EN in English

Tev prāts kā slotas kāts. (LFK 918, 125)

SIEF Rituāla gada darba grupas konference "Komercija un tradīcijas"

Šā gada 1.–4. jūnijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks konference "Komercija un tradīcijas" (Commerce and Traditions), ko rīko LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve un Starptautiskās etnoloģijas un folkloristikas biedrības (International Society of Ethnology and Folklore) Rituāla gada pētnieku grupa (The Ritual Year working group).

Starptautiskā etnoloģijas un folkloristikas biedrība ir viena no nozīmīgākajām folkloras un etnoloģijas pētniecības organizācijām Eiropā, dibināta 1964. gadā. Šīs organizācijas paspārnē kopš 2004. gada darbojas "Rituālā gada" darba grupa, ik gadus aicinot kopā folkloras, antropoloģijas, etnoloģijas un citu zinātņu pētniekus.

Lasīt vairāk...

Aptauja "Ukrainas karogi Latvijā"

Krievijas karaspēka iebrukums Ukrainā agrā 2022. gada 24. februāra rītā aizsācis postošu karu. Jau kopš pirmajām kara dienām Latvijas iedzīvotāji centušies paust atbalstu Ukrainai – ziedojot karā cietušajiem, uzņemot bēgļus, piedaloties demonstrācijās un atbalsta koncertos, paužot uzskatus interneta vidē un pilsētas publiskajā telpā.

Solidaritātes izpausmes šo pavasari Latvijā iezīmējušas zili dzeltenās krāsās. Ukrainas karogi ir pie valsts iestādēm un skolām, pie dzīvojamo namu fasādēm, mājokļu logos un pie balkoniem, kafejnīcu un veikalu skatlogos. Daudz cilvēku nēsā Ukrainas karoga lentīti pie apģērba vai somas, mazi karodziņi iekārti automašīnās, un pat puķu dobēs radoši interpretētas Ukrainas karoga krāsas.

Lasīt vairāk...

Folkloras kustības aptauja

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina iesaistīties pētījumā par Latvijas folkloras kustības vēsturi. Šobrīd tiek vāktas visa veida liecības par folkloras norisēm 20. gs. 70. un 80. gados līdz Latvijas neatkarības atgūšanai. Ir izveidota aptauja, lai pētījums aptvertu pēc iespējas vairāk iesaistīto cilvēku – folkloras kopu dalībnieku, pasākumu apmeklētāju, skolotāju, amatnieku, muzeju darbinieku, zinātnieku, novadpētnieku, vides aktīvistu, kultūras dzīves organizētāju, mākslinieku, dzejnieku, studentu, skolēnu. Aptaujā aicināti piedalīties gan aktīvie kustības dalībnieki, gan tie, kas atceras sastapšanos ar folkloru un folkloras notikumiem bez ciešākas iesaistes. Aptaujas rezultāti nonāks Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv un tiks izmantoti pētījumā un pētījuma rezultātu izplatīšanā. Aptauja noslēgsies šā gada 31. augustā.

http://jauta.garamantas.lv/


Teicējai Almai Makovskai – 100

22. maijā folkloras teicējai Almai Makovskai (1922-2004) ir 100. dzimšanas diena. Šajā dienā 13.00 – piemiņas brīdis Vandzenes pagasta Stebuļu kapos. Talsu Tautas nama Tornīša zālē 15.00 – pasākums "Stāstām pasakas un spoku stāstus". Teicējas video ieraksti rosinās klātesošos stāstīt pasakas, teikas, nopietnus un nenopietnus dzīves gadījumus, it kā viņi to darītu kopā ar Almu Makovsku. Piedalīsies stāstnieces no Kuldīgas, Ventspils, Sēmes, Rīgas, Jūrmalas un Doles salas. Folkloras kopa "Talsi" dziedās teicējas dziesmas. Ar atmiņām dalīties aicināti teicējas radi un novadnieki. Būs iespēja iegādāties grāmatu "Almas Makovskas pasakas". Tas ir viens no "Baltica 2022" ieskaņas pasākumiem (festivāla noslēgums 9. un 10. jūlijā šogad būs Talsos).

Lasīt vairāk...

Latvijas romu aktīvisma vēsture iekļauta nozīmīgās starptautiskās publikācijās

Ar divu apjomīgu grāmatu iznākšanu noslēdzies starptautisks projekts "RomaInterbellum: romu pilsoniskā emancipācija starpkaru periodā". Projekts sākās 2019. gadā un apvienoja starptautisku romu vēstures pētnieku komandu Sentendrjūsas Universitātes pētnieces Elenas Marušjakovas (Elena Marushiakova) vadībā. Latviju projektā pārstāvēja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Ieva Vīvere (Tihovska).

Projekta mērķis bija izzināt romu sociālās un politiskās iniciatīvas laikaposmā starp Pirmo un Otro pasaules karu, pievēršot uzmanību tam, ka romi jau tad nebija tikai pasīvi politisko lēmumu un notikumu uztvērēji, bet aktīvi iesaistījās pilsoniskajās norisēs. Pētījuma centrā bija šī laikaposma romu līderi un organizācijas.

Lasīt vairāk...

Daudz laimes!

5. maijā LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētniekam Dr. philol. Gatim Ozoliņam 50. dzimšanas diena. Par jubilāru var teikt – klusie ūdeņi dziļi. Rūpīgi un neatlaidīgi strādājot, iedziļinoties folkloras kolekcijās un tekstu vēstījumos, tapuši zinātniski referāti, raksti, nodaļas kolektīvajās zinātniskajās monogrāfijās un vairākas grāmatas. Gata Ozoliņa sagatavots un komentēts, 2010. gadā sērijā "Folkloristikas bibliotēka" tika izdots Jāņa Alberta Jansona starpkaru perioda pētījums "Latviešu masku gājieni", savukārt sērijā "Novadu folklora" iznākušas Gata Ozoliņa grāmatas "Ērgļu vērtums" (2017) un "Liezēres vērtums" (2021). Šogad klajā nāks grāmata "Kaives stāsti".

Lasīt vairāk...

Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieces

3. maijā Valsts prezidents Egils Levits svinīgā ceremonijā Rīgas pilī pasniedza Latvijas valsts augstākos apbalvojumus. Triju Zvaigžņu ordeņus saņēma LU LFMI Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļas vadošā pētniece Dace Bula un Latviešu folkloras krātuves pētnieces Elga Melne, Beatrise Reidzāne un Māra Vīksna.



Kā sekot pasakai pa pēdām?

Portālā biblioteka.lv top ierakstu cikls par pasakām. To veido Daiga Katrīna Bitēna. Viņa iztaujājusi arī LFK pētnieku Gunti Pakalnu. Vairāku video virknē un intervijā viņš sniedz īsu ieskatu pasaku pētīšanā un pastāsta par dažiem stereotipiem, kas saistīti ar pasakām.

Uzzini arī:

Vai visas pasakas ir piemērotas bērniem?

Kāda ir pasaku pētniecības īsā vēsture Latvijas kultūrtelpā?

Kāda ir brīnumpasakas “formula”?

Kā mūsdienu pasakas atšķiras no to oriģinālajām versijām?


Stāstu vakars Tapešu ielā

Latvijas Zinātņu padomes projekta "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" (lzp-2020/1-0096) ietvaros Latviešu folkloras krātuves pētnieki vāc Pārdaugavas iedzīvotāju stāstus, atmiņas, fotogrāfijas u. c. kultūrpieredzes materiālus, kas vēsta par dzīvi pilsētā tagad un vairākās iepriekšējās paaudzēs. 2022. gada 13. aprīļa vakarā projekta pētnieki Rita Grīnvalde, Una Smilgaine, Elīna Gailīte, Justīne Jaudzema un Gatis Ozoliņš tikās ar Zasulauka un Šampētera vecajiem un jaunajiem iemītniekiem Unu, Rutu, Iju, Inesi, Karīnu, Lauru, Emīlu un Kārli, lai uzklausītu stāstus par notikumiem tuvākajā apkārtnē. Tie izrādījās gan jautri un patīkami, gan jocīgi un pamācoši, gan skumīgi un pat baisi. Vakara dalībnieki pie kafijas, tējas un saldumiem atcerējās par Jāņu tradīcijām un svinēšanu pilsētā, par kaimiņiem, viņu īpatnībām un atrasto mantu, par pionieru vasaras nometnēm un vecāku darba vietām Zasulauka apkārtnē, par vilciena un tramvaja vietu ikdienā, ielu un apbūves izmaiņām, par Līķu dīķi un Šampētera mežu, par došanos uz pilsētu, par dzimtām un senāko apkārtnes vēsturi.

Projekta pētnieki par jauko uzņemšanu un pasākuma radošo garu īpašu paldies saka biedrības "Zasulaukam un Šampēterim" aktīvākajiem dalībniekiem un vakara saimniecēm Unai un Rutai!

Lasīt vairāk...

Pavasara maģija – aizraujošs pārgājiens Turaidas muzejrezervātā

Turaidas muzejrezervāts 18. aprīlī plkst. 10.00 aicina piedalīties izzinošā pārgājienā “Turaidas pavasara maģija” kopā ar ornitologu Ritvaru Rekmani un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku, folkloristu Sandi Laimi.

Pārgājiens notiks zīmīgā laikā – Otrajās Lieldienās. Jau izsenis cilvēki Lieldienu laikā ir vērojuši dabu, lai prognozētu laika apstākļus, plānotu saimniecisko darbību, rūpētos par savu labklājību un laimi. Līdzīgi kā citos tradicionālajos gadskārtu svētkos, arī Lieldienās veiktās darbības, rituāli, bija saistīti ar Saules ceļu dabā. Indivīds tad sajutās par vienu no visvarenās dabas elementiem. Katram bija savs uzdevums – gan cilvēkiem, gan zvēriem, gan augiem, lai kopīgi palīdzētu atnākt pavasarim, uzplaukt vasarai, nobriest rudenim vai ieslīdēt ziemas mierā.

Lasīt vairāk...

Pielaiko profesiju: folkloristi

5. aprīlī plkst. 16.00 tiešraidē no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) cikla jauniešiem "Pielaiko profesiju!" ietvaros notiks virtuāla tikšanās ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) Latviešu folkloras krātuves pētniekiem – Ritu Grīnvaldi, Tomu Ķenci un Gintu Pērli-Sīli sarunā par folklorista profesiju. Pārraide būs skatāma LNB Facebook un YouTube lapās.

Pielaiko profesiju: folkloristi

Lasīt vairāk...

Aicinām pieteikt referātus K. Barona konferencei "Pieredze pilsētā"

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve aicina piedalīties ikgadējā Krišjāņa Barona konferencē, kuras tēma šogad "Pieredze pilsētā", un kas notiks 2022. gada 7.–8. novembrī. Zinātniskās konferences tematika būs veltīta pilsētas pētniecībai no folkloristikas un citu nozaru skatpunkta.

Pilsētas veidojušās kā kopienas noteiktā vietā un laikā ar tām raksturīgām institūcijām, pārvaldi, sociālajām un profesiju grupām, arhitektūru, vidi, reljefu, transporta sistēmu, emocijām, tradīcijām, dzīvesveidu. Pilsētas aizvien turpina iemiesot mobilitāti, inovācijas un izmaiņas, kas pārveido cilvēkiem ierastās tehnoloģijas, dzīves stilu, domāšanas un rīcības ātrumu, identitātes un piederības izjūtu, izglītības un kultūras radīšanas un ieguves iespējas.

Lasīt vairāk...

Latviešu folkloras krātuves darba laiks no 1. aprīļa

Latviešu folkloras krātuves darba laiks no 1. aprīļa:

P., T., Pk. 12.00–17.00
O., C. 10.00–17.00
S., Sv. slēgts

Ja ir nepieciešama konsultācija kādā jautājumā, kas saistīts ar Latviešu folkloras krātuvi, folkloras pētniecību, sazinieties ar mums, rakstot uz e-pasta adresi lfk@lulfmi.lv. Ja ir kādi jautājumi saistībā ar digitālo arhīvu garamantas.lv, tad rakstiet uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv.

Tiešsaistē ir pieejams Latviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs garamantas.lv, kurā ne tikai lasāmi dažādi folkloras vākumi, bet arī klausāmi dažādi audio ieraksti. Garamantas.lv publicēti arī akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" 10 sējumi.


#ScienceForUkraine iniciatīva

Mikroblogošanas vietnē Twitter norit iniciatīva #ScienceForUkraine. Twitter konts @Sci_for_Ukraine apkopo un tvīto informāciju par iespēju universitātēm un zinātniskām iestādēm palīdzēt Ukrainas studentiem un pētniekiem.

Lai iesaistītos iniciatīvā, aicinām apmeklēt vietni: https://scienceforukraine.eu/, kurā parādās jaunākie piedāvājumi Ukrainas studentiem, pētniekiem. Kā arī apmeklējiet Twitter kontu @Sci_for_Ukraine, kurā tiek publicēti palīdzības piedāvājumi no dažādām valstīm.

Lūdzam izmantot mirkļbirku #ScienceForUkraine mikroblogošanas vietnē Twitter, lai jūsu tvītotā informācija būtu vieglāk atrodama!

Universitātes un zinātniskās iestādes tiek aicinātas ziņot par konkrētiem piedāvājumiem kā

Kā arī, ziņojot par piedāvāto palīdzību Ukrainas pētniekiem, studentiem, lūdzam, pievienot pēc iespējas vairāk informācijas: iestāde, disciplīna, finansējums (jā/nē), bezmaksas izmitināšana (jā/nē), cik ilgi, e-pasta adrese, saite uz vietni. Tas ļoti palīdzētu!

Iniciatīvu aizsākusi LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Sanita Reinsone. Vairāk par iniciatīvas izveidošanu lasiet Yvan Pandele rakstā "Meet the Latvian scholar rallying support for Ukrainian researchers". Iniciatīvas komandā arvien pievienojas jauni biedri (pētnieki, doktoranti, iestādes), kuri pārstāv dažādas pasaules valstis.
#standForUkraineNow #RussiaInvadesUkraine #ScienceForUkraine

Priekšlasījums ''Kāds sakars padomju grafikai ar starptautisko zinātnes komunikāciju''

Zinātniski-praktiskā priekšlasījuma "Kāds sakars padomju grafikai ar starptautisko zinātnes komunikāciju" gaitā Latviešu folkloras krātuves pētnieks Toms Ķencis pastāstīs par Latvijas zinātnes stratēģisko pozicionējumu ārvalstīs, ilustrējot to ar savu pētījumu ETNO-GRAFIKA (ERAF, 1.1.1.2/VIAA/4/20/628). Tā paša pozicionējuma ietvaros tiks aplūkots arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, kurā notiek minētais pētījums.

ETNO-GRAFIKA ir pēcdoktorantūras pētnieciskais projekts, kas veltīts folklorai padomju grafikas jeb nemateriālā kultūras mantojuma vizuālajām interpretācijām Baltijas mākslā vēlīnā sociālisma periodā.
Aicinām pirms priekšlasījuma iepazīties ar LR Izglītības un zinātnes ministrijā izstrādāto Latvijas zinātnes stratēģisko pozicionējumu šeit: https://www.izm.gov.lv/lv/latvijas-zinatnes-strate...

Priekšlasījums notiks 24. februārī plkst. 15:00 platformā Zoom.

N.B. Pasākuma apmeklētāju skaits ir ierobežots līdz 100 personām. Zoom saite tiks aktivizēta plkst. 14:45 pasākuma dienā.