Guntis Pakalns piedalīsies Anša Gulbja jubilejas konferencē

24. novembrī Tukuma bibliotēkā notiks latviešu grāmatizdevēja un rakstnieka Anša Gulbja 150 dzimšanas dienai veltīta konference "Novadnieks Ansis Gulbis un izdevējdarbība Kurzemē". Tajā piedalīsies arī LU LFMI pētnieks Guntis Pakalns ar priekšlasījumu "Novadnieks Anss Lerhis-Puškaitis un pasaku grāmatu izdošana".

Visa programma un reģistrācija pieejama šeit.

Lekcija par “pilsētas folkloru” Latvijas Universitātes studentiem

Pirmdien, 2023. gada 13. novembrī, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu filoloģijas maģistra studiju programmas studentiem kursā "Mūsdienu stāstījumu folklora" Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Gatis Ozoliņš nolasīja lekciju “Vai Latvijā ir “pilsētas folklora””? un iepazīstināja ar LZP projekta “Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums” (lzp-2020/1-0096) mērķiem, izaicinājumiem un rezultātiem. Kopā ar studentiem piedalījās seminārā par “pilsētas leģendām/teikām”, kam sekoja diskusija par dažādām “pilsētas folkloras” pazīmēm, starptautisko izcelsmi, tās “atrašanas” grūtībām un saikni ar citiem latviešu folkloras žanriem.

Rīgā notiks ISFNR 19. kongress

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar Starptautisko tautas naratīvu izpētes biedrību (ISFNR) aicina pieteikt dalību ISFNR 19. kongresā, kas norisināsies no 2024. gada 17. līdz 21. jūnijam Rīgā. Kongresa tēma – "Tautas naratīvi mainīgajā pasaulē". Kongresa laikā plānotas arī ISFNR komiteju sēdes. Vairāk par kongresa un komiteju sēžu tēmām sk. kongresa uzsaukumā.

Kongresa darba valoda – angļu. Referāta garums – 20 minūtes, kam sekos 10 minūtes diskusijai. Lai pieteiktos dalībai kongresā, lūgums aizpildīt kongresa pieteikšanās anketu, kas atrodama šajā saitē. Pieteikumam pievienojams referāta kopsavilkums (līdz 300 vārdiem). Pieteikšanās kongresam līdz 2023. gada 15. decembrim.

ISFNR kongress, kas norisināsies saulgriežu laikā, iekļausies Latviešu folkloras krātuves simtgades jubilejas pasākumu ciklā. Detalizētāka informācija par kongresa norisi, pieteikšanos un reģistrēšanos kongresam atrodama kongresa mājaslapā.

Jānis Daugavietis piedalās konferencē Ļubļanā

LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis ar referātu "Folklore as a Resistance Identity Tool in Extreme Metal: case of Latvian pagan band Skyforger" ("Folklora kā pretestības identitātes instruments ekstremālā metālā: latviešu pagānu grupas Skyforger gadījums") piedalās konferencē 'How Does “Your” Music Sound? Belonging, Communities, and Identities in Popular Music across Central, Eastern and South-Eastern Europe' ('Kā skan "tava" mūzika? Piederība, kopienas un identitātes populārajā mūzikā Centrālajā, Austrumeiropā un Dienvidaustrumeiropā') Ļubļanā, Slovēnijā.

Aizvadīta K. Barona konference

31. oktobrī aizvadīta ikgadējā K. Barona konference, kas šogad bija veltīta horeogrāfa un deju pētnieka Harija Sūnas simtgadei un dejas un kustības pētniecībai. Visas dienas garumā bija iespējams klausīties priekšlasījumus par tēmām, kas saistītas ar tautas deju, laikmetīgo deju, deju teātrī, literatūrā un dažādām dejas un kustības praksēm mūsdienās. Dienu noslēdza deju folkloras kopas "Dandari" vadītie danči.

Paldies konferences dalībniekiem un kuplajam klausītāju lokam! Tiekamies nākamgad K. Barona konferencē, kura tiks īstenota Latviešu folkloras krātuves simtgades ietvaros!

31. oktobrī notiks ikgadējā K. Barona konference

Laipni lūdzam pagodināt ar savu klātbūtni ikgadējo Krišjāņa Barona konferenci, kas norisināsies 31. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā.

Šogad konferences virstēma ir "Kustība un deja". Tēma veltīta horeogrāfa un dejas pētnieka Harija Sūnas (23.03.1923.–02.09.1999.) simtgadei. Harijs Sūna bija viens no ražīgākajiem un vispusīgākajiem dejas pētniekiem Latvijā, pats būdams arī horeogrāfs un deju skolotājs. Izstrādājis anketēšanas metodi, lai no teicējiem pierakstītu ziņas par horeogrāfisko folkloru, izveidojis dejas un kustību pieraksta sistēmu, kā arī pētījis dejas vēsturi.

Guntis Pakalns piedalīsies konferencē Raiņa un Aspazijas vasarnīcā

11. oktobrī plkst. 13.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā (Jāņa Pliekšāna ielā 5/7) notiks ikgadējie zinātniskie lasījumi, kuru tēma šogad ir “No mītiem un folkloras līdz Aspazijas lugai “Zalša līgava””.

Kopš šī gada jūnija Raiņa un Aspazijas vasarnīcā aplūkojama izstāde “Divas pasaules. Uz robežas. Aspazijas luga “Zalša līgava””, kurā lugas tapšanas, mitoloģisko slāņu un idejas par pasaules atjaunošanos pētniecība Raiņa un Aspazijas muzeja pētnieces Astrīdas Cīrules un scenogrāfa Reiņa Suhanova sadarbībā rezultējusies daudzšķautņainā mākslinieciskā interpretācijā.

Starptautiska aptauja par dzimšanas dienu svinībām

Kā Jūs parasti svinat dzimšanas dienu? Vai jubileju atzīmēšana gadu gaitā mainījusies? Varbūt mainījusies Jūsu attieksme? Ko Jūs patiesībā domājat par dzimšanas dienu svinēšanu? Palīdziet kultūras pētniekiem izprast dzimšanas dienu svinēšanas vēsturi, piedaloties tiešsaistes aptaujā “Daudz laimes dzimšanas dienā!”.

Ziņas par dzimšanas dienu paražām vienlaikus tiek vāktas Norvēģijā, Zviedrijā, Latvijā un Somijā. Kolekcijas veidošanai spēkus apvienojuši četri Baltijas un Ziemeļvalstu tradīciju arhīvi: Norvēģu etnoloģijas pētniecības institūts Oslo, Valodas un folkloras institūts Gēteborgā, LU LFMI Latviešu folkloras krātuve Rīgā un Somu literatūras biedrība Helsinkos. Starptautiskā pētnieku grupa plāno veikt vairākas tematiskas aptaujas, aicinot sabiedrību sniegt informāciju par to, kā cilvēki svin dažādus dzīves cikla notikumus – no šūpuļa līdz kapam. Tradīciju arhīvos ir savākti vērtīgi vecāki dokumenti par kristībām, kāzām, bēru ceremonijām u. c., taču paražas mainās, un šīs pārmaiņas mums daudz ko liecina par to, kā attīstās mūsu kultūra un sabiedrība.

LU LFMI pārstāvji piedalās Norvēģijā projekta "Arhīvu kopienu veidošana" pasākumos

LU LFMI Latviešu folkloras krātuves vadošās pētnieces – Rita Grīnvalde un Sanita Reinsone, kā arī LU LFMI vecākais programmētājs Uldis Ķirsis šonedēļ viesojas Norvēģijas Kultūrvēstures muzeja Etnoloģijas pētniecības centrā, kur norisinās Ziemeļvalstu kultūras fonda finansētā projekta "Arhīvu kopienu veidošana" darba grupu tikšanās un pieredzes apmaiņa par sadarbību ar vietējām kopienām un sabiedrības iesaistīšanu kultūras mantojuma digitālo resursu papildināšanā un uzlabošanā.

21. septembrī norisinājās Norvēģijas etnoloģijas pētniecības centra organizēts "Arhīva festivāls", kur pētnieki un arhīvu profesionāļi sagaidīja viesos norvēģu brīvprātīgo kopienas dalībniekus, kuri aktīvi iesaistās pētniecības centra un folkloras arhīva organizētajās atmiņu saglabāšanas un rokraksta manuskriptu pārrakstīšanas iniciatīvās.

Raiņa muzejs aicina uz pasākumu "Sanāciet kāziņās!"

30. septembrī plkst. 15.00 Raiņa muzejs "Jasmuiža" (Aizkalne, Preiļu novads) aicina uz pasākumu "Sanāciet kāziņās!", kurā piedalīsies Saunas folkloras kopa "Naktineica" un akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" 12. sējuma "Kāzas. 2. daļa" veidotāji no LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta.

Iezīmējot rudeni kā precību un kāzu laiku latviešu tradīcijās, pasākums "Sanāciet kāziņās!" piedāvās daudzpusīgi izzināt kāzu tradīcijas: muzeja ekspozīcijas stāsts savīsies ar akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" 12. sējuma "Kāzas. 2. daļa" ieskandināšanu. Ekspozīcijas objekti ieguls LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku stāstos par kāzu ieražām tautasdziesmās, īpašu uzmanību veltot Latgalē pierakstītajam folkloras materiālam. Pasākuma dalībniekiem būs iespēja piedalīties dažu kāzu ieražu izspēlē, piemēram, piedzīvot apdziedāšanās krustugunis, kopā apdomāt kāzu rituālu izmaiņas laika gaitā un dalīties ar saviem atmiņu stāstiem no kāzām.

(Etno)muzikoloģiskas sarunas. Saruna ar Zani Šmiti

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts turpina publisku pasākumu ciklu (Etno)muzikoloģiskas sarunas. Trešdien, 20. septembrī plkst. 17.00 notiks otrā saruna ar dziedātāju, vokālo pedagoģi un etnomuzikoloģi Zani Šmiti par balss pētniecību, apvienojot balss fizioloģijas zināšanas ar datormērījumu iespējām. Saruna notiks klātienē Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā.

Zane Šmite ir dziedātāja un etnomuzikoloģijas maģistre, kas apguvusi dažādus tradicionālās, akadēmiskās un populārās dziedāšanas stilus. Viņas pieredze veidojusies gan ilgstošā muzicēšanas praksē, gan pedagoģiskajā darbā, mācot dziedāšanu etnomuzikoloģijas studentiem, aktieriem un tradicionālās dziedāšanas entuziastiem. Pēdējo gadu laikā viņa aktīvi pievērsusies balss izpētei gan no fizioloģijas, gan datoranalīzes puses, apgūstot jaunākās balss zinātnē lietotās datorprogrammas un metodoloģiskās atziņas. Padziļināti viņa pētījusi Ziemeļlatgales tolku bolsa solistu stilu, ar dažādām datorprogrammām (Sonic Visualiser, VoceVista) mērot skaņveides un izpildījuma īpatnības. Sarunā Zane Šmite dalīsies domās par balss pētniecību mūsdienu vokālās daudzveidības un tehnoloģiju attīstības kontekstā. Viņas pētījumi iekļaujas digitālās muzikoloģijas attīstībā, kas pēdējā laikā notiek arī Latvijā.

Rīgā notiks 12. starptautiskā jauno folkloristu konference (YoFo)

No 13. līdz 15. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notiks 12. starptautiskā jauno folkloristu konference "Beyond the Field: Fieldwork in the 21st Century", kurā piedalīsies vairāk kā 30 jaunie jomas pārstāvji no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Itālijas, Ungārijas, Bulgārijas un Indijas.

Vieslekcijas lasīs Helsinku Universitātes lektore Ulla Savolainena (referātu "The Field of Memory Culture: Ingrian Finns’ Historical Experiences through Multiple Media and Times") un Rīgas Stradiņu universitātes asociētais profesors Klāvs Sedlenieks (priekšlasījumu "In Search for Unknown Unknowns. Why Fieldwork is still the Way!").

Aigars Lielbārdis piedalījās buramavārdu konferencē

No šā gada 29. augusta līdz 1. septembrim Singapūrā notika Starptautiskās folkloras naratīvu pētnieku biedrības (International Society of Folk Narrative Research, ISFNR) Buramvārdu, vārdotāju un vārdošanas [pētniecības] komitejas "Comittee on Charms, Charmers and Charming" rīkotā ikgadējā konference, kas bija veltīta buramvārdu performancei un to materialitātei "The Materiality and Performance of Charms". Projekta "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" (lzp-2020/1-0096) ietvaros konferencē piedalījās folkloras pētnieks Aigars Lielbārdis ar referātu "Development of the Tradition: Distant Healing".

Konferences programma pieejama: https://blogs.ntu.edu.sg/charmssg/

Iznācis akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” 12. sējums “Kāzas. 2. daļa”

Iznācis akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” 12. sējums – “Kāzas. 2. daļa”, kas noslēdz kāzu godiem veltīto dziesmu publicēšanu. Tas ietver 107572 dziesmas – apdziedāšanās dziesmas; ar mičošanas, apdāvināšanas, guldināšanas un citām kāzu ieražām saistītas dziesmas.

Akadēmiskais izdevums “Latviešu tautasdziesmas” (Ltdz) ir Latviešu folkloras krātuvē (LFK) sakrātās tautasdziesmu kolekcijas pilnizdevums. LFK arhīvā glabājas lielākā latviešu tautasdziesmu kolekcija – aptuveni 1 miljons tautasdziesmu tekstu, kas savākti pēc Krišjāņa Barona sakārtoto “Latvju dainu” (apmēram 219 000 tekstu) iznākšanas, un kopā ar tām atspoguļo dziesmu tradīcijas dzīvi tautā vairāk nekā 100 gadu garumā.

LFK darba laiks vasarā

Cien. apmeklētāji!

Vasarā – jūlijā un augustā – Latviešu folkloras krātuves lasītava būs slēgta. Ja nepieciešams veikt pētniecisko darbu, lūdzam iepriekš pieteikties pa e-pastu lfk@lulfmi.lv.

Vēlot labi atpūsties –
LFK folkloristi

• «
• 1
• 2
• 3
• 4
• 5
• 6
• 7
• 8
• 9
• 10
• »