LTV tiks rādīta LU LFMI veidotā dokumentālā filma “Miljons tautasdziesmu”.
Aicinām noskatīties! 3. maijā plkst. 17.30 LTV1 pirmizrādi piedzīvos LU LFMI veidotā dokumentālā filma “Miljons tautasdziesmu”. Filma tapa 2024. gadā, atzīmējot akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” izdošanas noslēgumu. Tas ir audiovizuāls vēstījums par ilglaicīgākā un apjomīgākā latviešu folkloras izdevuma – “Latviešu tautasdziesmas” – tapšanu vairāk nekā 70 gadu garumā. Ko nozīmē “rakstīt tautasdziesmas”? Kāds ir tautasdziesmu ceļš no pierakstīšanas brīža līdz grāmatai? Kādi ideoloģiski un finansiāli izaicinājumi pārvarēti sējumu tapšanas gaitā? Stāstu ilustrējot ar arhīvu materiāliem un skatiem no ikdienas darba, par dzīvi ar tautasdziesmām filmā stāstīs sējumu sastādītāji.
Lasīt vairāk...Karš, kultūras mantojums un augstākā izglītība
Aicinām pievienoties Data4UA noslēguma pasākumam “Karš, kultūras mantojums un augstākā izglītība” 29. aprīlī plkst. 11.00 Zoom platformā. Projekta “Data4UA. Kapacitātes stiprināšana datos balstītai kultūras mantojuma pārvaldībai Ukrainā” izskaņā atskatīsimies uz paveikto un iepazīsimies ar projekta partneru nākotnes plāniem. Norises valoda – angļu.
Programmā paredzēta Gēteborgas Universitātes asociētā profesora Džonatana Vestina (Jonathan Westin) un profesora Gunnara Almevika (Gunnar Almevik) lekcija “Svētās Sofijas katedrāles uzraksti: līdzdalīgas un uz pētījumiem balstītas pieejas datu vākšanai kara laikā” (“Saint Sophia’s Inscriptions: Participatory and research grounded approaches to data collection during war”). Latvijas Universitātes asociētā profesore Sanita Reinsone, kā arī NVO #ScienceForUkraine iniciatore, runās par starptautiskās sadarbības un aktīva atbalsta nozīmīgo lomu Ukrainas kultūras mantojuma aizsardzībā, pētniecības uzturēšanā un profesionālo kopienu stiprināšanā kara apstākļos. Tāpat būs iespēja dzirdēt arī projekta partneru pieredzi – Space4CC, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta, Ļubļanas Universitātes un Ļvivas Politehniskās Nacionālās universitātes pārstāvju stāstījumā.
Lasīt vairāk...Krišjāņa Barona konference 2025
“Analogi vēži digitālās kulītēs(1): vēsturiskie folkloras tekstu korpusi mūsdienu skatījumā”
LU LFMI Latviešu folkloras krātuve un LU Humanitāro zinātņu fakultāte aicina pieteikt referātus ikgadējai Krišjāņa Barona zinātniskajai konferencei, kas norisināsies 2025. gada 31. oktobrī. Šoreiz rosinām pārvērtēt vēsturiskos (19. gs. – 20. gs. pirmā puse) folkloras tekstu korpusus. Aicinām pētniekus atskatīties uz to tapšanu, izvērtējot sarežģīto kultūrvēsturisko kontekstu, individuālu krājēju un pētnieku nozīmi šajā procesā un to pēctecību. Ar šo pasākumu godināsim vairākas nozīmīgas gadskārtas: Krišjāņa Barona 190. dzimšanas dienu, Latvju dainu izdošanas noslēguma 110. gadadienu un 100 gadus kopš Pētera Šmita sastādīto Latviešu pasaku un teiku iznākšanas sākuma.
Lasīt vairāk...Sandis Laime saņems Friča Brīvzemnieka balvu folkloristikā
3. aprīlī notiks Latvijas Zinātņu akadēmijas pavasara pilnsapulce, kuras laikā tradicionāli pasniedz LZA balvas.
Priecājamies vēstīt, ka LU LFMI vadošajam pētniekam Sandim Laimem tika pasniegta Friča Brīvzemnieka balva folkloristikā par grāmatu "Latviešu teiku tipu un motīvu rādītājs: Raganas. Latvian Legend Type and Motif Index: Witches" (Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2024).
Vairāk: šeit.
Zināmi folkloras balvas “Austras koks 2024” laureāti!
Popularizējot tradicionālās kultūras pamatvērtības, latvisko dzīvesziņu, tās ilgtspēju un daudzveidīgās izpausmes mūsdienu sabiedrībā, par veikumu tradicionālās kultūras mantojuma saglabāšanā ik gadu godina personas, folkloras kopas un kopienas, pasniedzot folkloras balvu “Austras koks”. Ir zināmi 2024. gada balvas ieguvēji, kuru godināšana notiks 10. aprīlī plkst. 19.00 VEF Kultūras pils Kamerzālē. Ieeja bez maksas.
Šogad balva “Austras koks” tiks pasniegta trīs nominācijās: “Mūža ieguldījums”, “Latviskās dzīvesziņas kopšana un daudzināšana” un “Aktivitātes folkloras jomā 2024. gadā”. Tiks pasniegta arī “Iedvesmas balva par gada publikāciju”.
“Iedvesmas balva par gada publikāciju” tiks pasniegta Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvei par akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” (1979-2024) pēdējo izdoto sējumu 2024. gadā, kas reizē nozīmē visa izdevuma publicēšanas cikla noslēgumu. Tajā iekļauts aptuveni miljons tautasdziesmu, kas savāktas pēc Krišjāņa Barona sakārtoto “Latvju dainu” (apmēram 219 000 tekstu) iznākšanas, un zinātniski komentāri par dziesmu tradīciju un tajās atainotajām reālijām. Tādejādi “Latviešu tautasdziesmas” ir lielākais folkloras materiālu publicējums latviešu folkloristikas vēsturē.
Vairāk lasīt šeit.
LFK lasītavas darba laiks
No š.g. 1. aprīļa LFK lasītava būs atvērta apmeklētājiem katru piektdienu no 11.00 līdz 17.00. Pārējās darba dienās darbam lasītavā aicinām pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pasta adresi lfk@lulfmi.lv. Savukārt LFK digitālais arhīvs www.garamantas.lv, kurā brīvi pieejamas visas LFK folkloras materiālu kolekcijas, ir atvērts jebkurā laikā.
Seminārs “Migrācijas studijas”
Aicinām uz semināru “Migrācijas studijas” otrdien, 25. martā, plkst. 15.00. Migrācijas studijas ir mūsdienās aizvien pieaugošs starpdisciplinārs pētījumu lauks, kas analizē cilvēku pārvietošanos pāri ģeogrāfiskām un kultūras robežām, ietverot migrācijas cēloņus, sekas un saistību ar dažādiem sociāliem, ekonomiskiem un politiskiem faktoriem, kā arī indivīdu un grupu identitāti un kultūru. Zinātnieki pētī gan migrācijas procesus, gan cilvēku mobilitātes raisītās pārmaiņas – kā izceļošanas zemēs, tā galamērķa valstīs vai mītnes zemēs. Migrācijas studiju pētījumi ir gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi un var būt dažādu teorētisko pieeju balstīti: neoklasiskā ekonomikas teorija, sociālo tīklu teorija, pasaules sistēmteorija, transnacionālās migrācijas teorija un citas.
Lasīt vairāk...Spriež par klimata pārmaiņu un dzīvā mantojuma mijiedarbi
Klimata pārmaiņu laikā līdzās nemateriālā kultūras mantojuma kopienu, zinātnieku un politikas veidotāju ilglaicīgas sadarbības stiprināšanai svarīgi ir pilnveidot sabiedrības izpratni par to izraisītajiem riskiem un pielāgošanās iespējām. Tā sprieda dažādu jomu pārstāvji sarunās par klimatu un kultūru “Zaļais mantojums”, kas norisinājās 6. un 7. martā Rīgā un ko Latvijā rīkoja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Apaļā galda sarunu dalībnieki uzsvēra, ka mērķtiecīgai rīcībai nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzībā klimata pārmaiņu laikā ir svarīga informētība, dziļāka saikņu izpratne, vides tēmu klātesamība dažāda līmeņa izglītībā, tostarp ārpus formālās izglītības, aktīva vietējo kopienu iesaiste stratēģiskajā plānošanā un sabiedriskajās apspriešanās, kā arī labās prakses popularizēšana.
Lasīt vairāk...LZA zinātnes sasniegums LFMI pētniecēm
2025. gada 28. februārī Latvijas Zinātņu akadēmija aicināja uz gadskārtējo akadēmijas rīkotā zinātnes sasniegumu konkursa laureātu apbalvošanas ceremoniju.
Latvijas etnogrāfisko ansambļu ieskaņojumi pieejami LFK YouTube kanālā
.jpg)
Etnogrāfiskie ansambļi ir nozīmīga Latvijas tradicionālās mūzikas ainavas daļa. Vairums no tiem ir dibināti padomju varas periodā, sākot ar 20. gadsimta 50. gadu vidu, taču to prototipi pastāvēja jau starpkaru periodā un vēl agrāk. Lai arī etnogrāfiskie ansambļi bija daļa no padomju skatuves kultūras, taču Trešās atmodas laikā – 20. gs. 80. gados – tie kļuva par nozīmīgiem seno tradīciju un tautasdziesmu glabātājiem un nesējiem, to uzstāšanās un koncerti bija daļa no folkloras atdzimšanas kustības un Dziesmotās revolūcijas.
Lasīt vairāk...Referāti 83. starptautiskajā zinātniskajā konferencē
Projektam "Latviešu folkloristika trimdā" uzņemot apgriezienus, 28. februārī Latvijas Universitātes 83. starptautiskajā zinātniskajā konferencē būs dzirdami divi projekta pētnieku referāti:
- 13.35 – 13.55 Kalpaka bulvārī 4, 2. stāvā referātu "Latviešu folkloras publikācijas trimdā (20. gs. 40.–50. gadi)" lasīs Viesturs Zanders.
- 17.30 – 17.50 Aspazijas bulvārī 5, 504. aud. un ZOOM platformā referātu "Dievturu domas par pašu dieviem un svešiem elkiem, paustas žurnālā "Labietis"" prezentēs LU LFMI pētnieks Gatis Ozoliņš.
Vairāk informācijas par konferenci: https://konference83.lu.lv/ Lasīt vairāk...
Sarunas par klimatu un kultūru “Zaļais mantojums”
.jpg)
Pulcējot dažādu jomu ekspertus, zinātniekus un nemateriālā kultūras mantojuma kopienu pārstāvjus, Rīgā 6. un 7. martā norisināsies sarunas par klimatu un kultūru “Zaļais mantojums”, ko Latvijā rīko LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Kā klimata pārmaiņas ietekmē nemateriālo kultūras mantojumu Latvijā? Kā tās skar tautas tradīcijas, tradicionālo saimniekošanu? Kādas varētu būt stratēģijas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, nezaudējot dzīvo mantojumu? Par šiem un citiem tematiskiem jautājumiem dalībnieki spriedīs sarunu pirmajā dienā 6. martā, pulcējoties LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā. Pasākums tiek rīkots starptautiskajā pētnieciskajā projektā “Zaļais mantojums. Klimata pārmaiņu ietekme uz nemateriālo kultūras mantojumu”, ļaujot savstarpēji iepazīties un tematiski vadītās sarunās apmainīties ar redzējumiem dažādu jomu ekspertiem. Sarunu dalībnieku viedokļi apkopotā ieteikumu veidā tiks iestrādāti politikas rekomendācijās nacionālā un Eiropas līmenī.
Lasīt vairāk...Mūzikas albums pārdomām un meditācijai “Daugavas Rāgas”
Sadarbībā ar LFK un mūzikas izdevniecību Upe tuviem un tāliem izdots unikāls mūzikas albums, kas pirmoreiz apvieno Latgales senos dziedājumus un Indijas rāgu, radot īpašu muzikālu telpu, kurā satiekas divu kultūru autentiskās skaņas.
Tā muzikālā iecere tapa, iedvesmojoties no Latgales teicēju senajiem ierakstiem, kurus savulaik fiksējusi Anna Bērzkalne, un Indijas klasiskās mūzikas tradīcijām. Rezultātā radīts albums, kas ved klausītāju dziļā, meditatīvā ceļojumā. To veidojuši latviešu mūziķi Biruta Ozoliņa, Indriķis Veitners, Vigo Račevskis, Ernests Medenis un izcilais indiešu sitāras meistars Shree Subrata De.
No 5. februāra albums pieejams lielākajās mūzikas ierakstu tirdzniecības vietās un tiešsaistē. Svinīgā albuma atvēršana notiks 11. februārī plkst. 17.00 LNB Kores zālē.
Atbalstītāji: VKKF un LFK.
Klajā nāk Beatrises Reidzānes monogrāfija “Meža putnu kāzas “Latvju dainās””
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā izdotajā monogrāfijā Beatrise Reidzāne turpina pētījumus par latviešu tautasdziesmu semantiku. Darbs veltīts “Latvju dainu” tipā LD 2686 tēloto “meža putnu kāzās” iesaistīto 44 putnu un dzīvnieku semantikai.
“Laika ritējumā ugunskurs un pajumte pie tā nošķīra cilvēku no pārējiem meža vai stepes iemītniekiem – gan lidojošiem, gan rāpojošiem, gan uz četrām kājām skrejošiem. Tomēr putni un meža dzīvnieki joprojām palika saistībā ar cilvēka sadzīvi un vienu no šīs sadzīves aspektiem – personificēto putnu un dzīvnieku, t.i., meža putnu, tēlu izmantošanu cilvēku bērnus mācot dažādiem sadzīves un darba veidiem. Izvēlētā tēma kāzas ir ģimenes svētku veids, te katrs no precību pāra tiek iesaistīts apzinīgā vecumā, tāpēc patur rituālu atmiņā un spēj un vēlas nodot to tālāk, arī izmantojot procesa atveidei personificētu meža putnu kāzu tēlojumu,” tā autore.
Grāmatai ir trīs nodaļas, kur pirmajā analizēti tautasdziesmu tipa LD 2686 pieraksti – garā dziesma (pieraksti satur 7–32 strofas), aptverot gan strofu struktūru veidošanos, gan strofas saistījumu ar kāzu norises epizodi un darbojošamies tēliem. Otrajā nodaļā apskatīts darbojošamies tēlu biežums, to raksturojums un funkcijas kāzu procesā. Trešā nodaļa veltīta 232 īsajām dziesmām – četrrindēm, kas ir bērnu dziesmu apkaimes teksti, un kuros ar ģimenes izveidi – lūkošanos, kāzām un bērnu aprūpi nodarbojas arī LD 2686 neminēti putnu kāzu dalībnieki.
Tiek izdots zīns "Mākonis 2.0"
2024. gada 2. decembrī tika svinēta Latviešu folkloras krātuves (LFK) simtgade. Simt gadu garumā LFK ir vākti, apkopoti un pētīti dažādi kultūras mantojuma materiāli. Ieskatoties LFK vēstures sākumposmā, redzam, ka pirmais krātuves gads tika ieskandināts laikrakstā “Valdības Vēstnesis”. Savukārt otrās simtgades sākumu ievada zīns – neperiodisks izdevums, vienreizēja avīzes formāta publikācija – ar nosaukumu “Mākonis 2.0”. Šis izdevums vienlaikus gan atsaucas uz vēstures norisēm, gan ir šī laikmeta refleksija. Tā veidota, saglabājot avīzes tradicionālo sleju formātu, ar tādiem atvērumiem, kā “Atmiņu klade”, “Četrrinde”, “Lauka pētījumus” un citām. Papildus tam izdevums bagātināts ar dažādiem citiem materiāliem un pārsteiguma elementiem.
No vienas puses, “Mākonis 2.0” pārstāv avīzes formātu ar aktuālu saturu un vizuālajām iezīmēm. No otras puses, tas ir svinīga un radoša procesa rezultāts, kur satura veidošanā piedalījās LFK Simtgades svinībās klātesošie, tādējādi iemūžinot gan laiku, gan kopradīšanas procesu, kas turpinās arī pēc simtgades.
Šis izdevums ir arī pateicība tiem, kas devuši savu ieguldījumu krātuves darbībā un atbalstījuši tās attīstību. Īpaša pateicība Ivaram Šteinbergam par LFK veltīto dzejoli, kas 2. decembrī tika nolasīts Kārļa Vērdiņa balsī, kā arī visiem, kas arvien bijuši tuvi krātuves darbībai. Pateicība arī pašai Latviešu folkloras krātuvei par tās nozīmīgo ieguldījumu latviešu kultūras un vēstures saglabāšanā!
Aicinām ienirt “Mākonis 2.0” lasīšanā un izbaudīt tā daudzveidīgo saturu!
