Tautas medicīna padomju periodā
LU LFMI Latviešu folkloras krātuve turpina audiovizuālo semināru ciklu, kas veltīts padomju perioda folkloristikas vēstures izzināšanai. Otrais seminārs "Tautas medicīna padomju periodā" notiks 7. aprīlī plkst. 15.00–16.00. Tā uzmanības centrā būs tautas medicīna un tās pētniecība padomju gados.
Visai drīz pēc Otrā pasaules kara situācija latviešu folkloristikā krasi mainījās – buržuāziskā folkloras pētniecība netika atzīta, pētījumi “pārvērtēti” un jaunā zinātniskā metode ieviesta represiju ēnā. Seminārā Aigars Lielbārdis pievērsīsies gan tautas medicīnas pētniecībai un pētniekiem (Andrejs Kurcijs, Kārlis Ēriks Arons), gan tautas medicīnas praktiķiem (Marta Rācene). Seminārā tiks demonstrēti video kadri no Lūcijas Ločmeles kino filmas “Svešais” (1988) un Arvīda Krieva dokumentālās filmas “Brīnumdakteri” (1975).
Lasīt vairāk...Aicinājums pieteikt priekšlasījumus Krišjānim Baronam veltītai konferencei “Folklora un atmoda”
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve aicina piedalīties ikgadējā Krišjāņa Barona zinātniskajā konferencē, kas notiks 2021. gada 27.– 28. oktobrī. Konferences tematika būs veltīta Trešās atmodas un folkloras attieksmēm, pievēršoties personības, sabiedrības un politiskās varas rīcību analītiskam izvērtējumam.
Valstiskuma un neatkarības atgūšana bija iespējama pateicoties kultūras pārstāvju aktivitātēm un plašas sabiedrības iesaistei sociālpolitiskos notikumos 20. gs. 80. gados. Atmodas vērtību pamatā bija pašnoteikšanās centieni un kultūras mantojumā balstīti identitātes apliecinājumi. Par nozīmīgu nacionālas piederības izpausmi kļuva latviešu folklorā un pagātnē sakņotu vērtību izmantojums, kas dažādās formās un satura piepildījumā caurauda gan plašas sabiedrības, gan individuālās rīcības.
Lasīt vairāk...Liepājas 27. starptautiskā zinātniskā konference
Liepājas 27. starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā" 10. - 11. martā piedalīsies 16 LU LFMI pētnieki. Skatītāju skaits konferencē ir ierobežots, tomēr tās ieraksts būs pieejams pēc konferences. Konferences programma un Zoom saites uz konferenci skatāmas šeit.
Sekcijā "Literatūra līdz 1940. gadam" uzstājas Pauls Daija ar pētījumu "Kārlis Vatsons latviešu literārās kultūras vēsturē".
Baltijas postkoloniālisms: teorētiskās literatūras seminārs
2021. gada 24. februārī plkst. 10.00 Latviešu folkloras krātuves
pētnieki aicina visus interesentus piedalīties teorētiskās
literatūras seminārā par Baltijas postkoloniālisma pieejas
izmantošanu folkloras un folkloristikas vēstures pētniecībā:
- cik tā ir efektīva?
- kādu laikmetu pretrunas tā vislabāk
atklātu?
- vai un kā to varētu vēl labāk piemērot
folkloristikas vajadzībām?
- kādi metodoloģiski apsvērumi
izriet no šīs pieejas?
16 referāti par sociālisma mantojumu
Kopš janvāra beigām Latviešu folkloras krātuves YouTube kanālā brīvi pieejami konferencē "Sociālisma folkloristika: nozares mantojums" nolasītie vietējo un ārzemju zinātnieku referāti.
Konferences priekšlasījumi ir par tēmām, kas saistītas ar sociālisma mantojuma ietekmi uz folkloristikas, tautas mākslas un etnogrāfijas attīstību Centrālās un Austrumu Eiropas valstīs. Desmit dažādu valstu pētnieki iepazīstina ar saviem atklājumiem un aizraujošiem ieskatiem zināšanu vēsturē no Karēlijas ziemeļos līdz Rumānijai dienvidos. Ar vairākiem referātiem ir pārstāvētas arī visas trīs Baltijas valstis. Lasīt vairāk...
"Kilograms Kultūras" gada balvai izvirzīts projekts "Pandēmijas dienasgrāmatas"
Latvijas sabiedrisko mediju gada balvai "Kilograms Kultūras" kategorijā "Pārsteigums" nominēta LFK Ak kolekcija "Pandēmijas dienasgrāmatas", kuras mērķis ir dokumentēt to, kā mūsu sabiedrība jūtas pandēmijas apstākļos.
Folkloristi radio
2021. gada janvārī Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" izskanējis Toma Treiberga sagatavotais sarunu cikls "Dzīvā folklora". Piecās epizodēs, izzinot šodienas tradīcijas un pagātnes vērojumus, žurnālists par dažādām tēmām apspriedās ar LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētniekiem un citu nozaru pārstāvjiem.
Pirmajā epizodē "Dienasgrāmatu fenomens pagātnē un mūsdienās" 11. janvārī Sanita Reinsone pastāstīja par latviešu dienasgrāmatu rakstīšanas vēsturi, kā arī par Autobiogrāfiju krājuma aktualitātēm. Lasīt vairāk...
LU LFMI darbinieki piedalās Daugavpils Universitātes zinātniskajā konferencē "XXXI Zinātniskie lasījumi"
Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes starptautiskajā zinātniskajā konferencē "XXXI Zinātniskie lasījumi" 28.-29.janvārī piedalīsies septiņi institūta darbinieki.
Lasījumu darba grupā "Smiekli un asaras literatūrā un kultūrā" savus atklājumus vēstīs Una Smilgaine ar referātu "Ķermenis un tā atspoguļojums kāzu apdziedāšanās dziesmās", savukārt Ingunas Daukstes-Silasproģes ziņojums būs "M. Mežmīļa satīriskais skatījums uz latviešiem trimdā".
Audiovizuālais seminārs folkloristikas vēsturē
LU LFMI Latviešu folkloras krātuve aizsāk audiovizuālo semināru ciklu, kas veltīts padomju perioda folkloristikas vēstures izzināšanai. Pirmais seminārs "Totalitārisma spriedze" notiks 27. janvārī plkst. 15.00–16.00. Tā uzmanības centrā būs otrās padomju okupācijas sākuma gadi, totalitārisma noteiktie apstākļi folkloras pētniecībai un mācīšanai akadēmiskā līmenī.
Par piedzīvoto pēc Otrā pasaules kara kritiski ironisku vērtējumu vairākkārt atmiņās sniedzis folklorists Boriss Infantjevs (1921–2009). Viņa profesionālās dzīves sākumposms bijis saistīts ar abām folkloristikas nozarei nozīmīgākajām institūcijām – Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Folkloras institūtu (kopš 1950. gada: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūta Folkloras sektors) un Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti. Rita Grīnvalde demonstrēs un komentēs tematisku audiovizuālo folkloristikas vēstures avotu izlasi – ieskaņojumus, fotogrāfijas, kā arī filmētos materiālus. Lasīt vairāk...
Annai Bērzkalnei – 130
Folkloriste Anna Bērzkalne dzimusi 1891. gada 15. janvārī Madonas apriņķa Vējavā. Tautasdziesmu pētniece, Latviešu folkloras krātuves izveidotāja un pirmā vadītāja (1924–1929) akadēmisko izglītību folkloristikā guvusi Tartu Universitātē. Pirms tam mācījusies Ķeniņu ģimnāzijā Rīgā un studējusi Kazaņas Augstākajos sieviešu kursos. Tērbatā profesora Valtera Andersona vadībā viņa izstrādājusi un 1942. gadā aizstāvējusi disertāciju "Dziesma par žēlumā nomirušo puisi. Tās pirmveids un latviskās versijas", iegūstot filozofijas doktora grādu igauņu un salīdzinošajā folkloristikā. Pētījumā izmantota vēsturiski ģeogrāfiskā metode, disertācijas teksts uzrakstīts angliski, taču atsevišķā grāmatā publicēts tā saīsināts tulkojums latviešu valodā (1942). Helsinkos starptautiskajā publicējumu sērijā "Folklore Fellows' Communications" izdots Annas Bērzkalnes "Latvju dainu" romanču tipu rādītājs vācu valodā (1938). Vairākus izdevumus piedzīvojusi populārā brošūra "Pamatjēdzieni par tautas dzeju" (1937, 1995), kas adresēta galvenokārt Latvijas skolēniem un sniedz pārskatu par galvenajiem folkloras veidiem un folkloristiku kā zinātņu nozari. Viņa publicējusi daudz rakstu presē, kuros skaidrojusi folkloras izpētes iespējas, iepazīstinājusi ar somu un igauņu folkloristi veikusi, kā arī pastāvīgi aicinājusi vākt tautas tradīcijas. Folkloristes maizes darbs bijis pedagoģes pienākumu pildīšana: no 1920. līdz 1944. gadam viņa bijusi latviešu valodas skolotāja Rīgas pilsētas 2. vidusskolā (ģimnāzijā), bet pēc Otrā pasaules kara (1945–1948) docējusi vairākus folkloras kursus Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē. Anna Bērzkalne mirusi 1956. gada 1. martā, apbedīta Rīgas Meža kapos. Lasīt vairāk...
Pēterim Birkertam – 140
2021. gada 15. janvārī ir 140. jubileja Pēterim Birkertam – latviešu folkloras pētniekam un publicētājam (sakāmvārdi, mīklas, anekdotes), literatūrzinātniekam, psiholoģijas pētniekam, LNB arhitekta Gunāra Birkerta tēvam.
Ironiski lietojot padomju laiku frazeoloģiju, varētu teikt, ka šo jubileju atzīmējam ar "darba uzvarām". Te neliels ieskats par resursiem, ko LU Literatūras folkloras un mākslas institūta darbinieki par P. Birkertu radījuši vai padarījuši ērtāk pieejamus pēdējo gadu laikā.
LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv publicēts P. Birkerta folkloras vākums [855]: 23399 folkloras teksti, 3420 lapaspuses, kas daļēji atšifrētas. Tā ir viņa folkloras arhīva daļa, kas nonākusi LFK. Te ir galvenokārt sakāmvārdi, mīklas, anekdotes un vācēju vēstules, nedaudz arī padomju folklora. P. Birkerta folkloras pieraksti atrodami arī pirmo pēckara folkloras ekspedīciju materiālos – būdams Materiālu vākšanas un kārtošanas sektora vadītājs (1948–1953), viņš organizējis vairākas folkloras ekspedīcijas. Tepat pieejama arī fotogrāfiju kolekcija – galvenokārt no LFK pēckara ekspedīcijām un A. Ancelānes krājuma, arī viņa paša fotografētie attēli.Lasīt vairāk...
Teikto dziesmu nošu materiālu digitalizēšana un kartēšana
Teiktās dziesmas – nozīmīgākais senā slāņa vokālās mūzikas stils, kurš pārstāvēts it visos Latvijas novados. Teikto dziesmu melodikas stils un izpildījums ir īpatnējs – tajās dominējošais ir teksts un dziedāšana tuvinās runas plūdumam.
Lai ikvienam, kuru interesē nodrukātie teikto dziesmu nošu materiāli no dažādām Latvijas vietām, tas būtu pieejams, Emiļa Melngaiļa "Latviešu mūzikas folkloras materiālu" trīs sējumos "Korsa" (1951), "Maliena" (1952), "Vidiena" (1953) un Andreja Jurjāna sešās "Latvju tautas mūzikas materiālu" burtnīcās ietvertās teiktās dziesmas nu ir digitalizētas un pieejamas Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv!
Lasīt vairāk...Etnogrāfisko ansambļu kolekcija
Kolekcija "Etnogrāfisko ansambļu ieraksti" Nr. 2235 ietver 24 dziedātāju kopu repertuāru no dažādām Kurzemes un Latgales vietām. Ansambļi ieskaņoti Latviešu folkloras krātuves pētnieka Aigara Lielbārža vadībā laika periodā no 2015. līdz 2018. gadam, sadarbojoties ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas skaņu ierakstu studiju un skaņu ierakstu režisoru Renartu Braufmani.
Šī ir unikāla kolekcija, jo ietver visu Latvijas etnogrāfisko ansambļu pamatrepertuāru, kas ieskaņots dažu gadu laikā un pieejams digitālā vidē, tādējādi atklājot latviešu tradicionālās mūzikas skaņu ainavu mūsdienās.
Ieskaņojumi tika veikti Latvijas Nacionālās bibliotēkas skaņu ierakstu studijā (Alsungas, Baltinavas, Bārtas, Beņislavas, Bozovas, Gudenieku, Jūrkalnes, Medņevas, Nīcas, Nirzas, Otaņķu, Pušmucovas, Rikavas, Rogovkas, Rucavas, Salnavas, Tilžas etnogrāfiskais ansamblis un Ezernieku folkloras kopa), izbraukuma sesijās (Kupravas un Saunas etnogrāfiskais ansamblis) un Latviešu folkloras krātuves 53. zinātniskās ekspedīcijas laikā 2016. gadā Ziemeļlatgalē (Briežuciema, Šķilbēnu, Upītes, Viļakas etnogrāfiskais ansamblis).Lasīt vairāk...
Sveiciens!
Novēlam mājīgus svētkus!
Kuldīgas apriņķī pagājušā gadsimta sākumā Ziemassvētkos spēlēja spēli, ko aicinām izmēģināt visus arī savās mājās. Teicējs – Dāvids Zembergs.
Ziemassvētku vakarā starp citu uzveda rotaļu "susekļu duršana" jeb kā mēdza teikt "dura susekli". Susekli ar plato galu nostādīja uz klona vai grīdas istabas vidū. Dūrējs nostājās ar muguru pret susekli, atstātu tā, ka caur kāju starpu ar nūju slotas kāta garumā varētu susekli sniegt, un, noliecies ar nūju, mēģināja caur kāju starpu susekli nodurt. Kam neizdevās: tas laida citu savā vietā.
Foto: Digne Ūdre
Sākts jauns folkloristikas vēstures izpētes projekts
Šī gada izskaņā tiek sākts jauns projekts "Jaunas pieejas latviešu folkloristikas vēsturei". Projekta vadītāju Toma Ķenča un Ritas Grīnvaldes vadībā darbosies LU LFMI pētnieku grupa – Ieva Garda-Rozenberga, Aigars Lielbārdis, Māra Vīksna, Digne Ūdre un Arta Krūze.
Projekta uzmanības centrā atrodas folkloristikas nozares nozīmīgākā institūcija – Latviešu folkloras krātuve, un tās kolekcijas, personības, pētnieciskā un sabiedriskā darbība padomju okupācijas laikā. Projekta mērķis ir atklāt jaunas un efektīvas pieejas nozares vēstures pētīšanai un zināšanu apritei. Projekta uzdevumos ietilpst gan jaunas, starptautiski nozīmīgas teorijas (Baltijas postkoloniālisms) adaptācija, gan inovatīvas metodoloģijas izstrāde turpmākajiem pētījumiem. Īpaša uzmanība tiks veltīta veidiem, kā mūsdienīgi padarīt pieejamus Latviešu folkloras krātuves multimediju materiālus un iegūtu jaunas vēstures liecības par zināšanu veidošanos. Lasīt vairāk...
