Folkloras pētnieki dodas ekspedīcijā uz Nautrānu kultūrtelpu

No 6. līdz 10. jūlijam Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves (LFK) pētnieki sadarbībā ar kolēģiem no Latvijas Kultūras akadēmijas, RTU Rēzeknes akadēmijas, Rīgas Stradiņa universitātes un latgaliešu kultūras kustības “Volūda” dosies LFK 57. zinātniskajā ekspedīcijā uz Nautrānu kultūrtelpu.

Ikgadējo Latviešu folkloras krātuves ekspedīciju mērķis ir tikties ar dažādu Latvijas novadu ļaudīm un dokumentēt vietējo kopienu nemateriālo kultūras mantojumu – cilvēku un vietu stāstus, dziesmas, tradicionālās zināšanas un prasmes, vietējās izloksnes, tādējādi saglabājot mantojumu nākamajām paaudzēm, kā arī rosinot tā izpēti mūsdienās.

Konference par tradīciju arhīviem Freiburgā

No 29. jūnija līdz 1. jūlijam Vācijā, Freiburgā notiek starptautiska konference "Tradition archives in motion sounding out good practices and challenges with folk collections" (Tradīciju arhīvi mainībā: labās prakses un izaicinājumu apzināšana folkloras krājumos), ko rīko SIEF Arhīvu darba grupa un Freiburgas Universitāte. Konference pulcē folkloras arhīvu, muzeju, bibliotēku un citu kultūras mantojuma institūciju pārstāvjus, lai diskutētu par folkloras un etnogrāfisko kolekciju digitalizāciju, ilgtermiņa saglabāšanu, pieejamību un komunikāciju digitālajā vidē. Tās uzmanības centrā ir arī jautājums par to, ko mūsdienās nozīmē laba prakse – kā nodrošināt kvalitatīvu kultūras mantojuma pieejamību un sadarbību ar kopienām, vienlaikus risinot ierobežotu resursu, tehnoloģisko pārmaiņu un pieaugošu prasību pēc redzamības digitālajā telpā radītos izaicinājumus.

LFK lasītavas darba laiks vasarā

Informējam, ka jūlijā un augustā Latviešu folkloras krātuves lasītava būs slēgta.

Ja plānojat veikt pētniecisko darbu vasaras mēnešos, aicinām savlaicīgi pieteikties, rakstot uz e-pasta adresi lfk@lulfmi.lv.

Atgādinām, ka LFK digitālais arhīvs ir pieejams jebkurā laikā vietnē garamantas.lv.

Paldies par sapratni! Vēlam patīkamu un saulainu vasaru!

Liepājas pedagoģiskā institūta prakses materiāli. LFK [2011-22706]. Siena vākšana.

Eiropas stāstniecības ceļi ved uz Gvadalaharu

Jūnija otrā nedēļa bija bagāta norisēm Eiropas Savienības programmas “Radošā Eiropa” projektā ANCESTOR (“A Net to Catch European Stories and Tales from the Oral tradition” – “Tīkls Eiropas mutvārdu tradīcijas stāstu un pasaku ķeršanai”), kuru LFMI īsteno kopā ar kolēģiem no Spānijas, Bulgārijas, Itālijas un Slovākijas. Spānijas pilsētā Gvadalahara bija pulcējusi stāstniecības pētniekus un praktiķus, stāstu radītājus un klausītājus. Tiekoties dažādu Eiropas Savienības valstu pārstāvjiem, tika stiprināts Stāstniecības vietu (Storytelling Sites) tīklojums, apsvērti iespējamie maršruti, ko piedāvāt ceļotājiem – stāstu interesentiem, kā arī iepazītas jaunas stāstu vietas. Nedēļas kulminācija bija vērienīgais Pasaku maratons (Maratón de los Cuentos), kuru jau 35. reizi rīkoja Gvadalaharas Bērnu un jauniešu literatūras seminārs (Seminario de Literatura Infantil y Juvenil de Guadalajara, SLIJ)). Šogad maratona tēma bija uguns, un no 12. līdz 14. jūnijam – arī nakts stundās – izskanēja daudz ugunīgu pasaku un stāstu spāņu un angļu valodā.

Latviju Spānijā pārstāvēja projekta koordinatore LFMI Rita Zara, Kuldīgas novada pašvaldības Attīstības un nemateriālā kultūras mantojuma daļas vadītāja Agnese Lapsiņa, kas iepazīstināja ar stāstniecības praksēm un turpmākajām iecerēm Kuldīgā, kā arī stāstnieks un aktieris Dāvis Suharevskis, kurš radošajā rezidencē Sigvensā kopā ar stāstniekiem no citām Eiropas valstīm radīja kopīgu iestudējumu – publika to varēja redzēt Gvadalaharā festivāla dienās.

Grāmata “Jājam, jājam mēs ar zirgu. Ucināmās dziesmas un panti”

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds klajā laidis latviešu ucināmajām dziesmām veltīto grāmatu “Jājam, jājam mēs ar zirgu. Ucināmās dziesmas un panti”, ko sastādījusi pētniece Una Smilgaine. Grāmatā apkopoti Latviešu folkloras krātuvē glabātie ucināmo dziesmu teksti un dziesmas.

Ucināmās dziesmas ir nozīmīga latviešu bērnu folkloras daļa. Tie ir nelieli, ritmiski teksti, ko pieaugušais skaita vai dzied vienkāršā melodijā un ko pavada kustības: spēles ar bērna pirkstiem, rokām, kājām, kutināšana un paijāšana, bērna šūpošana uz ceļiem vai kājām. Līdz šim publicēta tikai daļa šī vērtīgā materiāla. Unas Smilgaines grāmatā pirmo reizi apkopoti Latviešu folkloras krātuves materiāli no visiem ucināmo dziesmu veidiem – 4010 teksti un melodijas.

Krišjāņa Barona konferences 2026 uzsaukums

Folkloras frekvences: tradicionālā kultūra skaņu ainavās

2026. gada 29.–30. oktobris

No humanitāro zinātņu perspektīvas skaņa ir ne tikai fizikāls fenomens, kas rodas mehāniskām svārstībām izplatoties vidē; skaņa ir pieredzes un nozīmes nesējs, kultūras prakse un komunikācijas forma. Tā ir cieši saistīta ar ķermeni, telpu, laiku un sociālajām attiecībām: skaņa tiek radīta, klausīta, regulēta un normēta noteiktos kultūrkontekstos. Skaņa ir subjektīva pieredze, kas ietver ne tikai fiziskos parametrus, bet arī uztveri, emocijas un atmiņu, tā strukturē sociālo telpu un laiku, veido identitāti un kolektīvo pieredzi. Cilvēks skaņu interpretē kontekstā, piešķirot tai emocionālu, sociālu un simbolisku nozīmi.

Seminārs par kultūras mantojumu un drošību

Mazsalacas kultūras centrā 7. maijā notika Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkots profesionālās pilnveides seminārs “Vēsturisko zemju nemateriālā kultūras mantojuma glabāšana un glābšana krīzēs”. Vidzemes seminārs bija jau trešais, iepriekšējie cikla pasākumi norisuši Latgalē – Upītes kultūrtelpā un Kurzemē – Apriķos. Aicinot kopā kultūras mantojuma kopienu, vietējo atmiņas institūciju, pašvaldību, civilo dienestu un citu iesaistīto pušu pārstāvjus, rīkotāji mudina apzināties un atpazīt apdraudējumus, izprast kultūras mantojuma aizsardzības nozīmi, kā arī iepazīt riskus, prevencijas lomu un iespējamos rīcības modeļus ārkārtas situācijās.

Beatrise Reidzāne saņem balvu par mūža ieguldījumu

2026. gada 19. aprīlī svinīgā ceremonijā tika godināti tradicionālās kultūras kopēji. Folkloras balvu “Austras koks” par mūža ieguldījumu latviešu folkloristikas, valodniecības, tautasdziesmu semantikas pētniecībā, popularizēšanā un saglabāšanā nākamajām paaudzēm saņēma LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētniece Dr. hab. philol. Beatrise Reidzāne. Balvu laureātei pasniedza Latvijas Republikas kultūras ministre Agnese Lāce, kas pauda: “Paldies Beatrisei Reidzānei par mūža garumā paveikto mūsu tautas DNS – tautasdziesmu – pētniecībā!”

No sirds sveicam kolēģi un lepojamies ar viņas veikumu!

Beatrisei Reidzānei – "Austras koks" balva par mūža ieguldījumu

Latvijas Folkloras biedrība ir noskaidrojusi balvas "Austras koks" laureātus, kurus šī gada 19. aprīlī sveiks ceremonijā Rīgā. Balvu pasniegs trīs nominācijās: "Latviskās dzīvesziņas kopšana un daudzināšana", "Aktivitātes folkloras jomā 2025. gadā" un "Mūža ieguldījums". Balvu par mūža ieguldījumu saņems LU LFMI pētniece Beatrise Reidzāne.

"Balvu par mūža ieguldījumu šogad saņems viena no izcilākajām tautasdziesmu pētniecēm, Latviešu folkloras krātuves ilgstoša darbiniece un vadītāja, habilitēto filoloģijas zinātņu doktore Beatrise Reidzāne. Izpratnē par latviešu tautasdziesmu leksikas nozīmi un semantiku viņai līdzvērtīgu zinātnieku nav," uzsver Latvijas Folkloras biedrībā. "Apbrīnas vērts un iespaidīgs ir viņas rakstu un monogrāfiju klāsts. Līdztekus pētnieciskajam darbam Beatrise Reidzāne piedalījusies Latviešu folkloras krātuves akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas” sagatavošanā".

Seminārs "Pa dejas ceļu"

Aicinām uz semināru “Pa dejas ceļu”, kas notiks 16. aprīlī plkst. 18.00 muzejā “Latvieši pasaulē” (Rīgā, Dzirnavu ielā 84). Cikla “Latviešu folkloristika trimdā” noslēdzošajā seminārā ieskatu trimdas deju pasaulē sniegs Latviešu folkloras krātuves pētniece Elīna Gailīte, un kā ik semināru tam sekos sarunas saviesīgā gaisotnē.

Tautas deju dejošana bija būtiska ikdienas sastāvdaļa trimdas latviešu sabiedrībā. Deju kopās tika koptas latviskās tradīcijas, uzlabotas latviešu valodas prasmes, stiprināta latviskā identitāte, un kopā ar citiem dejotājiem varēja labi pavadīt laiku. Trimdā dejoja gan Latvijā apgūtas dejas, gan tika radītas jaunas horeogrāfijas. Dejoja ģimenes svētkos, Jauniešu dienās, Kultūras dienās, Deju svētkos un citos pasākumos.

Margaritas Šakinas ieraksti LFK krājumā

Godinot dziedātāju Margaritu Šakinu 100 gadu jubilejā, Latviešu folkloras krātuves (LFK) digitālajā arhīvā Garamantas.lv un YouTube kanālā publiskoti visi Margaritas Šakinas un Rekavas etnogrāfiskā ansambļa ieraksti no LFK krājuma. Līdz šim šie ieraksti nav bijuši plašāk pieejami; to digitalizāciju un apstrādi šogad atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.

LFK ierakstos Margaritas Šakinas dziedāšana fiksēta kopš 1986. gada vasaras ekspedīcijas. Īpaši šajos agrīnajos ierakstos dzirdams vēl nenoslīpēts, daudzo intervētāju un interesentu mazāk ietekmēts repertuārs. Jau agrāk LFK pētnieki sadarbojās ar Šakinas vadīto Rekavas etnogrāfisko ansambli, taču 1986. gadā dziedātāja pirmo reizi ierakstīta arī individuāli. 1986. gada rudenī Margarita pārcēlās dzīvot uz Ogri, kur pie viņas nereti ciemojās un ierakstus veica pētnieki un folkloras kustības dalībnieki, tostarp LFK darbinieki.

Atskats uz Minsteres “Mičotāju” atmiņu un fotogrāfiju vakaru

No 10. līdz 12. martam Ilga Vālodze Ābelkina viesojas Minsterē, pētot Latviešu Centra Minsterē un Latviešu Kopības Vācijā pārvaldībā esošo bibliotēku un arhīvu, kā arī uzklausot bijušo Minsteres Latviešu ģimnāzijas skolēnu stāstus par skolas dzīvi, centra pielāgošanos laikmeta maiņai līdz ar skolas slēgšanu 1998. gadā, kā arī par leģendāro dziesmu un deju iestudējumu "Mičotāji", kas 1970. gados apbraukāja latviešu centrus trijos kontinentos. Par "Mičotājiem" I.V. Ābelkinai top publikācija žurnālam "Letonika", kas gaidāms vēlāk šogad.

Minsteres “Mičotāju” atmiņu un fotogrāfiju vakars

Atskatoties uz 55 gadiem, kopš izveidots Minsteres Latviešu ģimnāzijas (MLĢ) iestudējums “Mičotāji”, aicinām uz atmiņu un fotogrāfiju vakaru par folkloru trimdā Latviešu Centra Minsterē bibliotēkā 2026. gada 10. martā plkst. 18.00.

Pēc pirmizrādes MLĢ 25 gadu jubilejā 1971. gada 13. februārī latviešu kāzu programma “Mičotāji” strauji izvērtās par ārkārtīgi veiksmīgu mūzikas un deju iestudējumu, piesaistot brīvās pasaules latviešu sabiedrības uzmanību un popularizējot MLĢ kā vietu, kur jauniešiem no visas pasaules iegūt latvisku izglītību. Laikā līdz 1975. gada 18. augustam “Mičotāji” piedzīvoja 36 izrādes un viesojās latviešu centros Eiropā, Austrālijā, ASV un Kanādā. Tas kļuva par pirmo iestudējumu, kas ar viesizrādēm apceļoja pasauli pie tautiešiem dažādos kontinentos, vēlāk uz šādu formātu iedvesmojot arī citas grupas.

Folkloristam Ojāram Ambainim – 100

Ojārs Ambainis (1926.23.02. – 1995.19.03.) nāk no ievērojamas grāmatnieku dzimtas – viņa tēvs Valdemārs Ambainis literāts, žurnālists, ierēdnis Finanšu ministrijā; tēva pusbrālis Vilis Austrums literatūrvēsturnieks, izcils bibliogrāfs. Ambaiņu saknes meklējamas Vietalvas Odzienas Īvānos, šobrīd šis māju puduris pieder Aiviekstes pagastam. Ojārs piedzima Alūksnē, kad tēvs tur vadīja laikrakstu “Malienas Ziņas”, bet jau pēc gada viņš kļuva par Torņakalna puiku. Pēc laimīgās bērnības tēva namā un Otrā pasaules kara viņš beidza Raiņa 8. vidusskolu un 1947. gadā iestājās LVU Filoloģijas fakultātē.

Studiju pēdējā kursā 1952. gadā viņu uzaicināja strādāt Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūtā (EFI) atbrīvotā Borisa Infantjeva vietā. Viens no pirmajiem darbiem bija piedalīties folkloras vākšanas ekspedīcijā, kuras dēļ Ojārs pat netika uz sava kursa izlaiduma balli. Viņam bija jāsteidzas uz Sēliju, kur jāsagaida palīgos studenti, paša nākamie kolēģi Rita Drīzule un Jānis Rozenbergs, jāmeklē un kā arī jākonsultē vietējie dzejnieki. No Aknīstes vidusskolas 300 audzēkņiem vismaz seši sevi par tādiem uzskatīja. Ambainim bija arī jāprot pareizi, atbilstoši laikam pierakstīt kādas teicējas biogrāfijas faktu, ka dēls ar ģimeni kopš 1941. gada “pārcēlies dzīvot uz Krasnojarskas apgabalu”.

Ar noslēguma pasākumu godināti LFK Simtgades talkas dalībnieki

18. februārī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve (LFK) lasītavā Latvijas Nacionālā bibliotēka 5. stāvā norisinājās LFK Simtgades talkas noslēguma pasākums, pulcējot aktīvākos talciniekus un brīvprātīgos manuskriptu šifrētājus.

Pasākumu atklāja un talciniekus uzrunāja Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākais eksperts Kaspars Zalāns, LU LFMI direktore Eva Eglāja-Kristsone, kā arī Latviešu folkloras krātuves vadītāja Digne Ūdre-Lielbārde. Runātāji uzsvēra brīvprātīgo ieguldījuma nozīmi latviešu folkloras mantojuma saglabāšanā un pieejamības veicināšanā digitālajā vidē.

• «
• 1
• 2
• 3
• 4
• 5
• 6
• 7
• 8
• 9
• 10
• »