LFK līdzstrādnieks
Mūžības ceļos devies viens no čaklākajiem Latviešu folkloras krātuves līdzstrādniekiem, kultūrvēsturnieks, kultūrģeogrāfs un novadpētnieks Sigurds Rusmanis (7.04.1943. Rīga - 14.01.2025. Matīši), pēc profesijas fiziķis, bet sirdī liriķis. Mums bija tā laime satikties viņa pirmajā vadītajā ekskursijā Fizikāli enerģētiskā institūta kolēģiem pa Kurzemes baznīcām 1976. gadā. Tematiskas un rūpīgi sagatavotas viņa ekskursijas Latvijā un visā Baltijā sniedzās vairākos tūkstošos. Jau 1972. gadā viņš uzsācis krāt materiālus savai Latvijas pagastu kartotēkai, bez kuras vēlāk neiztika arī folkloristi, pētot dažādu pagastu kultūrvēsturi. Pirms katra sava ceļojuma un pētījuma viņš ieradies LFK izzināt teiku katalogu. Tas rosinājis arī viņu no satiktajiem cilvēkiem pierakstīt dzirdēto, no jauna atrasto un veidot savu kolekciju [LFK 2049], kurā gandrīz 40 gadu laikā savāktas 3428 folkloras vienības 25 aploksnēs, tie ir 3122 faili garamantas.lv. Rusmaņa krājuma pirmā vienība ir teika par Vella cepuri Priekulē, pēdējās ir dziesmas no Matīšiem, arī 35 pantu garā ziņģe par notikumiem vietējā kolhozā. Viņš arī devis daudzus vietvārdu izskaidrojumus, atšifrējis teikas no radioraidījuma "Tēvu laipa šai zemē", veicis izrakstus no reģionālajām avīzēm. Viņa zināšanas izmantojuši vairāki enciklopēdiski izdevumi. Dažas no grāmatām – "Kurzeme" (1993), "Zeme starp Rundāli un Tērveti"(2006), "Neiepazītā Latvija" (2006), "Pa vecajiem Latvijas ceļiem" (2012) u.c.
Mini mīklas, braucot Rīgas sabiedriskajā transportā!
No 2025. gada 6. janvāra visa gada garumā Rīgas sabiedriskajā transportā uz ekrāniem būs lasāmas tematiskas mīklu izlases. Akciju nodrošina LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar pašvaldības kapitālsabiedrību “Rīgas satiksme”.
Lai popularizētu latviešu tradicionālo kultūru, 2024. gada decembrī pašvaldības kapitālsabiedrības “Rīgas satiksme” sociālo tīklu kontos bija iespējams piedalīties aptaujā, kuru folkloras žanru pasažieri vēlētos redzēt uz ekrāniem nākamajā gadā. Izvēlē starp ticējumiem, sakāmvārdiem, mīklām un tautasdziesmām visvairāk dalībnieku nobalsoja par mīklām.
Lasīt vairāk...Izstādes par folkloras kustības vēsturi Latvijā
Aicinām apmeklēt divas LU LFMI pētnieku sagatavotas izstādes par folkloras kustības vēsturi Latvijā!
1) Klātienes izstāde “Trešā atmoda un folkloras kustība: spēki un notikumi” apskatāma LNB Draugu telpā līdz šā gada 1. martam. Tās kuratori ir Toms Ķencis un Aigars Lielbārdis, mākslinieks – Krišs Salmanis. Izstādē izcelti svarīgākie notikumi folkloras kustības vēsturē līdz 1990. gadam. Aplūkojams artefaktu stends no folkloras kustības dalībnieka, etnomuzikologa Valda Muktupāvela personīgā arhīva.
2) Virtuālajā izstādē “Folkloras kustība Latvijā” izveidots paplašināts folkloras kustības vēstures izklāsts trīs daļās. Pētnieku tekstos, folkloras kustības dalībnieku stāstītajā, fotogrāfijās, audio un video liecībās, laikmeta dokumentos un animētā kartē aptvertas dažādas tēmas: folkloras kustības pirmsākumi 20. gs. 70. gados, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja vide, 1978. gada koncerts un Daugavas svētki, folkloras ansambļu rašanās hronoloģija, kustības stila veidošanās, tautas instrumentu atdzimšana, kustības vizualitāte, institucionalizācija un skates, Aizputes salidojums, neformālās norises, folkloras avoti un izglītība, Valsts drošības komitejas ietekme, vērienīgā Krišjāņa Barona 150. jubilejas svinēšana, folkloras ansambļi Rietumos, starptautiskā folkloras festivālā “Baltica” norises un kustības dalībnieku iesaiste Dziesmotās revolūcijas politiskajos notikumos. Folkloras kustības notikumiem paralēli slīd ziņu lente ar tālaika notikumiem Latvijā un pasaulē.
Lasīt vairāk...Folkloras kustības vēstures pētījuma noslēguma seminārs
Piektdien, 27. decembrī plkst. 13.00–14.00 Zoom platformā notiks projekta “Folkloras kustība Latvijā: resursi, ideoloģijas un prakses” seminārs. Tas noslēgs trīs gadu ilgu pētījumu par latviešu folkloras kustības vēsturi 20. gs. 70.–80. gados – Padomju Savienības kontekstā līdz Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai. Pētnieki sniegs kopsavilkumu par projekta norisi, pavērsieniem, secinājumiem un turpmākajām iecerēm, kā arī izveidotajiem resursiem un zinātniskajiem un populārzinātniskajiem rezultātiem. Aicinām pievienoties!
Priekpilnus svētkus!
Latviešu folkloras krātuve un pārējie Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta ļaudis vēl priecīgus Ziemassvētkus, iedvesmu un veiksmi 2025. gadā! Pateicamies par kopā priecīgi pavadīto Latviešu folkloras krātuves 100. jubilejas gadu.
Garamantas.lv raidieraksta epizodē
Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv ieskaņojumi atklāj jaunās starptautiskās mūzikas kuratoru organizācijas “UFMC! Umbrella for Music Curators” un Brno radio “Ponava” (Čehijā) raidierakstu sēriju “ONe COMMENT”. Izlases veidotājs un ievada komentāra autors ir jauno mediju mākslinieks un skaņas pētnieks Andrejs Poikāns. Raidieraksts ar latviešu folkloras ierakstiem un teicēju stāstījumiem klausāms te: https://player.ufmc.eu/
Igauņu folkloras arhīvā
.jpg)
Latviešu folkloras krātuves pārstāvji šonedēļ īsā vizītē apmeklēja Igauņu folkloras arhīvu (Eesti Rahvaluule Arhiiv) Tartu. Folkloristiem bija iespēja iepazīties ar kaimiņu arhīva darba aktualitātēm, kā arī aplūkot pašreizējās izstādes Igaunijas Literatūras muzeja (Eesti Kirjandusmuuseum) ēkā – “Latviešu folkloras krātuvei – 100” (fotogrāfiju izlasi veidojis un komentējis Aigars Lielbārdis) un igauņu folkloras pētnieku bērnības rotaļlietu izstādi.
Paldies Igauņu folkloras arhīva vadītājam Risto Jervam (Risto Järv), arhivārei Olgai Ivaškevičai (Olga Ivaškevitš) un pārējiem Tartu kolēģiem par viesmīlību!
Lasīt vairāk...Digne Ūdre-Lielbārde iegūst doktora grādu
Tartu Universitātē Senāta zālē 2024. gada 9. decembrī notika LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieces Dignes Ūdres-Lielbārdes promocijas darba zinātniskā doktora grāda iegūšanai aizstāvēšana. Sveicam ar promocijas darba “The Latvian Folk Ornament and Mythology Nexus as Revival: Contested Historical Layers, Visualized Ideologies, and Commodified Creativity” (Latviešu tautas ornamenta un mitoloģija saikne kā atjaunotā tradīcija: strīdīgi vēsturiskie slāņi, vizualizētas ideoloģijas un komercializēta jaunrade) lielisku aizstāvēšanu!
Lepojamies!
Lasīt vairāk...Dignes Ūdres-Lielbārdes promocijas darba aizstāvēšana
9. decembrī Tartu Universitātē Senāta zālē plkst. 12.00 notiks LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieces Dignes Ūdres-Lielbārdes promocijas darba zinātniskā doktora grāda iegūšanai aizstāvēšana. Promocijas darbs “The Latvian Folk Ornament and Mythology Nexus as Revival: Contested Historical Layers, Visualized Ideologies, and Commodified Creativity” (Latviešu tautas ornamenta un mitoloģija saikne kā atjaunotā tradīcija: strīdīgi vēsturiskie slāņi, vizualizētas ideoloģijas un komercializēta jaunrade) veltīts latviskā tautas ornamenta mitoloģiskajai interpretācijai, kas arheoloģiskajā materiālā un tradicionālajā kultūrā balstītām, vizuālajām formām piešķir saturisku jēgu, to saistot ar mitoloģiju un folkloru. Pētījumā analizēta šīs pieejas vēsturiskā attīstība un izpausmes kultūrā un vernakulārajās kultūrpraksēs sākot no 20. gadsimta sākumā līdz pat mūsdienām.
Lasīt vairāk...Latviešu folkloras krātuves 100. jubilejas svinības
2. decembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē tika svinēta Latviešu folkloras krātuves simtgade, kā arī digitālā arhīva garamantas.lv desmitā jubileja.
Pasākumā krātuvi sveica Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas Valsts prezidente (1999–2007), tautasdziesmu pētniece un Latviešu folkloras krātuves 100. jubilejas goda patronese, Anda Čakša, Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre, Agnese Lāce, Latvijas Republikas kultūras ministre, Dagnija Baltiņa, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore un daudzi citi viesi.
Lasīt vairāk...Publiskoti YouTube atskaņošanas saraksti “LFK iesaka”
Latviešu folkloras krātuves YouTube kanālā publiskoti atskaņošanas saraksti ar latviešu populāro mūziku, kurā dzirdamas folkloras atsauces un avoti.
Atskaņošanas saraksti sakārtoti pa desmtgadēm, sākot ar 20. gs. 60.–70. gadiem. Aicinām klausīties un svinēt Latviešu folkloras krātuves simtgadi!
Papildinājumus sarakstiem var iesniegt šeit.
Latviešu folkloras krātuves 100. jubileja
Latviešu folkloras krātuvei aprit 100. gadskārta! Tieši pirms gadu simta – 1924. gada 2. decembrī – Latvijas Republikas laikrakstā “Valdības Vēstnesis” publicēti Noteikumi par Latviešu folkloras krātuvi, kuros pamatota nepieciešamība pēc centralizēta tradīciju arhīva Latvijā. Krātuves mērķi ir vākt, arhivēt, publicēt, pētīt un darīt pieejamus folkloras materiālus – visus tautas garamantu žanrus no visas Latvijas. Jaunā iestāde dibināta pie Izglītības ministrijas Pieminekļu valdes, un tās ieceres autore ir folkloriste un latviešu valodas skolotāja Anna Bērzkalne (1891–1956). Krātuves darbu uzrauga ministrijas apstiprināta kolēģija. Kopā ar dibinātāju un pirmo Latviešu folkloras krātuves pārzini cand. phil. Annu Bērzkalni kolēģijā ir profesors Jānis Endzelīns – kolēģijas priekšsēdētājs, profesors Pēteris Šmits, docents Ludis Bērziņš un docents Jānis Kauliņš.
Lasīt vairāk...Emeritētie zinātnieki Beatrise Reidzāne un Arnolds Laimonis Klotiņš saņem diplomus
28. novembrī, plkst. 13.00 Latvijas Zinātņu akadēmijas Portretu zālē notiks diplomu pasniegšana 2024. gadā valsts emeritētā zinātnieka statusu saņēmušajiem zinātniekiem.
Vairāk pieejams šeit.
Foto (c) Jānis Brencis
Gatis Ozoliņš un Sanita Reinsone konferencē "Akti. Fakti. Artefakti"
21. un 22. novembrī norisināsies Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja organizētā konference "Akti. Fakti. Artefakti". Tajā ar priekšlasījumu "Aizmiršana vs atcerēšanās" piedalīsies LU LFMI vadošais pētnieks Gatis Ozoliņš, savukārt diskusijā "Muzejs digitālajā laikmetā" LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone.
Konference notiks LNRMM kultūrtelpā “Tintnīca”, Pulka ielā 8, Rīgā, bet tās tiešraidi varēs vērot muzeja mājaslapā rmm.lv, kā arī LNRMM lapā sociālā tīmekļa vietnēs Facebook un Youtube, kur būs iespējams uzdot jautājumus referentiem un iesaistīties diskusijās.
Vairāk: https://rmm.lv/akti-fakti-artefakti/
Tradīciju arhīvu konference Rīgā
Oktobra izskaņā – no 29. līdz 31. oktobrim – Rīgā notika starptautiska zinātniska konference “Tradicionālās kultūras arhīvi: 100 + 10” (“Archives of Traditional Culture: 100 + 10”). Ierastās Barondienas vietā šogad, 100. jubilejas gadā, Latviešu folkloras krātuve pulcēja vienkopus kā pašmāju, tā citzemju zinātniekus, lai dalītos zināšanās un kopīgi diskutētu par tradīciju arhīvu pagātni un nākotni. Konferencē piedalījās atmiņas institūciju speciālisti, folkloristi un citu humanitāro un sociālo zinātņu nozaru pētnieki. Pārstāvētās valstis: ASV, Čehija, Igaunija, Īrija, Kanāda, Kolumbija, Ķīna, Latvija, Lietuva, Polija, Portugāle, Somija, Spānija, Ukraina, Lielbritānija un Vācija. Konference rīkota sadarbībā ar Starptautiskās Etnoloģijas un folkloras biedrības (Société Internationale d´Ethnologie et de Folklore, SIEF) Arhīvu darba grupu un Kultūras mantojuma un īpašuma darba grupu, kā arī Rīgas domi.
Lasīt vairāk...
