Aicina iepazīties ar Latvijas atskaiti UNESCO, par to kā Latvijā tiek īstenota UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu
Latvijai līdz 15. decembrim jāiesniedz UNESCO kārtējā atskaite par to, kā Latvijā tiek īstenota UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Kopš 2020. gada UNESCO ir mainījis ziņojuma veidu – tas ir standartizēts, un šobrīd ziņojums valstīm ir jāsniedz, balstoties konkrētos rādītājos.
Aicinām atšifrēt folkloras pētnieču Almas Mednes, Vilmas Grebles un Ritas Drīzules manuskriptus!
2021. gadā trīs Latviešu folkloras krātuves (LFK) bijušajām darbiniecēm aprit apaļas vai pusapaļas jubilejas - Rita Drīzule (1921-2017) šogad atzīmētu 100 gadu jubileju, savukārt Alma Medne (1907-1950) un Vilma Greble (1906-1991) - 115. Katrai no bijušajām kolēģēm LFK arhīvā glabājas personīgā folkloras kolekcija. Novērtējot pētnieču devumu folkloras dokumentēšanā un izpētē, LFK redaktori ir sākuši šo kolekciju vienību, teicēju un pierakstīšanas vietu ievadīšanu digitālajā arhīvā garamantas.lv. Lai folkloras vienībām varētu pievienot arī datorlasāmu tekstu, aicinām iesaistīties manuskriptu atšifrēšanā!
Lasīt vairāk...Ieva Tihovska piedalās slāvu mūzikas pētnieku konferencē
No 20. līdz 23. oktobrim Poznaņā norisinās Starptautiskās tradicionālās mūzikas padomes (ICTM) pētnieku grupas "Mūzika un deja slāvu pasaulē" trešais simpozijs. To atklāja LU LFMI pētnieces, etnomuzikoloģes Ievas Tihovskas referāts "Jēdzienu 'tradicionālā mūzika' un 'folklora' tautas definīcijas: Latvijas slāvu ansambļu pētījums". Referāta pamatā ir lauka pētījums, ko pētniece veikusi pie slāvu ansambļiem, kas Latvijas Nacionālā kultūras centra skatēs pieskaitījuši sevi 'tradicionālās mūzikas' kategorijai. Ņemot vērā šo ansambļu priekšnesumu stilistisko dažādību, kas sniedzas pāri šaurai tradicionālās mūzikas izpratnei, pētniece izzināja tautas priekšstatus un motivāciju saistīt sevi ar šo kategoriju.
Meklējam ziņas par LFK bijušajiem darbiniekiem – Emma Miķelsone (Malkava)
Cik maz noskaidrots par mūsu priekštečiem, kas LFK sāka darboties gandrīz pirms 100 gadiem. Cik ļoti daudz nezināmu personu ir uzkrātajās fotogrāfijās. Emma Miķelsone no Dzelzavas kopā ar Mariju Miezoni bija Marijas Bērzkalnes skolnieces Cesvainē. Abas studēja filoloģiju, abas pierakstīja savas māmuļas, abas strādāja Krātuvē pie savas skolotājas māsas Annas Bērzkalnes. Marijas māti Ilzi Miezoni apzināja un pētīja, arī meitu iepazina Jāzeps Rudzītis. Par Emmu Miķelsoni zinājām, ka viņa 1929. gada pavasarī uz laiku aizstāja atbrīvoto LFK pārzini, vēlāk veica nākamā LFK vadītāja prof. Kārļa Strauberga sekretāres pienākumus. Jā, vēl dziedāja "Dziesmu varā", 30. gados kļuva par Emmu Malkavu… Sociālajos tīklos sākām meklēt Malkavu pēcnācējus. Mums laimējās, pēc gada ilgiem telefoniskiem sakariem 8. oktobrī mēs (Māra Vīksna un Sandis Laime) tikāmies ar viņas dēlu Andreju Malkavu Cēsīs.
K. Barona konference "Folklora un atmoda" 28.–29.10.2021.
.jpg)
Krišjāņa Barona konference, ko ik gadu rīko LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve, šogad veltīta folkloras un atmodas attieksmēm, kā arī personības, sabiedrības un politiskās varas rīcību analītiskam izvērtējumam Trešās atmodas kontekstā.
Valstiskuma un neatkarības atgūšanā liela nozīme bija kultūras pārstāvju aktivitātēm un plašas sabiedrības iesaistei sociālpolitiskos notikumos 20. gadsimta 80. gados. Atmodas vērtību pamatā bija pašnoteikšanās centieni un kultūras mantojumā balstīti identitātes apliecinājumi. Par nozīmīgu nacionālas piederības izpausmi kļuva latviešu folklorā un pagātnē sakņotu vērtību izmantojums, kas dažādās formās un saturiskajā piepildījumā caurauda gan plašas sabiedrības, gan individuālās rīcības.
Lasīt vairāk..."Poļku lēca apkārt tā, ka putekļi vien griezās"*: horeogrāfiskā folklora garamantas.lv
Aicinām 25. oktobrī plkst. 12.00 platformā Zoom uz otro semināru garamantas.lv rudens semināru ciklā, lai šajā reizē uzzinātu, kādi horeogrāfiskās folkloras materiāli pieejami Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā. Ielūkosimies deju, rotaļu un spēļu aprakstos, kā arī otrajā semināra daļā praktiski palūkosimies, kā labāk meklēt un atrast interesējošo.
Festivāls "Rijas Balle"
2. oktobrī aizvadīts festivāls Rijas balle. Tajā uzstājās LU LFMI Latviešu folkloras krātuves zinātniskā asistente Elīna Gailīte ar pētījumu "Kur ir tautas dejas un skatuviskās tautas dejas robeža?". Pētījuma prezentācijas ieraksts skatāms YouTube.
Jumpravsalas dārznieku stāstu pēcpusdiena
Projekta "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" ietvaros Latviešu folkloras krātuves pētnieki vāc Pārdaugavas iedzīvotāju stāstus. 18. septembrī vēsā un saulainā sestdienā Una Smilgaine un Ieva Tihovska tikās ar Jumpravsalas dārzniekiem Rasmu Griņu, Aiju Zīli, Aigaru Zemīti, Valēriju, Gunāru un Gati. Sarunas raisījās par dārza iekārtošanu un nozīmi ("Ja tu ļoti par kaut ko nostresojies, iebāz rokas zemē", "bērniem palīdzēt, katram pa piecām kastēm tomātu iedot"), par Jumpravsalas dārzu vēsturi un nākotni, par satraukumu un pieradumu saistībā ar īso viena gada dārziņu nomas līgumu, par applūšanu, zagļiem un koncertiem, par bumbieru un kadiķu nesaderību, pupuķiem, kas ēd zemesvēžus, zirga turēšanas iespēju, Jāņu un dzimšanas dienu svinēšanu, izpalīdzēšanu un organizētām talkām. Apskatījām Aijas dārzu, kurā šogad izaugusi divus metrus gara lilija, un vecākās Jumpravsalas dārza mājiņas, kas celtas 20. gs. 40. gados.
Foto – Ieva Tihovska
BALTICA 2021
No 20. līdz 22. septembrim notiek BALTICA 2021 tiešsaistē. Festivāls norisinās no 1987. gada un tā mērķis ir veicināt kultūras kontaktus un draudzību ar dažādām tautām, saglabāt, atdzīvināt un attīstīt nemateriālo kultūras mantojumu, nacionālās un vietējās tradīcijas.
Latviešu folkloras krātuvi festivālā pārstāv Ilze Cepurniece ar priekšlasījumu "Latvian singing tradition" (21. septembrī).
10. Zemgales stāstnieku festivāls
24. un 25. septembrī norisināsies 10. Zemgales stāstnieku festivāls "Gāž podus Rundālē", kurā piedalīsies pētnieks Guntis Pakalns ar lekciju "Augusta Bīlenšteina pasaku vākums Zemgalē".
Viens no Zemgales stāstnieku festivāla mērķiem ir nostiprināt stāstniecības tradīciju Zemgales reģionā, iedvesmot iedzīvotājus uz stāstu stāstīšanu un tālāk nodošanu.
Vairāk par festivālu šeit.
Ritai Drīzulei un Borisam Infantjevam – 100!
Svinot 100 gadu jubilejas diviem folkloristiem – Ritai Drīzulei un Borisam Infantjevam – Latviešu folkloras krātuve (LFK) ir izveidojusi jaunu digitālo izstāžu telpu un publicējusi izvērstas šiem zinātniekiem veltītas izstādes. Jaunajās izstādēs varat lasīt stāstus par Drīzules un Infantjeva dzīvi un pētniecību, doties attēlu pastaigā, klausīties interviju fragmentus un sekot saitēm, kas ved uz tālāku lasāmvielu.
Lasīt vairāk...LFK pētnieki iepazīst Dzirciemu, Iļģuciemu un Dzegužkalnu
10. septembrī projekta "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" ietvaros projekta dalībnieki un citi Latviešu folkloras krātuves pētnieki iepazina Dzirciemu, Iļģuciemu un Dzegužkalnu. Aplūkojām gan senas ēkas, kuras saglabājušās mazajās ieliņās no 19. gadsimta beigām, rūpīgi atjaunotas un arī teju zudušas mājas, vietas, kas saistītas ar nozīmīgu personu dzīvēm, Nordeķu muižu un parku, bijušo kino "Ilga", Rīgas svētā Jāzepa Romas katoļu baznīcu, kas kādreiz bijusi noliktava un kino, bet tagad askētiska baznīca ar brīnišķīgu dārzu, kā arī augstāko Rīgas kalnu – Dzegužkalnu. Pastaigu noslēdzām pie teicējiem Māras un Jura Vīksnām, kur dzirdējām stāstus gan par 1911. gadā celto ēku, gan tās iemītniekiem un dzīvi apkaimē.
Aizvien aicinām iesniegt savas atmiņas, piedzīvojumus un stāstus par pieredzētu Pārdaugavā. Lai to izdarītu, spiediet te.
Lasīt vairāk...Kā garamantas.lv var palīdzēt atdzimt varoņiem?
Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva komanda aicina interesentus uz pirmo virtuālo tikšanos 24. septembrī plkst. 11:00 ZOOM platformā, lai ar mūzikas materiālu vācēja Voldemāra Stelberga piemēru kopīgi aplūkotu, kā garamantas.lv var palīdzēt iedzīvināt reģionos nozīmīgus folkloras devumus. Semināra otrajā daļā praktiski izmēģināsim, kā ērtāk lietot garamantas.lv. Lai reģistrētos semināram, visus interesentus aicinām sekot saitei: https://ej.uz/r4x3.
Uz e-pasta adresi, ko norādīsiet anketā, vienu dienu pirms semināra tiks nosūtīta saite, lai pieslēgtos notikumam.
Semināri organizēti ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" finansiālu atbalstu.
Audiovizuālais seminārs par mutvārdu vēsturi
2021. gada 22. septembrī plkst. 15.00 tiešsaistē notiks ceturtais LU LFMI Latviešu folkloras krātuves rīkotais audiovizuālais seminārs "Zem egles izpīpēta metode: mutvārdu vēsture". Semināru vadīs mutvārdu vēstures pētnieces Ieva Garda-Rozenberga un Māra Zirnīte.
Pagājušā gadsimta 80. gados divas pētnieces – Vaira Strautniece un Māra Zirnīte – izkāpa no autobusa Kurzemē, pieturā "Lūžņas". "Kādreiz tur bijis lībiešu zvejniekciems, bet toreiz pierobežas aizliegtā zona. Reti apdzīvota. Toties četri sastaptie pamatiedzīvotāji pavēra tādu dzīves ainu, kas prasījās tapt dokumentēta.Lasīt vairāk...
Latviešu folkloras krātuves dzimšanas dienā
Pavisam drīz LFK varēs atzīmēt savu pastāvēšanas simtgadi (2024.2.XII), bet folkloristi kolektīvo dzimšanas dienu svin 3. IX, kad pirmoreiz uzsāka folkloras materiālu reģistrēšanu. Šajā dienā LFK darbinieki nesa uz darbu sarkanas, baltas asteres un saņēma attālinātus sveicienus ar vārdiem: "Saules mūžu Krātuvei!" Jau vairākus gadu desmitus šajā dienā folkloristi apciemo savus bijušos kolēģus, nu jau gan tikai dažādās Latvijas kapsētās.
