Garamantas.lv Mālpilī

3. aprīlī atsākam garamantas.lv izbraukuma seminārus. Aicinām visus interesentus uz Mālpils kultūras centru plkst. 18.00, kur Elīna Gailīte izstāstīs, kādas Mālpils puses un tuvākās apkārtnes kolekcijas glabā garamantas.lv, savukārt Justīne Jaudzema ierādīs, kā ērtāk un veiksmīgāk lietot LFK digitālo arhīvu.

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2019. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.

Digitālā nedēļa: digitālās koprades projekti

27. martā plkst. 17.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Telpā -15+ (M stāvā) notiks nodarbība "Digitālās koprades projekti – pieredze, kļūdas, atziņas un atslēgas uz aktīvu sabiedrības iesaisti". Lektores būs Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) vadošās pētnieces – Sanita Reinsone un Eva Eglāja-Kristsone.

Nodarbībā uzzināsiet par vairākiem LU LFMI veidotajiem digitālās koprades projektiem, piemēram, "Simtgades burtnieki", "Skandē Veidenbaumu", "Dziedi ar arhīvu" u. c. Institūta pētnieces dalīsies pieredzē par šo projektu tapšanas gaitā gūto pieredzi un atziņām, kā panākt sabiedrības aktīvu iesaisti un uzturēt pastāvīgu interesi par tiem.

Krišjāņa Barona konference 2019: Folklora un izglītība

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve aicina pieteikt referātus Krišjāņa Barona konferencei, kas šogad – atzīmējot Latvijas Universitātes 100. jubileju – veltīta folkloras un izglītības saiknei. Krišjāņa Barona "Latvju dainu" (1894–1915) līdzstrādnieki bija sava laika izglītotākie ļaudis, viņu vidū liels skaits lauku skolu mācībspēku. Izveidojoties Latviešu folkloras krātuvei (1924), simtiem Latvijas skolu iesaistījās krājuma veidošanā. Pakāpeniski folklora radusi vietu skolu mācību saturā, akadēmiskās programmās Latvijas Universitātē un citās augstskolās. Kāda bijusi folkloras un izglītības mijiedarbe senāk? Kāda tā ir tagad?

Folkloristi un citu nozaru pētnieki aicināti izstrādāt analītiskus priekšlasījumus kādā no trim tēmu lokiem: Lasīt vairāk...

Vācot padomju folkloru

Klājā laista LU LFMI LFK pētnieka Toma Ķenča grāmata "Vācot padomju folkloru" (Rīga: LU LFMI, 2019). Jaunākais nozares vēstures pētījums aizved aizraujošā ceļojumā uz pēckara pirmo desmitgadi un izseko folkloristu gaitas Tukuma, Siguldas, Cēsu, Ventspils un citos Latvijas rajonos, kur no 1947. līdz 1954. gadam tika rīkotas zinātniskās folkloras vākšanas ekspedīcijas.

Tautasdziesmas par Staļinu, sakāmvārdi par kolhozu, pionieru dzeja un sienas avīžu virsraksti ir tikai daļa no tā laika padomju folkloras materiāliem, kas mūsdienās atrodami Latviešu folkloras krātuvē. Grāmata ir pētījums par šī neērtā kultūras mantojuma tapšanu, izmantošanu propagandas darbā, vākšanu un interpretēšanu.

Ērmīgu stāstu vakars Zuzānu kolekcijas izstādē "Nebaidies"

27. martā plkst. 18.00 Mūkusalas Mākslas salonā (Mūkusalas ielā 42) Zuzānu kolekcijas izstādē "Nebaidies" norisināsies stāstu vakars .

Ērmotus stāstus dialogā ar izstādes kuratori Artu Vārpu, mākslas darbiem un tajās nojaušamajām situācijām vēstīs pieredzējuši stāstnieki – LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieks, Dr. philol. Guntis Pakalns, pasaku ragana Ivita Kalnozola-Kalsere un erudītais piedzīvojumu meklētājs Normans Graustiņš.

Ieeja pasākumā un izstādē bez maksas.

Aicinām uz koncertlekciju "Dziedi ar arhīvu" Siguldā

2019. gada 20. martā plkst. 18.00 Siguldas Mākslu skolas "Baltais flīģelis" audzēkņi un pedagogi piedalīsies Latviešu folkloras krātuves projektā "Dziedi ar arhīvu".

Koncertā izskanēs dziesmas, kas atlasītas projektam "Dziedi ar arhīvu" un atrodamas vietnē dziedi.garamantas.lv. Tautasdziesmu apdares veidojuši gan skolas audzēkņi, gan pedagogi. Koncertlekcijā piedalīsies arī Latviešu folkloras krātuves pētnieki, tai skaitā etnomuzikoloģe Dr. art. Ieva Tihovska, kura pastāstīs par izvēlētajām dziesmām, to ierakstīšanas procesu un teicējiem.

Sanita Reinsone piedalīsies sarunu ciklā "Stāsta otra puse"

Ciklā "Stāsta otra puse" sarunas būs par un ap grāmatām un to autoriem, vēsturiskām un aktuālām tēmām, kas atspoguļotas literārajos darbos, atrodamas LNB krājuma bagātībā vai saistās ar rakstnieka personību.

Pirmā saruna "Neredzamais karš jeb maz zināmais par pretošanās kustību Latvijā" notiks 27. februārī plkst. 17.00. Tā būs veltīta Latvijas nacionālo partizānu kustības jeb mežabrāļu un mežamāsu atspoguļojumu latviešu literatūrā. Sarunā piedalīsies Vilis Seleckis, LU LFMI LFK vadošā pētniece Sanita Reinsone un Māris Rungulis - grāmatu autori, kuri savos literārajos darbos iekļāvuši šo Latvijas vēstures posmu - partizānu karu pret Padomju Savienību. Uz pasākumu aicināts arī vēsturnieks un Rubeņu fonda vadītājs Andrejs Ķeizars - kādreizējais LNB direktors, kurš Kurzemes pusē izveidojis divus pretošanās kustības muzejus un partizānu bunkurus. Sarunu vadīs kultūras žurnāliste Liega Piešiņa.

Grāmatas "Rucavas garamantas I" atvēršana

1. martā plkst. 13.00 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā "Latvijas Grāmatu izstādes" ietvaros notiks grāmatas "Rucavas garamantas I" (Rīga: Zinātne, 2019. 408 lpp., il.) atvēršanas svētki. Tajos būs iespēja sastapt grāmatas veidotājus, kā arī Rucavas kultūrtelpas pārstāvjus.

"Rucavas garamantas I" ir devītā grāmata Latviešu folkloras krātuves sagatavotajā publicējumu sērijā "Novadu folklora" un pirmā, kas pilnībā tapusi ar LFK digitālā arhīva garamantas.lv palīdzību. Variantus atlasījusi un grāmatu sastādījusi, ievadus un vācēju biogrāfijas rakstījusi LFK pētniece un fondu glabātāja Māra Vīksna. Rucavniece Inga Tapiņa devusi komentārus visam materiālam un atšifrējusi lielāko daļu tekstu no digitalizētajiem rokrakstiem. Rucavas izloksni izvērtējusi un grāmatā atrodamās īpašās leksikas skaidrojošo vārdnīcu izveidojusi folkloriste un valodniece Beatrise Reidzāne. Tehniski kārtojusi un salīdzinājusi variantus LFK bibliotekāre Antra Upeniece.

Izdevums sagatavots Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis".

Dziedi ar arhīvu

Piektdien, 15. februārī, LU LFMI Latviešu folkloras krātuve atklāj digitālu projektu "Dziedi ar arhīvu", kurā ikviens ir aicināts iepazīties ar seniem tautas mūzikas ierakstiem vietnē dziedi.garamantas.lv un piedāvāt savu versiju par kādu no izlases dziesmām. Šī akcija ilgs līdz 15. jūnijam. Tās mērķis ir aicināt sabiedrību iepazīt mūsu kultūras mantojumu un piešķirt tam jaunu un mūsdienīgu skanējumu.

Latviešu folkloras krātuve glabā senus un vērtīgus skaņu ierakstus. Tie vēl pilnīgāk nekā "klusējošās" notis atklāj Latvijas tradicionālās mūzikas vēsturisko skanējumu. Projekta "Dziedi ar arhīvu" mērķis ir aktualizēt šo mantojumu, aicinot klausīties senos ierakstus un iedziedāt vai iespēlēt no jauna, tādējādi papildinot arhīvu ar mūsdienu muzikālajām versijām.

Uzsāk mazākumtautību ansambļu filmēšanu

Tiekoties ar slāvu autentiskās dziedāšanas grupu "Karagod" no Rīgas, LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētniece Ieva Tihovska un operatore Vika Eksta uzsākušas mazākumtautību ansambļu filmēšanas ciklu. 2019. un 2020. gadā tiks veidoti videosižeti, kuri iepazīstinās ar dažādu – galvenokārt vācu, krievu, baltkrievu, ebreju un romu – ansambļu repertuāru, priekšnesumu stilistiku un darbību. Filmēšana ir daļa no Ievas Tihovskas lauka pētījuma par to, kā mazākumtautību ansambļi izprot un lieto folkloru, kādas repertuāra un stila stratēģijas izvēlas muzicēšanai un sevis parādīšanai, un kā mazākumtautības iekļaujas un izskatās valsts organizētajos amatiermākslas svētkos. Projekta numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/220.

Foto: Vika Eksta

Rita Treija saņēmusi suminājuma rakstu

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves vadošā pētniece Rita Treija saņēmusi Latvijas Universitātes suminājuma rakstu par 2018. gada veikumu humanitāro zinātņu jomā — monogrāfiju "Anna Bērzkalne".

Pētījums ir piektais izdevums LU LFMI LFK publicējumu sērijā "Folkloristikas bibliotēka". Grāmata veltīta latviešu folkloristei Annai Bērzkalnei (1891–1956), kas ir nozīmīga 20. gadsimta Latvijas personība. Viņa bijusi tautasdziesmu pētniece, Latviešu folkloras krātuves izveidotāja un pirmā vadītāja (1924–1929), ilgus gadus arī latviešu valodas un literatūras skolotāja Rīgas 2. ģimnāzijā. Viņa aktīvi darbojusies Eiropas folkloristu starptautiskās saziņas lokos. Taču Annas Bērzkalnes vārds plašākai sabiedrībai ir līdz šim bijis maz zināms.

Lunārais Jaunais gads

Šogad 5. februārī Austrumāzijā – un daudzviet citur pasaulē – tika sagaidīts Jaunais gads pēc Mēness kalendāra, dēvēts par Ķīniešu Jauno gadu. Turpinot pētījumu par svinēšanas paradumiem mūsdienu Latvijā un pievēršoties cilvēka personiskajam kalendāram, piedāvājam iepazīties ar Latvijā dzīvojošā vjetnamiešu izcelsmes mākslinieka Kao Vieta Ngujena, kurš zīmējis komiksus par Lāčplēsi, stāstu par Jaunā gada (Tết) tradīcijām Vjetnamā:

"Lunāro Jauno gadu es sagaidu kopā ar ģimeni. Vjetnamieši svin līdzīgi kā ķīnieši, bet atšķirīgais mums ir – Virtuves Dievu un senču pielūgšana. Gatavošanās svētkiem var aizņemt vairākas dienas. Mājas tiek sapostas, un ļaudis uzstāda Jaungada koku – Vjetnamas dienvidos tā ir dzeltenā Mai (koks ar dzelteniem ziediem), bet ziemeļos aprikozes. Cilvēki svētku koku rotā ar apsveikumiem un sarkanām aploksnītēm.

Mūslaiku kalendārs

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts uzsāk jaunu sabiedrības iesaistes akciju pasākumu sērijā "Mūslaiku kalendārs". Akcija ir turpinājums pirms diviem gadiem aizsāktajam pētījumam "Virtuālā etnogrāfija: kalendāro prakšu tiešsaistes izpēte". Pētījuma pirmajā posmā izmantojām aptaujas metodi, raugot apzināt, kā mūsdienās tiek atzīmēti svētki un kāda ir svētku lomu mūsdienu sabiedrībā. Aptaujas aizvien ir pieejamas, tās iespējams papildināt!

Savukārt jaunās akcijas mērķis ir iesaistīt sabiedrību pētījumā par svinēšanas paradumiem mūsdienu Latvijā, pievēršoties cilvēka personiskajam kalendāram. Vēlamies noskaidrot: cik daudz īpašu dienu ir viena cilvēka kalendārā gada griezumā. Kurus no svētkiem – valsts, baznīcas, tradicionālās gadskārtas – cilvēki iekļauj savā rituālajā gadā? Kādus svētkus un atzīmējamas dienas ievieš paši? Cik lielā mērā mūsu gaitās ietilpst ikgadēji kultūras, sporta vai vietējās kopienas pasākumi? Vai un kā tiek svinētas dzimšanas un vārda dienas, kāzu jubilejas, kapu svētki?

Rucavas garamantas – grāmatā

"Rucavas garamantas I" (Rīga: Zinātne, 2019. 408 lpp., il.) ir devītā grāmata Latviešu folkloras krātuves sagatavotajā publicējumu sērijā "Novadu folklora" un pirmā, kas pilnībā tapusi ar digitālā arhīva garamantas.lv palīdzību. Grāmatas rosinātāji bijuši paši rucavnieki, īpaši Inga Tapiņa, kura izcēlusi sava novadnieka Jāņa Ģirņa folkloras vākumu, devusi komentārus visam materiālam un atšifrējusi lielāko daļu tekstu no digitalizētajiem rokrakstiem. Variantus atlasījusi un grāmatu sastādījusi, ievadus un vācēju biogrāfijas rakstījusi LFK fondu glabātāja Māra Vīksna. Rucavas izloksni izvērtējusi un grāmatā atrodamās īpašās leksikas skaidrojošo vārdnīcu izveidojusi folkloriste un valodniece Beatrise Reidzāne. Tehniski kārtojusi un salīdzinājusi variantus LFK bibliotekāre Antra Upeniece.

Semināri par pēckara teorijām folkloristikā

LU LFMI folkloristikas vēstures (1945–1985) pētnieku grupa aizsāk semināru ciklu, kurā pievērsīsies folkloristikas teorijām pēc Otrā pasaules kara. Lasīšanas semināros atgriezīsimies pie savā laikā akadēmiskajā vidē aktuālajām teorijām, paskatoties uz tām politiskā laikmeta un zinātnes vēstures kontekstā.

Folkloristikas vēstures pētījumos bieži dominē deskriptīva pieeja, post factum aplūkojot pētāmā laikmeta teorijas to lietojumā. Mēs vēlamies paskatīties uz šo problēmu no otras puses – atjaunot sākotnējo iespēju lauku un tā ietvaros izprast šodienas vēsturi. Ar cieņu pret jaunā vēsturiskuma pieeju, katrā seminārā tiks lasīti divi teksti. Viens tieši saistīts ar nozares vēsturi, bet otrs – spilgts laikmeta dokuments.

• «
• 18
• 19
• 20
• 21
• 22
• 23
• 24
• 25
• 26
• 27
• »