Garamantas.lv pieejami "Latviešu tautas mūzikas" sējumi
Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv nu digitāli šķirstāmi nošu izdevumi "Latviešu tautas mūzika". Šī sērija publicēta ilgākā laika posmā no 1958. līdz 2008. gadam. Tās galvenais redaktors bija muzikologs Jēkabs Vītoliņš (1898–1977) un sastādīšanā piedalījušies arī Mirdza Berzinska, Vilis Bendorfs, Anda Beitāne, Zaiga Sneibe un citi. "Latviešu tautas mūzika" ir aptverošākā tautasdziesmu nošu sērija, kurā ietverti gan Jurjānu Andreja un Emiļa Melngaiļa vākumi, gan arī citi materiāli, kas grāmatu sastādīšanas laikā bija arhīva rīcībā. Grāmatas sastādītas tematiski: "Darba dziesmas" (1958), "Kāzu dziesmas" (1968), "Bērnu dziesmu cikls. Bēru dziesmas" (1971), "Gadskārtu ieražu dziesmas" (1973), "Precību dziesmas" (1986) un "Kara dziesmas" (2008).
Lasīt vairāk...Aicinājums pieteikt dalību SIEF Rituāla gada darba grupas konferencē "Komercija un tradīcijas"
Latviešu folkloras krātuve šā gada 1.–4. jūnijā rīko Starptautiskās etnoloģijas un folkloristikas biedrības (International Society of Ethnology and Folklore) Rituāla gada pētnieku grupas (The Ritual Year working group) ikgadējo konferenci "Komercija un tradīcijas" (Commerce and Traditions).
Starptautiskās etnoloģijas un folkloristikas biedrība ir viena no nozīmīgākajām folkloras un etnoloģijas pētniecības organizācijām Eiropā, dibināta 1964. gadā. Šīs organizācijas paspārnē kopš 2004. gada darbojas "Rituālā gada" darba grupa, kas ik gadus aicina kopā folkloras, antropoloģijas, etnoloģijas un citu zinātņu pārstāvjus, organizējot starptautiskas zinātniskas konferences dažādās valstīs.
Lasīt vairāk...Starptautiskajā zinātniskajā konferencē "XXXII Zinātniskie lasījumi" piedalās LU LFMI pētnieki
Daugavpils Universitātes (DU) Humanitārās fakultātes (HF) starptautiskajā zinātniskajā konferencē "XXXII Zinātniskie lasījumi", kura norisināsies no 27. līdz 28. janvārim, piedalīsies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki: Pauls Daija, Ingūna Daukste-Silasproģe, Gatis Ozoliņš un Guntis Pakalns.
DU HF ''Zinātnisko lasījumu'' misija ir pulcēt zinātniekus, lai diskutētu par aktuāliem lingvistikas, literatūrzinātnes, vēstures un kultūras jautājumiem, piemērojot humanitāro zinātņu procesu raksturošanai gan tradicionālas un aprobētas, gan mūsdienīgas un starpdisciplināras pētnieciskās metodoloģijas, uzturētu un veidotu zinātniskos kontaktus.
Konference iedalīta astoņās darba grupās. Darba grupā "Vācu kultūra un Latvija" ar priekšlasījumu "Augusta fon Kocebū lugu tulkojumi latviešu valodā 19. gadsimta sākumā" uzstāsies pētnieks Pauls Daija. Darba grupu "Dzīves rakstība: tradīcija un novatoriskais" pārstāvēs divi institūta pētnieki: Ingūna Daukste-Silasproģe ""Rakstīšana ir daļa no elpošanas": ieskats dzejnieces A. Dagdas dienasgrāmatās" un Gatis Ozoliņš ''Aprakstīt dzīvi pilsētā: folklora un dzīvesstāsts''. Savukārt darba grupā "Vēsture: avoti un cilvēki" uzstāsies pētnieks Guntis Pakalns ar pētījumu "Pasaka ''Laime un bagātība'' Latvijā: vēsture un avoti".
Beatrisei Reidzānei – 80
2022. gada 18. janvārī LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētniecei, habilitētajai filoloģijas zinātņu doktorei Beatrisei Reidzānei – 80 gadu jubileja. Jubilāre nepagurstoši darbojusies gan latviešu valodniecībā – dialektoloģijā, gan folkloristikā. Darba gaitas institūtā Beatrise Reidzāne uzsākusi 1971. gadā. Kopš akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" pirmsākumiem līdz pat šim bijusi iesaistīta tā sagatavošanā, patlaban veicot izlokšņu redaktores pienākumus, darbojusies arī enciklopēdiju redakcijā, bijusi Latviešu folkloras krātuves vadītāja (1994–1999).
Beatrise Reidzāne ir latviešu tautasdziesmu semantikas, arī mitoloģijas aspektu pētniece. Viņas devums aptver gan pētījuma teorētisko nostādņu, metodoloģijas izstrādi, gan arī apjomīgu tekstu korpusu izveidi un analīzi, kas snieguši jaunas atziņas par dažādu tautasdziesmās minētu tēlu nozīmēm latviešu tradicionālajā kultūrā. Tāpat viņu allaž interesējušas daudzveidīgās latviešu valodas izloksnes, īpaši latgaliskās. Disertāciju "Mantotā zemkopības un lopkopības leksika Šķilbēnos" Beatrise Reidzāne aizstāvējusi kā netipiski jauna zinātniece – jau 1970. gadā. Savukārt 1999. gadā apliecinājusi izcilību un zinātnieces briedumu, iegūstot Dr. habil. philol. grādu par darbu "Semantiskie procesi latviešu tautasdziesmās un mitologēmu semantika". Viņa ir daudzu zinātnisku publikāciju autore (sk. Dr. habil. philol. Beatrise Reidzāne. Publikāciju saraksts. Letonica. 2012. Nr. 24. 161.–164. lpp.). Citu autoru sagatavotiem folkloras publicējumiem un pētījumiem viņa bijusi zinātniskā konsultante, redaktore, ievadvārdu un leksikas skaidrojumu autore. Nesenā laikā apgādā "Zinātne" iznākušas divas Beatrises Reidzānes zinātniskās monogrāfijas, kas ir vairāku gadu pētījumu rezultāts, – "Latviešu tautasdziesmu semantika. Dabas tēli tautasdziesmās" (2015) un "Latviešu tautasdziesmu semantika. Vilka tēls "Latvju dainās"" (2019).
Lasīt vairāk...Jauna virtuālā izstāde – "Ornaments un mitoloģija"
Aicinām apmeklēt virtuālo izstādi "Ornaments un mitoloģija", kas sniedz vēsturisku ieskatu idejās par ornamenta un mitoloģijas saistību. Mūsdienās tā ir būtiska latviskā ornamenta lietošanas sastāvdaļa. To ierasts uzskatīts par senču mantojumu, kas nāk no aizlaikiem, taču šādai ornamenta interpretācijai ir zināms gan autors, gan konkrēts rašanās laiks. Aizsākumi ornamenta un mitoloģijas saiknei meklējami starpkaru periodā, ar nacionālisma un dievturības idejām saistītu mākslinieku darbos. Izstāde piedāvā ieskatu ornamenta mitoloģiskās interpretācijas aizsākumos, tās izpausmēs starpkaru periodā, kā arī mākslinieku Ernesta Brastiņa (1892–1942) un Jēkaba Bīnes (1895–1955) radošajā darbībā.
Izstādi sagatavoja LFK pētniece Digne Ūdre.
Šī ir trešā un noslēdzošā izstāde, kas veltīta latviskajam ornamentam. Pirmās divas – "Zīmju parki Latvijā" un "Zīmes vidē", kā arī citas LFK veidotās izstādes pieejamas LFK mājaslapas izstāžu sadaļā.
Izstādes izveide un digitālās kolekcijas attēlu papildināšana notikusi ar VKKF mērķprogrammas "KultūrELPA" finansiālu atbalstu un ir projekta "Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē" daļa.
Attēla paraksts: Jēkabs Bīne "Latvju raksti", Sējējs, 1936. gada 1. janvāris.
Parakstīts nodomu protokols par sadarbību suitu kultūrtelpas saglabāšanā un attīstībā
.jpg)
2022. gada 10. janvārī parakstīts nodomu protokols par sadarbību Suitu kultūrtelpas saglabāšanā un attīstībā.
Suitu kopiena un suitu kultūrtelpa ir neatņemama Latvijas nacionālās identitātes sastāvdaļa, tā vēsturiski attīstījusies kā sarežģīts kultūras fenomens ar lielu daudzveidību gan satura, gan izpausmju ziņā. 2009. gadā suitu kultūrtelpa iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā, kas paredz gan pašas kopienas, gan valsts atbildību par šīs kultūrtelpas tālāko nākotni.
Lasīt vairāk...Aicinām jaunu gadu sākt ar jaunu pētījumu iepazīšanu: Iznācis žurnāla "Letonica'' 43. numurs
Publicējam humanitāro zinātņu žurnāla Letonica 43. numuru, kurā folkloristikas un tai pietuvināto nozaru vēsture vētīta caur postsociālisma un postkoloniālisma teorētiskajām nostādnēm. Numurā iekļauti gan vietējo pētnieku – Toma Ķenča, Anetes Karlsones, llzes Boldānes-Zeļenkovas, Ritas Grīnvaldes un Ritas Legčiļinas-Brokas veikumi, gan divu ukraiņu pētnieku – Pavlo Artimišina un Romāna Holika raksts. Letonicas 43. numurs ir angļu valodā, tā digitālā versija pieejama šeit.
Numura redaktori ir Toms Ķencis un Digne Ūdre.
Tapusi virtuāla izstāde "Zīmes vidē"
Publicējam jau otro latviskajam ornamentam veltītu virtuālo izstādi "Zīmes vidē". Izstāde dokumentē latviskā ornamenta daudzveidīgo lietojumu mūsdienās, uzmanību galvenokārt pievēršot ornamentam kā ārtelpu vides objektam, taču izstādē redzami arī piemēri tradīcijas komercializācijai un ezotēriskajām interpretācijām. Izstādes attēlu un teksta autore ir LFK pētniece Digne Ūdre.
Izstādē redzamie vizuālie materiāli ir daļa no plašāka attēlu kopuma, kas pieejami Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva kolekcijā LFK [2147].
Izstādes izveide un digitālās kolekcijas attēlu papildināšana notikusi ar VKKF mērķprogrammas "KultūrELPA" finansiālu atbalstu un ir projekta "Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē" daļa.
Attēlā: Jumis Ērgļos
2021. gada K. Barona konferences priekšlasījumi pieejami tiešsaistē
Šā gada Krišjāņa Barona konference "Folklora un atmoda" bija veltīta folkloras un atmodas attieksmēm, kā arī personības, sabiedrības un politiskās varas rīcību analītiskam izvērtējumam Trešās atmodas kontekstā. Konference notika 2021. gada 28. un 29. oktobrī tiešsaistes platformā Zoom, tās norise tika raidīta arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Facebook lapā.
Konferences mērķis bija no jauna un jau ar laika distanci paraudzīties uz atmodas laika notikumiem un izvērtēt folkloras lomu vēsturisko notikumu kontekstā, aplūkojot arī personību devumu. Konferences tematika saskan ar pēdējos gados gan Latvijas, gan Baltijas kultūrpētnieku vidū aktualizētajiem jautājumiem, kas tiecas izvērtēt kultūrpolitiku padomju okupācijas periodā.
Uzsaukums dalībai konferencē "KANONSIKAIS UN NEKANONISKAIS BURAMVĀRDU TEKSTOS UN PRAKSĒS"
LU LFMI Latviešu folkloras krātuve sadarbībā ar ISFNR buramvārdu pētnieku grupu "Committee on Charms, Charmers and Charming" organizē starptautisku konferenci
"KANONSIKAIS UN NEKANONISKAIS BURAMVĀRDU TEKSTOS UN PRAKSĒS",
kas notiks 2022. gada 6.–9. septembrī Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Dažādos laikos un dažādās sabiedrībās līdzās zinātnes un reliģijas kanonos balstītiem tekstiem un praksēm ir pastāvējušas oficiāli neapstiprinātas, neatzītas, taču plaši praktizētas tradīcijas. Buramvārdu un tautas medicīnas tradīcijas ietver gan "augstās" kultūras, gan "nomales" un "citas" sabiedrības prakses, kas laika gaitā savstarpēji ietekmējušās. Vēsturiski to līdzāspastāvēšana bijusi kā mierpilna, abpusēji papildinoša, tā arī varmācīga. Tradīcijas, ko piekopušas plašas tautas masas, nereti aizliegtas un to praktizētāji vajāti. Sadures pamatā bijušas gan atšķirīgu kultūru, reliģiju un etnisko grupu vērtības, gan ekonomiski apsvērumi, taču vienlaikus šo vērtību antagonisms tradīcijas ir bagātinājis – oficiālā reliģija un nepareizā reliģija, atļautā un aizliegtā medicīna, pareizie un aizliegtie teksti un prakses utt. Gan priesteri un mūki, gan izglītoti ārsti ir cīnījušies ar vārdotājiem par tiesībām dziedināt ļaudis. Baznīcas kanoni, lūgšanas un svēto kults ir ietekmējis tautas tradīcijas; konvencionālās medicīnas attīstība mainījusi vietējās tradīcijas, turpretim vietējie apstākļi ir noteikuši oficiālās reliģijas un konvencionālās medicīnas reģionālās īpatnības.
Attīrīti valču ieraksti
Šogad LNB digitalizācijas speciālists Juris Lubējs veica rūpīgu darbu, attīrot Latviešu folkloras krātuves digitalizētos valču ierakstus no trokšņiem. Attīrītie ieraksti ir publicēti līdzās oriģinālajiem digitalizētajiem ierakstiem. Te piemērs – teiktā dziesma no Dunikas, ko dzied Anna Tamuža, 1927. gada ieraksts: http://garamantas.lv/lv/record/364790.
Jura Lubēja stāsts par ierakstu attīrīšanas gaitu:
“Kad man piedāvāja attīrīt digitalizētās vaska valces, devu savu piekrišanu, jo esmu pieradis strādāt ar trokšņainiem ierakstiem, digitalizējot un attīrot vēsturiskās skaņuplates. Tomēr, iepazīstoties ar digitalizēto materiālu tuvāk, sapratu, ka uzdevums nebūt nav tik vienkāršs. Atklājums, ka vienā daļā valču ierakstu ir pārsvarā troksnis, bet skaņa ir fonā, darīja bažīgu, jo te nevarēja runāt par skaņas attīrīšanu, bet gan par skaņas izvilināšanu no trokšņa.
Lasīt vairāk...Sākam publiskot Latviešu folkloras krātuves VHS ierakstus!
Šogad ar VKKF mērķprogrammas "KultūrELPA" atbalstu ir notikusi Latviešu folkloras krātuves (LFK) VHS kasešu digitalizācija un apstrāde. Sākam arī vecāko – 20. gs. 80. gadu video materiālu publiskošanu! Šodien LFK Youtube kanālā publicējam ap 300 videoklipu, kuros dzirdama gan tradicionālā mūzika, gan pasakas un stāsti. Lielu materiāla daļu veido stāsti un dziesmas, ko teikusi Anna Brauna no Mālpils, Alma Makovska no Vandzenes un Olga Pommere no Ļaudonas pagasta. Aicinām noskatīties Annas Braunas stāstu par Ziemassvētku dāvanām viņas bērnībā 20. gadsimta sākumā.
Lasīt vairāk...Iznākusi grāmata "Almas Makovskas pasakas"
Sērijā "Novadu folklora" šī ir vienpadsmitā grāmata, bet pirmā pasaku grāmata. Visas pasakas ierakstītas Vandzenē no teicējas Almas Makovskas (1922-2004) mutvārdu stāstījuma laikā no 1987. līdz 2003. gadam. Grāmatā ir 84 pasakas. Tās viņa bērnībā un jaunībā dzirdējusi no tēva, tēva brāļiem, mātes, arī skolā un no vietējiem stāstītājiem. Viņas dzimtā pasaku stāstīšanas tradīcija saglabāta vairākās paaudzēs.
Lai būtu vieglāk lasīt, pasakas pārveidotas literārajā valodā, atstājot dažas izloksnes īpatnības, bet sešas pasakas ir arī Vandzenes izloksnē. Vāku noformējusi Gita Treice, katru nodaļu ievada viņas zīmētā ilustrācija. Pasakas pārrakstījis, komentārus, priekšvārdu un pēcvārdu uzrakstījis Guntis Pakalns. Grāmatai paredzēts papildinājums, kur katru pasaku varēs klausīties audio un/vai video ierakstā – tas drīz būs pieejams LFK izstāžu nodaļā.
Grāmata tapusi Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" un publicēta izdevniecībā "Zinātne" ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Ticējumi svētkos
"Kad Ziemassvētku naktī snieg sniegs, tad izdodas dārzāji un augļi." (LFK 353, 7788)
"Jauna gada nakts, skaidra un jauka, norāda labu, jauku Jauno gadu." (LFK 353, 7779)
Priecīgus Ziemassvētkus un jauku 2022. gadu!
Latviešu folkloras krātuve
Izstāde "Notikumi Rīgā"
Tapusi tiešsaistes izstāde "Notikumi Rīgā". To veido 29 stāstījumu folkloras piemēri un 38 fotogrāfijas, kas ilustrē kādreizējās norises pilsētā. Tekstu izlasi no LU LFMI Latviešu folkloras krātuves fondu materiāliem veidojusi Rita Grīnvalde. Viņa ir arī fotogrāfiju autore.
Izstāde sagatavota ar VKKF mērķprogrammas "KultūrELPA" atbalstu projektā "Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē".
