Uzsaukums dalībai konferencē "KANONSIKAIS UN NEKANONISKAIS BURAMVĀRDU TEKSTOS UN PRAKSĒS"
LU LFMI Latviešu folkloras krātuve sadarbībā ar ISFNR buramvārdu pētnieku grupu "Committee on Charms, Charmers and Charming" organizē starptautisku konferenci
"KANONSIKAIS UN NEKANONISKAIS BURAMVĀRDU TEKSTOS UN PRAKSĒS",
kas notiks 2022. gada 6.–9. septembrī Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Dažādos laikos un dažādās sabiedrībās līdzās zinātnes un reliģijas kanonos balstītiem tekstiem un praksēm ir pastāvējušas oficiāli neapstiprinātas, neatzītas, taču plaši praktizētas tradīcijas. Buramvārdu un tautas medicīnas tradīcijas ietver gan "augstās" kultūras, gan "nomales" un "citas" sabiedrības prakses, kas laika gaitā savstarpēji ietekmējušās. Vēsturiski to līdzāspastāvēšana bijusi kā mierpilna, abpusēji papildinoša, tā arī varmācīga. Tradīcijas, ko piekopušas plašas tautas masas, nereti aizliegtas un to praktizētāji vajāti. Sadures pamatā bijušas gan atšķirīgu kultūru, reliģiju un etnisko grupu vērtības, gan ekonomiski apsvērumi, taču vienlaikus šo vērtību antagonisms tradīcijas ir bagātinājis – oficiālā reliģija un nepareizā reliģija, atļautā un aizliegtā medicīna, pareizie un aizliegtie teksti un prakses utt. Gan priesteri un mūki, gan izglītoti ārsti ir cīnījušies ar vārdotājiem par tiesībām dziedināt ļaudis. Baznīcas kanoni, lūgšanas un svēto kults ir ietekmējis tautas tradīcijas; konvencionālās medicīnas attīstība mainījusi vietējās tradīcijas, turpretim vietējie apstākļi ir noteikuši oficiālās reliģijas un konvencionālās medicīnas reģionālās īpatnības.
Attīrīti valču ieraksti
Šogad LNB digitalizācijas speciālists Juris Lubējs veica rūpīgu darbu, attīrot Latviešu folkloras krātuves digitalizētos valču ierakstus no trokšņiem. Attīrītie ieraksti ir publicēti līdzās oriģinālajiem digitalizētajiem ierakstiem. Te piemērs – teiktā dziesma no Dunikas, ko dzied Anna Tamuža, 1927. gada ieraksts: http://garamantas.lv/lv/record/364790.
Jura Lubēja stāsts par ierakstu attīrīšanas gaitu:
“Kad man piedāvāja attīrīt digitalizētās vaska valces, devu savu piekrišanu, jo esmu pieradis strādāt ar trokšņainiem ierakstiem, digitalizējot un attīrot vēsturiskās skaņuplates. Tomēr, iepazīstoties ar digitalizēto materiālu tuvāk, sapratu, ka uzdevums nebūt nav tik vienkāršs. Atklājums, ka vienā daļā valču ierakstu ir pārsvarā troksnis, bet skaņa ir fonā, darīja bažīgu, jo te nevarēja runāt par skaņas attīrīšanu, bet gan par skaņas izvilināšanu no trokšņa.
Lasīt vairāk...Sākam publiskot Latviešu folkloras krātuves VHS ierakstus!
Šogad ar VKKF mērķprogrammas "KultūrELPA" atbalstu ir notikusi Latviešu folkloras krātuves (LFK) VHS kasešu digitalizācija un apstrāde. Sākam arī vecāko – 20. gs. 80. gadu video materiālu publiskošanu! Šodien LFK Youtube kanālā publicējam ap 300 videoklipu, kuros dzirdama gan tradicionālā mūzika, gan pasakas un stāsti. Lielu materiāla daļu veido stāsti un dziesmas, ko teikusi Anna Brauna no Mālpils, Alma Makovska no Vandzenes un Olga Pommere no Ļaudonas pagasta. Aicinām noskatīties Annas Braunas stāstu par Ziemassvētku dāvanām viņas bērnībā 20. gadsimta sākumā.
Lasīt vairāk...Iznākusi grāmata "Almas Makovskas pasakas"
Sērijā "Novadu folklora" šī ir vienpadsmitā grāmata, bet pirmā pasaku grāmata. Visas pasakas ierakstītas Vandzenē no teicējas Almas Makovskas (1922-2004) mutvārdu stāstījuma laikā no 1987. līdz 2003. gadam. Grāmatā ir 84 pasakas. Tās viņa bērnībā un jaunībā dzirdējusi no tēva, tēva brāļiem, mātes, arī skolā un no vietējiem stāstītājiem. Viņas dzimtā pasaku stāstīšanas tradīcija saglabāta vairākās paaudzēs.
Lai būtu vieglāk lasīt, pasakas pārveidotas literārajā valodā, atstājot dažas izloksnes īpatnības, bet sešas pasakas ir arī Vandzenes izloksnē. Vāku noformējusi Gita Treice, katru nodaļu ievada viņas zīmētā ilustrācija. Pasakas pārrakstījis, komentārus, priekšvārdu un pēcvārdu uzrakstījis Guntis Pakalns. Grāmatai paredzēts papildinājums, kur katru pasaku varēs klausīties audio un/vai video ierakstā – tas drīz būs pieejams LFK izstāžu nodaļā.
Grāmata tapusi Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" un publicēta izdevniecībā "Zinātne" ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Ticējumi svētkos
"Kad Ziemassvētku naktī snieg sniegs, tad izdodas dārzāji un augļi." (LFK 353, 7788)
"Jauna gada nakts, skaidra un jauka, norāda labu, jauku Jauno gadu." (LFK 353, 7779)
Priecīgus Ziemassvētkus un jauku 2022. gadu!
Latviešu folkloras krātuve
Izstāde "Notikumi Rīgā"
Tapusi tiešsaistes izstāde "Notikumi Rīgā". To veido 29 stāstījumu folkloras piemēri un 38 fotogrāfijas, kas ilustrē kādreizējās norises pilsētā. Tekstu izlasi no LU LFMI Latviešu folkloras krātuves fondu materiāliem veidojusi Rita Grīnvalde. Viņa ir arī fotogrāfiju autore.
Izstāde sagatavota ar VKKF mērķprogrammas "KultūrELPA" atbalstu projektā "Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē".
Publicēta Andreja Krūmiņa audiokasešu kolekcija
Šogad ar VKKF mērķprogrammas "KultūrELPA" atbalstu un sadarbībā ar Rīgas Kinostudiju esam digitalizējuši daļu no LFK audiokasešu kolekcijas, kas līdz šim plašākai sabiedrībai gandrīz nav bijusi pieejama. Nu sākam publiskot digitalizēto un aicinām iepazīt Andreja Krūmiņa 20. gs. 80. gadu ierakstus Ziemeļlatgalē.
Andrejs Krūmiņš (1926–1999) bija kordiriģēšanas docents Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatorijā un nerimtīgs tradicionālās mūzikas vācējs. Viņa nošu kolekcija ar aptuveni 3000 transkripcijām ir otrā lielākā aiz Emiļa Melngaiļa. Folkloras vākšanai viņš pievērsās 1948. gadā, Jēkaba Vītoliņa rosināts. No 1954. gada viņš piedalījās gandrīz visās folkloras ekspedīcijās un palīdzēja Vītoliņam vadīt kompozīcijas un muzikoloģijas studentu folkloras prakses. Krūmiņa nošu pieraksti ir pedantiski, skaistā kaligrāfiskā rokrakstā. Ilgu gadu laikā uzkrātos novērojumus viņš apkopoja arī vairākos rakstos un referātos par etnogrāfisko dziedāšanu un melodiju metrizācijas jautājumiem.
Lasīt vairāk...Baibai Krogzemei-Mosgordai būtu 55
Mūsu kolēģe Baiba bija trausla, dzejiski noskaņota, smalkjūtīga un ļoti stipra personība. Viņa nākusi no Purvciema, kur kādreiz viņas vecmāmiņai Martai bija mājas un lauki, vecvectēvs vēl pēc pēdējā kara turēja zirgu, kas ganījās pļavās, kur tagad ir lielveikals "Minska". Baiba beidza Rīgas 64. vidusskolas teātra klasi (1985) pie latviešu valodas skolotājas Mārītes Milzeres. Likumsakarīgi viņa uzsāka studijas LVU Filoloģijas fakultātē, jau I kursā viņa piedalījās studentu zinātniskās biedrības literatūras kritikas sekcijā pie pasniedzējas Daces Ūdres. Šajā jomā bija viņas publikācijas "Padomju Jaunatnē" (1986.1.II un 25.VI). Vienā, izvērtējot Dzintras Šulces romānu "Stenogramma diviem", Baiba uzsvēra, cik svarīgi ir jauniešiem atrast savu vietu sabiedrībā.
Lasīt vairāk...Krišjāņa Barona konferenču vēsture
Krišjāņa Barona konference, ko ik rudeni rīko LU LFMI Latviešu folkloras krātuve, kļuvusi par nozīmīgu Latvijas folkloristu zinātniski pētnieciskā veikuma atskaites pasākumu un kultūrtradīciju, kas pulcē uz tematisku diskusiju Latvijas humanitāro un sociālo disciplīnu zinātniekus, folkloras praktiķus, studentus un plašu folkloras interesentu loku. Pirmoreiz Barondiena rīkota 1981. gadā – kā pirmais no piecgades cikla pasākumiem, gatavojoties tautasdziesmu kārtotāja un "Latvju dainu" publicētāja Krišjāņa Barona (1835–1923) 150. jubilejai, kas ar organizatorisku vērienu un plašu rezonansi sabiedrībā tika svinēta 1985. gadā. Barona konferences sākotnējā forma paredzēja nelielu skaitu zinātnisku referātu un tradicionālās mūzikas koncertu mūzikas speciālistu vadībā, kas sniedza komentārus un nelielus priekšlasījumus. Šāds pasākuma modelis bija pārņemts no folkloristu zinātniskajām sesijām, ko toreizējā Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūta Folkloras daļa rīkoja, atskatoties uz zinātniskajās ekspedīcijās paveikto. Arī pirmo gadu Barondienu koncertos folkloristi uzstāties aicināja pazīstamus teicējus – sastaptus vasaras ekspedīcijās vai individuālos pētījumos. Līdzīgs scenārijs bija Zinātņu pilī sarīkotajai Krišjāņa Barona 125. dzimšanas dienas atceres sesijai 1960. gada 31. oktobrī.
Lasīt vairāk...Norisināsies VI Latvijas stāstnieku konference "Starp vērtībām un ērtībām"
9. decembrī norisināsies VI Latvijas Stāstnieku konference "Starp vērtībām un ērtībām". VI Latvijas stāstnieku konference pievērsīsies vērtībām, to pārmantošanas un apliecināšanas aktualitātēm, labas, pilnvērtīgas un ērtas dzīves priekšstatiem, īpaši pievēršoties ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos noteiktajam – veicināt labklājību, miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību ilgtspējīgai attīstībai. Savukārt vienu dienu agrāk, 8. decembrī, tiešsaistē varēs pievienoties stāstu vakaram un brīvajam mikrofonam "Lai bij’ dzīve, kam bij’ dzīve", kura saturu un stāstniekus izvēlēsies dalībnieki, reģistrējoties konferencei. Uzklausīsim arī kādu pavisam īpašu stāstu par Rēzeknes rozi.
Lasīt vairāk...Mūzikas materiāli digitālajā arhīvā garamantas.lv
Aicinām uz ceturto virtuālo tikšanos garamantas.lv rudens semināru ciklā 9. decembrī plkst. 12.00, lai šajā reizē uzzinātu kādi mūzikas materiāli pieejami Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā. Ielūkosimies audio, nošu un dziesmu tekstu krājumā, kā arī otrajā semināra daļā praktiski apskatīsim veidus kā garamantas.lv atrast interesējošo.
Lai reģistrētos semināram, aicinām sekot saitei: https://forms.gle/Cbiu6P3bTUKKvBqo9. Lūgums reģistrēties līdz 8. decembra plkst. 12.00.
Lasīt vairāk...LU Studentu zinātniskā konference "Initium"
"Pasaules plašums mērāms zināšanās – cik lielas zināšanas, tik plaša pasaule. Ar katru iesaisti, katru dalīšanos, tiek atklāti ne tik vien savi, bet arī kāda cita jauni ceļi, kas nereti var kļūt par ikdienas gaitām. Pasaule apkārt – tā ir kā ikdiena. Tāpat kā zināšanas. Katru dienu tās tiek izmantotas, katru dienu notiek uz zināšanām un nezināmā balstīti atklājumi, un vide ap cilvēkiem mainās. Pastāvēs, kas mainīsies, tāpēc ir svarīgi dalīties ar idejām. Dalīties savā starpā, lai cilvēks kļūtu cilvēcīgs."
Jau trešo gadu studentiem tiek dota iespēja dalīties ar savām zināšanām LU Studentu zinātniskā konferencē, kurā dalību var ņemt arī citu augstskolu studenti. Trešā konference "Initium" norisinās no 27. līdz 28. novembrim. Sociālo zinātņu sekcijā ar priekšlasījumu "Digitālā arhīva Garamantas.lv izmantošana latviešu valodas un literatūras stundās Latvijas skolās" piedalās Latviešu folkloras krātuves asistente Zaiga Birste.
Lasīt vairāk...Tapusi virtuāla izstāde "Zīmju parki Latvijā"
Tapusi virtuāla izstāde "Zīmju parki Latvijā". Izstādē dokumentēta salīdzinoši nesena, Latvijai raksturīga tradīcija. Zīmju parki ir īpaši iekārtotas teritorijas dabā, kur līdzās dabiskajai videi cilvēku veidotā ainavā ir uzstādīti lielformāta vides objekti – ornamenti. Tradīcijas izcelsme ir cieši saistīta ar latviskā ornamenta mitoloģisko interpretāciju – zīmes tiek uztvertas kā vizuāli dievību un citu mitoloģisku konceptu atveidi, kas savukārt ļauj attīstīt ideju par zīmju labvēlīgo iedarbību uz to lietotāju. Zīmju parki ir viens no radošākajiem apliecinājumiem tradīcijas popularitātei mūsdienās. Izstādes attēlu un teksta autore ir LFK pētniece Digne Ūdre.
Saite: http://lfk.lv/zimju-parki/
Izstāde izveidota ar VKKF mērķprogrammas "KultūrELPA" finansiālu atbalstu un ir projekta "Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē" daļa.
Izdots Viļa Bendorfa pētniecisko rakstu krājums "Es nedevu nevienam savu dziesmu sarežģīt"
Valsts svētku nedēļas nogalē apgādā "Zinātne" klajā nācis mūzikas folklorista, komponista Viļa Bendorfa pētniecisko rakstu krājums "Es nedevu nevienam savu dziesmu sarežģīt". Krājumā ietverti 37 autora raksti, kas tapuši laika posmā no 1970. līdz 2021. gadam.
Muzikologs Arnolds Klotiņš krājuma priekšvārdā dalījies ar atmiņu fragmentiem par kopīgi piedzīvoto, iespaidiem un atklājis dažādas Bendorfa radošās personības šķautnes. Savukārt etnomuzikologs Valdis Muktupāvels, ilustrējot autora devumu Latvijas etnomuzikoloģijā, norādījis uz Viļa Bendorfa daudzveidīgo pētniecisko interešu loku un pētījumu tēmām – tautasdziesmu teicēji un viņu muzikālais mantojums; folkloras dokumentācija un kārtošana: idejas, realizācija, viltojumi; tautasdziesmu tekstu prosodijas un melodikas kopsakarības; folkloras saistība ar etnoģenētiskajiem procesiem; melodikas arhaiskie slāņi, to ģeogrāfiskā izplatība un ietekmes, tautasdziesmas komponistu radošajā darbībā un folklorisma procesi.
Lasīt vairāk...Diskusija "Teicējs tiešsaistē"
Covid-19 pandēmija un ar to saistītie epidemioloģiskās drošības pasākumi viesuši izmaiņas līdz šim ierastajā lauka pētījumu praksē. 2020. un 2021. gadā kvalitatīvo interviju veikšanai aizvien biežāk izmantotas tiešsaistes platformas, tādas kā Zoom. Folkloristikā, mutvārdu vēstures pētniecībā un citās nozarēs, kas dokumentē cilvēku stāstījumus, attālinātās intervijas (remote interviews) ir uzlūkojamas ja ne gluži kā jaunā normalitāte, tad risinājums fiziskās distancēšanās apstākļos.
Kā noris teicēja un pētnieka sastapšanās tiešsaistē? Kādas ir attālinātās saziņas priekšrocības, kādi mīnusi? Kas sagaidāms nākotnē? Lai meklētu atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, LU LFMI Latviešu folkloras krātuve sadarbībā ar Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociāciju "Dzīvesstāsts"rīko diskusiju "Teicējs tiešsaistē", kas notiks 25. novembrī plkst. 15.00 platformā Zoom. Diskusiju ievadīs LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētās profesores, vadošās pētnieces Dr. sc. soc. Baibas Belas lekcija "Dzīvesstāstu dokumentācija sociālās distancēšanās un digitālajā laikmetā".
Lasīt vairāk...
