In memoriam. Austris Grasis (1942–2026)
2026. gada 7. februāra rītā mūžībā devies folkloras pētnieks, valodnieks, pedagogs, mūziķis, tradīciju kopējs Austris Grasis.
Dzimis 1942. gada 1. jūnijā Rudbāržu pagastā. 1944. gadā, kad Austrim bija tikai divi gadi, viņa ģimene devās bēgļu gaitās un nokļuva Vācijā, kur pagāja Austra bērnība un tālākie gadi. 1962. gadā Grasis absolvēja Minsteres Latviešu ģimnāziju, vēlāk Minsteres Universitātē studēja mākslas vēsturi un arheoloģiju, Minhenes Universitātē Āfrikas etnoloģiju, Eiropas folkloru un etnogrāfiju. No 1964. gada Austris dzīvoja Zviedrijā, kur Upsalas Universitātē ieguva maģistra grādu filoloģijā un vēlāk pie Veltas Rūķes-Draviņas studēja baltu valodas Stokholmas Universitātes doktorantūrā, pētot latviešu un lietuviešu kāzu dziesmu terminoloģiju. No 1972. līdz 2007. gadam viņš pasniedza baltu valodas Bonnas Universitātē.
Lasīt vairāk...LFK Simtgades talkas noslēguma pasākums
Trešdien, 18. februārī, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē (LFK) norisināsies LFK Simtgades talkas noslēguma pasākums. Pasākums sāksies plkst. 17.30 LFK lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā.
Izstāde “Folkloras kustība un Trešā atmoda: Spēki un notikumi”
No 2026. gada 2. līdz 28. februārim Čiekurkalna filiālbibliotēkā būs apskatāma LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku veidota izstāde “Folkloras kustība un Trešā atmoda: Spēki un notikumi”.
Apmeklētājus gaida ar unikālām fotogrāfijām un spilgtiem citātiem ilustrēts stāsts par notikumiem, kas iezīmēja Latvijas folkloras kustības attīstību un noteica folkloras lomu Trešās atmodas ideālu veidošanā.
Izstāde aptver laiku no 1978. līdz 1990. gadam, vēstot par leģendāro muzikologa Arnolda Klotiņa referātu “Folkloras pēcpusdienā” 1978. gadā, Daugavas svētkiem Doles salā 1979. gadā, Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienas atzīmēšanu 1985. gadā, neaizmirstamo folkloras festivālu “Baltica ‘88” un citiem notikumiem.
Lasīt vairāk...Kārlis Straubergs Stokholmā
Profesors Kārlis Straubergs (14.06.1890. Džūkstē – 10.08.1962. Stokholmā) bija viens no apmēram pieciem tūkstošiem Latvijas bēgļu, kas Otrā pasaules kara izskaņā – 1944. un 1945. gadā – laivās šķērsoja Baltijas jūru, lai lūgtu patvērumu Zviedrijā. Klasiskais filologs un ražīgais folkloras pētnieks Kārlis Straubergs no 1929. gada līdz pat izceļošanai 1944. gada augustā bija Latviešu folkloras krātuves vadītājs, kā arī mācībspēks Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē. Baltijas bēgļu vidū bija izteikti daudz inteliģences pārstāvju. Mūkot no komunistiskā režīma, uz Rietumiem devās arī Strauberga amata brāļi – Igauņu folkloras arhīva izveidotājs un vadītājs Oskars Loritss (Oskar Loorits), kurš pētniecisko darbību turpināja Zviedrijā, Upsalā, un Lietuviešu folkloras arhīva vadītājs Jons Balis (Jonas Balys), kura karjera turpmāk attīstījās ASV.
Kas zināms par Kārļa Strauberga profesionālajām gaitām Zviedrijā? Ar šo Skandināvijas zemi un tās zinātniekiem Straubergs bija iedibinājis sakarus jau starpkaru periodā. Vēstuļu sarakste viņu saistīja ar slaveno zviedru etnologu, Ziemeļu muzeja pētnieku un Stokholmas Universitātes profesoru Sigurdu Eriksonu (Sigurd Erixon). Kādreizējais Eriksona students, jaunais etnologs Dags Trocigs (Dag Trotzig) no 1938. līdz 1940. gadam bija Strauberga kolēģis Latvijas Universitātē, kur viņš docēja vairākus etnogrāfijas – materiālās kultūras kursus. 1939. gada vasarā Kārlis Straubergs bija Latvijas delegācijā, kā tautas kultūras eksperts uz III Starptautisko deju kongresu Stokholmā pavadīdams latviešu dejotājus un muzikantus no Rucavas un Alsungas.
Lasīt vairāk...Seminārs par folkloras izdevumiem trimdā
Aicinām uz semināru “Kādēļ trimdā tapa folkloras izdevumi?”, kas notiks 29. janvārī plkst. 18.00 muzejā “Latvieši pasaulē” (Rīgā, Dzirnavu ielā 84). Šis būs jau trešais seminārs ciklā “Latviešu folkloristika trimdā”. Vakaru ievadīs latviešu grāmatniecības vēstures pētnieka Dr. philol. Viestura Zandera priekšlasījums, kam sekos sarunas saviesīgā gaisotnē.
Līdzīgi kā pirms Latvijas valsts nodibināšanas, pēc Otrā pasaules kara latviešu folkloras teksti, folklorai veltītas apceres un pētījumi tika publicēti arī ārpus Latvijas. Tāpat kā iepriekšējos latviešu grāmatniecības periodos, arī trimdā šajā jomā dominēja privātā iniciatīva. Lekcija iepazīstinās ar folkloras publikāciju autoru (sastādītāju) un izdevēju loku, atsevišķu izdevumu tapšanas motivāciju, kā arī to potenciālo pircēju un lasītāju auditoriju. Īpaši izceļams ar vairāku izcilu latviešu humanitāro zinātņu pētnieku līdzdalību tapušais latviešu tautasdziesmu izdevums, ko 12 sējumos laidis klajā apgāds “Imanta” Kopenhāgenā (1952–1956). Vērtēsim, kāds trimdas grāmatniecībā bija atkārtoto un no jauna sagatavoto publikāciju īpatsvars folkloras izdevumu klāstā. Skaidrosim, vai pastāvēja saikne starp folkloras izdevumiem Latvijā un tiem, kas iznāca ārpus tās.
Lasīt vairāk...Lai priecīgi svētki!
Laiks, laikmets un laikapstākļi mainās, bet svētki paliek. Latviešu folkloras krātuves un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta ļaudis vēl priecīgus Ziemassvētkus un iedvesmu, veiksmi 2026. gadā!
Attēls izmantots LU LFMI apgāda grāmatas “Perspektīvas. Sievietes Latvijas kultūrā un sabiedrībā 1870–1940” vāka noformējumā. Avots: LNA KFFDA, F1–10–16385.
Beatrisei Reidzānei piešķir mūža stipendiju
LU LFMI ilggadējā pētniece Dr. habil. philol., valsts emeritētā zinātniece Beatrise Reidzāne ir saņēmusi Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju par izciliem nopelniem kultūras un zinātnes attīstībā. Šī ir augsta atzinība par ilggadēju darbu un ieguldījumu Latvijas kultūras telpā. Lepojamies!
Valsts kultūrkapitāla fonds piešķir mūža stipendiju izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem par mūža ieguldījumu kultūras un mākslas attīstībā. Mūža stipendija katru mēnesi tiek maksāta papildus pensijai un citiem ienākumiem un netiek aplikta ar nodokļiem. Stipendija tiek piešķirta konkursa kārtībā, ko izsludina vienu reizi gadā. Balstoties uz VKKF nozares ekspertu komisijas atzinumu, lēmumu par mūža stipendijas piešķiršanu pieņem VKKF padome, izskatot katra pretendenta lietu individuāli.
Latvijas etnogrāfisko ansambļu repertuārs skatāms LFK Youtube kanālā
Laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam Latvijas folkloras krātuve sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas skaņu ierakstu studiju ieskaņoja Latvijas etnogrāfiskos ansambļus (proj. vad. Aigars Lielbārdis). Līdzās audio ierakstiem notika arī foto un video dokumentēšana. Audio ieraksti un foto liecības ir pieejamas Latviešu folkloras krātuves kolekcijā “Etnogrāfisko ansambļu ieraksti” (Nr. 2235) platformā garamantas.lv, ietverot 24 dziedātāju kopu repertuāru no dažādām Kurzemes un Latgales vietām.
Lasīt vairāk...Journal of Baltic Studies (JBS) publicē Aigara Lielbārža pētījumu
Raksts “Latvian folkloristics in the early years of the Soviet occupation and the case of Andrejs Kurcijs” (Latviešu folkloristika pirmajos padomju okupācijas gados un Andreja Kurcija gadījums) ir veltīts latviešu folkloristikai un Latviešu folkloras krātuves (padomju periodā – Folkloras institūts, Folkloras sektors) darbības atsegumam pirmajos pēckara gados. Līdz ar padomju okupāciju un politiskā režīma maiņu arī latviešu folkloristikā tika ieviesti padomju zinātnes principi. Šķiru cīņa un dialektiskais materiālisms kļuva par vienīgo un oficiāli atzīto pieeju latviešu folkloras pētniecībā ilgus gadus.
Ginta Pērle-Sīle ieguvusi zinātnes doktora grādu
2025. gada 25. novembrī LU Humanitāro zinātņu fakultātē LU LFMI pētniece Ginta Pērle-Sīle aizstāvēja promocijas darbu "Frīdriha Daniela Vāra (Wahr, 1749–1827) dzīve un darbība kultūrvēsturiskos kontekstos", iegūstot zinātnes doktora grādu (Ph. D.) humanitārajās un mākslas zinātnēs.
Promocijas darba "Frīdriha Daniela Vāra (Wahr, 1749–1827) dzīve un darbība kultūrvēsturiskos kontekstos" ietvaros analizēts apgaismības ideju pārstāvja Palsmanes un Aumeisteru mācītāja devums latviešu kultūrvēsturē, īpašu uzmanību pievēršot viņa sakrātajam pirmajam latviešu klasisko tautasdziesmu izdevumam “Palcmariešu dziesmu krājums” (1808). Šis krājums skatīts kā posms latviešu folkloristikas vēsturē: tajā adaptētas Rietumeiropā aktuālās idejas un folkloras dokumentēšanas prakses, bet vienlaikus tas ir paraugs un avots vēlāk tapušajiem tautasdziesmu izdevumiem.
Lasīt vairāk...Saņemti Siguldas pilsētas vidusskolas skolēnu vāktie ticējumi
-6912019036c54.jpg)
10. novembrī Latviešu folkloras krātuve saņēma Siguldas pilsētas vidusskolas skolēnu folkloras vākumu. Tajā apkopoti vairāki simti dažādu ticējumu, kurus zina un ievēro Siguldā un tās apkārtnē dzīvojošie. Pateicamies čaklajiem vācējiem un jo īpaši viņu pamudinātājai latviešu valodas un literatūras skolotājai Ilzei Kisilai.
Savāktās folkloras vienības papildinās Latviešu folkloras krātuves krājumu, tā fiksējot mūsdienās aktuālos ticējumus un ļaus pētniekiem sekot izmaiņām tradīcijās.
Žurnāls “Labietis” un tā dievi
LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieku grupa sadarbībā ar muzeju “Latvieši pasaulē” turpina semināru ciklu “Latviešu folkloristika trimdā”. Uz otro semināru ““Labieša” dievi” aicinām 13. novembrī plkst. 18.00 muzeja telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 84.
“Labietis” ir latviešu dievturu kustības nozīmīgākais žurnāls, kura pirmsākumi ir Latvijā 20. gadsimta 30. gados. Pēc Otrā pasaules kara žurnāla satura veidošanas principi tika pārnesti arī uz trimdu Zviedrijā (1946–1947) un ASV (kopš 1955. gada), tur tā tematisko loku papildinot ar trimdas dievturu un labvēļu aktivitāšu atainojumu, pārpublicējumiem no starpkaru perioda “Labieša” un jauniem dievturīgiem pētījumiem.
Lasīt vairāk...K. Barona konference 2025
31. oktobrī Rīgā, Kalpaka bulvārī 4 norisināsies LU LFMI Latviešu folkloras krātuves un LU Humanitāro zinātņu fakultātes organizētā Krišjāņa Barona konference 2025.
Godinot Krišjāņa Barona 190. dzimšanas dienu, Latvju dainu izdošanas noslēguma 110. gadadienu un 100 gadus kopš Pētera Šmita sastādīto Latviešu pasaku un teiku iznākšanas sākuma, šī gada konferences tēma, pārfrāzējot kādu plaši zināmu sakāmvārdu, ir “Analogi vēži digitālās kulītēs: vēsturiskie folkloras tekstu korpusi mūsdienu skatījumā”. Konferences dalībnieki pievērsīsies jautājumiem, kas saistīti ar 19. gs. – 20. gs. pirmās puses apjomīgo folkloras krājumu tapšanu un aktualitāti mūsdienu pētniecībā.
Lasīt vairāk...Projekta noslēguma seminārs
Laipni lūdzam visus interesentus 15.10 plkst. 12:00 Latviešu folkloras krātuves lasītavā piedalīties projekta “Vidzemes nemateriālais kultūras mantojums satiek seniorus ilgstošās aprūpes centros” noslēguma seminārā. Tā laikā projekta pārstāves Una Smilgaine un Elvīra Žvarte dalīsies ar pieredzēto, apmeklējot astoņas senioriem paredzētās ilgstošās aprūpes iestādes Vidzemē, kā arī kopā ar semināra apmeklētājiem kaldinās nākotnes plānus par jēgpilnu nemateriālā kultūras mantojuma turpmāko izzināšanu senioru aprūpes iestādēs.
Senioru tikšanās Valkā un Līgatnē
Šī nedēļa noslēgusies ar pēdējām divām pētnieku un senioru tikšanās reizēm projektā “Vidzemes nemateriālais kultūras mantojums satiek seniorus ilgstošās aprūpes centros”. To laikā Valkas SAC “Ziemeļblāzma” un Līgatnes SAC “Senioru māja” iedzīvotāji un darbinieki izzināja Valkas un Līgatnes apkārtnē savāktos folkloras un autobiogrāfiskos materiālus, kā arī kopīgi darbojās folkloras darbnīcās. Īpaša izvērtās saruna ar Ināru Gaigalu, divu grāmatu autori no Līgatnes “Senioru mājas”. Tikšanās laikā viņa dalījās ar spilgtiem atmiņu stāstiem un lasīja savu rakstīto dzeju. Sirsnīgs paldies valcēniešiem un līgatniešiem par viesmīlīgo uzņemšanu un aktīvo līdzdalību visās projekta norisēs! Lai arī izbraukumu semināri uz senioru ilgstošās aprūpes iestādēm ir noslēgušies, projekta komandai vēl priekšā visu iegūto iespaidu apkopošana un jaunu sadarbību īstenošana.
Lasīt vairāk...
