Izdota grāmata "Folklore and Ethnology in the Soviet Western Borderlands"

Apgādā "Lexington Books" izdota grāmata "Folklore and Ethnology in the Soviet Western Borderlands" LU LFMI vadošā pētnieka Toma Ķenča, kā arī Saimona J. Bronnera (Simon J. Bronner) un Elo-Hannas Seljamaas redakcijā.

Trīspadsmit pētnieki izvērtē padomju perioda ietekmi uz folkloras pētniecību, pielietojumu un izpildījumu. Pārstāvot paaudzes, kas dzīvojušas padomju okupācijas laikā un pēc tās, viņi reflektē par valsts atbalstītās tautas mākslas veicināšanas sekām Baltijas valstīs, Ukrainā, Polijā, Slovākijā, Baltkrievijā, Rumānijā un Ungārijā. Autori savā analīzē iepazīstina ar oriģināliem arhīvu materiāliem, kā arī etnogrāfiskiem datiem, lai izprastu koloniālisma ietekmi uz folkloras kustībām, kā arī pretošanos mehānismus padomju diktatūrai.

Tradīciju arhīviem veltīta konference: aicinājums pieteikt referātus

100. jubilejas gadā Latviešu folkloras krātuve (1924) sadarbībā ar Starptautiskās Etnoloģijas un folkloras biedrības Arhīvu darba grupu un Kultūras mantojuma un īpašuma darba grupu rīko un aicina piedalīties starptautiskā zinātniskā konferencē, kas būs veltīta tradicionālās kultūras arhīvu tagadnes un nākotnes jautājumiem. Simtgade ir labs iemesls atskatīties atpakaļ un izvētēt, kā dažādās valstīs ir attīstījusies arhīvu vēsture. Taču jo vairāk konferences organizētāji mudina izvērtēt pašreizējo situāciju un paraudzīties nākotnē, piemēram, uz tuvākajiem 10 gadiem.

Kāds ir pašreizējais stāvoklis nemateriālā kultūras mantojuma arhīvu arhivēšanā un uzturēšanā (Eiropā un citur)? Kāda varētu būt tradīciju arhīvu tuvākā nākotne? Kādi lieli pētniecības un infrastruktūras projekti arhīvos tiek plānoti? Vai tuvākie gadi rādās optimistiski arhīviem un to sadarbības tīkliem? Kādi izaicinājumi mūs sagaida (juridiskie, ētiskie, tehnoloģiskie, vērtību)? Kādus jaunus arhivēšanas risinājumus iespējams piedāvāt? Ko mēs varam mācīties no pagātnes?

Konference “Tradicionālās kultūras arhīvi: 100 + 10” notiks nākamgad no 29. līdz 31. oktobrim Rīgā. Konferences darba valoda – angļu, pieteikšanās līdz 2024. gada 31. janvārim. Uzsaukums PDF.

​Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 3. epizode

Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 3. epizode “Latgaliešu valoda un digitālā vide”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas lietišķās valodniecības profesori, Reģionālistikas zinātniskā institūta pētnieci Sanitu Martenu.

Sarunas par mūzikas zinātni. Tradicionālās mūzikas jēdziens

2023. gada 14. decembrī plkst. 18.30 bārā/grāmatnīcā "Bolderāja" (Avotu ielā 29, Rīga) notiks pasākums "Sarunas par mūzikas zinātni. Tradicionālās mūzikas jēdziens".

Šā gada pavasarī LU LFMI tika uzsākts cikls “(Etno)muzikoloģiskas sarunas”, lai regulāri tiktos un apspriestu muzikologiem un mūzikas pētniecības interesentiem svarīgas tēmas un notikumus. Ceturtdien, 14. decembrī notiks cikla trešā saruna. Neformālākai sarunu noskaņai mainīta tikšanās vieta, iekļaujošākai pieejai – cikla nosaukums. Sarunas tēma šoreiz – tradicionālās mūzikas jēdziens.

LU LFMI apgāds izdod grāmatu “Mangaļsala – stāstos, bildēs, radurakstos”

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds klajā laidis pētnieces Daces Bulas un mangaļsalieša, vietējo dzimtu vēstures izzinātāja Ģirta Strazdiņa grāmatu par Rīgas tālāko ziemeļu apkaimi, kādreizējo zvejniekciemu – Mangaļsalu.

Grāmatā apkopoti iedzīvotāju pieredzes stāsti, vietējo dzimtu vēsture, kā arī fotogrāfijas, kas attēlo Mangaļsalu, mangaļsaliešus un viņu dzīvesveidu.

“Var teikt, ka šai grāmatai ir daudz autoru. Tie visupirms ir Mangaļsalas iedzīvotāji, kas stāstot uzticējuši piedzīvoto. Tie ir pētnieki, kas viņus iztaujājuši. Fotogrāfi, kas iemūžinājuši apkaimē tvertus mirkļus. Cilvēki, kuru rokām tapuši arhīvu ieraksti,” vēsta grāmatas ievads. Lasāmu veidolu tam visam piešķīruši divi — Dace Bula un Ģirts Strazdiņš. Tādēļ grāmatai ir divas daļas. Pirmajā apkopoti iedzīvotāju stāstījumi, kas viņu pašu redzējumā atklāj Mangaļsalai raksturīgo — vidē, dzīvesveidā, cilvēku savstarpējās attiecībās. Šie stāstījumi dokumentēti Literatūras, folkloras un mākslas institūta lauka pētījumos kopš 20. gs. 90. gadiem un glabājas institūta digitālajā arhīvā. Grāmatas otrā daļa atvēlēta Mangaļsalas dzimtu vēsturei, kas pētīta, caurlūkojot arhīvus un dažādus citus avotus. Grāmatas tapšanas vēsture ir pagara, vienlaikus daudzbalsīga un arī diezgan personiska. Tāpēc abas daļas iesāk īss autorupētnieciskās pieredzes stāsts.

Guntis Pakalns piedalīsies Anša Gulbja jubilejas konferencē

24. novembrī Tukuma bibliotēkā notiks latviešu grāmatizdevēja un rakstnieka Anša Gulbja 150 dzimšanas dienai veltīta konference "Novadnieks Ansis Gulbis un izdevējdarbība Kurzemē". Tajā piedalīsies arī LU LFMI pētnieks Guntis Pakalns ar priekšlasījumu "Novadnieks Anss Lerhis-Puškaitis un pasaku grāmatu izdošana".

Visa programma un reģistrācija pieejama šeit.

Lekcija par “pilsētas folkloru” Latvijas Universitātes studentiem

Pirmdien, 2023. gada 13. novembrī, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu filoloģijas maģistra studiju programmas studentiem kursā "Mūsdienu stāstījumu folklora" Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Gatis Ozoliņš nolasīja lekciju “Vai Latvijā ir “pilsētas folklora””? un iepazīstināja ar LZP projekta “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums” (lzp-2020/1-0096) mērķiem, izaicinājumiem un rezultātiem. Kopā ar studentiem piedalījās seminārā par “pilsētas leģendām/teikām”, kam sekoja diskusija par dažādām “pilsētas folkloras” pazīmēm, starptautisko izcelsmi, tās “atrašanas” grūtībām un saikni ar citiem latviešu folkloras žanriem.

Rīgā notiks ISFNR 19. kongress

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar Starptautisko tautas naratīvu izpētes biedrību (ISFNR) aicina pieteikt dalību ISFNR 19. kongresā, kas norisināsies no 2024. gada 17. līdz 21. jūnijam Rīgā. Kongresa tēma – "Tautas naratīvi mainīgajā pasaulē". Kongresa laikā plānotas arī ISFNR komiteju sēdes. Vairāk par kongresa un komiteju sēžu tēmām sk. kongresa uzsaukumā.

Kongresa darba valoda – angļu. Referāta garums – 20 minūtes, kam sekos 10 minūtes diskusijai. Lai pieteiktos dalībai kongresā, lūgums aizpildīt kongresa pieteikšanās anketu, kas atrodama šajā saitē. Pieteikumam pievienojams referāta kopsavilkums (līdz 300 vārdiem). Pieteikšanās kongresam līdz 2023. gada 15. decembrim.

ISFNR kongress, kas norisināsies saulgriežu laikā, iekļausies Latviešu folkloras krātuves simtgades jubilejas pasākumu ciklā. Detalizētāka informācija par kongresa norisi, pieteikšanos un reģistrēšanos kongresam atrodama kongresa mājaslapā.

Jānis Daugavietis piedalās konferencē Ļubļanā

LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis ar referātu "Folklore as a Resistance Identity Tool in Extreme Metal: case of Latvian pagan band Skyforger" ("Folklora kā pretestības identitātes instruments ekstremālā metālā: latviešu pagānu grupas Skyforger gadījums") piedalās konferencē 'How Does “Your” Music Sound? Belonging, Communities, and Identities in Popular Music across Central, Eastern and South-Eastern Europe' ('Kā skan "tava" mūzika? Piederība, kopienas un identitātes populārajā mūzikā Centrālajā, Austrumeiropā un Dienvidaustrumeiropā') Ļubļanā, Slovēnijā.

Aizvadīta K. Barona konference

31. oktobrī aizvadīta ikgadējā K. Barona konference, kas šogad bija veltīta horeogrāfa un deju pētnieka Harija Sūnas simtgadei un dejas un kustības pētniecībai. Visas dienas garumā bija iespējams klausīties priekšlasījumus par tēmām, kas saistītas ar tautas deju, laikmetīgo deju, deju teātrī, literatūrā un dažādām dejas un kustības praksēm mūsdienās. Dienu noslēdza deju folkloras kopas "Dandari" vadītie danči.

Paldies konferences dalībniekiem un kuplajam klausītāju lokam! Tiekamies nākamgad K. Barona konferencē, kura tiks īstenota Latviešu folkloras krātuves simtgades ietvaros!

31. oktobrī notiks ikgadējā K. Barona konference

Laipni lūdzam pagodināt ar savu klātbūtni ikgadējo Krišjāņa Barona konferenci, kas norisināsies 31. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā.

Šogad konferences virstēma ir "Kustība un deja". Tēma veltīta horeogrāfa un dejas pētnieka Harija Sūnas (23.03.1923.–02.09.1999.) simtgadei. Harijs Sūna bija viens no ražīgākajiem un vispusīgākajiem dejas pētniekiem Latvijā, pats būdams arī horeogrāfs un deju skolotājs. Izstrādājis anketēšanas metodi, lai no teicējiem pierakstītu ziņas par horeogrāfisko folkloru, izveidojis dejas un kustību pieraksta sistēmu, kā arī pētījis dejas vēsturi.

Guntis Pakalns piedalīsies konferencē Raiņa un Aspazijas vasarnīcā

11. oktobrī plkst. 13.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā (Jāņa Pliekšāna ielā 5/7) notiks ikgadējie zinātniskie lasījumi, kuru tēma šogad ir “No mītiem un folkloras līdz Aspazijas lugai “Zalša līgava””.

Kopš šī gada jūnija Raiņa un Aspazijas vasarnīcā aplūkojama izstāde “Divas pasaules. Uz robežas. Aspazijas luga “Zalša līgava””, kurā lugas tapšanas, mitoloģisko slāņu un idejas par pasaules atjaunošanos pētniecība Raiņa un Aspazijas muzeja pētnieces Astrīdas Cīrules un scenogrāfa Reiņa Suhanova sadarbībā rezultējusies daudzšķautņainā mākslinieciskā interpretācijā.

Starptautiska aptauja par dzimšanas dienu svinībām

Kā Jūs parasti svinat dzimšanas dienu? Vai jubileju atzīmēšana gadu gaitā mainījusies? Varbūt mainījusies Jūsu attieksme? Ko Jūs patiesībā domājat par dzimšanas dienu svinēšanu? Palīdziet kultūras pētniekiem izprast dzimšanas dienu svinēšanas vēsturi, piedaloties tiešsaistes aptaujā “Daudz laimes dzimšanas dienā!”.

Ziņas par dzimšanas dienu paražām vienlaikus tiek vāktas Norvēģijā, Zviedrijā, Latvijā un Somijā. Kolekcijas veidošanai spēkus apvienojuši četri Baltijas un Ziemeļvalstu tradīciju arhīvi: Norvēģu etnoloģijas pētniecības institūts Oslo, Valodas un folkloras institūts Gēteborgā, LU LFMI Latviešu folkloras krātuve Rīgā un Somu literatūras biedrība Helsinkos. Starptautiskā pētnieku grupa plāno veikt vairākas tematiskas aptaujas, aicinot sabiedrību sniegt informāciju par to, kā cilvēki svin dažādus dzīves cikla notikumus – no šūpuļa līdz kapam. Tradīciju arhīvos ir savākti vērtīgi vecāki dokumenti par kristībām, kāzām, bēru ceremonijām u. c., taču paražas mainās, un šīs pārmaiņas mums daudz ko liecina par to, kā attīstās mūsu kultūra un sabiedrība.

LU LFMI pārstāvji piedalās Norvēģijā projekta "Arhīvu kopienu veidošana" pasākumos

LU LFMI Latviešu folkloras krātuves vadošās pētnieces – Rita Grīnvalde un Sanita Reinsone, kā arī LU LFMI vecākais programmētājs Uldis Ķirsis šonedēļ viesojas Norvēģijas Kultūrvēstures muzeja Etnoloģijas pētniecības centrā, kur norisinās Ziemeļvalstu kultūras fonda finansētā projekta "Arhīvu kopienu veidošana" darba grupu tikšanās un pieredzes apmaiņa par sadarbību ar vietējām kopienām un sabiedrības iesaistīšanu kultūras mantojuma digitālo resursu papildināšanā un uzlabošanā.

21. septembrī norisinājās Norvēģijas etnoloģijas pētniecības centra organizēts "Arhīva festivāls", kur pētnieki un arhīvu profesionāļi sagaidīja viesos norvēģu brīvprātīgo kopienas dalībniekus, kuri aktīvi iesaistās pētniecības centra un folkloras arhīva organizētajās atmiņu saglabāšanas un rokraksta manuskriptu pārrakstīšanas iniciatīvās.

Raiņa muzejs aicina uz pasākumu "Sanāciet kāziņās!"

30. septembrī plkst. 15.00 Raiņa muzejs "Jasmuiža" (Aizkalne, Preiļu novads) aicina uz pasākumu "Sanāciet kāziņās!", kurā piedalīsies Saunas folkloras kopa "Naktineica" un akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" 12. sējuma "Kāzas. 2. daļa" veidotāji no LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta.

Iezīmējot rudeni kā precību un kāzu laiku latviešu tradīcijās, pasākums "Sanāciet kāziņās!" piedāvās daudzpusīgi izzināt kāzu tradīcijas: muzeja ekspozīcijas stāsts savīsies ar akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" 12. sējuma "Kāzas. 2. daļa" ieskandināšanu. Ekspozīcijas objekti ieguls LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku stāstos par kāzu ieražām tautasdziesmās, īpašu uzmanību veltot Latgalē pierakstītajam folkloras materiālam. Pasākuma dalībniekiem būs iespēja piedalīties dažu kāzu ieražu izspēlē, piemēram, piedzīvot apdziedāšanās krustugunis, kopā apdomāt kāzu rituālu izmaiņas laika gaitā un dalīties ar saviem atmiņu stāstiem no kāzām.

• «
• 1
• 2
• 3
• 4
• 5
• 6
• 7
• 8
• 9
• 10
• »