EN in English

Kas lepneibai pakaļ dzanās, tys viejam leidza skrīn. (LFK 1252, 108)

Digne Ūdre un Arta Krūze piedalās YOFO

2022. gada 26.–28. oktobrī Helsinkos notiek ikgadējā Jauno folkloristu konference (YOFO), kura šogad vēlas izpētīt folkloras studiju sarežģītās attiecības ar materialitāti, salīdzinot tās ar neseno pārorientēšanos uz medijiem un (re)mediāciju.

Ar priekšlasījumiem no LU LFMI piedalās Digne Ūdre "Folk Narratives and Vernacular Artefacts: Eight-pointed Star as the Symbol of the Singing Revolution in Latvia" un Arta Krūze "Singing of mocking songs in Latvian traditional wedding: what the texts of folk songs reveal about guest clothing".

Lasīt vairāk...

Krišjāņa Barona konference 2022 “Pieredze pilsētā”

2022. gada 9. un 10. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notiks Krišjāņa Barona konference “Pieredze pilsētā”. Tajā būs klausāmi 25 referāti par dažādām ar pilsētu saistītām tēmām – daudzveidīgām kultūras un mākslas parādībām, folkloru, arhitektūru, zīmēm pilsētā, kopienu dzīvi apkaimēs un citiem jautājumiem. Plenārlekciju “Urbānā solastalģija: Rīgas priekšpilsētu mitināšanās stāsti” lasīs LU LFMI vadošā pētniece Dace Bula. Pirmās dienas noslēgumā notiks kolektīvās monogrāfijas “Dzīve līdzās ostai” (zin. red. Dace Bula) atvēršana, savukārt otrās dienas noslēgumā visi interesenti būs aicināti pievienoties pētniekiem nelielā pastaigā pa Pārdaugavu.

Konferences programma pieejama te.

Referātu kopsavilkumi pieejami te.

Lasīt vairāk...

Ginta Pērle-Sīle saņem Dītriha A. Lēbera vārdā nosaukto balvu doktorantu kategorijā

LU LFMI pētniece Ginta Pērle-Sīle saņēmusi šī gada Dītriha A. Lēbera vārdā nosaukto balvu doktorantu kategorijā.

Balvu izsludināja Vācu biedrība Darmštatē un Baltijas vācu jaunatnes birojs Lineburgā, tā ir nosaukta vācbaltiešu tiesību zinātnieka Dītriha A. Lēbera (Loeber, 1923–2004) vārdā un tiek piešķirta studentiem un doktorantiem, kas nodarbojas ar Baltijas valstu vēsturisko, sociālo, kultūras vai sociālekonomisko un politisko aspektu izpēti pagātnē un mūsdienās.

Lasīt vairāk...

Izveidota digitāla spēle “Saliec tautasdziesmu!”

LU Literatūras, folkloras un māksalas institūta Latviešu folkloras krātuve ir izstrādājusi digitālu, tiešsaistē spēlējamu spēli “Saliec tautasdziesmu!”. Spēle veidota pēc puzles principa, kur jāatjauno daļās “salūzis” tautasdziesmas teksts.

Spēle reģistrējoties pieejama ikvienam saitē https://saliectautasdziesmu.garamantas.lv

Lasīt vairāk...

Sanita Reinsone saņem Ministru kabineta Atzinības rakstu

2022. gada 18. oktobrī valdība atbalstīja Ministru kabineta Atzinības raksta saņēmējus, kuru starpā apbalvojums tiks piešķirts arī Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošajai pētniecei, filoloģijas zinātņu doktorei Sanitai Reinsonei par nozīmīgu ieguldījumu zinātniskās sadarbības un koprades veicināšanā.

Vairāk šeit.

Seminārs “LFK fonogrāfa valču kolekcija”

Atzīmējot UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” 30. jubileju un Pasaules audiovizuālā mantojuma dienu, LU LFMI Latviešu folkloras krātuve rīko audiovizuālo semināru “LFK fonogrāfa valču kolekcija”, kas notiks tiešsaistē 27. oktobrī plkst. 15.00–16.00. Krātuves pētnieks Dr. philol. Aigars Lielbārdis iepazīstinās ar LFK fonogrāfa ierakstu kolekciju (1926–1947) un tās veidošanās priekšnoteikumiem un apstākļiem. Vaska cilindri ar tradicionālās mūzikas ieskaņojumiem ir senākais Latviešu folkloras krātuves audioierakstu krājums. Kolekcija iekļauta UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā.

Lasīt vairāk...

Noslēgusies konference "Kanoniskais un nekanoniskais buramvārdu tekstos un praksēs"

LFK sadarbībā ar ISFNR (The International Society for Folk Narrative Research) buramvārdu pētnieku grupu "Committee on Charms, Charmers and Charming" šā gada 6.–9. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās rīkoja konferenci "Kanoniskais un nekanoniskais buramvārdu tekstos un praksēs" (Canonical and Non-canonical in Charming Texts and Practices).

Konference bija veltīta kanona un tautas reliģijā un tradīcijās balstītiem tekstiem un praksēm, to līdzāspastāvēšanai un savstarpējai ietekmei.

Lasīt vairāk...

"Pētījuma poētika" septembrī. Uzstāsies Ieva Garda-Rozenberga, Kārlis Vērdiņš, Benedikts Kalnačs un Sandis Laime

Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI vadošā pētnieka amatā aicinām uz "Pētījuma poētikas" semināriem trešdien, 7. septembrī, plkst. 15.00 un trešdien, 14. septembrī, plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā.

7. septembrī ar priekšlasījumu uzstāsies Ieva Garda-Rozenberga, pretendente uz vadošā pētnieka amatu folkloristikas nozarē ar specializāciju kultūrprakšu pētniecībā un vides cilvēkzinātnēs, un Kārlis Vērdiņš, pretendents uz vadošā pētnieka amatu literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju dzimtes un kvīru studijās, savukārt 14. septembrīBenedikts Kalnačs, pretendents uz vadošā pētnieka amatu literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju vēsturisko kultūras procesu un latviešu un cittautu kultūru mijiedarbes izpētē, un Sandis Laime (dalība attālinātā vidē), pretendents uz vadošā pētnieka amatu folkloristikas nozarē ar specializāciju kultūrprakšu pētniecībā un digitālajās humanitārajās zinātnēs.

Lasīt vairāk...

"Kanoniskais un nekanoniskais buramvārdu tekstos un praksēs" (6.–9. septembris, 2022)

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve sadarbībā ar ISFNR buramvārdu pētnieku grupu "Committee on Charms, Charmers and Charming" (http://www.isfnr.org/committee-on-charms-charmers-and-charming.php) organizē starptautisku konferenci "Kanoniskais un nekanoniskais buramvārdu tekstos un praksēs", kas notiks 2022. gada 6.–9. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Lasīt vairāk...

Āgenskalna stāstu vakars

2022. gada 11. augusta vakarā LU LFMI pētnieks Gatis Ozoliņš vadīja Āgenskalna stāstu vakaru, kas norisinājās Latvijas Zinātnes padomes projekta "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" (lzp-2020/1-0096) ietvaros sadarbībā ar Pārdaugavas radošo centru un bija daļa no vasaras kultūras programmas pasākumu cikla Jaunatnes dārzā (Lapu ielā 24). Stāstu vakarā piedalījās arī Vides filmu studijas (VFS) režisors Uģis Olte un dalībniekiem bija iespēja nedaudz ieskatīties VFS veidotajā dokumentālo raidījumu cikla Atslēgas tapšanas aizkulisēs un noskatīties divus raidījumus. Stāstu vakaram sekoja brīnišķīgs baroka kamermūzikas koncerts No krēslas līdz rītausmai Jaunatnes dārzā, kalniņā pretim Lapu ielai 24. Muzicēja Ansis Bētiņš (tenors), Nora Kalniņa (soprāns), Kaspars Zemītis (ģitāra) un Gertruda Jerjomenko (klavesīns).

Lasīt vairāk...

"Rucavas garamantas II"

Apgādā "Zinātne" klajā nācis Māras Vīksnas sastādītais izdevums "Rucavas garamantas II" (560 lpp., il.). Sērijas "Novadu folklora" 12. grāmata ir turpinājums 2019. gadā izdotajām "Rucavas garamantām I". Folkloras materiālu publicējums tapis laikā, kad paiet 100 gadu, kopš apmēram trešā daļa Rucavas pagasta teritorijas – Sventāja, Būtiņģe – pievienota Lietuvai. "Pēdējos 100 gados aizmirst savus tautiešus aizrobežā nav ļāvuši Emilis Melngailis, Daina Zemzare, Rita Drīzule, Renāte Siliņa (Mielava), Ilmārs Mežs un galvenokārt Sventājas novadpētnieks Miķelis Balčus. Viņš ir uzņēmis Latvijas puses cilvēkus, vadājis, rādījis, izglītojis, papildinājis un precizējis ziņas par Melngaiļa un Drīzules teicējiem." Līdzās bagātīgajiem garamantu pierakstiem – tautasdziesmām, ziņģēm, ticējumiem, ieražām, teikām, nostāstiem utt. – grāmatā lasāmi Māras Vīksnas komentāri par kolekciju tapšanu un vācēju biogrāfijas, pārskats par Rucavas un Sventājas materiāliem Latviešu folkloras krātuvē, hronika "Sventājas vēsture", kurā Miķeļa Balčus savāktos datus apkopojusi Renāte Siliņa, arī viņas stāsts par teicēju Ķērstu Balceri un fragmenti no Miķeļa Balčus pētījumiem, ko no lietuviešu valodas tulkojusi Laimute Balode. Grāmatu papildina Beatrises Reidzānes sastādītā vārdnīca, kurā skaidrota Rucavas un Sventājas īpatnējā leksika, kā arī Antras Upenieces sagatavotais folkloras teicēju rādītājs.

Grāmata sagatavota Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" un publicēta ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Uz grāmatas "Rucavas garamantas II" vāka: Sventājas teicēja Ķērsta Balcere 1988. gadā. Andra Eglīša foto. LFK 2183, 1378


LFK viesojas Ukrainas dziedātāja, pedagoģe un komponiste Vira Ibrjamova-Sivorakša

Šodien Latviešu folkloras krātuvē viesojās Ukrainas dziedātāja, pedagoģe un komponiste Vira Ibrjamova-Sivorakša (Віра Ібрямова-Сиворакша). Etnomuzikoloģe Ieva Vīvere viņu iepazīstināja ar LFK vēsturi, Latvijas tradicionālās mūzikas materiāliem un digitālajiem resursiem.

Viras sadarbību ar Latviju aizsāka kultūras menedžmenta centra “Lauska” vadītāji Juris Zalāns un Daina Zalāne. Jau dažus mēnešus Vira tiešsaistē interesentiem no Latvijas mācījusi ukraiņu tradicionālās dziesmas. Šonedēļ viņa vadīs dziedāšanas meistarklases Mētrienā un Drabešos un piedalīsies Pirmajā starptautiskajā tradicionālās āra dziedāšanas festivālā “Dabā” Sāvienas pilskalnā 4. un 5. augustā.

Fotogrāfijā – Juris Zalāns un Vira Ibrjamova-Sivorakša. Foto – Ieva Vīvere.


Atskats uz SIEF Rituāla gada darba grupas konferenci "Komercija un tradīcijas"

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve šā gada 1.–4. jūnijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā rīkoja Starptautiskās etnoloģijas un folkloristikas biedrības (SIEF, International Society of Ethnology and Folklore) Rituāla gada pētnieku grupas (The Ritual Year Working Group) ikgadējo zinātnisko konferenci, un šoreiz tēma bija “Komercija un tradīcijas” (Commerce and Traditions). Konference bija veltīta komercijas un tradicionālās kultūras savstarpējām attieksmēm, un tās mērķis bija izvērtēt komercijas ietekmi uz tradīcijām un tās radītajām gan pozitīvajām, gan negatīvajām izmaiņām sabiedrības ieradumos un kultūras mantojumā kā pagātnē, tā arī mūsdienās. Pētnieki konferencē bija aicināti īpaši pievērsties tēmām un jautājumiem, kas atklāj komercijas klātbūtni tradicionālās kultūras norisēs un procesos; izvērtēt komercijas nozīmi tradīciju saglabāšanā, tostarp nacionālo, reliģisko un valsts svētku pastāvēšanā; kā arī analizēt Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi uz svētku tradīcijām.

Lasīt vairāk...

Lasītava vasarā

2022. gada jūlijā un augustā Latviešu folkloras krātuves lasītava būs slēgta. Digitālais arhīvs http://garamantas.lv atvērts vienmēr. Labu atpūtu vasarā!

1979. gada vasara Dignājā. Foto: Vaira Strautniece


Bieriņu stāstu vakars

Svelmainā 27. jūnija pēcpusdienā neliela LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieku grupa folklorista Gata Ozoliņa vadībā devās uz savdabīgu un līdz šim maz iepazītu Pārdaugavas daļu – Bieriņiem. Galvaspilsētas dienvidrietumu apkaime veidojusies 19. gadsimta otrajā pusē ap kādreizējo Bieriņu muižu. Mārupītes krastos daba un kultūra draudzīgi sadzīvo līdzās: te atrodas tēlnieka Induļa Rankas veidotais akmens skulptūru dārzs, pilsētvidē brīvi apskatāmi Igora Dobičina un citu tēlnieku darbi, starp mazajām ieliņām un privātmājām ir daudz koku un putnu, Codes ielā pagaidām vēl apskatāma Šēnberģu muižiņa, savukārt Budas muiža Pampāļu ielā priecē ar koka pūķi, Budas skulptūru un citiem ekstravagantiem mākslas darbiem.

Lasīt vairāk...