Latviešu folkloras krātuves 100. jubilejas svinības
2. decembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē tika svinēta Latviešu folkloras krātuves simtgade, kā arī digitālā arhīva garamantas.lv desmitā jubileja.
Pasākumā krātuvi sveica Vaira Vīķe-Freiberga, Latvijas Valsts prezidente (1999–2007), tautasdziesmu pētniece un Latviešu folkloras krātuves 100. jubilejas goda patronese, Anda Čakša, Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre, Agnese Lāce, Latvijas Republikas kultūras ministre, Dagnija Baltiņa, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore un daudzi citi viesi.
Lasīt vairāk...Publiskoti YouTube atskaņošanas saraksti “LFK iesaka”
Latviešu folkloras krātuves YouTube kanālā publiskoti atskaņošanas saraksti ar latviešu populāro mūziku, kurā dzirdamas folkloras atsauces un avoti.
Atskaņošanas saraksti sakārtoti pa desmtgadēm, sākot ar 20. gs. 60.–70. gadiem. Aicinām klausīties un svinēt Latviešu folkloras krātuves simtgadi!
Papildinājumus sarakstiem var iesniegt šeit.
Latviešu folkloras krātuves 100. jubileja
Latviešu folkloras krātuvei aprit 100. gadskārta! Tieši pirms gadu simta – 1924. gada 2. decembrī – Latvijas Republikas laikrakstā “Valdības Vēstnesis” publicēti Noteikumi par Latviešu folkloras krātuvi, kuros pamatota nepieciešamība pēc centralizēta tradīciju arhīva Latvijā. Krātuves mērķi ir vākt, arhivēt, publicēt, pētīt un darīt pieejamus folkloras materiālus – visus tautas garamantu žanrus no visas Latvijas. Jaunā iestāde dibināta pie Izglītības ministrijas Pieminekļu valdes, un tās ieceres autore ir folkloriste un latviešu valodas skolotāja Anna Bērzkalne (1891–1956). Krātuves darbu uzrauga ministrijas apstiprināta kolēģija. Kopā ar dibinātāju un pirmo Latviešu folkloras krātuves pārzini cand. phil. Annu Bērzkalni kolēģijā ir profesors Jānis Endzelīns – kolēģijas priekšsēdētājs, profesors Pēteris Šmits, docents Ludis Bērziņš un docents Jānis Kauliņš.
Lasīt vairāk...Emeritētie zinātnieki Beatrise Reidzāne un Arnolds Laimonis Klotiņš saņem diplomus
28. novembrī, plkst. 13.00 Latvijas Zinātņu akadēmijas Portretu zālē notiks diplomu pasniegšana 2024. gadā valsts emeritētā zinātnieka statusu saņēmušajiem zinātniekiem.
Vairāk pieejams šeit.
Foto (c) Jānis Brencis
Gatis Ozoliņš un Sanita Reinsone konferencē "Akti. Fakti. Artefakti"
21. un 22. novembrī norisināsies Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja organizētā konference "Akti. Fakti. Artefakti". Tajā ar priekšlasījumu "Aizmiršana vs atcerēšanās" piedalīsies LU LFMI vadošais pētnieks Gatis Ozoliņš, savukārt diskusijā "Muzejs digitālajā laikmetā" LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone.
Konference notiks LNRMM kultūrtelpā “Tintnīca”, Pulka ielā 8, Rīgā, bet tās tiešraidi varēs vērot muzeja mājaslapā rmm.lv, kā arī LNRMM lapā sociālā tīmekļa vietnēs Facebook un Youtube, kur būs iespējams uzdot jautājumus referentiem un iesaistīties diskusijās.
Vairāk: https://rmm.lv/akti-fakti-artefakti/
Tradīciju arhīvu konference Rīgā
Oktobra izskaņā – no 29. līdz 31. oktobrim – Rīgā notika starptautiska zinātniska konference “Tradicionālās kultūras arhīvi: 100 + 10” (“Archives of Traditional Culture: 100 + 10”). Ierastās Barondienas vietā šogad, 100. jubilejas gadā, Latviešu folkloras krātuve pulcēja vienkopus kā pašmāju, tā citzemju zinātniekus, lai dalītos zināšanās un kopīgi diskutētu par tradīciju arhīvu pagātni un nākotni. Konferencē piedalījās atmiņas institūciju speciālisti, folkloristi un citu humanitāro un sociālo zinātņu nozaru pētnieki. Pārstāvētās valstis: ASV, Čehija, Igaunija, Īrija, Kanāda, Kolumbija, Ķīna, Latvija, Lietuva, Polija, Portugāle, Somija, Spānija, Ukraina, Lielbritānija un Vācija. Konference rīkota sadarbībā ar Starptautiskās Etnoloģijas un folkloras biedrības (Société Internationale d´Ethnologie et de Folklore, SIEF) Arhīvu darba grupu un Kultūras mantojuma un īpašuma darba grupu, kā arī Rīgas domi.
Lasīt vairāk...Izstāde par Trešo atmodu un folkloras kustību
Līdz nākamā gada martam LNB Draugu telpā (1. stāvā) apskatāma LU LFMI pētnieku sagatavotā izstāde “Folkloras kustība un Trešā atmoda: Spēki un notikumi”. Apmeklētājus gaida gan unikālas fotogrāfijas no Latviešu folkloras krātuves un citiem arhīviem, gan ar spilgtiem citātiem ilustrēts stāsts par laikmeta norisēm, gan ekspozīcija ar mūsu kolēģa, folkloras kustības aktīvista un nozīmīgu autentiska stila muzicēšanas ansambļu dalībnieka Valža Muktupāvela artefaktiem – materiālām liecībām un dokumentiem no laika, kad folklora kļuva par vienu no Atmodas dzinējspēkiem.
Iznācis akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” pēdējais – 13. sējums “Dzīve tautās. Mūža vakars. Bēres”
Iznācis akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” (turpmāk – Ltdz) 13. sējums “Dzīve tautās. Mūža vakars. Bēres”, noslēdzot vienu no vērienīgākajiem projektiem latviešu folkloras publicēšanas un latviešu grāmatniecības vēsturē vispār.
Ltdz 13. sējums tematiski veidojas divdaļīgs. Pirmā daļa atspoguļo dzīvi laulībā, apcerot dažādus, arī mūsdienās aktuālus aspektus no saticīgām un mīlestības pilnām attiecībām līdz vardarbībai un alkohola postam, attiecības pēc kāzām ar vīra un sievas radiem, kā arī dzīvi vecumā. Sējuma otrajā daļā dziesmas izseko ļaužu priekšstatiem par slimībām, nāvi, atspoguļo bēru rituālu – pēdējos lielos godus cilvēka mūžā. Aicinām iepazīties 45 101 interesantu tekstu no šī sējuma!
Lasīt vairāk...LU LFMI pētnieki saņems MK Atzinības rakstus
Valdības sēdē 29. oktobrī pieņemts lēmums piešķirt Ministru kabineta apbalvojumus un MK Atzinības rakstus vairākām kultūras nozares personībām un organizācijām, novērtējot ieguldījumu demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts attīstībā, nozīmīgu darbību saimnieciskajā vai sabiedriskajā jomā vai nopelnus citās valstij nozīmīgās darbības jomās. Ļoti priecājamies un lepojamies, ka starp MK Atzinības rakstu saņēmējiem arī LU LFMI vadošie pētnieki:
– Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, Latviešu folkloras krātuves vadītāja, filoloģijas doktore Rita Grīnvalde – par nozīmīgu veikumu Latviešu folkloras krātuves attīstībā un ieguldījumu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā;
Lasīt vairāk...LU LFMI pētnieki Baltijas un Ziemeļvalstu etnomuzikologu konferencē
8.–10. oktobrī Helsinkos notika Baltijas un Ziemeļvalstu etnomuzikologu konference. To rīkoja Somijas etnomuzikoloģijas biedrība, atzīmējot savu 50. pastāvēšanas gadu, un tās mērķis bija reģiona etnomuzikologu tīkla veidošana Starptautiskās Mūzikas un dejas tradīciju padomes (ICTMD) ietvarā.
LU LFMI pētnieki Valdis Muktupāvels un Ieva Vīvere kopā ar Igaunijas etnomuzikoloģēm Taivi Sergu (Taive Särg), Janiku Orasu (Janika Oras) un Žannu Pertlasu (Žanna Pärtlas) konferencei pieteica tēmu par etnomuzikologu un viņu tīklošanās lomu Igaunijas un Latvijas folkloras kustībās. Taives Sergas referāts bija par igauņu regilaul (jeb rūnu dziesmu, tradicionālo rečitatīvu) atdzimšanu 20. gs. 60.–80. gados un pētnieku, komponistu, dziedātāju lomu tajā. Ievas Vīveres referāts bija veltīts tīklu pieejas attīstībai un folkloras draugu kopas “Skandinieki” tīkla analīzei, īpaši folkloras kustības atspoguļojumam latviešu presē Rietumos. Valdis Muktupāvels iepazīstināja ar autoetnogrāfiska pētījuma rezultātiem par seno tautas instrumentu atdzimšanu, kas noritēja pēc atšķirīgiem principiem, ja salīdzina ar tautas instrumentu modernizācijas procesu. Janika Orasa analizēja etnomuzikologu lomu setu tradicionālās daudzbalsības stila saglabāšanā sadarbībā ar setu dziedātāju grupām.
Lasīt vairāk...Klajā nāk pirmais izdevums sērijā “Latviešu teiku tipu un motīvu rādītājs”
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds klajā laidis pirmo “Latviešu teiku tipu un motīvu rādītāja” sējumu, kas sniedz pārskatu par Latviešu folkloras krātuvē glabātajiem folkloras avotiem, kas saistīti ar raganām. Izdevuma autors ir LU LFMI vadošais pētnieks, vairāku raganpētniecībai veltītu rakstu un monogrāfijas autors Sandis Laime (Dr. philol.).
“Cik dažādu paveidu raganas ir sastopamas latviešu folklorā? Daudz! Ja latviešu folkloru par raganām vajadzētu salīdzināt ar kādu dārzeni, tas noteikti būtu kāposts. Tik daudzslāņaina un daudzveidīga ir raganu folklora. Grāmatā esmu raudzījis dažādās raganu, spīganu un laumu tradīcijas atšķetināt un izprast – parādīt to reģionālās, hronoloģiskās un tipoloģiskās atšķirības, analizējot šim mērķim sagatavotu Latviešu folkloras krātuves raganu tekstu korpusu,” tā Sandis Laime.
Lasīt vairāk...Digne Ūdre un Zaiga Pleiko piedalās 13. YOFO
(1).jpg)
No 9. līdz 11. oktobrim jau 13. reizi notiek gadskārtēja Jauno folkloristu konference (YOFO). Šoreiz rīkotāji ir Lietuvas Literatūras un folkloras institūts, pulcēdami folkloristus Viļņā.
Šī gada tēma ir "Dark side of folklore and folkloristics", pievēršoties folkloras "tumšajām pusēm".
LU LFMI konferencē pārstāv Zaiga Pleiko ar referātu "Unveiling Aggression: Insights from Latvian Folk Songs on Married Life" ("Agresijas atklāšana: atziņas no latviešu tautasdziesmām par laulības dzīvi") un Digne Ūdre ar priekšlasījumu "A Faustian Bargain: Folk Culture for Sale" ("Faustiskais darījums: tautas kultūras izpārdošana").
Konferencei iespējams līdzi sekot arī tiešsaistē.
Programma un linki pieejami šeit.
Tradīciju arhīvu konference
No 29. līdz 31. oktobrim Rīgā notiks starptautiska zinātniska konference “Tradicionālās kultūras arhīvi: 100 + 10” (“Archives of Traditional Culture: 100 + 10”). Konference ir viens no Latviešu folkloras krātuves 100. jubilejas gada pasākumiem, kurā dažādu humanitāro un sociālo zinātņu nozaru pētnieki diskutēs par tradīciju arhīvu pagātni un to nākotnes perspektīvām – aizvadītajiem 100 gadiem un nākamajiem 10. Konferenci rīko LU LFMI Latviešu folkloras krātuve sadarbībā ar Starptautiskās Etnoloģijas un folkloras biedrības (Société Internationale d´Ethnologie et de Folklore, SIEF) Arhīvu darba grupu un Kultūras mantojuma un īpašuma darba grupu un Rīgas domi.
Lasīt vairāk...LFK viesojas mākslinieces no Kazahstānas un Uzbekistānas
Kā varam palīdzēt atbrīvoties no padomju koloniālā mantojuma Centrālāzijas valstīm? Ņemot vērā LU LFMI pieredzi postkoloniālās teorijas attīstībā un mūsdienu kultūras pētniecībā, 27. septembrī LU LFMI Latviešu folkloras krātuvē viesojās laikmetīgās mākslinieces Darija Termikhana no Kazahstānas un Munisa Holkhuajeva no Uzbekistīnas. Valta Valtera Kronberga ierakstīta saruna ar LFMI vadošā pētnieka Dr. Toma Ķenča piedalīšonos būs pieejama Gētes institūta Rīgā un Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkotā projekta "(Dis)solutions – Decolonial Encounters" ((At)risinājumi – dekoloniālās saskares) raidierakstā.
Folkloristi Zinātnieku naktī
Eiropas Zinātnieku naktī, kas gaidāma 27. septembrī, LU Akadēmiskā centra Zinātņu mājā (Jelgavas ielā 3) būs sastopami arī Latviešu folkloras krātuves pētnieki. Folkloristi aicina piedalīties aktivitātēs ēkas 2. stāvā.
Folkloras vākšanas darbnīcā – uz stingri zinātniskiem pamatiem – būs iespēja papildināt 100 gadus senās Latviešu folkloras krātuves arhīvu. Šoreiz uzmanības centrā būs ucināmās dziesmas (ritmiski bērnam domāti teksti, ko dzied vai skaita pieaugušais, parasti līdz ar kustību, piemēram, “Jājam, jājam mēs uz tirgu“, “Vāru, vāru putriņu”) un pirkstu nosaukumi (“Tas pirkstiņš vectētiņš…”). Ja atceraties ko no savas bērnības, piestājiet pie folkloristiem un pastāstiet! Materiāli nepieciešami topošajai grāmatai. Savāktie pieraksti tiks iekļauti citos gados aizsāktajā kolekcijā LFK [2177].
Tautasdziesmu laboratorija savukārt aicina uz aizraujošu spēli, kas katram ļaus noskaidrot savu prasmju raksturu. Kas Tu esi: Lakstīgala – Dziesmu daudzzinātāja, Gudrais Krauklītis, Strazds – Līdzsvilpējs vai Viendziesmīte Grieze? Atzīmējot “Latvju dainu” izdošanas aizsākuma 130. gadskārtu, apmeklētājiem būs iespēja sacensties virtuālas tautasdziesmu puzles salikšanā, mēģināt izlasīt Dainu skapja lapiņas, atklāt 19. gadsimta otrās puses ortogrāfijas likumības, uzzināt par Krišjāņa Barona veikumu un piezīmēm uz lapiņām.
Lasīt vairāk...
