Dokumentālā īsfilma "Miljons tautasdziesmu"
Video koplietošanas platformā "Youtube", Latviešu folkloras krātuves kontā, publiski pieejama LU LFMI sagatavotā dokumentālā īsfilma "Miljons tautasdziesmu".
2024. gada rudenī līdz ar 13. sējuma iznākšanu noslēdzās akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" izdošana. Līdz ar to sabiedrībai kļuva pieejams Latviešu folkloras krātuves (LFK) arhīvos uzkrātais vairāk kā miljonu lielais latviešu tautasdziesmu pūrs, kā arī noslēdzās viens no ilgākajiem projektiem latviešu grāmatniecības vēsturē.
Lasīt vairāk...Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēni testē topošo vietni “Vēstures liecību krātuve”
2. oktobrī Siguldas Valsts ģimnāzijā viesojās LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Ieva Vīvere, kura 12.d klases skolēniem speckursa “Novadmācība” ietvaros piedāvāja iespēju izmēģināt topošo digitālo vietni "Vēstures liecību krātuve". Skolēni tika aicināti digitālajai krātuvei pievienot savas ģimenes liecības par Latvijas vēsturi, tādējādi piedaloties vietnes testēšanā un pilnveidošanā. Vietne palīdzēs vēsturniekiem noskaidrot, kuri Latvijas vēstures notikumi dzīvo ģimeņu stāstos un priekšmetos. "Vēstures liecību krātuve" top VPP projektā "Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi", projekta nr. VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003.
Jauno folkloristu konference Ļubļanā
No 1. līdz 3. oktobrim LU LFMI zinātniskā asistente Ilga Vālodze Ābelkina piedalījās 15. starptautiskajā jauno folkloristu konferencē, daloties atklājumos par latviešu folkloras elementiem politiskos protestos. Konference, kuras tēma bija veltīta robežu pārkāpšanai un pasauļu savienošanai, norisinājās Ļubļanā, Slovēnijā. Bez sava pētījuma prezentēšanas I.V. Ābelkina konferences ietvaros iepazina Ļubļanas etnogrāfisko muzeju, guva zināšanas par folkloristikas pētījumiem dažādos pasaules reģionos, kā arī izveidoja jaunus profesionālus kontaktus.
Konferences prezentāciju kopsavilkumi pieejami šeit.
Lasīt vairāk...Publicēta Aigara Lielbārža sastādīta monogrāfija “Komercija un tradīcijas”
Kopš 2004. gada, kad tika izveidota Starptautiskās Etnoloģijas un Folkloras biedrības (International Society for Ethnology and Folklore, SIEF) darba grupa "Rituālais gads" (Ritual Year), tajā ir pulcējušies pētnieki, kuri lielu daļu no savas akadēmiskās dzīves ir veltījuši gada ciklā ietverto tradīciju, kultūras pieredžu un kodu izpētei. Gandrīz katru gadu dažādās pasaules malās notiek konferences, pulcējot pētniekus, lai dalītos ar saviem pētījumiem un atklājumiem, kas saistīti ar kalendārā gada tradīcijām. Bieži vien konferencēs izklāstītās domas vēlāk tiek publicētas Rituāla gada darba grupas izdevumu sērijā.
Aigara Lielbārža sastādītā kolektīvā monogrāfija "Komercija un tradīcijas" ir izdota arī šajā sērijā un ietver rakstus, kas tika prezentēti Rituāla gada konferencē Rīgā, 2022. gadā. Grāmata pievēršas galvenokārt kultūras un ekonomikas mijiedarbībai Rietumu pasaulē, tostarp Eiropas nacionālo valstu kultūras mantojumam, ko pārrauga Eiropas Savienības un starptautiskās organizācijas. Krājumā apkopoti pētījumi no Bulgārijas, Francijas, Grieķijas, Igaunijas, Itālijas, Lietuvas, Rumānijas, Skotijas un Ziemeļmaķedonijas. Autori aplūko nacionālo valstu aktuālas problēmas tradīciju un kultūras procesu izpētē, vienlaikus atklājot plašākas savstarpējās saiknes mūsdienu Eiropas kultūras procesos, kuru saknes meklējamas kopīgā tirdzniecības un reliģijas pagātnē.
Lasīt vairāk...Eiropas kultūras mantojuma dienu katalogā – deviņas Latvijas kultūrtelpas
.jpg)
No 11. līdz 13. septembrim visā Latvijā norisinājās Eiropas kultūras mantojuma dienas 2026. Ik gadu Eiropas kultūras mantojuma dienas veltītas noteiktai tēmai, un šogad tā ir kultūras mantojuma apdraudējums. Latvijā Eiropas kultūras mantojuma dienas organizē Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
Uzlūkojot kultūras mantojumu ne vien kā pagātnes liecību, bet kā dzīvu un mainīgu kultūras daļu, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde aicinājusi pievērst uzmanību dažādiem kultūras mantojuma apdraudējumiem:
Lasīt vairāk...25. septembrī aicinām uz Eiropas Zinātnieku nakti 2026
“Zinātnes skatuve”, “Atomu balsis”, “Viela un matērija”, “Datu māksla” – tās ir tikai dažas no vairāk nekā 100 pieturvietām šī gada Eiropas Zinātnieku naktī Latvijas Universitātē (LU). Piektdien, 25. septembrī no plkst. 17.00 līdz 22.00, septiņās LU vietās Rīgā un citviet Latvijā zinātne savienosies ar mākslu un kultūru, aicinot apmeklētājus eksperimentēt, pētīt, atklāt un radīt. Programmā – zinātnes improvizācija, paraugdemonstrējumi, īsprezentācijas, darbnīcas un citas aktivitātes dažādām paaudzēm un interesēm. Pasākums ir bez maksas.
Lasīt vairāk...Pētījums “Teiktās dziesmas: kompozīcijas un improvizācijas algoritmi”
Aktualizējam, ka interesenti var kļūt par pētījuma “Teiktās dziesmas: kompozīcijas un improvizācijas algoritmi” vēstkopas abonementiem. Vēstkopa iznāk reizi ceturksnī. Trešā vēstkopa iznāks 18. septembrī un vēstīs par teikto melodiju korpusa tapšanas atziņām, viena Dienvidrietumkurzemes melodiskā tipa variantu bagātību, kā arī pētnieku lekcijām, referātiem un dalību Zinātnieku naktī 25. septembrī.
Vēstkopu var abonēt, aizpildot šo formu: https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSexz8kYk4...
Aizraujoši atklājumi Austra Graša arhīvā
LU LFMI zinātniskie asistenti Ilga Vālodze Ābelkina un Elvis Friks divos pētnieciskajos braucienos iepazinās ar Limbažu novada Ozolmuižā glabājošos latviešu trimdas kultūras aktīvista, valodnieka un folklorista Austra Graša (1942–2026) privāto arhīvu. Austris arhīvu veidojis visa mūža garumā, 1980./1990. gadu mijā tas atradās latviešu īpašumā “Abrene” Francijā, bet, līdz ar Austra pārcelšanos uz Mazsalacas “Ģendertiem” 2007. gadā, arhīvs mājvietu atradis Latvijā. Pēdējo četru gadu laikā tas pārvests uz Ozolmuižas pili, un šovasar tika uzsākta tā izpēte.
Latviešu folkloras krātuves 57. zinātniskā ekspedīcija Nautrānu kultūrtelpā: meklējumi un atradumi
2025. gada rudenī Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma saraksts tika papildināts ar sešiem jauniem elementiem – līdz ar latviešu pirts un talku tradīcijām, nēģu zveju Svētupē un Salacā, garmanes spēli Latgalē un Latvijā radīto spēli – novusu Nemateriālā kultūras mantojuma padome atbalstīja arī Nautrānu kultūrtelpas pievienošanu valsts aizsargājamām nemateriālā kultūras mantojuma vērtībām. Šis notikums mudināja Latviešu folkloras krātuvi par LFK 57. zinātniskās ekspedīcijas galamērķi izvēlēties tieši šo teritoriju. Ekspedīcija Nautrānu kultūrtelpā – Rēzeknes novada Nautrēnu un Ilzeskalna pagastā, kā arī Ludzas novada Mežvidu pagastā – norisinājās no 6. līdz 10. jūlijam, un tajā piedalījās neierasti kupls pētnieku pulks (pavisam 20) – līdz ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LFMI) Latviešu folkloras krātuves (LFK) pētniekiem uz Rogovku devās arī kolēģi no Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA), Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un latgaliešu kultūras kustības “Volūda”.
Lasīt vairāk...Trimdas folkloristikas pētniecība
2025. gada janvārī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā tika uzsākts un nu jau pusē ir Latvijas Zinātnes padomes finansētais projekts “projekts “Latviešu folkloristika trimdā”” (Nr. lzp-2024/1-0522). Projekta mērķis ir izpētīt folkloristikas nozares vēstures daļu, kas līdz šim nav bijusi sistemātiski apzināta, – no 1944. līdz 1990. gadam Zviedrijā, Vācijā, ASV, Kanādā, Austrālijā un citās mītnes zemēs latviešu zinātnieku un zinātnes popularizētāju paveikto. Identificējot trimdā publicētos un nepublicētos vēstures avotus, darbam apvienojušies pētnieki un studējošie: Rita Zara (projekta vadītāja), Ilga Vālodze Ābelkina, Inguna Daukste-Silasproģe, Elīna Gailīte, Gatis Ozoliņš, Digne Ūdre-Lielbārde un Viesturs Zanders. Tā kā darāmā ir daudz, nozīmīga ir bijusi arī Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Universitātes brīvprātīgo studentu iesaiste: pateicību pelnījuši Justīne Jaudzema, Elvis Friks, Dace Krecere-Vule, Anete Marija Tamane.
Projekta aktivitātes organizētas četrās darba pakotnēs: 1. “Projekta vadība”; 2. “Historiogrāfisko avotu apzināšana un radīšana”; 3. “Iegūto datu analīze”; 4. “Sabiedrības informēšana”. Atbilstoši projekta metodoloģiskajam un teorētiskajam ietvaram stiprinot zinātniskās grupas kapacitāti, kā arī aicinot iepazīt jaunas pieejas vēstures pētniecībā citus humanitāro un sociālo nozaru pārstāvjus, projekta pirmajos mēnešos tika rīkoti vairāki darbsemināri. Projekta grupa sagatavojās turpmākajam datu izguves darbam praktiskajos semināros “Bibliogrāfisko datu iegūšana un bibliogrāfisko atsauču sistēmas” un “Nepublicēto avotu identificēšana”. Savukārt plašākā pulkā norisa teorētiskās literatūras semināri “Migrācijas studijas” (25.03.2025.) un “Trimdas studijas” (9.05.2025.).
Lasīt vairāk...Uzsākta Austra Graša privātā arhīva izpēte
Limbažu novada Ozolmuižas pilī noris darbs pie valodnieka, folkloras pētnieka Austra Graša arhīva izpētes. No 21. jūlija Ilga Vālodze Ābelkina un Elvis Friks iepazīstas ar apjomīgu materiālu apjomu, to šķirojot, pētot un aprakstot.
Austris Grasis (1942–2026) bija viens no nozīmīgākajiem cilvēkiem latviešu kultūras pētniecībā un organizēšanā Rietumu trimdā, kā arī svarīga figūra informācijas apritē starp trimdu un 20. gs. folkloras kustības dalībniekiem okupētajā Latvijā. 2000. gadu sākumā viņš atgriezās dzimtajā Latvijā, kur turpināja kopt tautas tradīcijas, veidojot Mazsalacas novada “Ģendertu” mājas par vietu dažādām meistardarbnīcām, gadskārtu un mūža godu svinībām, kā arī uz Latviju pārceļot dzīves laikā izveidoto arhīvu un bibliotēku. Liela daļa pārvesta no agrākā trimdas īpašuma “Abrene” (1987–1995, Francija). “Abreni” Elvis Friks aprakstījis literatura.lv šķirklī: https://www.literatura.lv/organizacijas/1709285
Lasīt vairāk...Folkloras pētnieki dodas ekspedīcijā uz Nautrānu kultūrtelpu
No 6. līdz 10. jūlijam Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves (LFK) pētnieki sadarbībā ar kolēģiem no Latvijas Kultūras akadēmijas, RTU Rēzeknes akadēmijas, Rīgas Stradiņa universitātes un latgaliešu kultūras kustības “Volūda” dosies LFK 57. zinātniskajā ekspedīcijā uz Nautrānu kultūrtelpu.
Ikgadējo Latviešu folkloras krātuves ekspedīciju mērķis ir tikties ar dažādu Latvijas novadu ļaudīm un dokumentēt vietējo kopienu nemateriālo kultūras mantojumu – cilvēku un vietu stāstus, dziesmas, tradicionālās zināšanas un prasmes, vietējās izloksnes, tādējādi saglabājot mantojumu nākamajām paaudzēm, kā arī rosinot tā izpēti mūsdienās.
Lasīt vairāk...Konference par tradīciju arhīviem Freiburgā
No 29. jūnija līdz 1. jūlijam Vācijā, Freiburgā notiek starptautiska konference "Tradition archives in motion sounding out good practices and challenges with folk collections" (Tradīciju arhīvi mainībā: labās prakses un izaicinājumu apzināšana folkloras krājumos), ko rīko SIEF Arhīvu darba grupa un Freiburgas Universitāte. Konference pulcē folkloras arhīvu, muzeju, bibliotēku un citu kultūras mantojuma institūciju pārstāvjus, lai diskutētu par folkloras un etnogrāfisko kolekciju digitalizāciju, ilgtermiņa saglabāšanu, pieejamību un komunikāciju digitālajā vidē. Tās uzmanības centrā ir arī jautājums par to, ko mūsdienās nozīmē laba prakse – kā nodrošināt kvalitatīvu kultūras mantojuma pieejamību un sadarbību ar kopienām, vienlaikus risinot ierobežotu resursu, tehnoloģisko pārmaiņu un pieaugošu prasību pēc redzamības digitālajā telpā radītos izaicinājumus.
LFK lasītavas darba laiks vasarā
Informējam, ka jūlijā un augustā Latviešu folkloras krātuves lasītava būs slēgta.
Ja plānojat veikt pētniecisko darbu vasaras mēnešos, aicinām savlaicīgi pieteikties, rakstot uz e-pasta adresi lfk@lulfmi.lv.
Atgādinām, ka LFK digitālais arhīvs ir pieejams jebkurā laikā vietnē garamantas.lv.
Paldies par sapratni! Vēlam patīkamu un saulainu vasaru!
Liepājas pedagoģiskā institūta prakses materiāli. LFK [2011-22706]. Siena vākšana.
Eiropas stāstniecības ceļi ved uz Gvadalaharu
Jūnija otrā nedēļa bija bagāta norisēm Eiropas Savienības programmas “Radošā Eiropa” projektā ANCESTOR (“A Net to Catch European Stories and Tales from the Oral tradition” – “Tīkls Eiropas mutvārdu tradīcijas stāstu un pasaku ķeršanai”), kuru LFMI īsteno kopā ar kolēģiem no Spānijas, Bulgārijas, Itālijas un Slovākijas. Spānijas pilsētā Gvadalahara bija pulcējusi stāstniecības pētniekus un praktiķus, stāstu radītājus un klausītājus. Tiekoties dažādu Eiropas Savienības valstu pārstāvjiem, tika stiprināts Stāstniecības vietu (Storytelling Sites) tīklojums, apsvērti iespējamie maršruti, ko piedāvāt ceļotājiem – stāstu interesentiem, kā arī iepazītas jaunas stāstu vietas. Nedēļas kulminācija bija vērienīgais Pasaku maratons (Maratón de los Cuentos), kuru jau 35. reizi rīkoja Gvadalaharas Bērnu un jauniešu literatūras seminārs (Seminario de Literatura Infantil y Juvenil de Guadalajara, SLIJ)). Šogad maratona tēma bija uguns, un no 12. līdz 14. jūnijam – arī nakts stundās – izskanēja daudz ugunīgu pasaku un stāstu spāņu un angļu valodā.
Latviju Spānijā pārstāvēja projekta koordinatore LFMI Rita Zara, Kuldīgas novada pašvaldības Attīstības un nemateriālā kultūras mantojuma daļas vadītāja Agnese Lapsiņa, kas iepazīstināja ar stāstniecības praksēm un turpmākajām iecerēm Kuldīgā, kā arī stāstnieks un aktieris Dāvis Suharevskis, kurš radošajā rezidencē Sigvensā kopā ar stāstniekiem no citām Eiropas valstīm radīja kopīgu iestudējumu – publika to varēja redzēt Gvadalaharā festivāla dienās.
Lasīt vairāk...
