Minsteres “Mičotāju” atmiņu un fotogrāfiju vakars

Atskatoties uz 55 gadiem, kopš izveidots Minsteres Latviešu ģimnāzijas (MLĢ) iestudējums “Mičotāji”, aicinām uz atmiņu un fotogrāfiju vakaru par folkloru trimdā Latviešu Centra Minsterē bibliotēkā 2026. gada 10. martā plkst. 18.00.

Pēc pirmizrādes MLĢ 25 gadu jubilejā 1971. gada 13. februārī latviešu kāzu programma “Mičotāji” strauji izvērtās par ārkārtīgi veiksmīgu mūzikas un deju iestudējumu, piesaistot brīvās pasaules latviešu sabiedrības uzmanību un popularizējot MLĢ kā vietu, kur jauniešiem no visas pasaules iegūt latvisku izglītību. Laikā līdz 1975. gada 18. augustam “Mičotāji” piedzīvoja 36 izrādes un viesojās latviešu centros Eiropā, Austrālijā, ASV un Kanādā. Tas kļuva par pirmo iestudējumu, kas ar viesizrādēm apceļoja pasauli pie tautiešiem dažādos kontinentos, vēlāk uz šādu formātu iedvesmojot arī citas grupas.

Folkloristam Ojāram Ambainim – 100

Ojārs Ambainis (1926.23.02. – 1995.19.03.) nāk no ievērojamas grāmatnieku dzimtas – viņa tēvs Valdemārs Ambainis literāts, žurnālists, ierēdnis Finanšu ministrijā; tēva pusbrālis Vilis Austrums literatūrvēsturnieks, izcils bibliogrāfs. Ambaiņu saknes meklējamas Vietalvas Odzienas Īvānos, šobrīd šis māju puduris pieder Aiviekstes pagastam. Ojārs piedzima Alūksnē, kad tēvs tur vadīja laikrakstu “Malienas Ziņas”, bet jau pēc gada viņš kļuva par Torņakalna puiku. Pēc laimīgās bērnības tēva namā un Otrā pasaules kara viņš beidza Raiņa 8. vidusskolu un 1947. gadā iestājās LVU Filoloģijas fakultātē.

Studiju pēdējā kursā 1952. gadā viņu uzaicināja strādāt Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūtā (EFI) atbrīvotā Borisa Infantjeva vietā. Viens no pirmajiem darbiem bija piedalīties folkloras vākšanas ekspedīcijā, kuras dēļ Ojārs pat netika uz sava kursa izlaiduma balli. Viņam bija jāsteidzas uz Sēliju, kur jāsagaida palīgos studenti, paša nākamie kolēģi Rita Drīzule un Jānis Rozenbergs, jāmeklē un kā arī jākonsultē vietējie dzejnieki. No Aknīstes vidusskolas 300 audzēkņiem vismaz seši sevi par tādiem uzskatīja. Ambainim bija arī jāprot pareizi, atbilstoši laikam pierakstīt kādas teicējas biogrāfijas faktu, ka dēls ar ģimeni kopš 1941. gada “pārcēlies dzīvot uz Krasnojarskas apgabalu”.

Ar noslēguma pasākumu godināti LFK Simtgades talkas dalībnieki

18. februārī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve (LFK) lasītavā Latvijas Nacionālā bibliotēka 5. stāvā norisinājās LFK Simtgades talkas noslēguma pasākums, pulcējot aktīvākos talciniekus un brīvprātīgos manuskriptu šifrētājus.

Pasākumu atklāja un talciniekus uzrunāja Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākais eksperts Kaspars Zalāns, LU LFMI direktore Eva Eglāja-Kristsone, kā arī Latviešu folkloras krātuves vadītāja Digne Ūdre-Lielbārde. Runātāji uzsvēra brīvprātīgo ieguldījuma nozīmi latviešu folkloras mantojuma saglabāšanā un pieejamības veicināšanā digitālajā vidē.

In memoriam. Austris Grasis (1942–2026)

2026. gada 7. februāra rītā mūžībā devies folkloras pētnieks, valodnieks, pedagogs, mūziķis, tradīciju kopējs Austris Grasis.

Dzimis 1942. gada 1. jūnijā Rudbāržu pagastā. 1944. gadā, kad Austrim bija tikai divi gadi, viņa ģimene devās bēgļu gaitās un nokļuva Vācijā, kur pagāja Austra bērnība un tālākie gadi. 1962. gadā Grasis absolvēja Minsteres Latviešu ģimnāziju, vēlāk Minsteres Universitātē studēja mākslas vēsturi un arheoloģiju, Minhenes Universitātē Āfrikas etnoloģiju, Eiropas folkloru un etnogrāfiju. No 1964. gada Austris dzīvoja Zviedrijā, kur Upsalas Universitātē ieguva maģistra grādu filoloģijā un vēlāk pie Veltas Rūķes-Draviņas studēja baltu valodas Stokholmas Universitātes doktorantūrā, pētot latviešu un lietuviešu kāzu dziesmu terminoloģiju. No 1972. līdz 2007. gadam viņš pasniedza baltu valodas Bonnas Universitātē.

LFK Simtgades talkas noslēguma pasākums

Trešdien, 18. februārī, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē (LFK) norisināsies LFK Simtgades talkas noslēguma pasākums. Pasākums sāksies plkst. 17.30 LFK lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā.

Izstāde “Folkloras kustība un Trešā atmoda: Spēki un notikumi”

No 2026. gada 2. līdz 28. februārim Čiekurkalna filiālbibliotēkā būs apskatāma LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku veidota izstāde “Folkloras kustība un Trešā atmoda: Spēki un notikumi”.

Apmeklētājus gaida ar unikālām fotogrāfijām un spilgtiem citātiem ilustrēts stāsts par notikumiem, kas iezīmēja Latvijas folkloras kustības attīstību un noteica folkloras lomu Trešās atmodas ideālu veidošanā.

Izstāde aptver laiku no 1978. līdz 1990. gadam, vēstot par leģendāro muzikologa Arnolda Klotiņa referātu “Folkloras pēcpusdienā” 1978. gadā, Daugavas svētkiem Doles salā 1979. gadā, Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienas atzīmēšanu 1985. gadā, neaizmirstamo folkloras festivālu “Baltica ‘88” un citiem notikumiem.

Kārlis Straubergs Stokholmā

Profesors Kārlis Straubergs (14.06.1890. Džūkstē – 10.08.1962. Stokholmā) bija viens no apmēram pieciem tūkstošiem Latvijas bēgļu, kas Otrā pasaules kara izskaņā – 1944. un 1945. gadā – laivās šķērsoja Baltijas jūru, lai lūgtu patvērumu Zviedrijā. Klasiskais filologs un ražīgais folkloras pētnieks Kārlis Straubergs no 1929. gada līdz pat izceļošanai 1944. gada augustā bija Latviešu folkloras krātuves vadītājs, kā arī mācībspēks Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē. Baltijas bēgļu vidū bija izteikti daudz inteliģences pārstāvju. Mūkot no komunistiskā režīma, uz Rietumiem devās arī Strauberga amata brāļi – Igauņu folkloras arhīva izveidotājs un vadītājs Oskars Loritss (Oskar Loorits), kurš pētniecisko darbību turpināja Zviedrijā, Upsalā, un Lietuviešu folkloras arhīva vadītājs Jons Balis (Jonas Balys), kura karjera turpmāk attīstījās ASV.

Kas zināms par Kārļa Strauberga profesionālajām gaitām Zviedrijā? Ar šo Skandināvijas zemi un tās zinātniekiem Straubergs bija iedibinājis sakarus jau starpkaru periodā. Vēstuļu sarakste viņu saistīja ar slaveno zviedru etnologu, Ziemeļu muzeja pētnieku un Stokholmas Universitātes profesoru Sigurdu Eriksonu (Sigurd Erixon). Kādreizējais Eriksona students, jaunais etnologs Dags Trocigs (Dag Trotzig) no 1938. līdz 1940. gadam bija Strauberga kolēģis Latvijas Universitātē, kur viņš docēja vairākus etnogrāfijas – materiālās kultūras kursus. 1939. gada vasarā Kārlis Straubergs bija Latvijas delegācijā, kā tautas kultūras eksperts uz III Starptautisko deju kongresu Stokholmā pavadīdams latviešu dejotājus un muzikantus no Rucavas un Alsungas.

Seminārs par folkloras izdevumiem trimdā

Aicinām uz semināru “Kādēļ trimdā tapa folkloras izdevumi?”, kas notiks 29. janvārī plkst. 18.00 muzejā “Latvieši pasaulē” (Rīgā, Dzirnavu ielā 84). Šis būs jau trešais seminārs ciklā “Latviešu folkloristika trimdā”. Vakaru ievadīs latviešu grāmatniecības vēstures pētnieka Dr. philol. Viestura Zandera priekšlasījums, kam sekos sarunas saviesīgā gaisotnē.

Līdzīgi kā pirms Latvijas valsts nodibināšanas, pēc Otrā pasaules kara latviešu folkloras teksti, folklorai veltītas apceres un pētījumi tika publicēti arī ārpus Latvijas. Tāpat kā iepriekšējos latviešu grāmatniecības periodos, arī trimdā šajā jomā dominēja privātā iniciatīva. Lekcija iepazīstinās ar folkloras publikāciju autoru (sastādītāju) un izdevēju loku, atsevišķu izdevumu tapšanas motivāciju, kā arī to potenciālo pircēju un lasītāju auditoriju. Īpaši izceļams ar vairāku izcilu latviešu humanitāro zinātņu pētnieku līdzdalību tapušais latviešu tautasdziesmu izdevums, ko 12 sējumos laidis klajā apgāds “Imanta” Kopenhāgenā (1952–1956). Vērtēsim, kāds trimdas grāmatniecībā bija atkārtoto un no jauna sagatavoto publikāciju īpatsvars folkloras izdevumu klāstā. Skaidrosim, vai pastāvēja saikne starp folkloras izdevumiem Latvijā un tiem, kas iznāca ārpus tās.

Lai priecīgi svētki!

Laiks, laikmets un laikapstākļi mainās, bet svētki paliek. Latviešu folkloras krātuves un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta ļaudis vēl priecīgus Ziemassvētkus un iedvesmu, veiksmi 2026. gadā!

Attēls izmantots LU LFMI apgāda grāmatas “Perspektīvas. Sievietes Latvijas kultūrā un sabiedrībā 1870–1940” vāka noformējumā. Avots: LNA KFFDA, F1–10–16385.

Beatrisei Reidzānei piešķir mūža stipendiju

LU LFMI ilggadējā pētniece Dr. habil. philol., valsts emeritētā zinātniece Beatrise Reidzāne ir saņēmusi Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju par izciliem nopelniem kultūras un zinātnes attīstībā. Šī ir augsta atzinība par ilggadēju darbu un ieguldījumu Latvijas kultūras telpā. Lepojamies!

Valsts kultūrkapitāla fonds piešķir mūža stipendiju izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem par mūža ieguldījumu kultūras un mākslas attīstībā. Mūža stipendija katru mēnesi tiek maksāta papildus pensijai un citiem ienākumiem un netiek aplikta ar nodokļiem. Stipendija tiek piešķirta konkursa kārtībā, ko izsludina vienu reizi gadā. Balstoties uz VKKF nozares ekspertu komisijas atzinumu, lēmumu par mūža stipendijas piešķiršanu pieņem VKKF padome, izskatot katra pretendenta lietu individuāli.

Latvijas etnogrāfisko ansambļu repertuārs skatāms LFK Youtube kanālā

Laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam Latvijas folkloras krātuve sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas skaņu ierakstu studiju ieskaņoja Latvijas etnogrāfiskos ansambļus (proj. vad. Aigars Lielbārdis). Līdzās audio ierakstiem notika arī foto un video dokumentēšana. Audio ieraksti un foto liecības ir pieejamas Latviešu folkloras krātuves kolekcijā “Etnogrāfisko ansambļu ieraksti” (Nr. 2235) platformā garamantas.lv, ietverot 24 dziedātāju kopu repertuāru no dažādām Kurzemes un Latgales vietām.

Journal of Baltic Studies (JBS) publicē Aigara Lielbārža pētījumu

Raksts “Latvian folkloristics in the early years of the Soviet occupation and the case of Andrejs Kurcijs” (Latviešu folkloristika pirmajos padomju okupācijas gados un Andreja Kurcija gadījums) ir veltīts latviešu folkloristikai un Latviešu folkloras krātuves (padomju periodā – Folkloras institūts, Folkloras sektors) darbības atsegumam pirmajos pēckara gados. Līdz ar padomju okupāciju un politiskā režīma maiņu arī latviešu folkloristikā tika ieviesti padomju zinātnes principi. Šķiru cīņa un dialektiskais materiālisms kļuva par vienīgo un oficiāli atzīto pieeju latviešu folkloras pētniecībā ilgus gadus.

Ginta Pērle-Sīle ieguvusi zinātnes doktora grādu

2025. gada 25. novembrī LU Humanitāro zinātņu fakultātē LU LFMI pētniece Ginta Pērle-Sīle aizstāvēja promocijas darbu "Frīdriha Daniela Vāra (Wahr, 1749–1827) dzīve un darbība kultūrvēsturiskos kontekstos", iegūstot zinātnes doktora grādu (Ph. D.) humanitārajās un mākslas zinātnēs.

Promocijas darba "Frīdriha Daniela Vāra (Wahr, 1749–1827) dzīve un darbība kultūrvēsturiskos kontekstos" ietvaros analizēts apgaismības ideju pārstāvja Palsmanes un Aumeisteru mācītāja devums latviešu kultūrvēsturē, īpašu uzmanību pievēršot viņa sakrātajam pirmajam latviešu klasisko tautasdziesmu izdevumam “Palcmariešu dziesmu krājums” (1808). Šis krājums skatīts kā posms latviešu folkloristikas vēsturē: tajā adaptētas Rietumeiropā aktuālās idejas un folkloras dokumentēšanas prakses, bet vienlaikus tas ir paraugs un avots vēlāk tapušajiem tautasdziesmu izdevumiem.

Saņemti Siguldas pilsētas vidusskolas skolēnu vāktie ticējumi

10. novembrī Latviešu folkloras krātuve saņēma Siguldas pilsētas vidusskolas skolēnu folkloras vākumu. Tajā apkopoti vairāki simti dažādu ticējumu, kurus zina un ievēro Siguldā un tās apkārtnē dzīvojošie. Pateicamies čaklajiem vācējiem un jo īpaši viņu pamudinātājai latviešu valodas un literatūras skolotājai Ilzei Kisilai.

Savāktās folkloras vienības papildinās Latviešu folkloras krātuves krājumu, tā fiksējot mūsdienās aktuālos ticējumus un ļaus pētniekiem sekot izmaiņām tradīcijās.

Žurnāls “Labietis” un tā dievi

LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieku grupa sadarbībā ar muzeju “Latvieši pasaulē” turpina semināru ciklu “Latviešu folkloristika trimdā”. Uz otro semināru ““Labieša” dievi” aicinām 13. novembrī plkst. 18.00 muzeja telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 84.

“Labietis” ir latviešu dievturu kustības nozīmīgākais žurnāls, kura pirmsākumi ir Latvijā 20. gadsimta 30. gados. Pēc Otrā pasaules kara žurnāla satura veidošanas principi tika pārnesti arī uz trimdu Zviedrijā (1946–1947) un ASV (kopš 1955. gada), tur tā tematisko loku papildinot ar trimdas dievturu un labvēļu aktivitāšu atainojumu, pārpublicējumiem no starpkaru perioda “Labieša” un jauniem dievturīgiem pētījumiem.

• «
• 1
• 2
• 3
• 4
• 5
• 6
• 7
• 8
• 9
• 10
• »