BALTICA 2021
No 20. līdz 22. septembrim notiek BALTICA 2021 tiešsaistē. Festivāls norisinās no 1987. gada un tā mērķis ir veicināt kultūras kontaktus un draudzību ar dažādām tautām, saglabāt, atdzīvināt un attīstīt nemateriālo kultūras mantojumu, nacionālās un vietējās tradīcijas.
Latviešu folkloras krātuvi festivālā pārstāv Ilze Cepurniece ar priekšlasījumu "Latvian singing tradition" (21. septembrī).
10. Zemgales stāstnieku festivāls
24. un 25. septembrī norisināsies 10. Zemgales stāstnieku festivāls "Gāž podus Rundālē", kurā piedalīsies pētnieks Guntis Pakalns ar lekciju "Augusta Bīlenšteina pasaku vākums Zemgalē".
Viens no Zemgales stāstnieku festivāla mērķiem ir nostiprināt stāstniecības tradīciju Zemgales reģionā, iedvesmot iedzīvotājus uz stāstu stāstīšanu un tālāk nodošanu.
Vairāk par festivālu šeit.
Ritai Drīzulei un Borisam Infantjevam – 100!
Svinot 100 gadu jubilejas diviem folkloristiem – Ritai Drīzulei un Borisam Infantjevam – Latviešu folkloras krātuve (LFK) ir izveidojusi jaunu digitālo izstāžu telpu un publicējusi izvērstas šiem zinātniekiem veltītas izstādes. Jaunajās izstādēs varat lasīt stāstus par Drīzules un Infantjeva dzīvi un pētniecību, doties attēlu pastaigā, klausīties interviju fragmentus un sekot saitēm, kas ved uz tālāku lasāmvielu.
Lasīt vairāk...LFK pētnieki iepazīst Dzirciemu, Iļģuciemu un Dzegužkalnu
10. septembrī projekta "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" ietvaros projekta dalībnieki un citi Latviešu folkloras krātuves pētnieki iepazina Dzirciemu, Iļģuciemu un Dzegužkalnu. Aplūkojām gan senas ēkas, kuras saglabājušās mazajās ieliņās no 19. gadsimta beigām, rūpīgi atjaunotas un arī teju zudušas mājas, vietas, kas saistītas ar nozīmīgu personu dzīvēm, Nordeķu muižu un parku, bijušo kino "Ilga", Rīgas svētā Jāzepa Romas katoļu baznīcu, kas kādreiz bijusi noliktava un kino, bet tagad askētiska baznīca ar brīnišķīgu dārzu, kā arī augstāko Rīgas kalnu – Dzegužkalnu. Pastaigu noslēdzām pie teicējiem Māras un Jura Vīksnām, kur dzirdējām stāstus gan par 1911. gadā celto ēku, gan tās iemītniekiem un dzīvi apkaimē.
Aizvien aicinām iesniegt savas atmiņas, piedzīvojumus un stāstus par pieredzētu Pārdaugavā. Lai to izdarītu, spiediet te.
Lasīt vairāk...Kā garamantas.lv var palīdzēt atdzimt varoņiem?
Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva komanda aicina interesentus uz pirmo virtuālo tikšanos 24. septembrī plkst. 11:00 ZOOM platformā, lai ar mūzikas materiālu vācēja Voldemāra Stelberga piemēru kopīgi aplūkotu, kā garamantas.lv var palīdzēt iedzīvināt reģionos nozīmīgus folkloras devumus. Semināra otrajā daļā praktiski izmēģināsim, kā ērtāk lietot garamantas.lv. Lai reģistrētos semināram, visus interesentus aicinām sekot saitei: https://ej.uz/r4x3.
Uz e-pasta adresi, ko norādīsiet anketā, vienu dienu pirms semināra tiks nosūtīta saite, lai pieslēgtos notikumam.
Semināri organizēti ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" finansiālu atbalstu.
Audiovizuālais seminārs par mutvārdu vēsturi
2021. gada 22. septembrī plkst. 15.00 tiešsaistē notiks ceturtais LU LFMI Latviešu folkloras krātuves rīkotais audiovizuālais seminārs "Zem egles izpīpēta metode: mutvārdu vēsture". Semināru vadīs mutvārdu vēstures pētnieces Ieva Garda-Rozenberga un Māra Zirnīte.
Pagājušā gadsimta 80. gados divas pētnieces – Vaira Strautniece un Māra Zirnīte – izkāpa no autobusa Kurzemē, pieturā "Lūžņas". "Kādreiz tur bijis lībiešu zvejniekciems, bet toreiz pierobežas aizliegtā zona. Reti apdzīvota. Toties četri sastaptie pamatiedzīvotāji pavēra tādu dzīves ainu, kas prasījās tapt dokumentēta.Lasīt vairāk...
Latviešu folkloras krātuves dzimšanas dienā
Pavisam drīz LFK varēs atzīmēt savu pastāvēšanas simtgadi (2024.2.XII), bet folkloristi kolektīvo dzimšanas dienu svin 3. IX, kad pirmoreiz uzsāka folkloras materiālu reģistrēšanu. Šajā dienā LFK darbinieki nesa uz darbu sarkanas, baltas asteres un saņēma attālinātus sveicienus ar vārdiem: "Saules mūžu Krātuvei!" Jau vairākus gadu desmitus šajā dienā folkloristi apciemo savus bijušos kolēģus, nu jau gan tikai dažādās Latvijas kapsētās.
Garamantas.lv tiešsaistes semināri
Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva "Garamantas" komanda aicina uz virtuālu tikšanos ciklu platformā Zoom, lai kopīgi iepazītu arhīvu un atklātu, kādas ir iespējas izmantot platformā garamantas.lv pieejamos materiālus. Četros semināros no 2021. gada septembra līdz decembrim kopīgi ieskatīsimies horeogrāfiskās folkloras materiālos, klausīsimies tradicionālās mūzikas ierakstus, pētīsim ārstniecības augu aprakstus un aplūkosim piemērus, kā ar Garamantu palīdzību iedzīvināt reģionos nozīmīgu personu folkloras devumu. Savukārt katra semināra otrajā daļā praktiski iemēģināsim, kā ērtāk lietot garamantas.lv.
Lasīt vairāk...LU LFMI pētnieki piedalās 18. ISFNR kongresā
Trīs LU LFMI pētnieki – Aigars Lielbārdis, Agita Misāne un Guntis Pakalns – piedalās 18. Starptautiskās Tautas naratīvu izpētes biedrības (International Society for Folk Narrative Research, ISFNR) kongresā "Encountering Emotions in Folk Narrative and Folklife", kas rīkots Zagrebā, taču notiek tiešsaistē no 5. līdz 8. septembrim. Kongress veltīts emocijām tautas stāstījumos un tradicionālajā kultūrā.
Latviešu pētnieku referātu tēmas: Aigars Lielbārdis – "Curses and Eliminating Formulas in Latvian Charms", Agita Misāne – "Emotional Narratives of the Latvian Hikers on the Camino de Santiago", Guntis Pakalns – "Latvia’s Amateur Storytellers about Emotions".
Programma pieejama šeit: http://www.isfnr.org/isfnrcongress/programme/.
Kongresa buklets ar kopsavilkumiem pieejams šeit: http://www.isfnr.org/isfnrcongress/wp-content/uplo....
Digitalizēti akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" sējumi
Latviešu folkloras krātuve ir digitalizējusi un izvietojusi publiskai pieejai akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" 1.–9. sējumu. Tas iekļauts LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv kā atsevišķa kolekcija "Akadēmiskais izdevums "Latviešu tautasdziesmas"". Tādējādi digitāli pieejams kļuvis aptuveni pusmiljons tematiski kārtotu tautasdziesmu tekstu.
Lasīt vairāk...Darbam lasītavā jāpiesakās iepriekš
LFK lasītavas darba laiks:
P., T., Pk. 12.00–17.00
O., C. 10.00–17.00
S., Sv. slēgts
Jauna LFK kolekcija [2253]
Guna Sarksņa, iepazīstot LFK digitalizētās fotogrāfijas, saprata, ka tām varētu pievienot vēl daudzas arī no savas vecmāmiņas albuma. Viņa atlasīja ieskenēšanai 21 attēlu. Daļa no tām jau folkloristiem bija pazīstama, bet to vērtību cēla apraksti vai autogrāfi bilžu aizmugurē. Attēli precīzi datēti, minēti pasākumi – kā LFK 7 gadu un 10 gadu jubilejas atzīmēšana 3. septembrī, arī igauņu un zviedru izstāžu atklāšana, kad visas LFK darbinieces ģērbtas tautas tērpos. Kādā attēlā no 30. gadiem LFK pie sienas blakus lielai Latvijas kartei salasāms uzraksts “Lūdzu nesmēķēt!”
Gunas vecmāmiņa ir bijusī LFK darbiniece Velta Aleksandra Ozoliņa (1913.16.II Seces skolā – 1943.22.III Jēkabpilī, apbedīta Seces pagasta Uzānu kapos), viņa savam tēvam skolotājam Emīlam Ferdinandam (1884–1922), kas ir skolotāja, folklorista Dāvja Ozoliņa (1856–1916) otrais dēls, bija vienīgā meita. 1931.gadā viņa iesvētīta, beigusi Marijas Beķeres sieviešu ģimnāziju, ieguvusi pamatskolas skolotājas tiesības un sākusi strādāt LFK par mašīnrakstītāju. Tajos gados viņas onkulis Kārlis Aleksandrs Ozoliņš (1882–1960) bija iesniedzis LFK sava tēva Dāvja Ozoliņa saglabātos un izglābtos materiālus, kas bija neliela daļa no kādreizējā milzīgā krājuma, skat. [910]. Veltas Ozoliņas pienākumos LFK bija sava vectēva folkloras vākuma atšifrēšana un pārrakstīšana. Viņa LFK strādāja līdz 1935. gada beigām, kad aizgāja par skolotāju uz Jēkabpili. Viņas dzīvesbiedrs – Jēkabpils apriņķa ārsts Pauls Labsvīrs (1904–1946). Viņu vienīgajai meitai mediķei Veltai Vitai Labsvīrai (1939) Kārlis Ozoliņš uzdāvināja Dāvja Ozoliņa dzīves aprakstu un dzimtas koku, kur Dāvis Ozoliņš ir VII paaudzē, bet Guna Sarksņa jau XI. izpētītajā un piefiksētajā paaudzē.
Vilim Bendorfam – 80!
Šodien, 6. augustā, savu 80. jubileju svin etnomuzikologs, komponists, ilggadējs Latviešu folkloras krātuves kolēģis Vilis Bendorfs.
Jubilārs dzimis Ventspilī trauksmainajā Otrā pasaules kara sākuma laikā. Lai gan mūzika bijusi klātesoša jau no bērnības, interese par folkloru radusies samērā vēlu. Profesionālā darbība saistīta ar trīs darbavietām. Pirmā no tām – Ventspils Mūzikas vidusskola, kur darba gaitas aizvadītas koncertmeistara amatā. No 1992. gada un vēl joprojām – ērģelnieka darbs Rīgas Kristus draudzē. Savukārt pirmais Zinātņu akadēmijas apmeklējums 1968. gadā izvērtās par tur nostrādātiem vairāk nekā 40 gadiem. Taču arī pēc aiziešanas pelnītā atpūtā, saikne ar Latviešu Folkloras krātuvi nav pārtrūkusi pusgadsimta garumā.
Lasīt vairāk...Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē
Vasarā Latviešu folkloras krātuvē notiek apjomīgs, pagaidām publiski neredzams darbs pie dažādu digitālu resursu attīstīšanas. Sadarbībā ar Rīgas Kinostudijas speciālistiem notiek VHS videokasešu un MC audiokasešu digitalizācija. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas skaņu ierakstu digitalizācijas ekspertu Juri Lubēju notiek fonogrāfa valču ierakstu skaņas tīrīšana. Tiek dizainētas un programmētas jaunas Latviešu folkloras krātuves mājaslapas sadaļas. Notiek akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" un Jēkaba Vītoliņa sastādīto nošu krājumu "Latviešu tautas mūzika" skenēšana. Šie un vēl citi resursi līdz gada beigām taps pieejami mājaslapās lfk.lv un garamantas.lv. Sekojiet līdzi jaunumiem!
Šie darbi notiek saskaņā ar projektu "Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē", kas saņēmis Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "KultūrELPA" finansējumu.
Attēlā: "Свема" audiokasešu rakordu pārlīmēšana Rīgas Kinostudijā.
.jpg)
Ritas Drīzules 100. jubilejas pasākumi
2021. gada 15. augustā ir 100. dzimšanas diena Ritai Drīzulei (15.08.1921. - 11.01.2017.) – latviešu folkloras pētniecei, tautasdziesmu izlašu sastādītājai, nodaļu autorei akadēmiskajā izdevumā “Latviešu tautasdziesmas”, Lielās folkloras balvas laureātei (2002).
15. augustā 13.00 piemiņas brīdis pie viņas kapa Tirzas Kancēna kapos. Pēc tam 15.00 atmiņu pasākums “Kalaņģos” (Apsīšu Jēkaba dzimtajās mājās) – ieskats R. Drīzules dzīvesstāstā un veikumā, viņas kolēģu un paziņu atmiņu stāsti.
Apmeklējot pasākumu “Kalaņģos”, jāuzrāda Covid-19 sertifikāts, kurš apliecina, ka apmeklētājs ir pabeidzis pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 vai pārslimojis Covid-19 pēdējo 6 mēnešu laikā.
Attēlā: R. Drīzule iesvētībās 1940. gada 7. jūlijā, foto no viņas arhīva.
