LU Studentu zinātniskā konference "Initium"
"Pasaules plašums mērāms zināšanās – cik lielas zināšanas, tik plaša pasaule. Ar katru iesaisti, katru dalīšanos, tiek atklāti ne tik vien savi, bet arī kāda cita jauni ceļi, kas nereti var kļūt par ikdienas gaitām. Pasaule apkārt – tā ir kā ikdiena. Tāpat kā zināšanas. Katru dienu tās tiek izmantotas, katru dienu notiek uz zināšanām un nezināmā balstīti atklājumi, un vide ap cilvēkiem mainās. Pastāvēs, kas mainīsies, tāpēc ir svarīgi dalīties ar idejām. Dalīties savā starpā, lai cilvēks kļūtu cilvēcīgs."
Jau trešo gadu studentiem tiek dota iespēja dalīties ar savām zināšanām LU Studentu zinātniskā konferencē, kurā dalību var ņemt arī citu augstskolu studenti. Trešā konference "Initium" norisinās no 27. līdz 28. novembrim. Sociālo zinātņu sekcijā ar priekšlasījumu "Digitālā arhīva Garamantas.lv izmantošana latviešu valodas un literatūras stundās Latvijas skolās" piedalās Latviešu folkloras krātuves asistente Zaiga Birste.
Lasīt vairāk...Tapusi virtuāla izstāde "Zīmju parki Latvijā"
Tapusi virtuāla izstāde "Zīmju parki Latvijā". Izstādē dokumentēta salīdzinoši nesena, Latvijai raksturīga tradīcija. Zīmju parki ir īpaši iekārtotas teritorijas dabā, kur līdzās dabiskajai videi cilvēku veidotā ainavā ir uzstādīti lielformāta vides objekti – ornamenti. Tradīcijas izcelsme ir cieši saistīta ar latviskā ornamenta mitoloģisko interpretāciju – zīmes tiek uztvertas kā vizuāli dievību un citu mitoloģisku konceptu atveidi, kas savukārt ļauj attīstīt ideju par zīmju labvēlīgo iedarbību uz to lietotāju. Zīmju parki ir viens no radošākajiem apliecinājumiem tradīcijas popularitātei mūsdienās. Izstādes attēlu un teksta autore ir LFK pētniece Digne Ūdre.
Saite: http://lfk.lv/zimju-parki/
Izstāde izveidota ar VKKF mērķprogrammas "KultūrELPA" finansiālu atbalstu un ir projekta "Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē" daļa.
Izdots Viļa Bendorfa pētniecisko rakstu krājums "Es nedevu nevienam savu dziesmu sarežģīt"
Valsts svētku nedēļas nogalē apgādā "Zinātne" klajā nācis mūzikas folklorista, komponista Viļa Bendorfa pētniecisko rakstu krājums "Es nedevu nevienam savu dziesmu sarežģīt". Krājumā ietverti 37 autora raksti, kas tapuši laika posmā no 1970. līdz 2021. gadam.
Muzikologs Arnolds Klotiņš krājuma priekšvārdā dalījies ar atmiņu fragmentiem par kopīgi piedzīvoto, iespaidiem un atklājis dažādas Bendorfa radošās personības šķautnes. Savukārt etnomuzikologs Valdis Muktupāvels, ilustrējot autora devumu Latvijas etnomuzikoloģijā, norādījis uz Viļa Bendorfa daudzveidīgo pētniecisko interešu loku un pētījumu tēmām – tautasdziesmu teicēji un viņu muzikālais mantojums; folkloras dokumentācija un kārtošana: idejas, realizācija, viltojumi; tautasdziesmu tekstu prosodijas un melodikas kopsakarības; folkloras saistība ar etnoģenētiskajiem procesiem; melodikas arhaiskie slāņi, to ģeogrāfiskā izplatība un ietekmes, tautasdziesmas komponistu radošajā darbībā un folklorisma procesi.
Lasīt vairāk...Diskusija "Teicējs tiešsaistē"
Covid-19 pandēmija un ar to saistītie epidemioloģiskās drošības pasākumi viesuši izmaiņas līdz šim ierastajā lauka pētījumu praksē. 2020. un 2021. gadā kvalitatīvo interviju veikšanai aizvien biežāk izmantotas tiešsaistes platformas, tādas kā Zoom. Folkloristikā, mutvārdu vēstures pētniecībā un citās nozarēs, kas dokumentē cilvēku stāstījumus, attālinātās intervijas (remote interviews) ir uzlūkojamas ja ne gluži kā jaunā normalitāte, tad risinājums fiziskās distancēšanās apstākļos.
Kā noris teicēja un pētnieka sastapšanās tiešsaistē? Kādas ir attālinātās saziņas priekšrocības, kādi mīnusi? Kas sagaidāms nākotnē? Lai meklētu atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, LU LFMI Latviešu folkloras krātuve sadarbībā ar Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociāciju "Dzīvesstāsts"rīko diskusiju "Teicējs tiešsaistē", kas notiks 25. novembrī plkst. 15.00 platformā Zoom. Diskusiju ievadīs LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētās profesores, vadošās pētnieces Dr. sc. soc. Baibas Belas lekcija "Dzīvesstāstu dokumentācija sociālās distancēšanās un digitālajā laikmetā".
Lasīt vairāk...Latviešu folkloras krātuves darba laiks no 15. novembra
P., T., Pk. 12.00–17.00
O., C. 10.00–17.00
S., Sv. slēgts
Darbam lasītavā jāpiesakās iepriekš, rakstot uz e-pasta adresi lfk@lulfmi.lv. E-pastā lūdzam norādīt dienu, laiku no cikiem līdz cikiem vēlaties apmeklēt Latviešu folkloras krātuvi, kā arī Jūsu vārdu, uzvārdu. Ja nolemjat tomēr neierasties uz pieteikto laiku, lūgums ziņot uz šo pašu e-pastu!
Ja ir nepieciešama konsultācija kādā jautājumā, kas saistīts ar Latviešu folkloras krātuvi, folkloras pētniecību, sazinieties ar mums, rakstot uz e-pasta adresi lfk@lulfmi.lv. Ja ir kādi jautājumi saistībā ar digitālo arhīvu garamantas.lv, tad rakstiet uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv.
Tiešsaistē ir pieejams Latviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs garamantas.lv, kurā ne tikai lasāmi dažādi folkloras vākumi, bet arī klausāmi dažādi audio ieraksti. Garamantas.lv publicēti arī akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" 10 sējumi.
Triju Zvaigžņu ordenis – Dacei Bulai, Elgai Melnei, Beatrisei Reidzānei un Mārai Vīksnai
Pirms valsts svētkiem Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā lēmuši piešķirt 60 augstākos Latvijas valsts apbalvojumus. Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsniecēm ieceltas četras LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātnieces – vadošā pētniece Dace Bula, Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļas vadītāja, kādreizējā institūta direktore un Latviešu folkloras krātuves vadītāja, kā arī Latviešu folkloras krātuves pētnieces Elga Melne, Beatrise Reidzāne un Māra Vīksna.
Sveicam un lepojamies!
LFK pētnieki aicina dalīties ar stāstiem par Pārdaugavu!
Novembrī aicinām atcerēties un pastāstīt to, kas pieredzēts Pārdaugavā! Tie var būt gan īsi atmiņu uzplaiksnījumi, gan plašāki pieredzes stāsti par Pārdaugavu. Ienāciet garamantas.lv/pardaugava un uzrakstiet! Tā kopā dokumentēsim Daugavas kreiso krastu dažādos laikos un vietās un veidosim stāstu karti. Visu novembri sekojiet līdzi garamantas.lv sociālajos tīklos (facebook.com/garamantas, twitter.com/garamantas), kur ievietosim līdz šim sakrāto stāstu fragmentus. Stāsti un intervijas ar cilvēkiem, kuru dzīve kādā posmā saistīta ar Pārdaugavu, tiek glabātas īpašā Pārdaugavas stāstu kolekcijā, kas atrodama te: http://garamantas.lv/lv/collection/1564706/Pardaugavas-stasti.
Stāstus iespējams sūtīt arī uz e-pastu: garamantas@lulfmi.lv.
Iniciatīva tiek īstenota projekta "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" (lzp-2020/1-0096) ietvaros.
"Visu mūžu nodzīvojusi bez ārsta zālēm"*: tautas medicīna un ārstniecības augi digitālajā arhīvā garamantas.lv
16. novembrī plkst. 11.00 aicinām uz trešo virtuālo tikšanos garamantas.lv semināru ciklā, lai plašāk izzinātu ārstniecības augu aprakstus un tautas medicīnas materiālus Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv. Semināra otrajā daļā palūkosimies, ko var atrast digitālajā arhīvā un kā vajadzīgo meklēt.
Lai reģistrētos semināram, aicinām sekot saitei: https://forms.gle/
Lūgums reģistrēties līdz 15. novembra plkst. 12.00.
Lasīt vairāk...K. Barona konference jau šonedēļ
-61769cb7dc7f9.jpg)
Krišjāņa Barona konference, ko ik gadu rīko LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve, šogad veltīta folkloras un atmodas attieksmēm, kā arī personības, sabiedrības un politiskās varas rīcību analītiskam izvērtējumam Trešās atmodas kontekstā.
Konference notiks 2021. gada 28. un 29. oktobrī tiešsaistes platformā Zoom, tās norise tiks raidīta arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Facebook lapā. Konferences klausītājus, kuri vēlēsies sekot līdzi un piedalīties diskusijās platformā Zoom, lūgums dalību pieteikt elektroniski līdz 26. oktobrim, aizpildot pieteikuma veidlapu: https://ej.uz/Barondiena2021.
Una Smilgaine stāsta skolotājiem par Rīgu Latviešu folkloras krātuves materiālos
Šā gada 19. oktobrī pētniece Una Smilgaine ar priekšlasījumu "Rīga Latviešu folkloras krātuves materiālos" attālināti piedalījās Rīgas Skolēnu pils rīkotajos tālākizglītības kursos "Nemateriālā kultūras mantojuma apgūšanas un pārmantošanas skola". Priekšlasījuma pirmajā daļā folkloras kopu un tautas deju kolektīvu vadītāji iepazinās ar folkloras materiāliem par Rīgu, bet otrajā daļā apguva prasmes digitālā arhīva garamantas.lv
Aicina iepazīties ar Latvijas atskaiti UNESCO, par to kā Latvijā tiek īstenota UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu
Latvijai līdz 15. decembrim jāiesniedz UNESCO kārtējā atskaite par to, kā Latvijā tiek īstenota UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Kopš 2020. gada UNESCO ir mainījis ziņojuma veidu – tas ir standartizēts, un šobrīd ziņojums valstīm ir jāsniedz, balstoties konkrētos rādītājos.
Aicinām atšifrēt folkloras pētnieču Almas Mednes, Vilmas Grebles un Ritas Drīzules manuskriptus!
2021. gadā trīs Latviešu folkloras krātuves (LFK) bijušajām darbiniecēm aprit apaļas vai pusapaļas jubilejas - Rita Drīzule (1921-2017) šogad atzīmētu 100 gadu jubileju, savukārt Alma Medne (1907-1950) un Vilma Greble (1906-1991) - 115. Katrai no bijušajām kolēģēm LFK arhīvā glabājas personīgā folkloras kolekcija. Novērtējot pētnieču devumu folkloras dokumentēšanā un izpētē, LFK redaktori ir sākuši šo kolekciju vienību, teicēju un pierakstīšanas vietu ievadīšanu digitālajā arhīvā garamantas.lv. Lai folkloras vienībām varētu pievienot arī datorlasāmu tekstu, aicinām iesaistīties manuskriptu atšifrēšanā!
Lasīt vairāk...Ieva Tihovska piedalās slāvu mūzikas pētnieku konferencē
No 20. līdz 23. oktobrim Poznaņā norisinās Starptautiskās tradicionālās mūzikas padomes (ICTM) pētnieku grupas "Mūzika un deja slāvu pasaulē" trešais simpozijs. To atklāja LU LFMI pētnieces, etnomuzikoloģes Ievas Tihovskas referāts "Jēdzienu 'tradicionālā mūzika' un 'folklora' tautas definīcijas: Latvijas slāvu ansambļu pētījums". Referāta pamatā ir lauka pētījums, ko pētniece veikusi pie slāvu ansambļiem, kas Latvijas Nacionālā kultūras centra skatēs pieskaitījuši sevi 'tradicionālās mūzikas' kategorijai. Ņemot vērā šo ansambļu priekšnesumu stilistisko dažādību, kas sniedzas pāri šaurai tradicionālās mūzikas izpratnei, pētniece izzināja tautas priekšstatus un motivāciju saistīt sevi ar šo kategoriju.
Meklējam ziņas par LFK bijušajiem darbiniekiem – Emma Miķelsone (Malkava)
Cik maz noskaidrots par mūsu priekštečiem, kas LFK sāka darboties gandrīz pirms 100 gadiem. Cik ļoti daudz nezināmu personu ir uzkrātajās fotogrāfijās. Emma Miķelsone no Dzelzavas kopā ar Mariju Miezoni bija Marijas Bērzkalnes skolnieces Cesvainē. Abas studēja filoloģiju, abas pierakstīja savas māmuļas, abas strādāja Krātuvē pie savas skolotājas māsas Annas Bērzkalnes. Marijas māti Ilzi Miezoni apzināja un pētīja, arī meitu iepazina Jāzeps Rudzītis. Par Emmu Miķelsoni zinājām, ka viņa 1929. gada pavasarī uz laiku aizstāja atbrīvoto LFK pārzini, vēlāk veica nākamā LFK vadītāja prof. Kārļa Strauberga sekretāres pienākumus. Jā, vēl dziedāja "Dziesmu varā", 30. gados kļuva par Emmu Malkavu… Sociālajos tīklos sākām meklēt Malkavu pēcnācējus. Mums laimējās, pēc gada ilgiem telefoniskiem sakariem 8. oktobrī mēs (Māra Vīksna un Sandis Laime) tikāmies ar viņas dēlu Andreju Malkavu Cēsīs.
K. Barona konference "Folklora un atmoda" 28.–29.10.2021.
.jpg)
Krišjāņa Barona konference, ko ik gadu rīko LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve, šogad veltīta folkloras un atmodas attieksmēm, kā arī personības, sabiedrības un politiskās varas rīcību analītiskam izvērtējumam Trešās atmodas kontekstā.
Valstiskuma un neatkarības atgūšanā liela nozīme bija kultūras pārstāvju aktivitātēm un plašas sabiedrības iesaistei sociālpolitiskos notikumos 20. gadsimta 80. gados. Atmodas vērtību pamatā bija pašnoteikšanās centieni un kultūras mantojumā balstīti identitātes apliecinājumi. Par nozīmīgu nacionālas piederības izpausmi kļuva latviešu folklorā un pagātnē sakņotu vērtību izmantojums, kas dažādās formās un saturiskajā piepildījumā caurauda gan plašas sabiedrības, gan individuālās rīcības.
Lasīt vairāk...
