Klajā nācis žurnāla “Letonica” tematiskais numurs “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums”

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) starpdisciplinārā zinātniskā žurnāla “Letonica” jaunākais tematiskais numurs veltīts tēmai “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums”. Tajā apkopotas 13 zinātniskas publikācijas un pārstāvēti 15 pētnieki.

“Pilsētvides pētniecības nozīme būtiski pieaugusi kopš 2007. gada, kad pirmo reizi pasaulē vairāk cilvēku dzīvo pilsētās nekā laukos. Pilsētā veidojušās jaunas kopienas, kuras vairs nesaista radniecība, bet gan zināšanas, kopīga dzīves telpa, ekonomiskās intereses un publiskās pilsētvides kopienu prakšu dinamika, kas ietver kā ikdienas rituālus, tā svētku pasākumus. Izņemot dažus piemērus, līdz šim Latvijas pilsētpētniecībā pilsētai no vietējo iedzīvotāju viedokļa, izmantojot etnogrāfiskās izpētes metodes, ir pievērsta neliela uzmanība. Šāda novatoriska pilsētpētniecības iniciatīva ir arī LU LFMI īstenotais un Latvijas Zinātnes padomes atbalstītais projekts “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums (Nr. lzp-2020/1-0096), kas tika realizēts no 2021. gada sākuma līdz 2023. gada nogalei.

Vasaras kurss “Nemateriālais kultūras mantojums un klimata pārmaiņas”

Aicinām apgūt vasaras kursu par nemateriālo kultūras mantojumu un klimata pārmaiņām, kas izstrādāts ERASMUS+ projektā “Zaļais mantojums. Klimata pārmaiņu ietekme uz nemateriālo kultūras mantojumu”[1]. Kursu veido tiešsaistes lekcijas un divi klātienes semināri – pirmais norisināsies 29. augustā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē (Rīgā, Mūkusalas ielā 3), bet otrais notiks 30. augustā Carnikavas Novadpētniecības centrā (Carnikavā, Jomas ielā 7).

Mācības paredzētas kultūras jomu un vides zinātnes studentiem, nozares profesionāļiem, nemateriālā kultūras mantojuma kopējiem un citiem interesentiem, kuri vēlas papildināt savas zināšanas.

Vērtīgs jaunieguvums LU LFMI Latviešu folkloras krātuvē!

Latviešu folkloras krātuve (LFK) savas pastāvēšanas simtajā gadā ieguvusi ļoti vērtīgus folkloras un autobiogrāfiskos materiālus, ko iesniegusi Dr. geogr. Ieva Marga Markausa. Mūsu ceļi Zinātņu akadēmijas Augstceltnes gaņģos jau ilgi un pasen krustojušies ar simpātisko Ekonomikas institūta pētnieci. Tomēr mēs piedzīvojām lielu pārsteigumu, kad 2005. gadā Letonikas I kongresā Barona dienas konferencē “LATVIJAS NOVADI: TRADĪCIJAS, TEKSTI, IDENTITĀTE” ģeogrāfe Markausa nolasīja ļoti saturīgu referātu “Laikmeta iezīmes bērnu spēlēs un rotaļās”. Jau pēc gada referāts tika publicēts Letonica žurnālā Nr. 14. (151.–171. lpp), bet jau nākamajā 2007. gadā Letonica Nr. 16. pētījums “Bērnības spēļu un rotaļu vērtējums pieaugušo atmiņās” (95.–110. lpp.). Kā piekļūt avotiem šādu pētījumu veikšanai? Ģimenes jautājumu pētniece Markausa, lasot lekcijas lietišķajā socioloģijā u. c. nozarēs Latvijas dažādās augstskolās, izjautāja savus klausītājus, lūdzot viņiem aprakstīt savas bērnības nodarbes, spēles un rotaļlietas, kā arī intervēt šajā jomā savus vecākus un vecvecākus. Iegūtās atbildes aptver gandrīz visu 20. gadsimtu.

Pētījuma poētika. Uzstāsies Aigars Lielbārdis

Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI vadošā pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru trešdien, 17. aprīlī, plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā. Ar priekšlasījumu uzstāsies Aigars Lielbārdis.

Ieraugi tautasdziesmas Rīgas sabiedriskajā transportā!

2024. gada rudenī iznāks akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” 13. sējums, tādējādi noslēdzot teju 70 gadu ilgu vairāku paaudžu darbu. Līdz ar to sabiedrībai kļūs pieejams Latviešu folkloras krātuves (LFK) arhīvos uzkrātais vairāk nekā miljonu lielais latviešu tautasdziesmu pūrs. Tas savākts pēc Krišjāņa Barona sakārtoto „Latvju dainu” (apm. 219 000 tekstu) iznākšanas un kopā ar tām atspoguļo dziesmu tradīcijas dzīvi tautā vairāk nekā 100 gadu garumā.

Atzīmējot "Latviešu tautasdziesmu" publicēšanas noslēgumu un Latviešu folkloras krātuves 100. dzimšanas dienu, Latviešu folkloras krātuve sadarbībā ar a/s "Rīgas satiksme" aicina godināt latviešu tautasdziesmas, kas gadsimtiem ilgi pavadījušas latviešus ikdienas gaitās un svētku brīžos, vienojusi ļaudis 19.gs. latviešu nācijas veidošanās laikā, bijusi latviskās kultūras avots, veidojot Latvijas brīvvalsti, gan arī devusi spēku pretoties svešām varām.

Turpmāk katru nedēļu Rīgas sabiedriskajā transportā uz ekrāniem būs izlasāmas tautasdziesmu tematiskas izlases, kas pieskaņotas svētkiem, piemiņas dienām vai arī dažādām sabiedrībā aktuālām norisēm. Aicinām jūs šī gada laikā iemācīties vismaz vienu tautasdziesmu!

Vairāk dziesmu meklējiet: https://garamantas.lv/lv/collection/1627022/Akadem...

Daudz laimes, Māra Vīksna!

Folkloristei Mārai Vīksnai – 75. dzimšanas diena. Daudz laimes! Un jau drīz (1. aprīlī) atzīmēsim 55 darba gadus, ko viņa veltījusi Latviešu folkloras krātuvei. Dubultos svētkus ieskandinām, publicējot LU LFMI kolēģu sveicienus. Bet tie nav visi, būs vēl daudzi, daudzi citi – klātienē un internetā.

Par Dr. philol. h. c. Māras Vīksnas bagāto profesionālo mūžu var lasīt LU LFMI tiešsaistes resursos un žurnālā “Letonica” – Nr. 1(3), kur publicēts Jāzepa Rudzīša raksts “Folklora – dzīves aicinājums”, Nr. 19 un Nr. 39, kurā arī pētnieces dzīvesstāsta intervijas fragmenti.

Klajā nāk Aigara Lielbārža monogrāfija “Latviešu buramvārdi. Teksti, tradīcijas, konteksti”

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds klajā laidis pētnieka Aigara Lielbārža monogrāfiju, kuras centrā ir latviešu buramvārdi, vārdošanas un dziedināšanas tradīcijas un šo tekstu un tradīciju veidojošie un ietekmējošie dažādie konteksti.

“Monogrāfijā aplūkoti galvenokārt tie jautājumi, kas gan man kā autoram personīgi bijuši saistoši vai arī neizzināti, gan arī raisījuši plašākas sabiedrības interesi, piemēram, buramvārdu senums, tekstu cilme, ietekmes un tekstu pārceļošana, baznīcas monopols un reliģiju ietekme uz tautas tradīcijām, pirmskristietības un kristietības tradīciju un tekstu attieksmes, tradīcijas sociālās un ekonomiskās robežas, padomju ideoloģijas ietekme uz vārdošanas tradīcijām un to pētniecību, dziedniecības popularitāte mūsdienās u. c.,” tā autors.

Grāmatu diena 2024

Turpinot tradīciju martā tikties ar saviem lasītājiem, arī šogad LU LFMI apgāds rīko "Grāmatu dienu", piedāvājot izpārdošanu, lieliskas atlaides un ekskluzīvu iespēju iegūt arī svaigākos apgāda izdevumus.

Tiekamies 22. martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpa (1. stāvā), plkst. 11.00-18.00.

Fotogrāfiju kolekcija Ukrainas karoga krāsās

Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā publicēta fotogrāfiju kolekcija “Ukrainas atbalsta zīmes Latvijā”. Kolekcija tapusi, dokumentējot simbolisko atbalstu, ko Latvijas sabiedrība paudusi Ukrainai kopš Krievijas plaša mēroga iebrukuma tās teritorijā 2022. gada 24. februārī. Jau no pirmajām kara dienām pilsētvide Rīgā, īpaši galvaspilsētas centrā, mainījās: paužot solidaritāti, Ukrainas karoga krāsās tika izgaismotas ēkas un pieminekļi un izkārti Ukrainas karogi. Par protestu un Ukrainas atbalsta dominanti kļuvis Kalpaka bulvāris – iepretim Krievijas Federācijas vēstniecībai, iepretim Ukrainas vēstniecībai, kā arī laukumā pie Kongresu nama. Taču atbalsta zīmes rodamas visās Rīgas apkaimēs un citās Latvijas pilsētās, tāpat mazāk apdzīvotās vietās. Ukrainas karogi pie ēku fasādēm, mājokļu logos un pie balkoniem, veikalu un kafejnīcu skatlogi, grafiti, zīmējumi, uzlīmes, plakāti, zilās un dzeltenās krāsas salikums apģērbā, aksesuāros, solidaritātes vēstījumi T-kreklu apdrukās, un pat apstādījumi – zili un dzelteni ziedi, saulespuķes – šai laikā pauduši simbolisku atbalstu Ukrainai. Lielais Ukrainas karogu skaits, ko redzam, ir, no vienas puses, organizēts oficiālo sabiedrības pārstāvniecības institūciju veikums (pie valsts un pašvaldības iestādēm, sabiedriskajā transportā), no otras, neformāla iedzīvotāju iniciatīva. Nosodot Krievijas militāro agresiju, cilvēki demokrātiskajās pasaules valstīs turpina paust atbalstu Ukrainai – ziedojot karotājiem un karā cietušajiem, uzņemot bēgļus, piedaloties demonstrācijās, paužot nostāju publiskajā telpā.

Ginta Pērle-Sīle Smiltenes novadpētniecības muzeja konferencē

Šī gada 20. februārī pulksten 11.00 Smiltenes vidusskolas bibliotēkā notiks Smiltenes novadpētniecības muzeja organizēta konference, kas veltīta Smiltenes un tās apkārtnes vēsturiski svarīgiem notikumiem un vietām dažādos laika posmos. Konference apkopos Smiltenes novadpētniecības muzeja iesākto un jau paveikto pētniecības darbu 2023. gadā, kā arī ieskicēs paredzētos pētniecības projektus šim un nākamajiem gadiem.

Konferencē ar priekšlasījumu piedalīsies arī LU LFMI pētniece Ginta Pērle-Sīle, stāstot par Palsmanes un Aumestaru draudžu mācītāju Frīdrihu Danielu Vāru un viņa veikumu 18./19. gadsimtu mijas kultūrvēsturiskā kontekstā.

Pārdaugavas iedzīvotāju devums Latviešu folkloras krātuvei

Ir noslēdzies LU LFMI īstenots projekts “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums”, kura laikā Latviešu folkloras krātuve ir papildināta ar vairākām kolekcijām. Kolekciju “Pārdaugavas stāsti” veido 74 intervijas ar Pārdaugavas iemītniekiem, tostarp stāstu vakaru ieraksti Zasulaukā, Āgenskalnā, Bieriņos un Lucavsalā, kā arī 486 fotogrāfijas no lauka pētījumiem un Pārdaugavas iedzīvotāju personiskajiem arhīviem. Attēli un interviju metadati atrodas brīvpieejā Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv. Šo kolekciju papildina digitālās aptaujas “Pārdaugavas stāsti” anketas, kurās fiksēti 60 Pārdaugavas vietu stāsti. Aptauja arī turpmāk būs pieejama aizpildīšanai. Arhīvā nonākušas arī lucavsalinieces Zelmas Indriksones (1906–1990) dienasgrāmatas (brīvi lasāmas) un viņas dēla Gunāra Indriksona (1940–2023) memuāri, kuros fiksēta Lucavsalas vēsture un salas iedzīvotāju ikdiena kopš 20. gadsimta 50. gadiem un atmiņās vēl senāki laiki. Sociālajos tīklos ar tēmturiem #apsleptaPardaugava un #hiddenPardaugava iniciēta digitālas Pārdaugavas fotogrāfiju kopas tapšana. Pētījumā iegūtie dati jau prezentēti 15 starptautiskās konferencēs un 6 publiskās lekcijās, analizēti vairākās publikācijās, sagatavošanā ir urbānajai folkloristikai un pilsētpētniecībai veltīts žurnāla “Letonica” numurs un “Rīgas nostāstu” grāmata. Visiem interesentiem bija iespēja no 2023. gada 13. jūnija līdz 13. oktobrim apmeklēt ārtelpas izstādi “Apslēptā Pārdaugava” Jaunatnes dārzā Āgenskalnā.

Fotogrāfijā – Āgenskalna brīvtūres ekskursija, 2016. gads. Foto no Lindas Zonnes-Zumbergas arhīva (LFK Dig-2-282).

Rucavas pēcpusdiena

Rucavas tradīciju klubs un LU LFMI Latviešu folkloras krātuve ielūdz uz Rucavas pēcpusdienu – 26. janvārī no plkst. 16.00 līdz 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā sastapsies tradīciju kopēji, pētnieki un interesenti.

Pasākumu ievadīs folkloristes Dr. philol. h. c. Māras Vīksnas lekcija par Rucavas garamantām (viņas sastādītie “Novadu folkloras” publicējumi izdoti 2019. un 2022. gadā). Pēcpusdienas turpinājumā – grāmatas “Rucavas sievu stāsti” atvēršanas svinības. Valodniece Dr. philol. Daiga Straupeniece sniegs īsu priekšlasījumu “Mūsdienu Rucavas izloksnes atspoguļojums grāmatā “Rucavas sievu stāsti””. Jaunais izdevums iepazīstina ar pastāvīgo rosību Rucavas kultūrtelpā – svētkiem, godiem, rokdarbiem, ēdieniem, jokiem, dziedāšanas tradīcijām utt. Klāt būs ne tikai grāmatas autores Māra, Dace un Inga Tapiņas, bet arī citi rucavnieki, kas krāšņos pasākumu ar stāstiem un muzicēšanu.

Vaira Vīķe-Freiberga sveic LFK 100. jubilejas gadā

Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas Valsts prezidente (1999–2007) un tautasdziesmu pētniece, Latviešu folkloras krātuves 100. jubilejas gadā vēl katram iemācīties vismaz vienu jaunu tautasdziesmu.

Amatnieka, rakstnieka un hipiju kustības pārstāvja Alfrēda Stinkula diapozitīvu kolekcija

LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv publicēta amatnieka, rakstnieka un hipiju kustības pārstāvja Alfrēda Stinkula diapozitīvu kolekcija, kurā dokumentēta folkloras kustība Latvijā 20. gs. 70. gadu otrajā pusē un 80. gados.

Diapozitīvos iemūžināti daudzi folkloras kustības svarīgākie publiskie pasākumi: etnogrāfisko un folkloras ansambļu koncerts Aizputē 1982. gadā; 1985. gadā vērienīgi atzīmētā Krišjāņa Barona 150. gadskārta un vairāki tai veltītie pasākumi, piemēram, koncerts LU Aulā un "Novadu sadziedāšanās" kultūras pilī Ziemeļblāzma; 1988. gada starptautiskais folkloras festivās "Baltica 88". Plašs klāsts attēlu dokumentē Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgus, to apmeklētājus, amatnieku darinājumus un folkoras koncertus. Atspoguļoti arī mazāka mēroga pasākumi – folkloras draugu kopas "Skandinieki" koncerti, ansambļa "Rasa" pirmās programmas “Prūšos manas kājas autas” koncerts Anglikāņu baznīcā, kā arī tam laikam tik nozīmīgā neformālā pulcēšanās.

Sveiciens svētkos!

Ziemassvētki sabraukuši,
Rakstītām kamanām;
Tekat, bērni, saņemat,
Basajām kājiņām.

LFK [935, 31293]

Gaišus Ziemassvētkus un veiksmīgu Jauno 2024. gadu!

Latviešu folkloras krātuve

• «
• 1
• 2
• 3
• 4
• 5
• 6
• 7
• 8
• 9
• 10
• »