EN in English

Laistuos kai sauleite Juoņu dīnys reitā. (LFK 509, 2016)

Vaira Vīķe-Freiberga sveic LFK 100. jubilejas gadā

Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas Valsts prezidente (1999–2007) un tautasdziesmu pētniece, Latviešu folkloras krātuves 100. jubilejas gadā vēl katram iemācīties vismaz vienu jaunu tautasdziesmu.





Amatnieka, rakstnieka un hipiju kustības pārstāvja Alfrēda Stinkula diapozitīvu kolekcija

LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv publicēta amatnieka, rakstnieka un hipiju kustības pārstāvja Alfrēda Stinkula diapozitīvu kolekcija, kurā dokumentēta folkloras kustība Latvijā 20. gs. 70. gadu otrajā pusē un 80. gados.

Diapozitīvos iemūžināti daudzi folkloras kustības svarīgākie publiskie pasākumi: etnogrāfisko un folkloras ansambļu koncerts Aizputē 1982. gadā; 1985. gadā vērienīgi atzīmētā Krišjāņa Barona 150. gadskārta un vairāki tai veltītie pasākumi, piemēram, koncerts LU Aulā un "Novadu sadziedāšanās" kultūras pilī Ziemeļblāzma; 1988. gada starptautiskais folkloras festivās "Baltica 88". Plašs klāsts attēlu dokumentē Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgus, to apmeklētājus, amatnieku darinājumus un folkoras koncertus. Atspoguļoti arī mazāka mēroga pasākumi – folkloras draugu kopas "Skandinieki" koncerti, ansambļa "Rasa" pirmās programmas “Prūšos manas kājas autas” koncerts Anglikāņu baznīcā, kā arī tam laikam tik nozīmīgā neformālā pulcēšanās.

Lasīt vairāk...

Sveiciens svētkos!

Ziemassvētki sabraukuši,
Rakstītām kamanām;
Tekat, bērni, saņemat,
Basajām kājiņām.

LFK [935, 31293]


Gaišus Ziemassvētkus un veiksmīgu Jauno 2024. gadu!

Latviešu folkloras krātuve




Izdota grāmata "Folklore and Ethnology in the Soviet Western Borderlands"

Apgādā "Lexington Books" izdota grāmata "Folklore and Ethnology in the Soviet Western Borderlands" LU LFMI vadošā pētnieka Toma Ķenča, kā arī Saimona J. Bronnera (Simon J. Bronner) un Elo-Hannas Seljamaas redakcijā.

Trīspadsmit pētnieki izvērtē padomju perioda ietekmi uz folkloras pētniecību, pielietojumu un izpildījumu. Pārstāvot paaudzes, kas dzīvojušas padomju okupācijas laikā un pēc tās, viņi reflektē par valsts atbalstītās tautas mākslas veicināšanas sekām Baltijas valstīs, Ukrainā, Polijā, Slovākijā, Baltkrievijā, Rumānijā un Ungārijā. Autori savā analīzē iepazīstina ar oriģināliem arhīvu materiāliem, kā arī etnogrāfiskiem datiem, lai izprastu koloniālisma ietekmi uz folkloras kustībām, kā arī pretošanos mehānismus padomju diktatūrai.

Lasīt vairāk...

Tradīciju arhīviem veltīta konference: aicinājums pieteikt referātus

100. jubilejas gadā Latviešu folkloras krātuve (1924) sadarbībā ar Starptautiskās Etnoloģijas un folkloras biedrības Arhīvu darba grupu un Kultūras mantojuma un īpašuma darba grupu rīko un aicina piedalīties starptautiskā zinātniskā konferencē, kas būs veltīta tradicionālās kultūras arhīvu tagadnes un nākotnes jautājumiem. Simtgade ir labs iemesls atskatīties atpakaļ un izvētēt, kā dažādās valstīs ir attīstījusies arhīvu vēsture. Taču jo vairāk konferences organizētāji mudina izvērtēt pašreizējo situāciju un paraudzīties nākotnē, piemēram, uz tuvākajiem 10 gadiem.

Kāds ir pašreizējais stāvoklis nemateriālā kultūras mantojuma arhīvu arhivēšanā un uzturēšanā (Eiropā un citur)? Kāda varētu būt tradīciju arhīvu tuvākā nākotne? Kādi lieli pētniecības un infrastruktūras projekti arhīvos tiek plānoti? Vai tuvākie gadi rādās optimistiski arhīviem un to sadarbības tīkliem? Kādi izaicinājumi mūs sagaida (juridiskie, ētiskie, tehnoloģiskie, vērtību)? Kādus jaunus arhivēšanas risinājumus iespējams piedāvāt? Ko mēs varam mācīties no pagātnes?

Konference “Tradicionālās kultūras arhīvi: 100 + 10” notiks nākamgad no 29. līdz 31. oktobrim Rīgā. Konferences darba valoda – angļu, pieteikšanās līdz 2024. gada 31. janvārim. Uzsaukums PDF.







​Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 3. epizode

Iznākusi raidieraksta “Digitālās Humanitārās zinātnes” 3. epizode Latgaliešu valoda un digitālā vide, kurā Haralds Matulis sarunājas ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas lietišķās valodniecības profesori, Reģionālistikas zinātniskā institūta pētnieci Sanitu Martenu.

Lasīt vairāk...

Sarunas par mūzikas zinātni. Tradicionālās mūzikas jēdziens

2023. gada 14. decembrī plkst. 18.30 bārā/grāmatnīcā "Bolderāja" (Avotu ielā 29, Rīga) notiks pasākums "Sarunas par mūzikas zinātni. Tradicionālās mūzikas jēdziens".

Šā gada pavasarī LU LFMI tika uzsākts cikls “(Etno)muzikoloģiskas sarunas”, lai regulāri tiktos un apspriestu muzikologiem un mūzikas pētniecības interesentiem svarīgas tēmas un notikumus. Ceturtdien, 14. decembrī notiks cikla trešā saruna. Neformālākai sarunu noskaņai mainīta tikšanās vieta, iekļaujošākai pieejai – cikla nosaukums. Sarunas tēma šoreiz – tradicionālās mūzikas jēdziens.

Lasīt vairāk...

LU LFMI apgāds izdod grāmatu “Mangaļsala – stāstos, bildēs, radurakstos”

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds klajā laidis pētnieces Daces Bulas un mangaļsalieša, vietējo dzimtu vēstures izzinātāja Ģirta Strazdiņa grāmatu par Rīgas tālāko ziemeļu apkaimi, kādreizējo zvejniekciemu – Mangaļsalu.

Grāmatā apkopoti iedzīvotāju pieredzes stāsti, vietējo dzimtu vēsture, kā arī fotogrāfijas, kas attēlo Mangaļsalu, mangaļsaliešus un viņu dzīvesveidu.

“Var teikt, ka šai grāmatai ir daudz autoru. Tie visupirms ir Mangaļsalas iedzīvotāji, kas stāstot uzticējuši piedzīvoto. Tie ir pētnieki, kas viņus iztaujājuši. Fotogrāfi, kas iemūžinājuši apkaimē tvertus mirkļus. Cilvēki, kuru rokām tapuši arhīvu ieraksti,” vēsta grāmatas ievads. Lasāmu veidolu tam visam piešķīruši divi — Dace Bula un Ģirts Strazdiņš. Tādēļ grāmatai ir divas daļas. Pirmajā apkopoti iedzīvotāju stāstījumi, kas viņu pašu redzējumā atklāj Mangaļsalai raksturīgo — vidē, dzīvesveidā, cilvēku savstarpējās attiecībās. Šie stāstījumi dokumentēti Literatūras, folkloras un mākslas institūta lauka pētījumos kopš 20. gs. 90. gadiem un glabājas institūta digitālajā arhīvā. Grāmatas otrā daļa atvēlēta Mangaļsalas dzimtu vēsturei, kas pētīta, caurlūkojot arhīvus un dažādus citus avotus. Grāmatas tapšanas vēsture ir pagara, vienlaikus daudzbalsīga un arī diezgan personiska. Tāpēc abas daļas iesāk īss autorupētnieciskās pieredzes stāsts.

Lasīt vairāk...

Guntis Pakalns piedalīsies Anša Gulbja jubilejas konferencē

24. novembrī Tukuma bibliotēkā notiks latviešu grāmatizdevēja un rakstnieka Anša Gulbja 150 dzimšanas dienai veltīta konference "Novadnieks Ansis Gulbis un izdevējdarbība Kurzemē". Tajā piedalīsies arī LU LFMI pētnieks Guntis Pakalns ar priekšlasījumu "Novadnieks Anss Lerhis-Puškaitis un pasaku grāmatu izdošana".

Visa programma un reģistrācija pieejama šeit.


Lekcija par “pilsētas folkloru” Latvijas Universitātes studentiem

Pirmdien, 2023. gada 13. novembrī, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu filoloģijas maģistra studiju programmas studentiem kursā "Mūsdienu stāstījumu folklora" Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Gatis Ozoliņš nolasīja lekciju “Vai Latvijā ir “pilsētas folklora””? un iepazīstināja ar LZP projekta “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums” (lzp-2020/1-0096) mērķiem, izaicinājumiem un rezultātiem. Kopā ar studentiem piedalījās seminārā par “pilsētas leģendām/teikām”, kam sekoja diskusija par dažādām “pilsētas folkloras” pazīmēm, starptautisko izcelsmi, tās “atrašanas” grūtībām un saikni ar citiem latviešu folkloras žanriem.

Lasīt vairāk...

Rīgā notiks ISFNR 19. kongress

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar Starptautisko tautas naratīvu izpētes biedrību (ISFNR) aicina pieteikt dalību ISFNR 19. kongresā, kas norisināsies no 2024. gada 17. līdz 21. jūnijam Rīgā. Kongresa tēma – "Tautas naratīvi mainīgajā pasaulē". Kongresa laikā plānotas arī ISFNR komiteju sēdes. Vairāk par kongresa un komiteju sēžu tēmām sk. kongresa uzsaukumā.

Kongresa darba valoda – angļu. Referāta garums – 20 minūtes, kam sekos 10 minūtes diskusijai. Lai pieteiktos dalībai kongresā, lūgums aizpildīt kongresa pieteikšanās anketu, kas atrodama šajā saitē. Pieteikumam pievienojams referāta kopsavilkums (līdz 300 vārdiem). Pieteikšanās kongresam līdz 2023. gada 15. decembrim.

ISFNR kongress, kas norisināsies saulgriežu laikā, iekļausies Latviešu folkloras krātuves simtgades jubilejas pasākumu ciklā. Detalizētāka informācija par kongresa norisi, pieteikšanos un reģistrēšanos kongresam atrodama kongresa mājaslapā.


Jānis Daugavietis piedalās konferencē Ļubļanā

LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis ar referātu "Folklore as a Resistance Identity Tool in Extreme Metal: case of Latvian pagan band Skyforger" ("Folklora kā pretestības identitātes instruments ekstremālā metālā: latviešu pagānu grupas Skyforger gadījums") piedalās konferencē 'How Does “Your” Music Sound? Belonging, Communities, and Identities in Popular Music across Central, Eastern and South-Eastern Europe' ('Kā skan "tava" mūzika? Piederība, kopienas un identitātes populārajā mūzikā Centrālajā, Austrumeiropā un Dienvidaustrumeiropā') Ļubļanā, Slovēnijā.

Lasīt vairāk...

Aizvadīta K. Barona konference

31. oktobrī aizvadīta ikgadējā K. Barona konference, kas šogad bija veltīta horeogrāfa un deju pētnieka Harija Sūnas simtgadei un dejas un kustības pētniecībai. Visas dienas garumā bija iespējams klausīties priekšlasījumus par tēmām, kas saistītas ar tautas deju, laikmetīgo deju, deju teātrī, literatūrā un dažādām dejas un kustības praksēm mūsdienās. Dienu noslēdza deju folkloras kopas "Dandari" vadītie danči.

Paldies konferences dalībniekiem un kuplajam klausītāju lokam! Tiekamies nākamgad K. Barona konferencē, kura tiks īstenota Latviešu folkloras krātuves simtgades ietvaros!

Lasīt vairāk...

31. oktobrī notiks ikgadējā K. Barona konference

Laipni lūdzam pagodināt ar savu klātbūtni ikgadējo Krišjāņa Barona konferenci, kas norisināsies 31. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā.

Šogad konferences virstēma ir "Kustība un deja". Tēma veltīta horeogrāfa un dejas pētnieka Harija Sūnas (23.03.1923.–02.09.1999.) simtgadei. Harijs Sūna bija viens no ražīgākajiem un vispusīgākajiem dejas pētniekiem Latvijā, pats būdams arī horeogrāfs un deju skolotājs. Izstrādājis anketēšanas metodi, lai no teicējiem pierakstītu ziņas par horeogrāfisko folkloru, izveidojis dejas un kustību pieraksta sistēmu, kā arī pētījis dejas vēsturi.

Lasīt vairāk...

Guntis Pakalns piedalīsies konferencē Raiņa un Aspazijas vasarnīcā

11. oktobrī plkst. 13.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā (Jāņa Pliekšāna ielā 5/7) notiks ikgadējie zinātniskie lasījumi, kuru tēma šogad ir “No mītiem un folkloras līdz Aspazijas lugai “Zalša līgava””.

Kopš šī gada jūnija Raiņa un Aspazijas vasarnīcā aplūkojama izstāde “Divas pasaules. Uz robežas. Aspazijas luga “Zalša līgava””, kurā lugas tapšanas, mitoloģisko slāņu un idejas par pasaules atjaunošanos pētniecība Raiņa un Aspazijas muzeja pētnieces Astrīdas Cīrules un scenogrāfa Reiņa Suhanova sadarbībā rezultējusies daudzšķautņainā mākslinieciskā interpretācijā.

Lasīt vairāk...