EN in English

Atrassi nasaprīcoj, izgaisynuosi nabādoj. (LFK 548, 4167)

Orientēšanās spēle "Ziedonis. Barons. Tautasdziesma"

Šogad par godu Krišjāņa Barona 185. jubilejai pēc K. Barona muzeja aicinājuma Imanta Ziedoņa muzejs izveidojis orientēšanās spēli "Ziedonis. Barons. Tautasdziesma". Aplikācijas satura sagatavošanā līdzdarbojušies arī LFK pētnieki.

Orientēšanās spēle tapusi sadarbībā ar jau pieredzējušiem spēļu veidotājiem "Roadgames", kuri gatavo orientēšanās spēles, kas veicamas gan klātienē, gan virtuāli dažādās pasaules vietās. Spēle "Ziedonis. Barons. Tautasdziesma" ir komandas orientēšanās spēle, kuru var veikt ģimenes un draugu kompānijas līdz pieciem cilvēkiem. Spēles dalībniekam divu stundu laikā ir iespēja palūkoties uz Latvijas galvaspilsētu no pavisam cita skatu punkta — caur vēsturiskām ēkām, personībām, interesantiem faktiem un radošiem uzdevumiem. Spēle veidota nevis kā zināšanu pārbaude, bet veids, kādā pilsētvidē atklāt jaunas zināšanas un bagātināt sevi mūsdienīgā un netradicionālā veidā.


Garamantas.lv Aizputē

No 29. jūnija līdz 3. jūlijam SERDES rezidenču centrā Aizputē durvis vērs Novadpētniecības skola. Tās ietvaros 30. jūnijā Aizputē viesosies Una Smilgaine un Elvīra Žvarte un iepazīstinās ar folkloras materiāliem, kas savākti Aizputē un tās tuvākajā apkārtnē, parādīs fotogrāfiju un audio ierakstu krājumu, kā arī ierādīs, kā ērtāk izmantot LFK digitālo arhīvu garamantas.lv.



Seminārs "Folkloras publicējumi trimdā"

2020. gada 17. jūnijā plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā gaidāms piektais seminārs ciklā "Pēckara arhīvs". Uzmanības centrā šoreiz būs latviešu folkloras tekstu un pētījumu publicējumi Rietumu trimdā, kas aptver laiku no 1945. līdz 1990. gadam.

Pēc Otrā pasaules kara latviešu folkloristika turpinājās ne vien padomju režīma apstākļos Latvijā, bet arī latviešu inteliģences jaunajās mītnes zemēs – Zviedrijā, Vācijā, ASV, Kanādā, Austrālijā u. c. Emigrējušo vidū bija gan profesionāli nobrieduši folkloras pētnieki (kā Ludis Bērziņš, Kārlis Straubergs, Arveds Švābe), gan autori, kuru interese par savas tautas tradīciju pētniecību raisījās svešumā.

Lasīt vairāk...

Tradicionālās dziedāšanas konkurss "Te man tika, te dziedāju!"

Tradicionālās dziedāšanas konkursa "Te man tika, te dziedāju!" mērķis ir celt godā tradicionālās dziedāšanas prasmes un teicējus – dzīvās tradīcijas nesējus, veicināt sabiedrības izpratni par tradicionālo dziedāšanu, stimulēt tās pārmantojamību un stiprināt lokālo un nacionālo identitāti. Dalībnieki var apgūt tautasdziesmu un dziedāt paši vai arī atrast un ierakstīt teicēju – dzīvās tradīcijas nesēju. Dalībnieka uzdevums ir izvēlēties vienu latviešu tautasdziesmu, noskaidrot tās avotu, iemācīties to nodziedāt, savu dziedājumu nofilmēt un video materiālu, aizpildot pieteikuma anketu, nosūtīt rīkotājiem līdz šā gada 29. jūnijam.

Teicēju ieraksti un žūrijas ieteiktie ieraksti tiks nodoti Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvei.

Plašāka informācija par konkursu pieejama te.


Projekts "Pandēmijas dienasgrāmata" iekļūst "Kilograms kultūras" finālā

No 11. līdz 22. maijam notika Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas kultūrā "Kilograms kultūras 2020" pavasara balsojums. Žūrija, kā vienu no kategorijas "Pārsteigums" nominantiem, izvirzīja arī LU LFMI LFK Autobiogrāfiju krājuma, Punctum, Kroders.lv, Ubi Sunt kopīgi veidoto projektu "Pandēmijas dienasgrāmata". Paldies katram balsotājam, kurš veicināja "Pandēmijas dienasgrāmatas" iekļūšanu finālā!

Lasīt vairāk...

Latviešu folkloras krātuve aicina rakstīt dienasgrāmatas!

Latviešu folkloras krātuves Autobiogrāfiju krājums kopā ar interneta žurnālu Punctum, Kroders.lv un UbiSunt aicina piedalīties "Pandēmijas dienasgrāmatu" kolekcijas veidošanā.

“Pandēmijas dienasgrāmatas” projekta mērķis ir noskaidrot un ar dienasgrāmatu ierakstiem dokumentēt to, kā mūsu sabiedrība jūtas šodien – situācijā, kad ir tik daudz nezināmā, kad esam spiesti izolēties un laiku pavadīt savos mājokļos vairāk nekā jebkad iepriekš. Taču vairāk par visu šī projekta mērķis ir radīt kopības sajūtu, jo kaut arī katrs savās četrās sienās, tomēr esam vienā laivā.

Autobiogrāfiju krājums – aicinām ikvienu piedalīties kolekcijas “Pandēmijas dienasgrāmatas 2020” tapšanā, dokumentējot šo laiku un savu dzīvi 2020. gada pavasarī. Dienasgrāmatas lūdzam sūtīt uz e-pasta adresi: garamantas@lulfmi.lv.

Detalizētāka informācija par topošo kolekciju un iespējamo dalību tajā šeit.


Mūsu kolēģei Austrai Infantjevai – 100

Folkloras institūta un Literatūras teorijas nodaļas darbiniece Austra Alksnīte – Austra Infantjeva (23.04.1920.–23.05.2011.) – piedzima Jurģu dienā Limbažu pagasta Pūlī. Diemžēl viņas māmuļa no dzemdību gultas vairs netika piecēlusies. Austru uzaudzināja mātes māsa, viņai bija divi brāļi, bet viens mira agrā jaunībā. Nelaimīgā kārtā bērnībā iegūtā fiziskā trauma neļāva viņai līdz 20 gadu vecumam patstāvīgi staigāt. Tikai 1941. gadā ap Vasarsvētkiem Sarkanā krusta slimnīcā veiktā operācija kaut cik uzlaboja situāciju. Veiksmīgais dakteris bija ieplānojis vēl otru operāciju, kuras rezultātā vainai vajadzēja pilnībā zust, bet Otrais pasaules karš labos nodomus izjauca.

Lasīt vairāk...

SIEF Rituālā gada konference pārcelta uz novembri

Starptautiskās etnoloģijas un folkloras biedrības (SIEF) Rituālā gada darba grupas (Ritual Year Working group) ikgadējā konference, kuras tēma šogad "Komercija un tradīcijas" ("Commerce and Traditions"), un norise bija paredzēta šā gada 3.–6. jūnijā Rīgā, ir pārcelta uz 2020. gada 15.–17. novembri ārkārtējās situācijas dēļ.


Atsākam publicēt simt gadu senu dienasgrāmatu

Trešdien, 1. aprīlī LU LFMI Latviešu folkloras krātuves Autobiogrāfiju krājums atsāks publicēt Emīla Pudeļa (1893–1969) – ziemeļvidzemes saimnieka, latviešu strēlnieka, Brīvības cīņu dalībnieka – dienasgrāmatu.

Pudeļa dienasgrāmatai Twitter un Facebook konti tika izveidoti 2018. gadā, tajos ik dienu publicējot vienu dienasgrāmatas ierakstu no tās pašas dienas tikai pirms simt gadiem. Šādas simt gadu senas dienasgrāmatas publicēšanas mērķis bija dažādot ikdienas informācijas plūsmu sociālajos tīklus, atgādināt par pagātnes notikumiem un iepazīstināt ar to, ko darīja un domāja, un ko uzskatīja par vērtu pierakstīt savā dienasgrāmatā vienkāršs cilvēks no mūsu vidus, kas dzīvojis simts gadiem.

Lasīt vairāk...

Mūžībā aizgājusi Renāte Tavare

Mūžībā aizgājusi filozofe, folkloriste Renāte Tavare (1938–2020) – erudīta, gaiša, labestīga personība, kas nenogurstoši jau no agras jaunības vākusi folkloru, pētījusi tajā māksliniecisko fantāziju, ētiskās un estētiskās vērtības. Viņa piedalījusies 11 LFK folkloristu ekspedīcijās (1958–1970), izveidojusi Ņukšos, Vārkavā, Izvaltā, Rucavas Sikšņu ciemā etnogrāfiskos ansambļus, kas piedalījās zinātnisko sesiju noslēguma koncertos. Renātes Tavares veikums ir nezūdošs un neizsmeļams.

Līdzjūtība piederīgajiem!

Foto: 1961. gadā Sikšņos Renāte Tavare un teicēja Katrīna Kurzeme


Izdota grāmata "Līdzdalības vēsture muzejos un arhīvos"

Izdevniecībā "Routledge" klajā nākusi grāmata "A History of Participation in Museums and Archives" ("Līdzdalības vēsture muzejos un arhīvos"), kurā iekļauta LU LFMI vadošās pētnieces Sanitas Reinsones nodaļa "Searching for Deeper Meanings in Cultural Heritage Crowdsourcing" (Dziļāku nozīmju meklējumi digitālajā līdzdalībā kultūras mantojuma jomā), kurā analizēta LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva pieredze, iesaistot sabiedrību folkloras manuskriptu atšifrēšanā.

Grāmatas redaktori ir Palmyre Pierroux, Per Hetland un Line Esborg.



LFK lasītava līdz 9. jūnijam būs slēgta

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtas stāvokli, līdz 9. jūnijam LFK lasītava būs slēgta. Nepieciešamības gadījumā lūdzam sazināties pa e-pastu lfk@lulfmi.lv.
Taču digitālais arhīvs http://garamantas.lv ir atvērts vienmēr.




Stāsti par Kaivi

LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieks Gatis Ozoliņš 2020. gada 28. martā Kaivē (Vecpiebalgas novadā) piedalīsies pagasta padomju laika tradīcijām un stāstiem veltītajā pasākumā. Kaives ciema un kolhoza vēsture aizsākusies 1945. gadā un, lai arī tā savdabīgi apvienojusi Vecpiebalgas un Skujenes novada senāko kultūras mantojumu, 20. gadsimta otrajā pusē veidojusies arī kaivēniešu pašapziņa un priekšstats par "savējiem", savu kultūras īpatnību. Kaivēnieši par savējiem uzskata gan dzejniekus Augustu Braču un Mirdzu Fridrihsoni, gan skolotāju un mācību grāmatu autoru Jāni Stipro un rakstnieku Pēteri Ramizaru (īstajā vārdā Ozoliņu), gan padomju partizānu Otomāru Oškalnu un nacionālo partizānu Jāni Sestuli. 1954. gadā tagadējā Kaives pagasta teritorijā folkloras materiālus pierakstījuši LPSR ZA Etnogrāfijas un folkloras institūta VIII. ekspedīcijas dalībnieki, bet 1985. gadā Kaives ciemā etnogrāfijas materiālus vākuši Cēsu vēstures un mākslas muzeja darbinieki.

Lasīt vairāk...

"Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā" Nr. 26

No 5. līdz 6. martam Liepājas Universitātē jau 26. reizi notiks starptautiskā zinātniskā konference "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā". Tajā piedalīsies humanitāro, mākslas, sociālo un citu zinātņu jomu pētnieki ar referātiem par Baltijas jūras valstu literatūras un kultūras jautājumiem, tostarp dažādām folkloristikas aktualitātēm. Latviešu folkloras krātuvi pārstāvēs Ginta Pērle-Sīle "Jauna slota tīri slauka?: Muižkunga Bernarda Magnusa fon Vulfa tiesas prāva pret mācītāju Frīdrihu Danielu Vāru", Ilze Ļaksa-Timinska "Oportūnists, ļefists, majakovskietis, šāds-tāds inteliģentiņš Linards Laicens PSRS: biogrāfiskais aspekts un "Limitrofija"", Una Smilgaine "Tautas medicīnas materiāli. Baltvāciešu devums", Ieva Garda-Rozenberga "Vieta(s) un dzīve(s) līdzās Rīgas brīvostai", Sandis Laime "Lidojošās raganas un raganu sabati Latvijā: folkloras un rakstīto avotu salīdzinājums", Ieva Tihovska "Mazākumtautību folkloras vākšana Latviešu folkloras krātuvē no 1926. līdz 1929. gadam: vākšanas norise, diskusija un sociālais konteksts", Arta Krūze "Lībiskā dialekta un vidus dialekta kursisko izlokšņu atspoguļojums akadēmiskajos izdevumos "Latviešu tautasdziesmas"", Justīne Jaudzema "Ģeotelpiskā izpēte autobiogrāfisko materiālu analizēšanai: Elizabetes Bušas atmiņu piemērs" un Elīna Gailīte "Tautas deju definēšanas problemātika mūsdienās Latvijā".

Konferences programma


Suminājuma raksts LU LFMI pētījumam

26. februārī Latvijas Universitātes 78. konferences plenārsēdē "Letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija" LU profesore Ina Druviete, prorektora p. i. humanitāro un izglītības zinātņu jomā, cildināja 2019. gada izcilākos pētījumus. Suminājuma rakstu saņēmis arī LU LFMI pētījums – kolektīvā zinātniskā monogrāfija "Latvijas Universitātes kolekcijas Latviešu folkloras krātuvē". Grāmatas autori ir LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieku grupa: Rita Treija (sastādītāja un zinātniskā redaktore), Baiba Krogzeme-Mosgorda, Toms Ķencis, Elga Melne, Gatis Ozoliņš, Guntis Pakalns, Beatrise Reidzāne, Sanita Reinsone un Māra Vīksna.

Pētījums sagatavots Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis".