Pētījuma poētika. Uzstāsies Gatis Ozoliņš un Jānis Daugavietis

Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI vadošā pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē Latviešu folkloristikas apakšnozarē ar specializāciju folkloristikas vēsturē un teorijā, kultūras procesu pētniecībā un mantojuma studijās un pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē (Citas mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras apakšnozares) ar specializāciju kultūras socioloģijā un sabiedrības līdzdalības praksēs kultūras un mākslu jomā aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru trešdien, 17. maijā, plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā. Ar priekšlasījumiem uzstāsies Gatis Ozoliņš (pretendents uz vadošā pētnieka amatu) un Jānis Daugavietis (pretendents uz pētnieka amatu).

Krišjāņa Barona konference 2023

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve aicina pieteikt referātus ikgadējai Krišjāņa Barona zinātniskajai konferencei, kas šoreiz veltīta horeogrāfa un dejas pētnieka Harija Sūnas (23.03.1923.–02.09.1999.) simtgadei. Harijs Sūna bija viens no ražīgākajiem un vispusīgākajiem dejas pētniekiem Latvijā, pats būdams arī horeogrāfs un deju skolotājs. Izstrādājis anketēšanas metodi, lai no teicējiem pierakstītu ziņas par horeogrāfisko folkloru, izveidojis dejas un kustību pieraksta sistēmu, kā arī pētījis dejas vēsturi. Lai aktualizētu Sūnas devumu un darbības lauku, kas aptver dažādus skatījumus uz deju, kustību un arī cilvēka ķermeni, proti, etnohoreoloģijas nozari Latvijā, šī gada konferencei izvēlēta tēma “Kustība un deja”.

Priekšlasījums un diskusija "Sociālo kustību teorija un Latvijas folkloras kustības gadījums"

2023. gada 29. martā plkst. 12.00 Latviešu folkloras krātuvē, Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā notiks priekšlasījums, kurā LU LFMI Mākslas zinātņu nodaļas pētnieks, sociologs Jānis Daugavietis sniegs pārskatu par sociālo kustību izpētes akadēmisko tradīciju, kas turpināsies publiskā diskusijā par Latvijas ‘folkloras kustību’, kā tādas kustības gadījumu, kas radusies nedemokrātiskā režīmā, 20. gs. 70. gadu Padomju Savienībā.

Harijam Sūnam - 100

23. martā ir Latviešu folkloras krātuves horeogrāfiskās folkloras pētnieka Harija Sūnas (23.03.1923.–02.09.1999.) 100. jubileja. Arhitekts, horeogrāfs, pētnieks – vispusīgi, intensīvi darbojoties, atstājis nozīmīgas vērtības un liecības Latvijas dejas, kultūras un zinātnes vidē.

Harijs Sūna dzimis Siguldas pagastā Jūlija un Annas Sūnu ģimenē. Vēlāk viņi pārceļas uz Ļaudonas “Dambru” mājām. Sūna mācījies Mārcienas sešgadīgajā pamatskolā (1931.–1937. g.). Kad nomiris tēvs, Harijs ar māti pārcēlās uz Rīgu. Tur viņš mācījās Amatniecības skolas Tekstila nodaļā (1941.–1944. g.). Vēlāk iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā Glezniecības nodaļā, ko nepabeidza, savukārt LVU Arhitektūras nodaļu absolvēja 1951. gadā. Nozīmīgs laiks viņa izglītībā ir studijas Maskavas A. Lunačarska Valsts teātra mākslas institūtā, kur mācījies arī pie horeogrāfa Igora Moisejeva.

Nemateriālais kultūras mantojums klimata pārmaiņu kontekstā

LU LFMI iesaistījies Eiropas Komisijas programmas “Erasmus+” projekta “Zaļais mantojums. Klimata pārmaiņu ietekme uz nemateriālo kultūras mantojumu” (GreenHeritage. The Impact of Climate Change on the Intangible Cultural Heritage, 2022–2025) īstenošanā. Projekta mērķis ir izstrādāt holistisku, inovatīvu un iekļaujošu pieeju, lai izprastu klimata pārmaiņu tiešo un netiešo ietekmi uz nemateriālo kultūras mantojumu. Ar pētījuma rezultātiem un tēmu, kurai Eiropā tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, plānots iepazīstināt gan plašāku sabiedrību, gan īpaši akadēmisko vidi – studentus un pētniekus. Nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspējas problēmas klimata pārmaiņu kontekstā tiks diskutētas ar dažāda līmeņa politiku veidotājiem un sabiedrisko sektoru. Projektu koordinē Itālijas Republikas Nacionālā pētniecības padome (Consiglio Nazionale delle Ricerche), projekta konsorcijā iesaistītas arī citas partnerinstitūcijas no Itālijas, Grieķijas, Spānijas un Beļģijas.

Rīgā notiks 12. starptautiskā jauno folkloristu konference

No 2023. gada 13. līdz 15. septembrim notiks 12. starptautiskā jauno folkloristu konference "Beyond the Field: Fieldwork in the 21st Century". Kopš 2010. gada konferences pamīšus ir notikušas Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, 2022. gadā pirmo reizi notika Somijā. Tās pulcē reģiona jaunos jomas zinātniekus.

Konferencē aicināti piedalīties studenti, nesen studijas beigušie un visi, kuri sevi uzskata par jaunajiem folkloristiem. Lūdzam līdz 1. maijam iesūtīt iesūtīt tēmas pieteikumu un priekšlasījuma kopsavilkumu (līdz 350 vārdiem) uz e-pasta adresi rigayofo@gmail.com

Drukātā un papildinātā veidā izdota grāmata “Teiktās dziesmas. Praktiska rokasgrāmata”

Drukātā un papildinātā veidā izdota grāmata “Teiktās dziesmas. Praktiska rokasgrāmata”, kas ir paredzēta ikvienam tradicionālās mūzikas interesentam. Līdzās teikto dziesmu stila un dziedāšanas tehnikas analīzei, rokasgrāmatā ir sniegti ieteikumi šo dziesmu apguvē, izmantojot mūzikas piemērus no Latviešu Folkloras krātuves (http://garamantas.lv/) un JVLMA tradicionālās mūzikas digitālā arhīva. Visām materiālā izmantotajām melodijām sniegti arī nošu piemēri.

Grāmatu papildina teikto dziesmu ierakstu izlase, ko aicinām klausīties Latviešu folkloras krātuves Bandcamp vietnē.

Ginta Pērle-Sīle uzstāsies seminārā "Latviešu raksti un raksti Baltijā 16.–19. gadsimtā – pētniecības aktualitātes un problēmas"

13. janvārī plkst. 10.00–17.30 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 1. stāva izstāžu zālē notiks jau trīspadsmitais starptautiskais seminārs "Latviešu raksti un raksti Baltijā 16.–19. gadsimtā – pētniecības aktualitātes un problēmas", kas veltīts agrāko gadsimtu rakstu pētniecībai no dažādiem aspektiem.

Sveicam svētkos!

Aiz kalniem, aiz jūrām, lejiņām
Tup zaķīts ar baltām ķepiņām
Un sniedziņi, sniedziņi krīt,
Būs Ziemassvētki, Ziemassvētki rīt.

LFK [2099, 8814]

Gaišus Ziemassvētkus un panākumiem bagātu 2023. gadu!

Latviešu folkloras krātuve

Pētījuma poētika. Uzstāsies Ginta Pērle-Sīle

Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē Latviešu folkloristikas apakšnozarē ar specializāciju latviešu tautasdziesmu izpētē, folkloristikas vēsturē un digitālajās humanitārajās zinātnēs aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru pirmdien, 12. decembrī, plkst. 15.00 tiešsaistē, Zoom vidē. Ar priekšlasījumu “Frīdrihs Daniels Vārs un latviešu tautasdziesmas” uzstāsies pētniece Ginta Pērle-Sīle.

Iznākusi grāmata “Kaives stāsti”

Apgādā Jumava iznākusi Gata Ozoliņa grāmata “Kaives stāsti”. Pētījuma uzmanības centrā Cēsu novada Kaives pagasta kultūras procesi, folkloras vākumi un tradīcijas, sākot ar 19. gs. beigām līdz mūsdienām. Sevišķa uzmanība veltīta vietējo nelielo muižiņu vietai vēstures notikumos, bijušajām skolām, skolotājiem un skolu folkloras vākumiem, Kaives komūnai 1919. gadā, kolhozu laika pretrunīgajiem procesiem un atmiņām par tiem. Nozīmīga grāmatas vērtība ir līdz šim plašākai publikai nepieejamu folkloras vākumu, atmiņu pierakstījumu un periodikas materiālu iekļāvums grāmatā caur plašāku vēstures un kultūras dzīves skatījumu, sniegtas precizētas un papildinātas ziņas kā par vietējās nozīmes ļaudīm (Augusts Galiņš, Romans Balodis, Alvīne Kļaviņa, Jēkabs Egle, Jānis Teodors Olte, Aina Steķe u. c.), tā arī par tiem, kas atstājuši iespaidu uz Latvijas vēstures un kultūras gaitu (Jēkabs Veismanis, Jānis Avens, Augusts Bračs, Eduards Dālmanis, Otomārs Oškalns, Jānis Stiprais, Arvīds un Rūdolfs Sniedzes, Jūlijs Ozols u. c.)

Gatis Ozoliņš piedalās MNMM zinātniskajos lasījumos “Nesenās vēstures pētniecība. Pieredze. Problēmas”

Šī gada 29. novembrī tiešsaistes platformā zoom norisināsies Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja zinātniskie lasījumi “Nesenās vēstures pētniecība. Pieredze. Problēmas”. Šogad ar referātu “Pilsētas naratīvi: par ko tie vēsta?” piedalīsies LU LFMI LFK pētnieks Gatis Ozoliņš. Konferencē piedalīsies pētnieki no Latvijas Kultūras akadēmijas, muzeju un bibliotēku vadošie speciālisti.

Pilna programma pieejama šeit.

Noslēgusies K. Barona konference "Pieredze pilsētā"

2022. gada 9. un 10. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas konferenču centrā notika Krišjāņa Barona konference 2022 "Pieredze pilsētā".

Tajā bija klausāmi 25 referāti par dažādām ar pilsētu saistītām tēmām – daudzveidīgām kultūras un mākslas parādībām, folkloru, arhitektūru, zīmēm pilsētā, kopienu dzīvi apkaimēs un citiem jautājumiem. Plenārlekciju “Urbānā solastalģija: Rīgas priekšpilsētu mitināšanās stāsti” lasīja LU LFMI vadošā pētniece Dace Bula. Kā arī konferences ietvaros kuplā interesentu lokā tika svinēta grāmatas “Dzīve līdzās ostai” (zin. red. Dace Bula) atvēršana.

Alfrēda Stinkula un Ilgas Reiznieces fotostāstu pēcpusdiena

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve šogad guvusi vērtīgu papildinājumu – rakstnieka un amatnieka Alfrēda Stinkula krāsaino fotogrāfiju kolekciju, kurā dokumentēta folkloras kustības vēsture 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gados. Aicinām uz kolekcijas atklāšanas pasākumu (16. novembrī Latviešu folkloras krātuvē plkst. 15.00) – neformālu fotogrāfiju skatīšanos, kuru ar atmiņu stāstiem papildinās Alfrēds Stinkuls un mūziķe Ilga Reizniece.

Fotostāstu pēcpusdiena tiks filmēta.

Lūdzam reģistrēties pasākumam šeit. Lasīt vairāk...

Konference "Akadēmija Jaunsvirlauka"

Rudenī, Veļu laikā lietuviešu un latviešu dižgariem, folkloristiem jubilejas. Simonam Daukantam – 229; Krišjānim Baronam – 187; Fricim Brīvzemniekam – 176 (28.X–31.X–1.XI. 2022.)

28. un 29. oktobrī Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā un Jaunsvirlaukā noritēja starptautiska zinātniski praktiska konference "Akadēmija Jaunsvirlauka" veltīta Simona Daukanta (1793–1864) dzimšanas dienas atcerei. Viņš sarakstīja pirmo Lietuvas vēsturi leišu valodā, etnogrāfiskus pētījumus par lietuviešu darbiem, tradīcijām un tautas raksturu, bija nacionālās atmodas ievadītājs. Viņa pirmā darba vieta bija Rīgā (1825–1834), vēlāk strādāja Pēterburgā (1835–1851), dzīvoja un patvērās no represijām pie mecenāta, ārsta Pētera Smuglēviča Jaunsvirlaukas muižā (1855–1859) kopā ar citiem lietuviešu brīvdomātājiem. Daukanta portrets rotāja 100 litu naudas zīmi, savukārt latviešiem uz 100 latiem redzams Krišjāņa Barona attēls.

• «
• 1
• 2
• 3
• 4
• 5
• 6
• 7
• 8
• 9
• 10
• »