu par aktuāliem lingvistikas, literatūrzinātnes, vēstures un kultūras jautājumiem, piemērojot humanitāro zinātņu procesu raksturošanai gan tradicionālas un aprobētas, gan mūsdienīgas un starpdisciplināras pētnieciskās metodoloģijas, uzturētu un veidotu zinātniskos kontaktus.
Konference iedalīta astoņās darba grupās. Darba grupā "Vācu kultūra un Latvija" ar priekšlasījumu "Augusta fon Kocebū lugu tulkojumi latviešu valodā 19. gadsimta sākumā" uzstāsies pētnieks Pauls Daija. Darba grupu "Dzīves rakstība: tradīcija un novatoriskais" pārstāvēs divi institūta pētnieki: Ingūna Daukste-Silasproģe ""Rakstīšana ir daļa no elpošanas": ieskats dzejnieces A. Dagdas dienasgrāmatās" un Gatis Ozoliņš ''Aprakstīt dzīvi pilsētā: folklora un dzīvesstāsts''. Savukārt darba grupā "Vēsture: avoti un cilvēki" uzstāsies pētnieks Guntis Pakalns ar pētījumu "Pasaka ''Laime un bagātība'' Latvijā: vēsture un avoti".
Beatrisei Reidzānei – 80
2022. gada 18. janvārī LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētniecei, habilitētajai filoloģijas zinātņu doktorei Beatrisei Reidzānei – 80 gadu jubileja. Jubilāre nepagurstoši darbojusies gan latviešu valodniecībā – dialektoloģijā, gan folkloristikā. Darba gaitas institūtā Beatrise Reidzāne uzsākusi 1971. gadā. Kopš akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" pirmsākumiem līdz pat šim bijusi iesaistīta tā sagatavošanā, patlaban veicot izlokšņu redaktores pienākumus, darbojusies arī enciklopēdiju redakcijā, bijusi Latviešu folkloras krātuves vadītāja (1994–1999).
Beatrise Reidzāne ir latviešu tautasdziesmu semantikas, arī mitoloģijas aspektu pētniece. Viņas devums aptver gan pētījuma teorētisko nostādņu, metodoloģijas izstrādi, gan arī apjomīgu tekstu korpusu izveidi un analīzi, kas snieguši jaunas atziņas par dažādu tautasdziesmās minētu tēlu nozīmēm latviešu tradicionālajā kultūrā. Tāpat viņu allaž interesējušas daudzveidīgās latviešu valodas izloksnes, īpaši latgaliskās. Disertāciju "Mantotā zemkopības un lopkopības leksika Šķilbēnos" Beatrise Reidzāne aizstāvējusi kā netipiski jauna zinātniece – jau 1970. gadā. Savukārt 1999. gadā apliecinājusi izcilību un zinātnieces briedumu, iegūstot Dr. habil. philol. grādu par darbu "Semantiskie procesi latviešu tautasdziesmās un mitologēmu semantika". Viņa ir daudzu zinātnisku publikāciju autore (sk. Dr. habil. philol. Beatrise Reidzāne. Publikāciju saraksts. Letonica. 2012. Nr. 24. 161.–164. lpp.). Citu autoru sagatavotiem folkloras publicējumiem un pētījumiem viņa bijusi zinātniskā konsultante, redaktore, ievadvārdu un leksikas skaidrojumu autore. Nesenā laikā apgādā "Zinātne" iznākušas divas Beatrises Reidzānes zinātniskās monogrāfijas, kas ir vairāku gadu pētījumu rezultāts, – "Latviešu tautasdziesmu semantika. Dabas tēli tautasdziesmās" (2015) un "Latviešu tautasdziesmu semantika. Vilka tēls "Latvju dainās"" (2019).
Lasīt vairāk...Jauna virtuālā izstāde – "Ornaments un mitoloģija"
Aicinām apmeklēt virtuālo izstādi "Ornaments un mitoloģija", kas sniedz vēsturisku ieskatu idejās par ornamenta un mitoloģijas saistību. Mūsdienās tā ir būtiska latviskā ornamenta lietošanas sastāvdaļa. To ierasts uzskatīts par senču mantojumu, kas nāk no aizlaikiem, taču šādai ornamenta interpretācijai ir zināms gan autors, gan konkrēts rašanās laiks. Aizsākumi ornamenta un mitoloģijas saiknei meklējami starpkaru periodā, ar nacionālisma un dievturības idejām saistītu mākslinieku darbos. Izstāde piedāvā ieskatu ornamenta mitoloģiskās interpretācijas aizsākumos, tās izpausmēs starpkaru periodā, kā arī mākslinieku Ernesta Brastiņa (1892–1942) un Jēkaba Bīnes (1895–1955) radošajā darbībā.
Izstādi sagatavoja LFK pētniece Digne Ūdre.
Šī ir trešā un noslēdzošā izstāde, kas veltīta latviskajam ornamentam. Pirmās divas – "Zīmju parki Latvijā" un "Zīmes vidē", kā arī citas LFK veidotās izstādes pieejamas LFK mājaslapas izstāžu sadaļā.
Izstādes izveide un digitālās kolekcijas attēlu papildināšana notikusi ar VKKF mērķprogrammas "KultūrELPA" finansiālu atbalstu un ir projekta "Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē" daļa.
Attēla paraksts: Jēkabs Bīne "Latvju raksti", Sējējs, 1936. gada 1. janvāris.
Parakstīts nodomu protokols par sadarbību suitu kultūrtelpas saglabāšanā un attīstībā
.jpg)
2022. gada 10. janvārī parakstīts nodomu protokols par sadarbību Suitu kultūrtelpas saglabāšanā un attīstībā.
Suitu kopiena un suitu kultūrtelpa ir neatņemama Latvijas nacionālās identitātes sastāvdaļa, tā vēsturiski attīstījusies kā sarežģīts kultūras fenomens ar lielu daudzveidību gan satura, gan izpausmju ziņā. 2009. gadā suitu kultūrtelpa iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā, kas paredz gan pašas kopienas, gan valsts atbildību par šīs kultūrtelpas tālāko nākotni.
Lasīt vairāk...Aicinām jaunu gadu sākt ar jaunu pētījumu iepazīšanu: Iznācis žurnāla "Letonica'' 43. numurs
Publicējam humanitāro zinātņu žurnāla Letonica 43. numuru, kurā folkloristikas un tai pietuvināto nozaru vēsture vētīta caur postsociālisma un postkoloniālisma teorētiskajām nostādnēm. Numurā iekļauti gan vietējo pētnieku – Toma Ķenča, Anetes Karlsones, llzes Boldānes-Zeļenkovas, Ritas Grīnvaldes un Ritas Legčiļinas-Brokas veikumi, gan divu ukraiņu pētnieku – Pavlo Artimišina un Romāna Holika raksts. Letonicas 43. numurs ir angļu valodā, tā digitālā versija pieejama šeit.
Numura redaktori ir Toms Ķencis un Digne Ūdre.
Tapusi virtuāla izstāde "Zīmes vidē"
Publicējam jau otro latviskajam ornamentam veltītu virtuālo izstādi "Zīmes vidē". Izstāde dokumentē latviskā ornamenta daudzveidīgo lietojumu mūsdienās, uzmanību galvenokārt pievēršot ornamentam kā ārtelpu vides objektam, taču izstādē redzami arī piemēri tradīcijas komercializācijai un ezotēriskajām interpretācijām. Izstādes attēlu un teksta autore ir LFK pētniece Digne Ūdre.
Izstādē redzamie vizuālie materiāli ir daļa no plašāka attēlu kopuma, kas pieejami Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva kolekcijā LFK [2147].
Izstādes izveide un digitālās kolekcijas attēlu papildināšana notikusi ar VKKF mērķprogrammas "KultūrELPA" finansiālu atbalstu un ir projekta "Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē" daļa.
Attēlā: Jumis Ērgļos
