Spriež par klimata pārmaiņu un dzīvā mantojuma mijiedarbi
Klimata pārmaiņu laikā līdzās nemateriālā kultūras mantojuma kopienu, zinātnieku un politikas veidotāju ilglaicīgas sadarbības stiprināšanai svarīgi ir pilnveidot sabiedrības izpratni par to izraisītajiem riskiem un pielāgošanās iespējām. Tā sprieda dažādu jomu pārstāvji sarunās par klimatu un kultūru “Zaļais mantojums”, kas norisinājās 6. un 7. martā Rīgā un ko Latvijā rīkoja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Apaļā galda sarunu dalībnieki uzsvēra, ka mērķtiecīgai rīcībai nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzībā klimata pārmaiņu laikā ir svarīga informētība, dziļāka saikņu izpratne, vides tēmu klātesamība dažāda līmeņa izglītībā, tostarp ārpus formālās izglītības, aktīva vietējo kopienu iesaiste stratēģiskajā plānošanā un sabiedriskajās apspriešanās, kā arī labās prakses popularizēšana.
Lasīt vairāk...LZA zinātnes sasniegums LFMI pētniecēm
2025. gada 28. februārī Latvijas Zinātņu akadēmija aicināja uz gadskārtējo akadēmijas rīkotā zinātnes sasniegumu konkursa laureātu apbalvošanas ceremoniju.
Latvijas etnogrāfisko ansambļu ieskaņojumi pieejami LFK YouTube kanālā
.jpg)
Etnogrāfiskie ansambļi ir nozīmīga Latvijas tradicionālās mūzikas ainavas daļa. Vairums no tiem ir dibināti padomju varas periodā, sākot ar 20. gadsimta 50. gadu vidu, taču to prototipi pastāvēja jau starpkaru periodā un vēl agrāk. Lai arī etnogrāfiskie ansambļi bija daļa no padomju skatuves kultūras, taču Trešās atmodas laikā – 20. gs. 80. gados – tie kļuva par nozīmīgiem seno tradīciju un tautasdziesmu glabātājiem un nesējiem, to uzstāšanās un koncerti bija daļa no folkloras atdzimšanas kustības un Dziesmotās revolūcijas.
Lasīt vairāk...Referāti 83. starptautiskajā zinātniskajā konferencē
Projektam "Latviešu folkloristika trimdā" uzņemot apgriezienus, 28. februārī Latvijas Universitātes 83. starptautiskajā zinātniskajā konferencē būs dzirdami divi projekta pētnieku referāti:
- 13.35 – 13.55 Kalpaka bulvārī 4, 2. stāvā referātu "Latviešu folkloras publikācijas trimdā (20. gs. 40.–50. gadi)" lasīs Viesturs Zanders.
- 17.30 – 17.50 Aspazijas bulvārī 5, 504. aud. un ZOOM platformā referātu "Dievturu domas par pašu dieviem un svešiem elkiem, paustas žurnālā "Labietis"" prezentēs LU LFMI pētnieks Gatis Ozoliņš.
Vairāk informācijas par konferenci: https://konference83.lu.lv/ Lasīt vairāk...
Sarunas par klimatu un kultūru “Zaļais mantojums”
.jpg)
Pulcējot dažādu jomu ekspertus, zinātniekus un nemateriālā kultūras mantojuma kopienu pārstāvjus, Rīgā 6. un 7. martā norisināsies sarunas par klimatu un kultūru “Zaļais mantojums”, ko Latvijā rīko LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Kā klimata pārmaiņas ietekmē nemateriālo kultūras mantojumu Latvijā? Kā tās skar tautas tradīcijas, tradicionālo saimniekošanu? Kādas varētu būt stratēģijas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, nezaudējot dzīvo mantojumu? Par šiem un citiem tematiskiem jautājumiem dalībnieki spriedīs sarunu pirmajā dienā 6. martā, pulcējoties LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā. Pasākums tiek rīkots starptautiskajā pētnieciskajā projektā “Zaļais mantojums. Klimata pārmaiņu ietekme uz nemateriālo kultūras mantojumu”, ļaujot savstarpēji iepazīties un tematiski vadītās sarunās apmainīties ar redzējumiem dažādu jomu ekspertiem. Sarunu dalībnieku viedokļi apkopotā ieteikumu veidā tiks iestrādāti politikas rekomendācijās nacionālā un Eiropas līmenī.
Lasīt vairāk...Mūzikas albums pārdomām un meditācijai “Daugavas Rāgas”
Sadarbībā ar LFK un mūzikas izdevniecību Upe tuviem un tāliem izdots unikāls mūzikas albums, kas pirmoreiz apvieno Latgales senos dziedājumus un Indijas rāgu, radot īpašu muzikālu telpu, kurā satiekas divu kultūru autentiskās skaņas.
Tā muzikālā iecere tapa, iedvesmojoties no Latgales teicēju senajiem ierakstiem, kurus savulaik fiksējusi Anna Bērzkalne, un Indijas klasiskās mūzikas tradīcijām. Rezultātā radīts albums, kas ved klausītāju dziļā, meditatīvā ceļojumā. To veidojuši latviešu mūziķi Biruta Ozoliņa, Indriķis Veitners, Vigo Račevskis, Ernests Medenis un izcilais indiešu sitāras meistars Shree Subrata De.
No 5. februāra albums pieejams lielākajās mūzikas ierakstu tirdzniecības vietās un tiešsaistē. Svinīgā albuma atvēršana notiks 11. februārī plkst. 17.00 LNB Kores zālē.
Atbalstītāji: VKKF un LFK.
Klajā nāk Beatrises Reidzānes monogrāfija “Meža putnu kāzas “Latvju dainās””
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā izdotajā monogrāfijā Beatrise Reidzāne turpina pētījumus par latviešu tautasdziesmu semantiku. Darbs veltīts “Latvju dainu” tipā LD 2686 tēloto “meža putnu kāzās” iesaistīto 44 putnu un dzīvnieku semantikai.
“Laika ritējumā ugunskurs un pajumte pie tā nošķīra cilvēku no pārējiem meža vai stepes iemītniekiem – gan lidojošiem, gan rāpojošiem, gan uz četrām kājām skrejošiem. Tomēr putni un meža dzīvnieki joprojām palika saistībā ar cilvēka sadzīvi un vienu no šīs sadzīves aspektiem – personificēto putnu un dzīvnieku, t.i., meža putnu, tēlu izmantošanu cilvēku bērnus mācot dažādiem sadzīves un darba veidiem. Izvēlētā tēma kāzas ir ģimenes svētku veids, te katrs no precību pāra tiek iesaistīts apzinīgā vecumā, tāpēc patur rituālu atmiņā un spēj un vēlas nodot to tālāk, arī izmantojot procesa atveidei personificētu meža putnu kāzu tēlojumu,” tā autore.
Grāmatai ir trīs nodaļas, kur pirmajā analizēti tautasdziesmu tipa LD 2686 pieraksti – garā dziesma (pieraksti satur 7–32 strofas), aptverot gan strofu struktūru veidošanos, gan strofas saistījumu ar kāzu norises epizodi un darbojošamies tēliem. Otrajā nodaļā apskatīts darbojošamies tēlu biežums, to raksturojums un funkcijas kāzu procesā. Trešā nodaļa veltīta 232 īsajām dziesmām – četrrindēm, kas ir bērnu dziesmu apkaimes teksti, un kuros ar ģimenes izveidi – lūkošanos, kāzām un bērnu aprūpi nodarbojas arī LD 2686 neminēti putnu kāzu dalībnieki.
Tiek izdots zīns "Mākonis 2.0"
2024. gada 2. decembrī tika svinēta Latviešu folkloras krātuves (LFK) simtgade. Simt gadu garumā LFK ir vākti, apkopoti un pētīti dažādi kultūras mantojuma materiāli. Ieskatoties LFK vēstures sākumposmā, redzam, ka pirmais krātuves gads tika ieskandināts laikrakstā “Valdības Vēstnesis”. Savukārt otrās simtgades sākumu ievada zīns – neperiodisks izdevums, vienreizēja avīzes formāta publikācija – ar nosaukumu “Mākonis 2.0”. Šis izdevums vienlaikus gan atsaucas uz vēstures norisēm, gan ir šī laikmeta refleksija. Tā veidota, saglabājot avīzes tradicionālo sleju formātu, ar tādiem atvērumiem, kā “Atmiņu klade”, “Četrrinde”, “Lauka pētījumus” un citām. Papildus tam izdevums bagātināts ar dažādiem citiem materiāliem un pārsteiguma elementiem.
No vienas puses, “Mākonis 2.0” pārstāv avīzes formātu ar aktuālu saturu un vizuālajām iezīmēm. No otras puses, tas ir svinīga un radoša procesa rezultāts, kur satura veidošanā piedalījās LFK Simtgades svinībās klātesošie, tādējādi iemūžinot gan laiku, gan kopradīšanas procesu, kas turpinās arī pēc simtgades.
Šis izdevums ir arī pateicība tiem, kas devuši savu ieguldījumu krātuves darbībā un atbalstījuši tās attīstību. Īpaša pateicība Ivaram Šteinbergam par LFK veltīto dzejoli, kas 2. decembrī tika nolasīts Kārļa Vērdiņa balsī, kā arī visiem, kas arvien bijuši tuvi krātuves darbībai. Pateicība arī pašai Latviešu folkloras krātuvei par tās nozīmīgo ieguldījumu latviešu kultūras un vēstures saglabāšanā!
Aicinām ienirt “Mākonis 2.0” lasīšanā un izbaudīt tā daudzveidīgo saturu!
LFK līdzstrādnieks
Mūžības ceļos devies viens no čaklākajiem Latviešu folkloras krātuves līdzstrādniekiem, kultūrvēsturnieks, kultūrģeogrāfs un novadpētnieks Sigurds Rusmanis (7.04.1943. Rīga - 14.01.2025. Matīši), pēc profesijas fiziķis, bet sirdī liriķis. Mums bija tā laime satikties viņa pirmajā vadītajā ekskursijā Fizikāli enerģētiskā institūta kolēģiem pa Kurzemes baznīcām 1976. gadā. Tematiskas un rūpīgi sagatavotas viņa ekskursijas Latvijā un visā Baltijā sniedzās vairākos tūkstošos. Jau 1972. gadā viņš uzsācis krāt materiālus savai Latvijas pagastu kartotēkai, bez kuras vēlāk neiztika arī folkloristi, pētot dažādu pagastu kultūrvēsturi. Pirms katra sava ceļojuma un pētījuma viņš ieradies LFK izzināt teiku katalogu. Tas rosinājis arī viņu no satiktajiem cilvēkiem pierakstīt dzirdēto, no jauna atrasto un veidot savu kolekciju [LFK 2049], kurā gandrīz 40 gadu laikā savāktas 3428 folkloras vienības 25 aploksnēs, tie ir 3122 faili garamantas.lv. Rusmaņa krājuma pirmā vienība ir teika par Vella cepuri Priekulē, pēdējās ir dziesmas no Matīšiem, arī 35 pantu garā ziņģe par notikumiem vietējā kolhozā. Viņš arī devis daudzus vietvārdu izskaidrojumus, atšifrējis teikas no radioraidījuma "Tēvu laipa šai zemē", veicis izrakstus no reģionālajām avīzēm. Viņa zināšanas izmantojuši vairāki enciklopēdiski izdevumi. Dažas no grāmatām – "Kurzeme" (1993), "Zeme starp Rundāli un Tērveti"(2006), "Neiepazītā Latvija" (2006), "Pa vecajiem Latvijas ceļiem" (2012) u.c.
Mini mīklas, braucot Rīgas sabiedriskajā transportā!
No 2025. gada 6. janvāra visa gada garumā Rīgas sabiedriskajā transportā uz ekrāniem būs lasāmas tematiskas mīklu izlases. Akciju nodrošina LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar pašvaldības kapitālsabiedrību “Rīgas satiksme”.
Lai popularizētu latviešu tradicionālo kultūru, 2024. gada decembrī pašvaldības kapitālsabiedrības “Rīgas satiksme” sociālo tīklu kontos bija iespējams piedalīties aptaujā, kuru folkloras žanru pasažieri vēlētos redzēt uz ekrāniem nākamajā gadā. Izvēlē starp ticējumiem, sakāmvārdiem, mīklām un tautasdziesmām visvairāk dalībnieku nobalsoja par mīklām.
Lasīt vairāk...Izstādes par folkloras kustības vēsturi Latvijā
Aicinām apmeklēt divas LU LFMI pētnieku sagatavotas izstādes par folkloras kustības vēsturi Latvijā!
1) Klātienes izstāde “Trešā atmoda un folkloras kustība: spēki un notikumi” apskatāma LNB Draugu telpā līdz šā gada 1. martam. Tās kuratori ir Toms Ķencis un Aigars Lielbārdis, mākslinieks – Krišs Salmanis. Izstādē izcelti svarīgākie notikumi folkloras kustības vēsturē līdz 1990. gadam. Aplūkojams artefaktu stends no folkloras kustības dalībnieka, etnomuzikologa Valda Muktupāvela personīgā arhīva.
2) Virtuālajā izstādē “Folkloras kustība Latvijā” izveidots paplašināts folkloras kustības vēstures izklāsts trīs daļās. Pētnieku tekstos, folkloras kustības dalībnieku stāstītajā, fotogrāfijās, audio un video liecībās, laikmeta dokumentos un animētā kartē aptvertas dažādas tēmas: folkloras kustības pirmsākumi 20. gs. 70. gados, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja vide, 1978. gada koncerts un Daugavas svētki, folkloras ansambļu rašanās hronoloģija, kustības stila veidošanās, tautas instrumentu atdzimšana, kustības vizualitāte, institucionalizācija un skates, Aizputes salidojums, neformālās norises, folkloras avoti un izglītība, Valsts drošības komitejas ietekme, vērienīgā Krišjāņa Barona 150. jubilejas svinēšana, folkloras ansambļi Rietumos, starptautiskā folkloras festivālā “Baltica” norises un kustības dalībnieku iesaiste Dziesmotās revolūcijas politiskajos notikumos. Folkloras kustības notikumiem paralēli slīd ziņu lente ar tālaika notikumiem Latvijā un pasaulē.
Lasīt vairāk...Folkloras kustības vēstures pētījuma noslēguma seminārs
Piektdien, 27. decembrī plkst. 13.00–14.00 Zoom platformā notiks projekta “Folkloras kustība Latvijā: resursi, ideoloģijas un prakses” seminārs. Tas noslēgs trīs gadu ilgu pētījumu par latviešu folkloras kustības vēsturi 20. gs. 70.–80. gados – Padomju Savienības kontekstā līdz Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai. Pētnieki sniegs kopsavilkumu par projekta norisi, pavērsieniem, secinājumiem un turpmākajām iecerēm, kā arī izveidotajiem resursiem un zinātniskajiem un populārzinātniskajiem rezultātiem. Aicinām pievienoties!
Priekpilnus svētkus!
Latviešu folkloras krātuve un pārējie Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta ļaudis vēl priecīgus Ziemassvētkus, iedvesmu un veiksmi 2025. gadā! Pateicamies par kopā priecīgi pavadīto Latviešu folkloras krātuves 100. jubilejas gadu.
Garamantas.lv raidieraksta epizodē
Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv ieskaņojumi atklāj jaunās starptautiskās mūzikas kuratoru organizācijas “UFMC! Umbrella for Music Curators” un Brno radio “Ponava” (Čehijā) raidierakstu sēriju “ONe COMMENT”. Izlases veidotājs un ievada komentāra autors ir jauno mediju mākslinieks un skaņas pētnieks Andrejs Poikāns. Raidieraksts ar latviešu folkloras ierakstiem un teicēju stāstījumiem klausāms te: https://player.ufmc.eu/
Igauņu folkloras arhīvā
.jpg)
Latviešu folkloras krātuves pārstāvji šonedēļ īsā vizītē apmeklēja Igauņu folkloras arhīvu (Eesti Rahvaluule Arhiiv) Tartu. Folkloristiem bija iespēja iepazīties ar kaimiņu arhīva darba aktualitātēm, kā arī aplūkot pašreizējās izstādes Igaunijas Literatūras muzeja (Eesti Kirjandusmuuseum) ēkā – “Latviešu folkloras krātuvei – 100” (fotogrāfiju izlasi veidojis un komentējis Aigars Lielbārdis) un igauņu folkloras pētnieku bērnības rotaļlietu izstādi.
Paldies Igauņu folkloras arhīva vadītājam Risto Jervam (Risto Järv), arhivārei Olgai Ivaškevičai (Olga Ivaškevitš) un pārējiem Tartu kolēģiem par viesmīlību!
Lasīt vairāk...
