Aicinām iesaistīties Latviešu folkloras krātuves “Simtgades talkā”
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija aicina iesaistīties Latviešu folkloras krātuves “Simtgades talkā”, kas norisināsies no 2024. gada 3. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim. “Simtgades talkas” mērķis ir iesaistīt sabiedrību Latviešu folkloras krātuves arhīva izzināšanā un nemateriālā kultūras mantojuma dokumentu apstrādē.
Lasīt vairāk...Dažādu jomu pārstāvji pilnveido zināšanas par nemateriālo kultūras mantojumu un klimata pārmaiņām
Augusta izskaņā Rīgā un Carnikavā norisinājās vasaras kurss “Nemateriālais kultūras mantojums un klimata pārmaiņas”, kura lekcijās un darbnīcās bija iespējams izzināt tiešās un netiešās klimata pārmaiņu ietekmes uz dzīvo mantojumu. Vasaras kursu vadīja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta īstenotā projekta “Green Heritage” komanda.
Vasaras kursa pirmajā dienā ievadlekcijā Latviešu folkloras krātuvē ar nemateriālā kultūras mantojuma izpratni un tiesisko regulējumu, kā arī likuma ietvaru dalībniekus iepazīstināja Rita Grīnvalde, iezīmējot arī projekta “Zaļais mantojums” sniegumu tēmas izpratnes veicināšanā Eiropā. Kultūras mantojuma un tehnoloģiju mijattiecības padziļināti analizēt rosināja Elīnas Gailītes vadītās darbnīcas. Savukārt Kitija Balcare sniedza ieskatu klimata pārmaiņu un klimata taisnīguma tēmā, piedāvājot dalībniekiem praktiski izmēģināt digitāli pieejamos rīkus klimata pārmaiņu izraisīto risku ietekmju apzināšanai un iespējamo nākotnes scenāriju modelēšanai kontekstā ar dzīvā mantojuma tradīciju ilgtspēju.
Lasīt vairāk...Rīgā un Carnikavā notiks vasaras kurss par nemateriālo kultūras mantojumu un klimata pārmaiņām
29. augustā Rīgā un 30. augustā Carnikavā, pulcēsies vasaras kursa “Nemateriālais kultūras mantojums un klimata pārmaiņas” dalībnieki, lai kopīgi izzinātu tiešās un netiešās klimata pārmaiņu ietekmes uz dzīvo mantojumu.
Vasaras kursa pirmais klātienes seminārs norisināsies 29. augustā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē (Rīgā, Mūkusalas ielā 3), kur dalībnieki pievērsīsies nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas jautājumiem un to mijiedarbei ar tehnoloģijām un apgūs praktiskus rīkus klimata pārmaiņu risku apzināšanai.
Lasīt vairāk...Latviešu folkloras krātuves lasītava vasarā
Jūlijā un augustā – atvaļinājumu periodā – Latviešu folkloras krātuves
lasītava būs slēgta. Ja nepieciešams veikt pētniecisko darbu, lūdzam
pieteikties, rakstot uz e-pasta adresi
lfk@lulfmi.lv.
Digitālais arhīvs garamantas.lv turpretī vienmēr atvērts, laipni lūdzam!
Labu atpūtu vasarā!
Dignājā 1979. gadā. Foto: Vaira Strautniece, 0943n
Konferencē Rīgā pulcēsies tautas naratīvu pētnieki no visas pasaules
No š. g. 17.–21. jūnijam LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts organizē Starptautiskās tautas naratīvu izpētes biedrības (ISFNR) 19. kongresu, pulcējot gan tradicionālo teiku, pasaku, leģendu un nostāstu, gan mūsdienu naratīvu pētniekus no visas pasaules, lai diskutētu par to, kā norises pasaulē atbalsojas mūsu ikdienas vēstījumos.
Pēdējās desmitgades laikā pasaule piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas: COVID-19 pandēmija, Krievijas izraisītais karš Ukrainā, mākslīgā intelekta uzvaras gājiens un arvien jūtamākā klimata pārmaiņu ietekme ir vien daži no faktoriem, kas mainījuši mūsu dzīvesveidu, ikdienas uzvedību, domāšanu un komunikāciju. Tas ir realizējies pieaugošā migrācijā, urbanizācijā, digitalizācijā, gan arī sekmējis sabiedrības polarizāciju un radikalizāciju. Dažādo faktoru un procesu ietekme atbalsojas arī tautas naratīvos, mainot to formu, saturu, funkcijas, izpildījumu, apriti u.c. Lai akadēmiskā līmenī reflektētu par to, kā un kādēļ mainījušies ikdienas naratīvi, Starptautiskās tautas naratīvu izpētes biedrības (ISFNR – International Society for Folk Narrative Research) 19. kongresa tēma izvēlēta “Tautas naratīvi mainīgajā pasaulē”.
Lasīt vairāk...Aigars Lielbārdis ISFNR buramvārdu pētniecības komitejas konferencē
Šajās dienās – no 12. līdz 15. jūnijam – Somijas galvaspilsētā Helsinkos notiek Starptautiskās folkloras naratīvu pētniecības biedrības (The International Society for Folk Narrative Research, ISFNR) buramvārdu pētniecības komitejas (Committee on Charms, Charmers and Charming) rīkotā ikgadējā konference, kuras tematika šogad ir “Konflikti un katastrofas” (Conflicts and Catastrophes). To organizē Helsinku Universitātes Folkloras studiju nodaļa (Folklore Studies department of the University of Helsinki) sadarbībā ar Somu literatūras biedrību (Finnish Literature Society). Konferencē piedalās institūta pētnieks Aigars Lielbārdis ar priekšlasījumu “Dziedināšanas tradīciju atdzimšana kā daļa no folkloras kustības” (Revitalization of Healing Traditions as Part of the Latvian Folk Revival). Dalība konferencē ir pētnieciskā projekta "Folkloras kustība Latvijā: resursi, ideoloģijas un prakses" (lzp-2021/1-0243) aktivitāte.
Imants Freibergs – Latviešu folkloras krātuves 100. jubilejas gadā
Imants Freibergs, datorzinātnieks un tautasdziesmu digitalizācijas pionieris, Latviešu folkloras krātuves 100. jubilejas gadā vēl turpināt iet uz priekšu, neapstāties un, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, atspoguļot latviešu folkloru.
Klajā nācis žurnāla “Letonica” tematiskais numurs “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums”
Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) starpdisciplinārā zinātniskā žurnāla “Letonica” jaunākais tematiskais numurs veltīts tēmai “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums”. Tajā apkopotas 13 zinātniskas publikācijas un pārstāvēti 15 pētnieki.
“Pilsētvides pētniecības nozīme būtiski pieaugusi kopš 2007. gada, kad pirmo reizi pasaulē vairāk cilvēku dzīvo pilsētās nekā laukos. Pilsētā veidojušās jaunas kopienas, kuras vairs nesaista radniecība, bet gan zināšanas, kopīga dzīves telpa, ekonomiskās intereses un publiskās pilsētvides kopienu prakšu dinamika, kas ietver kā ikdienas rituālus, tā svētku pasākumus. Izņemot dažus piemērus, līdz šim Latvijas pilsētpētniecībā pilsētai no vietējo iedzīvotāju viedokļa, izmantojot etnogrāfiskās izpētes metodes, ir pievērsta neliela uzmanība. Šāda novatoriska pilsētpētniecības iniciatīva ir arī LU LFMI īstenotais un Latvijas Zinātnes padomes atbalstītais projekts “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums (Nr. lzp-2020/1-0096), kas tika realizēts no 2021. gada sākuma līdz 2023. gada nogalei.
Lasīt vairāk...Vasaras kurss “Nemateriālais kultūras mantojums un klimata pārmaiņas”
Aicinām apgūt vasaras kursu par nemateriālo kultūras mantojumu un klimata pārmaiņām, kas izstrādāts ERASMUS+ projektā “Zaļais mantojums. Klimata pārmaiņu ietekme uz nemateriālo kultūras mantojumu”[1]. Kursu veido tiešsaistes lekcijas un divi klātienes semināri – pirmais norisināsies 29. augustā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē (Rīgā, Mūkusalas ielā 3), bet otrais notiks 30. augustā Carnikavas Novadpētniecības centrā (Carnikavā, Jomas ielā 7).
Mācības paredzētas kultūras jomu un vides zinātnes studentiem, nozares profesionāļiem, nemateriālā kultūras mantojuma kopējiem un citiem interesentiem, kuri vēlas papildināt savas zināšanas.
Lasīt vairāk...Vērtīgs jaunieguvums LU LFMI Latviešu folkloras krātuvē!
Latviešu folkloras krātuve (LFK) savas pastāvēšanas simtajā gadā ieguvusi ļoti vērtīgus folkloras un autobiogrāfiskos materiālus, ko iesniegusi Dr. geogr. Ieva Marga Markausa. Mūsu ceļi Zinātņu akadēmijas Augstceltnes gaņģos jau ilgi un pasen krustojušies ar simpātisko Ekonomikas institūta pētnieci. Tomēr mēs piedzīvojām lielu pārsteigumu, kad 2005. gadā Letonikas I kongresā Barona dienas konferencē “LATVIJAS NOVADI: TRADĪCIJAS, TEKSTI, IDENTITĀTE” ģeogrāfe Markausa nolasīja ļoti saturīgu referātu “Laikmeta iezīmes bērnu spēlēs un rotaļās”. Jau pēc gada referāts tika publicēts Letonica žurnālā Nr. 14. (151.–171. lpp), bet jau nākamajā 2007. gadā Letonica Nr. 16. pētījums “Bērnības spēļu un rotaļu vērtējums pieaugušo atmiņās” (95.–110. lpp.). Kā piekļūt avotiem šādu pētījumu veikšanai? Ģimenes jautājumu pētniece Markausa, lasot lekcijas lietišķajā socioloģijā u. c. nozarēs Latvijas dažādās augstskolās, izjautāja savus klausītājus, lūdzot viņiem aprakstīt savas bērnības nodarbes, spēles un rotaļlietas, kā arī intervēt šajā jomā savus vecākus un vecvecākus. Iegūtās atbildes aptver gandrīz visu 20. gadsimtu.
Lasīt vairāk...Pētījuma poētika. Uzstāsies Aigars Lielbārdis
Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI vadošā pētnieka amatā humanitārajās un mākslas zinātnēs aicinām uz “Pētījuma poētikas” semināru trešdien, 17. aprīlī, plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā. Ar priekšlasījumu uzstāsies Aigars Lielbārdis.
Lasīt vairāk...Ieraugi tautasdziesmas Rīgas sabiedriskajā transportā!
.jpg)
2024. gada rudenī iznāks akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” 13. sējums, tādējādi noslēdzot teju 70 gadu ilgu vairāku paaudžu darbu. Līdz ar to sabiedrībai kļūs pieejams Latviešu folkloras krātuves (LFK) arhīvos uzkrātais vairāk nekā miljonu lielais latviešu tautasdziesmu pūrs. Tas savākts pēc Krišjāņa Barona sakārtoto „Latvju dainu” (apm. 219 000 tekstu) iznākšanas un kopā ar tām atspoguļo dziesmu tradīcijas dzīvi tautā vairāk nekā 100 gadu garumā.
Atzīmējot "Latviešu tautasdziesmu" publicēšanas noslēgumu un Latviešu folkloras krātuves 100. dzimšanas dienu, Latviešu folkloras krātuve sadarbībā ar a/s "Rīgas satiksme" aicina godināt latviešu tautasdziesmas, kas gadsimtiem ilgi pavadījušas latviešus ikdienas gaitās un svētku brīžos, vienojusi ļaudis 19.gs. latviešu nācijas veidošanās laikā, bijusi latviskās kultūras avots, veidojot Latvijas brīvvalsti, gan arī devusi spēku pretoties svešām varām.
Turpmāk katru nedēļu Rīgas sabiedriskajā transportā uz ekrāniem būs izlasāmas tautasdziesmu tematiskas izlases, kas pieskaņotas svētkiem, piemiņas dienām vai arī dažādām sabiedrībā aktuālām norisēm. Aicinām jūs šī gada laikā iemācīties vismaz vienu tautasdziesmu!
Vairāk dziesmu meklējiet: https://garamantas.lv/lv/collection/1627022/Akadem...
Daudz laimes, Māra Vīksna!
Folkloristei Mārai Vīksnai – 75. dzimšanas diena. Daudz laimes! Un jau drīz (1. aprīlī) atzīmēsim 55 darba gadus, ko viņa veltījusi Latviešu folkloras krātuvei. Dubultos svētkus ieskandinām, publicējot LU LFMI kolēģu sveicienus. Bet tie nav visi, būs vēl daudzi, daudzi citi – klātienē un internetā.
Par Dr. philol. h. c. Māras Vīksnas bagāto profesionālo mūžu var lasīt LU LFMI tiešsaistes resursos un žurnālā “Letonica” – Nr. 1(3), kur publicēts Jāzepa Rudzīša raksts “Folklora – dzīves aicinājums”, Nr. 19 un Nr. 39, kurā arī pētnieces dzīvesstāsta intervijas fragmenti.
Lasīt vairāk...Klajā nāk Aigara Lielbārža monogrāfija “Latviešu buramvārdi. Teksti, tradīcijas, konteksti”
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds klajā laidis pētnieka Aigara Lielbārža monogrāfiju, kuras centrā ir latviešu buramvārdi, vārdošanas un dziedināšanas tradīcijas un šo tekstu un tradīciju veidojošie un ietekmējošie dažādie konteksti.
“Monogrāfijā aplūkoti galvenokārt tie jautājumi, kas gan man kā autoram personīgi bijuši saistoši vai arī neizzināti, gan arī raisījuši plašākas sabiedrības interesi, piemēram, buramvārdu senums, tekstu cilme, ietekmes un tekstu pārceļošana, baznīcas monopols un reliģiju ietekme uz tautas tradīcijām, pirmskristietības un kristietības tradīciju un tekstu attieksmes, tradīcijas sociālās un ekonomiskās robežas, padomju ideoloģijas ietekme uz vārdošanas tradīcijām un to pētniecību, dziedniecības popularitāte mūsdienās u. c.,” tā autors.
Lasīt vairāk...Grāmatu diena 2024
Turpinot tradīciju martā tikties ar saviem lasītājiem, arī šogad LU LFMI apgāds rīko "Grāmatu dienu", piedāvājot izpārdošanu, lieliskas atlaides un ekskluzīvu iespēju iegūt arī svaigākos apgāda izdevumus.
Tiekamies 22. martā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpa (1. stāvā), plkst. 11.00-18.00.
