(Etno)muzikoloģiskas sarunas. Saruna ar Zani Šmiti

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts turpina publisku pasākumu ciklu (Etno)muzikoloģiskas sarunas. Trešdien, 20. septembrī plkst. 17.00 notiks otrā saruna ar dziedātāju, vokālo pedagoģi un etnomuzikoloģi Zani Šmiti par balss pētniecību, apvienojot balss fizioloģijas zināšanas ar datormērījumu iespējām. Saruna notiks klātienē Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā.

Zane Šmite ir dziedātāja un etnomuzikoloģijas maģistre, kas apguvusi dažādus tradicionālās, akadēmiskās un populārās dziedāšanas stilus. Viņas pieredze veidojusies gan ilgstošā muzicēšanas praksē, gan pedagoģiskajā darbā, mācot dziedāšanu etnomuzikoloģijas studentiem, aktieriem un tradicionālās dziedāšanas entuziastiem. Pēdējo gadu laikā viņa aktīvi pievērsusies balss izpētei gan no fizioloģijas, gan datoranalīzes puses, apgūstot jaunākās balss zinātnē lietotās datorprogrammas un metodoloģiskās atziņas. Padziļināti viņa pētījusi Ziemeļlatgales tolku bolsa solistu stilu, ar dažādām datorprogrammām (Sonic Visualiser, VoceVista) mērot skaņveides un izpildījuma īpatnības. Sarunā Zane Šmite dalīsies domās par balss pētniecību mūsdienu vokālās daudzveidības un tehnoloģiju attīstības kontekstā. Viņas pētījumi iekļaujas digitālās muzikoloģijas attīstībā, kas pēdējā laikā notiek arī Latvijā.

Rīgā notiks 12. starptautiskā jauno folkloristu konference (YoFo)

No 13. līdz 15. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notiks 12. starptautiskā jauno folkloristu konference "Beyond the Field: Fieldwork in the 21st Century", kurā piedalīsies vairāk kā 30 jaunie jomas pārstāvji no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Itālijas, Ungārijas, Bulgārijas un Indijas.

Vieslekcijas lasīs Helsinku Universitātes lektore Ulla Savolainena (referātu "The Field of Memory Culture: Ingrian Finns’ Historical Experiences through Multiple Media and Times") un Rīgas Stradiņu universitātes asociētais profesors Klāvs Sedlenieks (priekšlasījumu "In Search for Unknown Unknowns. Why Fieldwork is still the Way!").

Aigars Lielbārdis piedalījās buramavārdu konferencē

No šā gada 29. augusta līdz 1. septembrim Singapūrā notika Starptautiskās folkloras naratīvu pētnieku biedrības (International Society of Folk Narrative Research, ISFNR) Buramvārdu, vārdotāju un vārdošanas [pētniecības] komitejas "Comittee on Charms, Charmers and Charming" rīkotā ikgadējā konference, kas bija veltīta buramvārdu performancei un to materialitātei "The Materiality and Performance of Charms". Projekta "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" (lzp-2020/1-0096) ietvaros konferencē piedalījās folkloras pētnieks Aigars Lielbārdis ar referātu "Development of the Tradition: Distant Healing".

Konferences programma pieejama: https://blogs.ntu.edu.sg/charmssg/

Iznācis akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” 12. sējums “Kāzas. 2. daļa”

Iznācis akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” 12. sējums – “Kāzas. 2. daļa”, kas noslēdz kāzu godiem veltīto dziesmu publicēšanu. Tas ietver 107572 dziesmas – apdziedāšanās dziesmas; ar mičošanas, apdāvināšanas, guldināšanas un citām kāzu ieražām saistītas dziesmas.

Akadēmiskais izdevums “Latviešu tautasdziesmas” (Ltdz) ir Latviešu folkloras krātuvē (LFK) sakrātās tautasdziesmu kolekcijas pilnizdevums. LFK arhīvā glabājas lielākā latviešu tautasdziesmu kolekcija – aptuveni 1 miljons tautasdziesmu tekstu, kas savākti pēc Krišjāņa Barona sakārtoto “Latvju dainu” (apmēram 219 000 tekstu) iznākšanas, un kopā ar tām atspoguļo dziesmu tradīcijas dzīvi tautā vairāk nekā 100 gadu garumā.

LFK darba laiks vasarā

Cien. apmeklētāji!

Vasarā – jūlijā un augustā – Latviešu folkloras krātuves lasītava būs slēgta. Ja nepieciešams veikt pētniecisko darbu, lūdzam iepriekš pieteikties pa e-pastu lfk@lulfmi.lv.

Vēlot labi atpūsties –
LFK folkloristi

"Apslēptā Pārdaugava"

13. jūnijā pie Pārdaugavas radošā centra ēkas, Lapu ielā 24, Rīgā atklāta izstāde "Apslēptā Pārdaugava". Atklāšanā pulcējās projekta "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" pētnieki, teicēji, kuri projekta laikā stāstījuši par notikumiem un pieredzēto Pārdaugavā, apkaimes iedzīvotāji un citi interesenti. Vakara gaitā bija iespēja uzzināt vairāk par projektu, tā ietvaros sakrātajiem stāstiem un fotogrāfijām, kas glabājas Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv, apskatīt izstādi kopā ar tās veidotājiem, piedalīties viktorīnā un dalīties atmiņās par piedzīvoto Daugavas kreisajā krastā. Tāpat Pārdaugavas radošā centra pārstāve Ilga Vālodze Ābele pastāstīja par ēkas vēsturi un attīstības plāniem. Izstāde Pārdaugavas radošā centra ārtelpā apskatāma līdz šā gada 15. oktobrim.

Tuvojas LU LFMI izstādes "Apslēptā Pārdaugava" atklāšana

Otrdien, 13. jūnijā, plkst. 18.00 Pārdaugavas radošā centra teritorijā Jaunatnes dārzā, Lapu ielā 24, notiks izstādes "Apslēptā Pārdaugava" atklāšana. Izstādi veidojuši LU LFMI pētnieki sadarbībā ar mākslinieci Tatjanu Raičiņecu. Tajā pētnieki dalījušies ar stāstiem un fotogrāfijām, kas tapušas pētījuma "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" gaitā. Izstāde Pārdaugavas radošā centra ārtelpā būs apskatāma līdz šā gada 15. oktobrim. Atklāšanas pasākumā pētnieki iepazīstinās ar projektu, pašu izstādi un tapušo Pārdaugavas kolekciju Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv. Atklāšanā būs arī konkurss.

Fragments no izstādes: "Dzegužkalns, mīļākais Rīgas rajons. Ziemā šķita, ka tu esi nokļuvis kaut kādos Alpos, ar šo koka baznīcu un miljons tūristiem. Nāves trases uz slēpēm lejā uz šoseju, oh!" (LFK digitālā aptauja, Anonīms, 10.09.2021.)

#apslēptā_pārdaugava

Visi laipni aicināti!

Garamantu darbnīca

15. jūnijā Ventspils augstskolas bibliotēkā notiks "Garamantu darbnīca".

Kopā ar Latviešu folkloras krātuves pētniekiem tiks iepazītas garamantas.lv, apskatot Ventspils puses materiālus, kā arī iemēģinot roku to atšifrēšanā.

Pieteikšanās darbnīcai: laura.janvare@ventspils.lv

Loisas Kalbas lekcija par Rīgas mikrorajoniem

17. maijā plkst. 13.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā notiks pilsētvides vēstures pētnieces Loisas Kalbas (Lois Kalb) vieslekcija “Uncommonly Modern: Property, Intimacy and Mass Housing in Late and post-Soviet Riga (1970-2000)” (“Neparasti moderni: īpašums, intimitāte un masu mājokļi vēlīnajā padomju un postpadomju Rīgā (1970–2000)).

Loisa Kalba ir Vēstures nodaļas doktorantūras pētniece Eiropas Universitātes institūtā Florencē. Viņu interesē pilsētvides politika un ekonomika un jo īpaši vēlīnā padomju perioda masu mājokļu apkaimes. Viņas pašreizējā pētnieciskajā projektā saskaras vēstures un antropoloģijas pieejas, aplūkojot mainīgās attiecības starp īpašuma formām, intimitāti un sociālo dzīvi Rīgas mikrorajonos padomju perioda pēdējās desmitgadēs un pārejas posmā 20. gadsimta 90. gados.

Pētījuma poētika. Uzstāsies Gatis Ozoliņš un Jānis Daugavietis

Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI vadošā pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē Latviešu folkloristikas apakšnozarē ar specializāciju folkloristikas vēsturē un teorijā, kultūras procesu pētniecībā un mantojuma studijās un pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs Mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras nozarē (Citas mūzikas, vizuālās mākslas un arhitektūras apakšnozares) ar specializāciju kultūras socioloģijā un sabiedrības līdzdalības praksēs kultūras un mākslu jomā aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru trešdien, 17. maijā, plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā. Ar priekšlasījumiem uzstāsies Gatis Ozoliņš (pretendents uz vadošā pētnieka amatu) un Jānis Daugavietis (pretendents uz pētnieka amatu).

Krišjāņa Barona konference 2023

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve aicina pieteikt referātus ikgadējai Krišjāņa Barona zinātniskajai konferencei, kas šoreiz veltīta horeogrāfa un dejas pētnieka Harija Sūnas (23.03.1923.–02.09.1999.) simtgadei. Harijs Sūna bija viens no ražīgākajiem un vispusīgākajiem dejas pētniekiem Latvijā, pats būdams arī horeogrāfs un deju skolotājs. Izstrādājis anketēšanas metodi, lai no teicējiem pierakstītu ziņas par horeogrāfisko folkloru, izveidojis dejas un kustību pieraksta sistēmu, kā arī pētījis dejas vēsturi. Lai aktualizētu Sūnas devumu un darbības lauku, kas aptver dažādus skatījumus uz deju, kustību un arī cilvēka ķermeni, proti, etnohoreoloģijas nozari Latvijā, šī gada konferencei izvēlēta tēma “Kustība un deja”.

Priekšlasījums un diskusija "Sociālo kustību teorija un Latvijas folkloras kustības gadījums"

2023. gada 29. martā plkst. 12.00 Latviešu folkloras krātuvē, Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā notiks priekšlasījums, kurā LU LFMI Mākslas zinātņu nodaļas pētnieks, sociologs Jānis Daugavietis sniegs pārskatu par sociālo kustību izpētes akadēmisko tradīciju, kas turpināsies publiskā diskusijā par Latvijas ‘folkloras kustību’, kā tādas kustības gadījumu, kas radusies nedemokrātiskā režīmā, 20. gs. 70. gadu Padomju Savienībā.

Harijam Sūnam - 100

23. martā ir Latviešu folkloras krātuves horeogrāfiskās folkloras pētnieka Harija Sūnas (23.03.1923.–02.09.1999.) 100. jubileja. Arhitekts, horeogrāfs, pētnieks – vispusīgi, intensīvi darbojoties, atstājis nozīmīgas vērtības un liecības Latvijas dejas, kultūras un zinātnes vidē.

Harijs Sūna dzimis Siguldas pagastā Jūlija un Annas Sūnu ģimenē. Vēlāk viņi pārceļas uz Ļaudonas “Dambru” mājām. Sūna mācījies Mārcienas sešgadīgajā pamatskolā (1931.–1937. g.). Kad nomiris tēvs, Harijs ar māti pārcēlās uz Rīgu. Tur viņš mācījās Amatniecības skolas Tekstila nodaļā (1941.–1944. g.). Vēlāk iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā Glezniecības nodaļā, ko nepabeidza, savukārt LVU Arhitektūras nodaļu absolvēja 1951. gadā. Nozīmīgs laiks viņa izglītībā ir studijas Maskavas A. Lunačarska Valsts teātra mākslas institūtā, kur mācījies arī pie horeogrāfa Igora Moisejeva.

Nemateriālais kultūras mantojums klimata pārmaiņu kontekstā

LU LFMI iesaistījies Eiropas Komisijas programmas “Erasmus+” projekta “Zaļais mantojums. Klimata pārmaiņu ietekme uz nemateriālo kultūras mantojumu” (GreenHeritage. The Impact of Climate Change on the Intangible Cultural Heritage, 2022–2025) īstenošanā. Projekta mērķis ir izstrādāt holistisku, inovatīvu un iekļaujošu pieeju, lai izprastu klimata pārmaiņu tiešo un netiešo ietekmi uz nemateriālo kultūras mantojumu. Ar pētījuma rezultātiem un tēmu, kurai Eiropā tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, plānots iepazīstināt gan plašāku sabiedrību, gan īpaši akadēmisko vidi – studentus un pētniekus. Nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspējas problēmas klimata pārmaiņu kontekstā tiks diskutētas ar dažāda līmeņa politiku veidotājiem un sabiedrisko sektoru. Projektu koordinē Itālijas Republikas Nacionālā pētniecības padome (Consiglio Nazionale delle Ricerche), projekta konsorcijā iesaistītas arī citas partnerinstitūcijas no Itālijas, Grieķijas, Spānijas un Beļģijas.

Rīgā notiks 12. starptautiskā jauno folkloristu konference

No 2023. gada 13. līdz 15. septembrim notiks 12. starptautiskā jauno folkloristu konference "Beyond the Field: Fieldwork in the 21st Century". Kopš 2010. gada konferences pamīšus ir notikušas Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, 2022. gadā pirmo reizi notika Somijā. Tās pulcē reģiona jaunos jomas zinātniekus.

Konferencē aicināti piedalīties studenti, nesen studijas beigušie un visi, kuri sevi uzskata par jaunajiem folkloristiem. Lūdzam līdz 1. maijam iesūtīt iesūtīt tēmas pieteikumu un priekšlasījuma kopsavilkumu (līdz 350 vārdiem) uz e-pasta adresi rigayofo@gmail.com

• «
• 1
• 2
• 3
• 4
• 5
• 6
• 7
• 8
• 9
• 10
• »