Seminārs par folkloras izdevumiem trimdā
Aicinām uz semināru “Kādēļ trimdā tapa folkloras izdevumi?”, kas notiks 29. janvārī plkst. 18.00 muzejā “Latvieši pasaulē” (Rīgā, Dzirnavu ielā 84). Šis būs jau trešais seminārs ciklā “Latviešu folkloristika trimdā”. Vakaru ievadīs latviešu grāmatniecības vēstures pētnieka Dr. philol. Viestura Zandera priekšlasījums, kam sekos sarunas saviesīgā gaisotnē.
Līdzīgi kā pirms Latvijas valsts nodibināšanas, pēc Otrā pasaules kara latviešu folkloras teksti, folklorai veltītas apceres un pētījumi tika publicēti arī ārpus Latvijas. Tāpat kā iepriekšējos latviešu grāmatniecības periodos, arī trimdā šajā jomā dominēja privātā iniciatīva. Lekcija iepazīstinās ar folkloras publikāciju autoru (sastādītāju) un izdevēju loku, atsevišķu izdevumu tapšanas motivāciju, kā arī to potenciālo pircēju un lasītāju auditoriju. Īpaši izceļams ar vairāku izcilu latviešu humanitāro zinātņu pētnieku līdzdalību tapušais latviešu tautasdziesmu izdevums, ko 12 sējumos laidis klajā apgāds “Imanta” Kopenhāgenā (1952–1956). Vērtēsim, kāds trimdas grāmatniecībā bija atkārtoto un no jauna sagatavoto publikāciju īpatsvars folkloras izdevumu klāstā. Skaidrosim, vai pastāvēja saikne starp folkloras izdevumiem Latvijā un tiem, kas iznāca ārpus tās.
Lasīt vairāk...Lai priecīgi svētki!
Laiks, laikmets un laikapstākļi mainās, bet svētki paliek. Latviešu folkloras krātuves un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta ļaudis vēl priecīgus Ziemassvētkus un iedvesmu, veiksmi 2026. gadā!
Attēls izmantots LU LFMI apgāda grāmatas “Perspektīvas. Sievietes Latvijas kultūrā un sabiedrībā 1870–1940” vāka noformējumā. Avots: LNA KFFDA, F1–10–16385.
Beatrisei Reidzānei piešķir mūža stipendiju
LU LFMI ilggadējā pētniece Dr. habil. philol., valsts emeritētā zinātniece Beatrise Reidzāne ir saņēmusi Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju par izciliem nopelniem kultūras un zinātnes attīstībā. Šī ir augsta atzinība par ilggadēju darbu un ieguldījumu Latvijas kultūras telpā. Lepojamies!
Valsts kultūrkapitāla fonds piešķir mūža stipendiju izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem par mūža ieguldījumu kultūras un mākslas attīstībā. Mūža stipendija katru mēnesi tiek maksāta papildus pensijai un citiem ienākumiem un netiek aplikta ar nodokļiem. Stipendija tiek piešķirta konkursa kārtībā, ko izsludina vienu reizi gadā. Balstoties uz VKKF nozares ekspertu komisijas atzinumu, lēmumu par mūža stipendijas piešķiršanu pieņem VKKF padome, izskatot katra pretendenta lietu individuāli.
Latvijas etnogrāfisko ansambļu repertuārs skatāms LFK Youtube kanālā
Laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam Latvijas folkloras krātuve sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas skaņu ierakstu studiju ieskaņoja Latvijas etnogrāfiskos ansambļus (proj. vad. Aigars Lielbārdis). Līdzās audio ierakstiem notika arī foto un video dokumentēšana. Audio ieraksti un foto liecības ir pieejamas Latviešu folkloras krātuves kolekcijā “Etnogrāfisko ansambļu ieraksti” (Nr. 2235) platformā garamantas.lv, ietverot 24 dziedātāju kopu repertuāru no dažādām Kurzemes un Latgales vietām.
Lasīt vairāk...Journal of Baltic Studies (JBS) publicē Aigara Lielbārža pētījumu
Raksts “Latvian folkloristics in the early years of the Soviet occupation and the case of Andrejs Kurcijs” (Latviešu folkloristika pirmajos padomju okupācijas gados un Andreja Kurcija gadījums) ir veltīts latviešu folkloristikai un Latviešu folkloras krātuves (padomju periodā – Folkloras institūts, Folkloras sektors) darbības atsegumam pirmajos pēckara gados. Līdz ar padomju okupāciju un politiskā režīma maiņu arī latviešu folkloristikā tika ieviesti padomju zinātnes principi. Šķiru cīņa un dialektiskais materiālisms kļuva par vienīgo un oficiāli atzīto pieeju latviešu folkloras pētniecībā ilgus gadus.
Ginta Pērle-Sīle ieguvusi zinātnes doktora grādu
2025. gada 25. novembrī LU Humanitāro zinātņu fakultātē LU LFMI pētniece Ginta Pērle-Sīle aizstāvēja promocijas darbu "Frīdriha Daniela Vāra (Wahr, 1749–1827) dzīve un darbība kultūrvēsturiskos kontekstos", iegūstot zinātnes doktora grādu (Ph. D.) humanitārajās un mākslas zinātnēs.
Promocijas darba "Frīdriha Daniela Vāra (Wahr, 1749–1827) dzīve un darbība kultūrvēsturiskos kontekstos" ietvaros analizēts apgaismības ideju pārstāvja Palsmanes un Aumeisteru mācītāja devums latviešu kultūrvēsturē, īpašu uzmanību pievēršot viņa sakrātajam pirmajam latviešu klasisko tautasdziesmu izdevumam “Palcmariešu dziesmu krājums” (1808). Šis krājums skatīts kā posms latviešu folkloristikas vēsturē: tajā adaptētas Rietumeiropā aktuālās idejas un folkloras dokumentēšanas prakses, bet vienlaikus tas ir paraugs un avots vēlāk tapušajiem tautasdziesmu izdevumiem.
Lasīt vairāk...Saņemti Siguldas pilsētas vidusskolas skolēnu vāktie ticējumi
-6912019036c54.jpg)
10. novembrī Latviešu folkloras krātuve saņēma Siguldas pilsētas vidusskolas skolēnu folkloras vākumu. Tajā apkopoti vairāki simti dažādu ticējumu, kurus zina un ievēro Siguldā un tās apkārtnē dzīvojošie. Pateicamies čaklajiem vācējiem un jo īpaši viņu pamudinātājai latviešu valodas un literatūras skolotājai Ilzei Kisilai.
Savāktās folkloras vienības papildinās Latviešu folkloras krātuves krājumu, tā fiksējot mūsdienās aktuālos ticējumus un ļaus pētniekiem sekot izmaiņām tradīcijās.
Žurnāls “Labietis” un tā dievi
LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieku grupa sadarbībā ar muzeju “Latvieši pasaulē” turpina semināru ciklu “Latviešu folkloristika trimdā”. Uz otro semināru ““Labieša” dievi” aicinām 13. novembrī plkst. 18.00 muzeja telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 84.
“Labietis” ir latviešu dievturu kustības nozīmīgākais žurnāls, kura pirmsākumi ir Latvijā 20. gadsimta 30. gados. Pēc Otrā pasaules kara žurnāla satura veidošanas principi tika pārnesti arī uz trimdu Zviedrijā (1946–1947) un ASV (kopš 1955. gada), tur tā tematisko loku papildinot ar trimdas dievturu un labvēļu aktivitāšu atainojumu, pārpublicējumiem no starpkaru perioda “Labieša” un jauniem dievturīgiem pētījumiem.
Lasīt vairāk...K. Barona konference 2025
31. oktobrī Rīgā, Kalpaka bulvārī 4 norisināsies LU LFMI Latviešu folkloras krātuves un LU Humanitāro zinātņu fakultātes organizētā Krišjāņa Barona konference 2025.
Godinot Krišjāņa Barona 190. dzimšanas dienu, Latvju dainu izdošanas noslēguma 110. gadadienu un 100 gadus kopš Pētera Šmita sastādīto Latviešu pasaku un teiku iznākšanas sākuma, šī gada konferences tēma, pārfrāzējot kādu plaši zināmu sakāmvārdu, ir “Analogi vēži digitālās kulītēs: vēsturiskie folkloras tekstu korpusi mūsdienu skatījumā”. Konferences dalībnieki pievērsīsies jautājumiem, kas saistīti ar 19. gs. – 20. gs. pirmās puses apjomīgo folkloras krājumu tapšanu un aktualitāti mūsdienu pētniecībā.
Lasīt vairāk...Projekta noslēguma seminārs
Laipni lūdzam visus interesentus 15.10 plkst. 12:00 Latviešu folkloras krātuves lasītavā piedalīties projekta “Vidzemes nemateriālais kultūras mantojums satiek seniorus ilgstošās aprūpes centros” noslēguma seminārā. Tā laikā projekta pārstāves Una Smilgaine un Elvīra Žvarte dalīsies ar pieredzēto, apmeklējot astoņas senioriem paredzētās ilgstošās aprūpes iestādes Vidzemē, kā arī kopā ar semināra apmeklētājiem kaldinās nākotnes plānus par jēgpilnu nemateriālā kultūras mantojuma turpmāko izzināšanu senioru aprūpes iestādēs.
Senioru tikšanās Valkā un Līgatnē
Šī nedēļa noslēgusies ar pēdējām divām pētnieku un senioru tikšanās reizēm projektā “Vidzemes nemateriālais kultūras mantojums satiek seniorus ilgstošās aprūpes centros”. To laikā Valkas SAC “Ziemeļblāzma” un Līgatnes SAC “Senioru māja” iedzīvotāji un darbinieki izzināja Valkas un Līgatnes apkārtnē savāktos folkloras un autobiogrāfiskos materiālus, kā arī kopīgi darbojās folkloras darbnīcās. Īpaša izvērtās saruna ar Ināru Gaigalu, divu grāmatu autori no Līgatnes “Senioru mājas”. Tikšanās laikā viņa dalījās ar spilgtiem atmiņu stāstiem un lasīja savu rakstīto dzeju. Sirsnīgs paldies valcēniešiem un līgatniešiem par viesmīlīgo uzņemšanu un aktīvo līdzdalību visās projekta norisēs! Lai arī izbraukumu semināri uz senioru ilgstošās aprūpes iestādēm ir noslēgušies, projekta komandai vēl priekšā visu iegūto iespaidu apkopošana un jaunu sadarbību īstenošana.
Lasīt vairāk...Semināru cikls "Latviešu folkloristika trimdā"
LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieku grupa sadarbībā ar muzeju “Latvieši pasaulē” uzsāk semināru ciklu “Latviešu folkloristika trimdā”. Uz pirmo semināru “Zinātniski pētījumi latvju folklorā” aicinām 16. oktobrī plkst. 18.00 muzeja telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 84.
“Zinātniski pētījumi latvju folklorā” – tā saucās Čikāgas latviešu publicista un sabiedriskā darbinieka Laimoņa Streipa (1931–2003) humoresku cikls, kas no 1957. līdz 1967. gadam publicēts žurnālā “Jaunā Gaita”. Šajos “pētījumos” viņš tematiski skaidrojis latviešu tautasdziesmas – apcerot dažādos “senlatviešu” dzīves aspektus. Ar parodiju un citiem komiskā paņēmieniem autors zobgalīgi raudzījies gan uz problēmām latviešu trimdas sabiedrībā (no pārspīlēta tautiskuma līdz integrācijai amerikāniskajā kultūrā), gan metis skatu viņpus Dzelzs priekškaram – uz norisēm okupētajā Latvijā.
Lasīt vairāk...Senioru tikšanās Rūjienā
Rudens cēliens aizsācies ar sesto pētnieku un senioru tikšanos projekta “Vidzemes nemateriālais kultūras mantojums satiek seniorus ilgstošās aprūpes centros” ietvaros. Šoreiz tās laikā SARC “Rūjienas senioru mājas” iedzīvotāji, darbinieki un pētnieki kopīgiem spēkiem izzināja Rūjienas pusē savākto folkloras un autobiogrāfisko materiālu, kā arī to iedzīvināja, rosoties kopīgās darbnīcās. Tikšanās noslēgumā kopā ar iestādes vadību projekta dalībniekiem bija iespēja izstaigāt senioru māju, uzzināt vairāk par tās vēsturi, darbību un nākotnes plāniem. Sirsnīgs paldies rūjieniešiem par viesmīlīgo uzņemšanu un aktīvo līdzdalību visās projekta norisēs. Nākamā pētnieku un senioru tikšanās paredzēta jau 29.09. Valkas SARC “Ziemeļblāzmā”. Uz tikšanos!
Lasīt vairāk...Saules mūžu Krātuvei!
Latviešu folkloras krātuvei ļoti nozīmīgs datums ir 3. septembris, jo tajā jau oficiāli dibinātā (2.12.1924.) iestāde varēja uzsākt darbu, jo bija rasts finansējums. LFK darbinieki jau gadsimtu atzīmē šo dienu ar sarkanām un baltām asterēm; tālumā esošie ar telegrammām: “Saules mūžu Krātuvei!” Nu jau apmēram pusgadsimtu šajā dienā folkloristi apmeklē bijušo kolēģu kapa vietas. Visvairāk to ir Rīgas Meža un Raiņa kapos, bet būts arī Ziepniekkalna, Lielupes, Sunākstes, Džūkstes, Tirzas un Salacgrīvas kapsētā.
Lasīt vairāk...Senioru tikšanās Skrīveros
.jpg)
Pagājušā nedēļa noslēgusies ar jau piekto pētnieku un senioru tikšanos projekta “Vidzemes nemateriālais kultūras mantojums satiek seniorus ilgstošās aprūpes centros” ietvaros. Satikšanās laikā Skrīveru pagasta SAC “Ziedugravu” iedzīvotāji un pētnieki kopīgi izzināja Skrīveru pusē savāktos folkloras materiālus un darbojās tematiskās darbnīcās, kas veltītas dažādiem folkloras žanriem. Sirsnīgs paldies “Ziedugravu” vadībai un darbiniekiem par silto uzņemšanu un kopā aizvadīto laiku!
