Fotogrāfiju kolekcija Ukrainas karoga krāsās
Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā publicēta fotogrāfiju kolekcija “Ukrainas atbalsta zīmes Latvijā”. Kolekcija tapusi, dokumentējot simbolisko atbalstu, ko Latvijas sabiedrība paudusi Ukrainai kopš Krievijas plaša mēroga iebrukuma tās teritorijā 2022. gada 24. februārī. Jau no pirmajām kara dienām pilsētvide Rīgā, īpaši galvaspilsētas centrā, mainījās: paužot solidaritāti, Ukrainas karoga krāsās tika izgaismotas ēkas un pieminekļi un izkārti Ukrainas karogi. Par protestu un Ukrainas atbalsta dominanti kļuvis Kalpaka bulvāris – iepretim Krievijas Federācijas vēstniecībai, iepretim Ukrainas vēstniecībai, kā arī laukumā pie Kongresu nama. Taču atbalsta zīmes rodamas visās Rīgas apkaimēs un citās Latvijas pilsētās, tāpat mazāk apdzīvotās vietās. Ukrainas karogi pie ēku fasādēm, mājokļu logos un pie balkoniem, veikalu un kafejnīcu skatlogi, grafiti, zīmējumi, uzlīmes, plakāti, zilās un dzeltenās krāsas salikums apģērbā, aksesuāros, solidaritātes vēstījumi T-kreklu apdrukās, un pat apstādījumi – zili un dzelteni ziedi, saulespuķes – šai laikā pauduši simbolisku atbalstu Ukrainai. Lielais Ukrainas karogu skaits, ko redzam, ir, no vienas puses, organizēts oficiālo sabiedrības pārstāvniecības institūciju veikums (pie valsts un pašvaldības iestādēm, sabiedriskajā transportā), no otras, neformāla iedzīvotāju iniciatīva. Nosodot Krievijas militāro agresiju, cilvēki demokrātiskajās pasaules valstīs turpina paust atbalstu Ukrainai – ziedojot karotājiem un karā cietušajiem, uzņemot bēgļus, piedaloties demonstrācijās, paužot nostāju publiskajā telpā.
Lasīt vairāk...Ginta Pērle-Sīle Smiltenes novadpētniecības muzeja konferencē
Šī gada 20. februārī pulksten 11.00 Smiltenes vidusskolas bibliotēkā notiks Smiltenes novadpētniecības muzeja organizēta konference, kas veltīta Smiltenes un tās apkārtnes vēsturiski svarīgiem notikumiem un vietām dažādos laika posmos. Konference apkopos Smiltenes novadpētniecības muzeja iesākto un jau paveikto pētniecības darbu 2023. gadā, kā arī ieskicēs paredzētos pētniecības projektus šim un nākamajiem gadiem.
Konferencē ar priekšlasījumu piedalīsies arī LU LFMI pētniece Ginta Pērle-Sīle, stāstot par Palsmanes un Aumestaru draudžu mācītāju Frīdrihu Danielu Vāru un viņa veikumu 18./19. gadsimtu mijas kultūrvēsturiskā kontekstā.
Pārdaugavas iedzīvotāju devums Latviešu folkloras krātuvei
Ir noslēdzies LU LFMI īstenots projekts “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums”, kura laikā Latviešu folkloras krātuve ir papildināta ar vairākām kolekcijām. Kolekciju “Pārdaugavas stāsti” veido 74 intervijas ar Pārdaugavas iemītniekiem, tostarp stāstu vakaru ieraksti Zasulaukā, Āgenskalnā, Bieriņos un Lucavsalā, kā arī 486 fotogrāfijas no lauka pētījumiem un Pārdaugavas iedzīvotāju personiskajiem arhīviem. Attēli un interviju metadati atrodas brīvpieejā Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv. Šo kolekciju papildina digitālās aptaujas “Pārdaugavas stāsti” anketas, kurās fiksēti 60 Pārdaugavas vietu stāsti. Aptauja arī turpmāk būs pieejama aizpildīšanai. Arhīvā nonākušas arī lucavsalinieces Zelmas Indriksones (1906–1990) dienasgrāmatas (brīvi lasāmas) un viņas dēla Gunāra Indriksona (1940–2023) memuāri, kuros fiksēta Lucavsalas vēsture un salas iedzīvotāju ikdiena kopš 20. gadsimta 50. gadiem un atmiņās vēl senāki laiki. Sociālajos tīklos ar tēmturiem #apsleptaPardaugava un #hiddenPardaugava iniciēta digitālas Pārdaugavas fotogrāfiju kopas tapšana. Pētījumā iegūtie dati jau prezentēti 15 starptautiskās konferencēs un 6 publiskās lekcijās, analizēti vairākās publikācijās, sagatavošanā ir urbānajai folkloristikai un pilsētpētniecībai veltīts žurnāla “Letonica” numurs un “Rīgas nostāstu” grāmata. Visiem interesentiem bija iespēja no 2023. gada 13. jūnija līdz 13. oktobrim apmeklēt ārtelpas izstādi “Apslēptā Pārdaugava” Jaunatnes dārzā Āgenskalnā.
Fotogrāfijā – Āgenskalna brīvtūres ekskursija, 2016. gads. Foto no Lindas Zonnes-Zumbergas arhīva (LFK Dig-2-282).
Lasīt vairāk...Rucavas pēcpusdiena
Rucavas tradīciju klubs un LU LFMI Latviešu folkloras krātuve ielūdz uz Rucavas pēcpusdienu – 26. janvārī no plkst. 16.00 līdz 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā sastapsies tradīciju kopēji, pētnieki un interesenti.
Pasākumu ievadīs folkloristes Dr. philol. h. c. Māras Vīksnas lekcija par Rucavas garamantām (viņas sastādītie “Novadu folkloras” publicējumi izdoti 2019. un 2022. gadā). Pēcpusdienas turpinājumā – grāmatas “Rucavas sievu stāsti” atvēršanas svinības. Valodniece Dr. philol. Daiga Straupeniece sniegs īsu priekšlasījumu “Mūsdienu Rucavas izloksnes atspoguļojums grāmatā “Rucavas sievu stāsti””. Jaunais izdevums iepazīstina ar pastāvīgo rosību Rucavas kultūrtelpā – svētkiem, godiem, rokdarbiem, ēdieniem, jokiem, dziedāšanas tradīcijām utt. Klāt būs ne tikai grāmatas autores Māra, Dace un Inga Tapiņas, bet arī citi rucavnieki, kas krāšņos pasākumu ar stāstiem un muzicēšanu.
Lasīt vairāk...Vaira Vīķe-Freiberga sveic LFK 100. jubilejas gadā
Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas Valsts prezidente (1999–2007) un tautasdziesmu pētniece, Latviešu folkloras krātuves 100. jubilejas gadā vēl katram iemācīties vismaz vienu jaunu tautasdziesmu.
Amatnieka, rakstnieka un hipiju kustības pārstāvja Alfrēda Stinkula diapozitīvu kolekcija
LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv publicēta amatnieka, rakstnieka un hipiju kustības pārstāvja Alfrēda Stinkula diapozitīvu kolekcija, kurā dokumentēta folkloras kustība Latvijā 20. gs. 70. gadu otrajā pusē un 80. gados.
Diapozitīvos iemūžināti daudzi folkloras kustības svarīgākie publiskie pasākumi: etnogrāfisko un folkloras ansambļu koncerts Aizputē 1982. gadā; 1985. gadā vērienīgi atzīmētā Krišjāņa Barona 150. gadskārta un vairāki tai veltītie pasākumi, piemēram, koncerts LU Aulā un "Novadu sadziedāšanās" kultūras pilī Ziemeļblāzma; 1988. gada starptautiskais folkloras festivās "Baltica 88". Plašs klāsts attēlu dokumentē Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgus, to apmeklētājus, amatnieku darinājumus un folkoras koncertus. Atspoguļoti arī mazāka mēroga pasākumi – folkloras draugu kopas "Skandinieki" koncerti, ansambļa "Rasa" pirmās programmas “Prūšos manas kājas autas” koncerts Anglikāņu baznīcā, kā arī tam laikam tik nozīmīgā neformālā pulcēšanās.
Lasīt vairāk...Sveiciens svētkos!
.jpg)
Ziemassvētki sabraukuši,
Rakstītām kamanām;
Tekat, bērni, saņemat,
Basajām kājiņām.
Gaišus Ziemassvētkus un veiksmīgu Jauno 2024. gadu!
Latviešu folkloras krātuve
Izdota grāmata "Folklore and Ethnology in the Soviet Western Borderlands"
Apgādā "Lexington Books" izdota grāmata "Folklore and Ethnology in the Soviet Western Borderlands" LU LFMI vadošā pētnieka Toma Ķenča, kā arī Saimona J. Bronnera (Simon J. Bronner) un Elo-Hannas Seljamaas redakcijā.
Trīspadsmit pētnieki izvērtē padomju perioda ietekmi uz folkloras pētniecību, pielietojumu un izpildījumu. Pārstāvot paaudzes, kas dzīvojušas padomju okupācijas laikā un pēc tās, viņi reflektē par valsts atbalstītās tautas mākslas veicināšanas sekām Baltijas valstīs, Ukrainā, Polijā, Slovākijā, Baltkrievijā, Rumānijā un Ungārijā. Autori savā analīzē iepazīstina ar oriģināliem arhīvu materiāliem, kā arī etnogrāfiskiem datiem, lai izprastu koloniālisma ietekmi uz folkloras kustībām, kā arī pretošanos mehānismus padomju diktatūrai.
Tradīciju arhīviem veltīta konference: aicinājums pieteikt referātus
100. jubilejas gadā Latviešu folkloras krātuve (1924) sadarbībā ar Starptautiskās Etnoloģijas un folkloras biedrības Arhīvu darba grupu un Kultūras mantojuma un īpašuma darba grupu rīko un aicina piedalīties starptautiskā zinātniskā konferencē, kas būs veltīta tradicionālās kultūras arhīvu tagadnes un nākotnes jautājumiem. Simtgade ir labs iemesls atskatīties atpakaļ un izvētēt, kā dažādās valstīs ir attīstījusies arhīvu vēsture. Taču jo vairāk konferences organizētāji mudina izvērtēt pašreizējo situāciju un paraudzīties nākotnē, piemēram, uz tuvākajiem 10 gadiem.
Kāds ir pašreizējais stāvoklis nemateriālā kultūras mantojuma arhīvu arhivēšanā un uzturēšanā (Eiropā un citur)? Kāda varētu būt tradīciju arhīvu tuvākā nākotne? Kādi lieli pētniecības un infrastruktūras projekti arhīvos tiek plānoti? Vai tuvākie gadi rādās optimistiski arhīviem un to sadarbības tīkliem? Kādi izaicinājumi mūs sagaida (juridiskie, ētiskie, tehnoloģiskie, vērtību)? Kādus jaunus arhivēšanas risinājumus iespējams piedāvāt? Ko mēs varam mācīties no pagātnes?
Konference “Tradicionālās kultūras arhīvi: 100 + 10” notiks nākamgad no 29. līdz 31. oktobrim Rīgā. Konferences darba valoda – angļu, pieteikšanās līdz 2024. gada 31. janvārim. Uzsaukums PDF.
-66563aa0e1bc6.jpg)
.jpg)
Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 3. epizode
Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 3. epizode “Latgaliešu valoda un digitālā vide”, kurā Haralds Matulis sarunājas ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas lietišķās valodniecības profesori, Reģionālistikas zinātniskā institūta pētnieci Sanitu Martenu.
Lasīt vairāk...Sarunas par mūzikas zinātni. Tradicionālās mūzikas jēdziens
2023. gada 14. decembrī plkst. 18.30 bārā/grāmatnīcā "Bolderāja" (Avotu ielā 29, Rīga) notiks pasākums "Sarunas par mūzikas zinātni. Tradicionālās mūzikas jēdziens".
Šā gada pavasarī LU LFMI tika uzsākts cikls “(Etno)muzikoloģiskas sarunas”, lai regulāri tiktos un apspriestu muzikologiem un mūzikas pētniecības interesentiem svarīgas tēmas un notikumus. Ceturtdien, 14. decembrī notiks cikla trešā saruna. Neformālākai sarunu noskaņai mainīta tikšanās vieta, iekļaujošākai pieejai – cikla nosaukums. Sarunas tēma šoreiz – tradicionālās mūzikas jēdziens.
LU LFMI apgāds izdod grāmatu “Mangaļsala – stāstos, bildēs, radurakstos”
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds klajā laidis pētnieces Daces Bulas un mangaļsalieša, vietējo dzimtu vēstures izzinātāja Ģirta Strazdiņa grāmatu par Rīgas tālāko ziemeļu apkaimi, kādreizējo zvejniekciemu – Mangaļsalu.
Grāmatā apkopoti iedzīvotāju pieredzes stāsti, vietējo dzimtu vēsture, kā arī fotogrāfijas, kas attēlo Mangaļsalu, mangaļsaliešus un viņu dzīvesveidu.
“Var teikt, ka šai grāmatai ir daudz autoru. Tie visupirms ir Mangaļsalas iedzīvotāji, kas stāstot uzticējuši piedzīvoto. Tie ir pētnieki, kas viņus iztaujājuši. Fotogrāfi, kas iemūžinājuši apkaimē tvertus mirkļus. Cilvēki, kuru rokām tapuši arhīvu ieraksti,” vēsta grāmatas ievads. Lasāmu veidolu tam visam piešķīruši divi — Dace Bula un Ģirts Strazdiņš. Tādēļ grāmatai ir divas daļas. Pirmajā apkopoti iedzīvotāju stāstījumi, kas viņu pašu redzējumā atklāj Mangaļsalai raksturīgo — vidē, dzīvesveidā, cilvēku savstarpējās attiecībās. Šie stāstījumi dokumentēti Literatūras, folkloras un mākslas institūta lauka pētījumos kopš 20. gs. 90. gadiem un glabājas institūta digitālajā arhīvā. Grāmatas otrā daļa atvēlēta Mangaļsalas dzimtu vēsturei, kas pētīta, caurlūkojot arhīvus un dažādus citus avotus. Grāmatas tapšanas vēsture ir pagara, vienlaikus daudzbalsīga un arī diezgan personiska. Tāpēc abas daļas iesāk īss autorupētnieciskās pieredzes stāsts.
Lasīt vairāk...Guntis Pakalns piedalīsies Anša Gulbja jubilejas konferencē
24. novembrī Tukuma bibliotēkā notiks latviešu grāmatizdevēja un rakstnieka Anša Gulbja 150 dzimšanas dienai veltīta konference "Novadnieks Ansis Gulbis un izdevējdarbība Kurzemē". Tajā piedalīsies arī LU LFMI pētnieks Guntis Pakalns ar priekšlasījumu "Novadnieks Anss Lerhis-Puškaitis un pasaku grāmatu izdošana".
Visa programma un reģistrācija pieejama šeit.
Lekcija par “pilsētas folkloru” Latvijas Universitātes studentiem
.jpg)
Pirmdien, 2023. gada 13. novembrī, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu filoloģijas maģistra studiju programmas studentiem kursā "Mūsdienu stāstījumu folklora" Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Gatis Ozoliņš nolasīja lekciju “Vai Latvijā ir “pilsētas folklora””? un iepazīstināja ar LZP projekta “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums” (lzp-2020/1-0096) mērķiem, izaicinājumiem un rezultātiem. Kopā ar studentiem piedalījās seminārā par “pilsētas leģendām/teikām”, kam sekoja diskusija par dažādām “pilsētas folkloras” pazīmēm, starptautisko izcelsmi, tās “atrašanas” grūtībām un saikni ar citiem latviešu folkloras žanriem.
Lasīt vairāk...Rīgā notiks ISFNR 19. kongress
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar Starptautisko tautas naratīvu izpētes biedrību (ISFNR) aicina pieteikt dalību ISFNR 19. kongresā, kas norisināsies no 2024. gada 17. līdz 21. jūnijam Rīgā. Kongresa tēma – "Tautas naratīvi mainīgajā pasaulē". Kongresa laikā plānotas arī ISFNR komiteju sēdes. Vairāk par kongresa un komiteju sēžu tēmām sk. kongresa uzsaukumā.
Kongresa darba valoda – angļu. Referāta garums – 20 minūtes, kam sekos 10 minūtes diskusijai. Lai pieteiktos dalībai kongresā, lūgums aizpildīt kongresa pieteikšanās anketu, kas atrodama šajā saitē. Pieteikumam pievienojams referāta kopsavilkums (līdz 300 vārdiem). Pieteikšanās kongresam līdz 2023. gada 15. decembrim.
ISFNR kongress, kas norisināsies saulgriežu laikā, iekļausies Latviešu folkloras krātuves simtgades jubilejas pasākumu ciklā. Detalizētāka informācija par kongresa norisi, pieteikšanos un reģistrēšanos kongresam atrodama kongresa mājaslapā.
