LFK viesojies fotožurnālists un mākslinieks Kristians Velčiks
LU LFMI Latviešu folkloras krātuvē viesojies fotožurnālists un mākslinieks Kristians Velčiks (Christian Velcich) no Itālijas. Velčiks uzturas Latvijā kā ISSP Rīga mākslinieku rezidences dalībnieks.
Rezidences ietvaros viņš īstenos mākslas projektu, kas saistīts ar dabas un mitoloģijas atainojumu latviešu tautasdziesmās un tradīciju saikni ar latvisko identitāti mūsdienās. Viesošanās laikā Latviešu folkloras krātuvē, mākslinieks fotodokumentēja arī Krišjāņa Barona Dainu skapi.
Vairāk par viņa darbiem: https://christianvelcich.com/
Ukraiņu kāzu dziesmas LFK lasītavā
Latviešu folkloras krātuves lasītava ir ieguvusi vērtīgu papildinājumu ukraiņu folkloras plauktam. Martā folkloras krātuvi apciemoja bandūriste Darja Leleko. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā viņa dzīvo Latvijā, turpina muzicēt, sadarbojas ar vietējiem mūziķiem un vada nodarbības Ukrainas mājā Latvijā. Darja nāk no Ukrainas dienvidiem un īpaši interesējas par sava reģiona tautas mūziku. Viņas skolotāja Hersonas etnogrāfa Viktora Kisiļa kolekcija glabājās Hersonas apgabala bibliotēkā, kas tika iznīcināta, taču par laimi bibliotēkas darbiniekiem izdevās digitalizēt nelielu daļu no viņa mūzikas kolekcijas un tā ir arī Darjas rīcībā. Latviešu folkloras krātuvei Darja uzdāvināja Marijas Pilipčakas (Марія Пилипчак) dažādu Ukrainas apgabalu kāzu dziesmu izdevumu divos sējumos (2014, 2020). Marija Pilipčaka ir folkloras pētniece, kas Ukrainā ierakstījusi vairāk nekā 5000 dziesmu, kas jau izdotas vairākās grāmatās, kā arī vada Kijivas bērnu folkloras ansambli “Цвітень”. Viņas sastādītais kāzu dziesmu izdevums aicina iepazīt gan dziesmu transkripcijas, gan ierakstu vēsturi, kāzu norisi un bagātīgu kāzu tērpu fotogrāfiju krājumu.
Lasīt vairāk...Seminārs "Trimdas studijas"
Aicinām uz semināru “Trimdas studijas” piektdien, 9. maijā, plkst. 15.00. Trimdas studijas ir starpdisciplinārs akadēmisks virziens, kas pēta trimdas – piespiedu vai brīvprātīgas indivīdu vai grupu pārvietošanās no dzimtās zemes – pieredzi, kultūru un identitāti. Tās ir cieši saistītas ar migrācijas studijām, diasporas studijām, bēgļu studijām un postkoloniālo teoriju. Semināra pirmajā daļā sniegsim vispārīgu ieskatu trimdas studiju pētniecības virzienos, tēmās un terminoloģijas jautājumos. Savukārt otro daļu veltīsim sarunām, domu apmaiņai un kopīgai pētījumu apspriešanai. Gatavojoties semināram, aicinām izlasīt divus trimdas studijās balstītus rakstus:
Lasīt vairāk...Atbalstām “Tautumeitas” un pētām Eirovīziju
Šogad latviešu Eirovīzijas dziesmu konkurss izskan etniskās kultūras zīmē. Starptautiskajā konkursā Bāzelē Latviju pārstāvēs etnopopa grupa “Tautumeitas”, kuru priekšnesums veidots ar profesionālām zināšanām par latviešu tradicionālo kultūru. Taču vietējā konkursā vēl četrās dziesmās bija kāds skaidri nolasāms tradicionālās kultūras elements – kokle, tautastērpi un tautasdziesmu refrēni “līgo” un “ramtai”. Uz šī etniskā viļņa esot sapratām, ka ir īstais laiks apkopot, cik daudz un kādas atsauces uz folkloru latviešu Eirovīzijas dziesmās bijušas arī agrākos gados. Latviešu folkloras krātuves (LFK) brīvprātīgā grupa secināja, ka kopš 2001. gada vairāk nekā 40 dziesmās ir redzami vai dzirdami etniski motīvi no pavisam tieša veltījuma latviešu tradicionālajai kultūrai līdz stilizācijām un vispārīgām atsaucēm, tostarp uz citu tautu (skotu, īru, spāņu, amerikāņu) kultūru un vispārinātu etniskumu vai orientālismu. LFK īssarakstā nokļuva 15 dziesmas, kurās atsauces uz latviešu un lībiešu folkloru bija pavisam tiešas. Aicinām arī jūs paskatīties uz latviešu folkloru caur šo popkultūras filtru!
Lasīt vairāk...Izveidota etnogrāfiski dokumentāla filma “Latgales zelta pods”
24. un 25. aprīlī Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē un Lūznavas muižā “Latgales podnieku dienās 2025” tika izrādīta Aigara Lielbārža veidotā etnogrāfiski dokumentālā filma “Latgales zelta pods” (2024), kas veltīta Latgales podniecības vēsturei un spilgtām personībām mūsdienās. Tajā vēstīts Latgales podnieku dzimtām – Ušpeļiem, Čerņavskiem, Voguliem, kā arī atklāti Latgales keramiķu un podnieku kopas “Pūdnīku skūla” aizsākumi un darbības principi tās dibinātāja podnieka Evalda Vasilevska stāstījumā. Tāpat filma iepazīstina ar Latgales podniecības īpatnībām, māla rakšanu, trauku veidošanas paņēmieniem, krāsu lietojumu un apdedzināšanas tehnikām pagātnē un mūsdienās. Filmā redzami gan Latgales podnieki – Raivo Andersons, Jāzeps Caics, Jāzeps Čerņavskis, Jolanta un Valdis Dundenieki, Pēteris Gailums, Andris Ušpelis, Antons Ušpelis, Vēsma un Aivars Ušpeļi, Viktors Ušpelis, Evaldas Vasilevskis, Staņislavs Viļums, Voldemārs, Jānis un Māris Voguli u.c., gan mākslas zinātnieki, vēsturnieki un pedagogi –Evija Vasilevska, Imants Klīdzējs, Silva Linarte un Ingrīda Burāne.
Lasīt vairāk...LTV tiks rādīta LU LFMI veidotā dokumentālā filma “Miljons tautasdziesmu”.
Aicinām noskatīties! 3. maijā plkst. 17.30 LTV1 pirmizrādi piedzīvos LU LFMI veidotā dokumentālā filma “Miljons tautasdziesmu”. Filma tapa 2024. gadā, atzīmējot akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” izdošanas noslēgumu. Tas ir audiovizuāls vēstījums par ilglaicīgākā un apjomīgākā latviešu folkloras izdevuma – “Latviešu tautasdziesmas” – tapšanu vairāk nekā 70 gadu garumā. Ko nozīmē “rakstīt tautasdziesmas”? Kāds ir tautasdziesmu ceļš no pierakstīšanas brīža līdz grāmatai? Kādi ideoloģiski un finansiāli izaicinājumi pārvarēti sējumu tapšanas gaitā? Stāstu ilustrējot ar arhīvu materiāliem un skatiem no ikdienas darba, par dzīvi ar tautasdziesmām filmā stāstīs sējumu sastādītāji.
Lasīt vairāk...Karš, kultūras mantojums un augstākā izglītība
Aicinām pievienoties Data4UA noslēguma pasākumam “Karš, kultūras mantojums un augstākā izglītība” 29. aprīlī plkst. 11.00 Zoom platformā. Projekta “Data4UA. Kapacitātes stiprināšana datos balstītai kultūras mantojuma pārvaldībai Ukrainā” izskaņā atskatīsimies uz paveikto un iepazīsimies ar projekta partneru nākotnes plāniem. Norises valoda – angļu.
Programmā paredzēta Gēteborgas Universitātes asociētā profesora Džonatana Vestina (Jonathan Westin) un profesora Gunnara Almevika (Gunnar Almevik) lekcija “Svētās Sofijas katedrāles uzraksti: līdzdalīgas un uz pētījumiem balstītas pieejas datu vākšanai kara laikā” (“Saint Sophia’s Inscriptions: Participatory and research grounded approaches to data collection during war”). Latvijas Universitātes asociētā profesore Sanita Reinsone, kā arī NVO #ScienceForUkraine iniciatore, runās par starptautiskās sadarbības un aktīva atbalsta nozīmīgo lomu Ukrainas kultūras mantojuma aizsardzībā, pētniecības uzturēšanā un profesionālo kopienu stiprināšanā kara apstākļos. Tāpat būs iespēja dzirdēt arī projekta partneru pieredzi – Space4CC, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta, Ļubļanas Universitātes un Ļvivas Politehniskās Nacionālās universitātes pārstāvju stāstījumā.
Lasīt vairāk...Krišjāņa Barona konference 2025
“Analogi vēži digitālās kulītēs(1): vēsturiskie folkloras tekstu korpusi mūsdienu skatījumā”
LU LFMI Latviešu folkloras krātuve un LU Humanitāro zinātņu fakultāte aicina pieteikt referātus ikgadējai Krišjāņa Barona zinātniskajai konferencei, kas norisināsies 2025. gada 31. oktobrī. Šoreiz rosinām pārvērtēt vēsturiskos (19. gs. – 20. gs. pirmā puse) folkloras tekstu korpusus. Aicinām pētniekus atskatīties uz to tapšanu, izvērtējot sarežģīto kultūrvēsturisko kontekstu, individuālu krājēju un pētnieku nozīmi šajā procesā un to pēctecību. Ar šo pasākumu godināsim vairākas nozīmīgas gadskārtas: Krišjāņa Barona 190. dzimšanas dienu, Latvju dainu izdošanas noslēguma 110. gadadienu un 100 gadus kopš Pētera Šmita sastādīto Latviešu pasaku un teiku iznākšanas sākuma.
Lasīt vairāk...Sandis Laime saņems Friča Brīvzemnieka balvu folkloristikā
3. aprīlī notiks Latvijas Zinātņu akadēmijas pavasara pilnsapulce, kuras laikā tradicionāli pasniedz LZA balvas.
Priecājamies vēstīt, ka LU LFMI vadošajam pētniekam Sandim Laimem tika pasniegta Friča Brīvzemnieka balva folkloristikā par grāmatu "Latviešu teiku tipu un motīvu rādītājs: Raganas. Latvian Legend Type and Motif Index: Witches" (Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2024).
Vairāk: šeit.
Zināmi folkloras balvas “Austras koks 2024” laureāti!
Popularizējot tradicionālās kultūras pamatvērtības, latvisko dzīvesziņu, tās ilgtspēju un daudzveidīgās izpausmes mūsdienu sabiedrībā, par veikumu tradicionālās kultūras mantojuma saglabāšanā ik gadu godina personas, folkloras kopas un kopienas, pasniedzot folkloras balvu “Austras koks”. Ir zināmi 2024. gada balvas ieguvēji, kuru godināšana notiks 10. aprīlī plkst. 19.00 VEF Kultūras pils Kamerzālē. Ieeja bez maksas.
Šogad balva “Austras koks” tiks pasniegta trīs nominācijās: “Mūža ieguldījums”, “Latviskās dzīvesziņas kopšana un daudzināšana” un “Aktivitātes folkloras jomā 2024. gadā”. Tiks pasniegta arī “Iedvesmas balva par gada publikāciju”.
“Iedvesmas balva par gada publikāciju” tiks pasniegta Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvei par akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” (1979-2024) pēdējo izdoto sējumu 2024. gadā, kas reizē nozīmē visa izdevuma publicēšanas cikla noslēgumu. Tajā iekļauts aptuveni miljons tautasdziesmu, kas savāktas pēc Krišjāņa Barona sakārtoto “Latvju dainu” (apmēram 219 000 tekstu) iznākšanas, un zinātniski komentāri par dziesmu tradīciju un tajās atainotajām reālijām. Tādejādi “Latviešu tautasdziesmas” ir lielākais folkloras materiālu publicējums latviešu folkloristikas vēsturē.
Vairāk lasīt šeit.
LFK lasītavas darba laiks
No š.g. 1. aprīļa LFK lasītava būs atvērta apmeklētājiem katru piektdienu no 11.00 līdz 17.00. Pārējās darba dienās darbam lasītavā aicinām pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pasta adresi lfk@lulfmi.lv. Savukārt LFK digitālais arhīvs www.garamantas.lv, kurā brīvi pieejamas visas LFK folkloras materiālu kolekcijas, ir atvērts jebkurā laikā.
Seminārs “Migrācijas studijas”
Aicinām uz semināru “Migrācijas studijas” otrdien, 25. martā, plkst. 15.00. Migrācijas studijas ir mūsdienās aizvien pieaugošs starpdisciplinārs pētījumu lauks, kas analizē cilvēku pārvietošanos pāri ģeogrāfiskām un kultūras robežām, ietverot migrācijas cēloņus, sekas un saistību ar dažādiem sociāliem, ekonomiskiem un politiskiem faktoriem, kā arī indivīdu un grupu identitāti un kultūru. Zinātnieki pētī gan migrācijas procesus, gan cilvēku mobilitātes raisītās pārmaiņas – kā izceļošanas zemēs, tā galamērķa valstīs vai mītnes zemēs. Migrācijas studiju pētījumi ir gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi un var būt dažādu teorētisko pieeju balstīti: neoklasiskā ekonomikas teorija, sociālo tīklu teorija, pasaules sistēmteorija, transnacionālās migrācijas teorija un citas.
Lasīt vairāk...Spriež par klimata pārmaiņu un dzīvā mantojuma mijiedarbi
Klimata pārmaiņu laikā līdzās nemateriālā kultūras mantojuma kopienu, zinātnieku un politikas veidotāju ilglaicīgas sadarbības stiprināšanai svarīgi ir pilnveidot sabiedrības izpratni par to izraisītajiem riskiem un pielāgošanās iespējām. Tā sprieda dažādu jomu pārstāvji sarunās par klimatu un kultūru “Zaļais mantojums”, kas norisinājās 6. un 7. martā Rīgā un ko Latvijā rīkoja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.
Apaļā galda sarunu dalībnieki uzsvēra, ka mērķtiecīgai rīcībai nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzībā klimata pārmaiņu laikā ir svarīga informētība, dziļāka saikņu izpratne, vides tēmu klātesamība dažāda līmeņa izglītībā, tostarp ārpus formālās izglītības, aktīva vietējo kopienu iesaiste stratēģiskajā plānošanā un sabiedriskajās apspriešanās, kā arī labās prakses popularizēšana.
Lasīt vairāk...LZA zinātnes sasniegums LFMI pētniecēm
2025. gada 28. februārī Latvijas Zinātņu akadēmija aicināja uz gadskārtējo akadēmijas rīkotā zinātnes sasniegumu konkursa laureātu apbalvošanas ceremoniju.
Latvijas etnogrāfisko ansambļu ieskaņojumi pieejami LFK YouTube kanālā
.jpg)
Etnogrāfiskie ansambļi ir nozīmīga Latvijas tradicionālās mūzikas ainavas daļa. Vairums no tiem ir dibināti padomju varas periodā, sākot ar 20. gadsimta 50. gadu vidu, taču to prototipi pastāvēja jau starpkaru periodā un vēl agrāk. Lai arī etnogrāfiskie ansambļi bija daļa no padomju skatuves kultūras, taču Trešās atmodas laikā – 20. gs. 80. gados – tie kļuva par nozīmīgiem seno tradīciju un tautasdziesmu glabātājiem un nesējiem, to uzstāšanās un koncerti bija daļa no folkloras atdzimšanas kustības un Dziesmotās revolūcijas.
Lasīt vairāk...
