LFK vasarā
Vasaras mēnešos – jūlijā un augustā – Latviešu folkloras krātuves lasītava būs slēgta.
Ja plānojat veikt pētniecisko darbu šajā laikā, aicinām savlaicīgi pieteikties, rakstot uz e-pasta adresi: lfk@lulfmi.lv.
LFK digitālais arhīvs: garamantas.lv
Novēlam saulainu un siltu vasaras atpūtu!
16. zinātniskā ekspedīcija Talsu rajonā. Zvejnieku deja. Almas Ancelānes memoriālais fonds.
Senioru tikšanās Trapenē
Jūnija vidū (14.06.) aizritējusi pirmā pētnieku un senioru tikšanās Trapenē projekta “Vidzemes nemateriālais kultūras mantojums satiek seniorus ilgstošās aprūpes centros” ietvaros. Tās laikā SAC “Trapenes” iedzīvotāji, darbinieki un pētnieki kopīgiem spēkiem izzināja Vidzemē savākto folkloras un autobiogrāfisko materiālu, kā arī to iedzīvināja, rosoties kopīgās darbnīcās. Tikšanās noslēgumā, pateicoties sociālās darbinieces Ineses Krievupes iniciatīvai, pētniekiem bija iespēja uzzināt vairāk arī par vērtīgiem iestādē glabātu un dokumentētu atmiņu stāstiem. Paldies SAC “Trapenes” vadībai un darbiniekiem par silto uzņemšanu un jēgpilni pavadīto laiku! Nākamā pētnieku un senioru tikšanās paredzēta 14. jūlijā Gatartas senioru ilgstošās aprūpes iestādē.
Iznācis Aigara Lielbārža sastādīts pētnieciskā žurnāla Incantatio numurs
Incantatio ir buramvārdu tematikai veltīts pētniecisks žurnāls, kas iznāk reizi gadā kopš 2011. gada. Žurnālu izdod ISFNR (The International Society for Folk Narrative Research) buramvārdu un vārdošanas pētnieku komiteja (Committee on Charms, Charmers and Charming) sadarbībā ar Igaunijas Literatūras muzeju, galvenā redaktore Mare Koiva.
A. Lielbārža sastādītais numurs lielā mērā balstās konferences “Kanoniskais un nekanoniskais buramvārdu tekstos un praksēs” (The Canonical and Non-Canonical in Charming Texts and Practices) tematikā. Konferenci organizēja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu Folkloras krātuve un ISFNR buramvārdu un vārdošanas pētnieku komiteja Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgā 2022. gadā. Konferences mērķis bija atklāt kanoniskās un nekanoniskās vērtības un aspektus buramvārdu tekstos un praksēs caur personīgām, sociālām, reliģiskām, politiskām un pat ekonomiskām saitēm un kontekstiem, jo dažādos laikos un dažādās sabiedrībās un kultūrās līdzās zinātnes un reliģijas kanonos balstītiem tekstiem un praksēm ir pastāvējušas oficiāli neapstiprinātas, neatzītas, taču plaši praktizētas tradīcijas.
Lasīt vairāk...Grāmatu atvēršana LFK
Gaismu ieraudzījis Inetas Stadgales dzejas un dzejprozas krājums Gaismēnai austote (Gaismiņai austot). Krājuma teksti rakstīti autores dzimtajā Rucavas izloksnē. Autore atspoguļojusi bērnības takas un atmiņas Rucavā un Papē, izmantojot izloksnes īpatnības šodienīgas literatūras veidošanā, parādot, ka šodien kultūras mantojumā var nodot ne tikai pērnā gadsimta teicēju tekstus, bet arī radīt oriģinālliteratūru. Šajā aspektā krājuma teksti ir inovatīvi, tos papildina kultūrvēsturiskas skices un atmiņas, izmantoto vārdu skaidrojumi. Grāmata tapusi ar VKKF atbalstu, projektu realizējis “Sabiedrības attīstības centrs”.
Turklāt, kopš Rucavas pagasta Papes “Vītolniekos” ik gadus Saules griežu vakarā svin Jāņus, ir dziedāts visas nakts garumā. Šogad, priekšjāņu laikā Rucavas tradīciju klubs ar VKKF, Kurzemes plānošanas reģiona un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja atbalstu izdevis Jāņu dziesmas un rotaļas. Šis ir atkārtots izdevums Jāņu dziesmu apkopojumam no Rucavas krājumiem un dažādu fokloras kopu pūra. Dziesmas papildinātas ar notīm un sakārtotas Saulgriežu vakara norises kārtībā. Izdevums papildināts arī ar rotaļām. Kabatas formāta dziesmu grāmatiņa būs noderīga līgotājiem “Vītolniekos” vai jebkur citur katru Jāņu vakaru līdz pat rīta saulei.
Lasīt vairāk...Arta Krūze piedalās NEFK2025
No 11. līdz 14. jūnijam Turku, Somijā notiek 36. Starptautiskā Ziemeļvalstu etnoloģijas un folkloras konference NEFK2025 “Nordic 2.0 and beyond”.
Tajā piedalās arī LU LFMI zinātniskā asistente Arta Krūze ar priekšlasījumu “The Uneasy Cultural Heritage – Folk Songs About Alcoholism” (“Nevienkāršais kultūras mantojums – tautasdziesmas par alkoholismu”).
Konferencē piedalās vairāk nekā 400 etnologu un folkloristu, lai kopā diskutētu par identitātes, arhīvu, muzeju un mākslas lomu nemateriālā mantojuma interpretācijā.
Lasīt vairāk...Projekts “Vidzemes nemateriālais kultūras mantojums satiek seniorus ilgstošās aprūpes centros”
Ar prieku ziņojam, ka Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas „Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” projektu konkursā projekts “Vidzemes nemateriālais kultūras mantojums satiek seniorus ilgstošās aprūpes centros” ieguvis atbalstu!
Tā īstenošanas laikā tiks apmeklēti astoņi Vidzemes senioru ilgstošās aprūpes centri, kuros nemateriālā kultūras mantojuma pētnieki kopā ar centru iedzīvotājiem izzinās Vidzemes folkloras un autobiogrāfiskos materiālus, kā arī praktiski rosīsies kopīgās atmiņu dokumentēšanas darbnīcās. Turpmākie mēneši projekta komandai aizritēs darbīgi: izzinot Latviešu folkloras krātuvē esošos Vidzemes reģionu materiālus, gatavojot senioriem saistošas prezentācijas un dodoties izbraukumos, lai kopīgi iedzīvinātu Vidzemes nemateriālo kultūras mantojumu gan klausoties, gan pašiem dalībniekiem stāstot un dokumentējot savas atmiņas.
Lasīt vairāk...LFK viesojies fotožurnālists un mākslinieks Kristians Velčiks
LU LFMI Latviešu folkloras krātuvē viesojies fotožurnālists un mākslinieks Kristians Velčiks (Christian Velcich) no Itālijas. Velčiks uzturas Latvijā kā ISSP Rīga mākslinieku rezidences dalībnieks.
Rezidences ietvaros viņš īstenos mākslas projektu, kas saistīts ar dabas un mitoloģijas atainojumu latviešu tautasdziesmās un tradīciju saikni ar latvisko identitāti mūsdienās. Viesošanās laikā Latviešu folkloras krātuvē, mākslinieks fotodokumentēja arī Krišjāņa Barona Dainu skapi.
Vairāk par viņa darbiem: https://christianvelcich.com/
Ukraiņu kāzu dziesmas LFK lasītavā
Latviešu folkloras krātuves lasītava ir ieguvusi vērtīgu papildinājumu ukraiņu folkloras plauktam. Martā folkloras krātuvi apciemoja bandūriste Darja Leleko. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā viņa dzīvo Latvijā, turpina muzicēt, sadarbojas ar vietējiem mūziķiem un vada nodarbības Ukrainas mājā Latvijā. Darja nāk no Ukrainas dienvidiem un īpaši interesējas par sava reģiona tautas mūziku. Viņas skolotāja Hersonas etnogrāfa Viktora Kisiļa kolekcija glabājās Hersonas apgabala bibliotēkā, kas tika iznīcināta, taču par laimi bibliotēkas darbiniekiem izdevās digitalizēt nelielu daļu no viņa mūzikas kolekcijas un tā ir arī Darjas rīcībā. Latviešu folkloras krātuvei Darja uzdāvināja Marijas Pilipčakas (Марія Пилипчак) dažādu Ukrainas apgabalu kāzu dziesmu izdevumu divos sējumos (2014, 2020). Marija Pilipčaka ir folkloras pētniece, kas Ukrainā ierakstījusi vairāk nekā 5000 dziesmu, kas jau izdotas vairākās grāmatās, kā arī vada Kijivas bērnu folkloras ansambli “Цвітень”. Viņas sastādītais kāzu dziesmu izdevums aicina iepazīt gan dziesmu transkripcijas, gan ierakstu vēsturi, kāzu norisi un bagātīgu kāzu tērpu fotogrāfiju krājumu.
Lasīt vairāk...Seminārs "Trimdas studijas"
Aicinām uz semināru “Trimdas studijas” piektdien, 9. maijā, plkst. 15.00. Trimdas studijas ir starpdisciplinārs akadēmisks virziens, kas pēta trimdas – piespiedu vai brīvprātīgas indivīdu vai grupu pārvietošanās no dzimtās zemes – pieredzi, kultūru un identitāti. Tās ir cieši saistītas ar migrācijas studijām, diasporas studijām, bēgļu studijām un postkoloniālo teoriju. Semināra pirmajā daļā sniegsim vispārīgu ieskatu trimdas studiju pētniecības virzienos, tēmās un terminoloģijas jautājumos. Savukārt otro daļu veltīsim sarunām, domu apmaiņai un kopīgai pētījumu apspriešanai. Gatavojoties semināram, aicinām izlasīt divus trimdas studijās balstītus rakstus:
Lasīt vairāk...Atbalstām “Tautumeitas” un pētām Eirovīziju
Šogad latviešu Eirovīzijas dziesmu konkurss izskan etniskās kultūras zīmē. Starptautiskajā konkursā Bāzelē Latviju pārstāvēs etnopopa grupa “Tautumeitas”, kuru priekšnesums veidots ar profesionālām zināšanām par latviešu tradicionālo kultūru. Taču vietējā konkursā vēl četrās dziesmās bija kāds skaidri nolasāms tradicionālās kultūras elements – kokle, tautastērpi un tautasdziesmu refrēni “līgo” un “ramtai”. Uz šī etniskā viļņa esot sapratām, ka ir īstais laiks apkopot, cik daudz un kādas atsauces uz folkloru latviešu Eirovīzijas dziesmās bijušas arī agrākos gados. Latviešu folkloras krātuves (LFK) brīvprātīgā grupa secināja, ka kopš 2001. gada vairāk nekā 40 dziesmās ir redzami vai dzirdami etniski motīvi no pavisam tieša veltījuma latviešu tradicionālajai kultūrai līdz stilizācijām un vispārīgām atsaucēm, tostarp uz citu tautu (skotu, īru, spāņu, amerikāņu) kultūru un vispārinātu etniskumu vai orientālismu. LFK īssarakstā nokļuva 15 dziesmas, kurās atsauces uz latviešu un lībiešu folkloru bija pavisam tiešas. Aicinām arī jūs paskatīties uz latviešu folkloru caur šo popkultūras filtru!
Lasīt vairāk...Izveidota etnogrāfiski dokumentāla filma “Latgales zelta pods”
24. un 25. aprīlī Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē un Lūznavas muižā “Latgales podnieku dienās 2025” tika izrādīta Aigara Lielbārža veidotā etnogrāfiski dokumentālā filma “Latgales zelta pods” (2024), kas veltīta Latgales podniecības vēsturei un spilgtām personībām mūsdienās. Tajā vēstīts Latgales podnieku dzimtām – Ušpeļiem, Čerņavskiem, Voguliem, kā arī atklāti Latgales keramiķu un podnieku kopas “Pūdnīku skūla” aizsākumi un darbības principi tās dibinātāja podnieka Evalda Vasilevska stāstījumā. Tāpat filma iepazīstina ar Latgales podniecības īpatnībām, māla rakšanu, trauku veidošanas paņēmieniem, krāsu lietojumu un apdedzināšanas tehnikām pagātnē un mūsdienās. Filmā redzami gan Latgales podnieki – Raivo Andersons, Jāzeps Caics, Jāzeps Čerņavskis, Jolanta un Valdis Dundenieki, Pēteris Gailums, Andris Ušpelis, Antons Ušpelis, Vēsma un Aivars Ušpeļi, Viktors Ušpelis, Evaldas Vasilevskis, Staņislavs Viļums, Voldemārs, Jānis un Māris Voguli u.c., gan mākslas zinātnieki, vēsturnieki un pedagogi –Evija Vasilevska, Imants Klīdzējs, Silva Linarte un Ingrīda Burāne.
Lasīt vairāk...LTV tiks rādīta LU LFMI veidotā dokumentālā filma “Miljons tautasdziesmu”.
Aicinām noskatīties! 3. maijā plkst. 17.30 LTV1 pirmizrādi piedzīvos LU LFMI veidotā dokumentālā filma “Miljons tautasdziesmu”. Filma tapa 2024. gadā, atzīmējot akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” izdošanas noslēgumu. Tas ir audiovizuāls vēstījums par ilglaicīgākā un apjomīgākā latviešu folkloras izdevuma – “Latviešu tautasdziesmas” – tapšanu vairāk nekā 70 gadu garumā. Ko nozīmē “rakstīt tautasdziesmas”? Kāds ir tautasdziesmu ceļš no pierakstīšanas brīža līdz grāmatai? Kādi ideoloģiski un finansiāli izaicinājumi pārvarēti sējumu tapšanas gaitā? Stāstu ilustrējot ar arhīvu materiāliem un skatiem no ikdienas darba, par dzīvi ar tautasdziesmām filmā stāstīs sējumu sastādītāji.
Lasīt vairāk...Karš, kultūras mantojums un augstākā izglītība
Aicinām pievienoties Data4UA noslēguma pasākumam “Karš, kultūras mantojums un augstākā izglītība” 29. aprīlī plkst. 11.00 Zoom platformā. Projekta “Data4UA. Kapacitātes stiprināšana datos balstītai kultūras mantojuma pārvaldībai Ukrainā” izskaņā atskatīsimies uz paveikto un iepazīsimies ar projekta partneru nākotnes plāniem. Norises valoda – angļu.
Programmā paredzēta Gēteborgas Universitātes asociētā profesora Džonatana Vestina (Jonathan Westin) un profesora Gunnara Almevika (Gunnar Almevik) lekcija “Svētās Sofijas katedrāles uzraksti: līdzdalīgas un uz pētījumiem balstītas pieejas datu vākšanai kara laikā” (“Saint Sophia’s Inscriptions: Participatory and research grounded approaches to data collection during war”). Latvijas Universitātes asociētā profesore Sanita Reinsone, kā arī NVO #ScienceForUkraine iniciatore, runās par starptautiskās sadarbības un aktīva atbalsta nozīmīgo lomu Ukrainas kultūras mantojuma aizsardzībā, pētniecības uzturēšanā un profesionālo kopienu stiprināšanā kara apstākļos. Tāpat būs iespēja dzirdēt arī projekta partneru pieredzi – Space4CC, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta, Ļubļanas Universitātes un Ļvivas Politehniskās Nacionālās universitātes pārstāvju stāstījumā.
Lasīt vairāk...Krišjāņa Barona konference 2025
“Analogi vēži digitālās kulītēs(1): vēsturiskie folkloras tekstu korpusi mūsdienu skatījumā”
LU LFMI Latviešu folkloras krātuve un LU Humanitāro zinātņu fakultāte aicina pieteikt referātus ikgadējai Krišjāņa Barona zinātniskajai konferencei, kas norisināsies 2025. gada 31. oktobrī. Šoreiz rosinām pārvērtēt vēsturiskos (19. gs. – 20. gs. pirmā puse) folkloras tekstu korpusus. Aicinām pētniekus atskatīties uz to tapšanu, izvērtējot sarežģīto kultūrvēsturisko kontekstu, individuālu krājēju un pētnieku nozīmi šajā procesā un to pēctecību. Ar šo pasākumu godināsim vairākas nozīmīgas gadskārtas: Krišjāņa Barona 190. dzimšanas dienu, Latvju dainu izdošanas noslēguma 110. gadadienu un 100 gadus kopš Pētera Šmita sastādīto Latviešu pasaku un teiku iznākšanas sākuma.
Lasīt vairāk...Sandis Laime saņems Friča Brīvzemnieka balvu folkloristikā
3. aprīlī notiks Latvijas Zinātņu akadēmijas pavasara pilnsapulce, kuras laikā tradicionāli pasniedz LZA balvas.
Priecājamies vēstīt, ka LU LFMI vadošajam pētniekam Sandim Laimem tika pasniegta Friča Brīvzemnieka balva folkloristikā par grāmatu "Latviešu teiku tipu un motīvu rādītājs: Raganas. Latvian Legend Type and Motif Index: Witches" (Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2024).
Vairāk: šeit.
