Lauka pētījums "Mežs kā mājas"
Autore: Sanita Reinsone
Mežiem klāta teju puse Latvijas teritorijas, tie ir neatņemama daļa no ikdienas ainavas un dzīves daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Lauka pētījumā "Mežs kā mājas" uzmanības centrā bija dažādās meža pieredzes un izpratnes. Veicot mutvārdu vēstures un dzīvesstāstu intervijas dažādās Latvijas vietās, pirmkārt, tika izzināta meža definīcija – ko cilvēki saprot ar vārdu "mežs" ģeogrāfiskā, simboliskā, emocionāla, arī vēsturiskā un politiskā nozīmē un kā šī nozīme mainījusies dažādos apstākļos. Otrkārt, tika izzinātas mežā dzīvošanas pieredzes militārā, emocionālā un sadzīviskā ziņā un, treškārt, lauka pētījumā uzmanības lokā bija visdažādākās meža kultūrpieredzes, kas stāstītājiem šķita būtiskas, – ogošana, sēņošana, medības, pastaigas, apmaldīšanās un vadātājs, orientēšanās un dažādie priekšstati, kas saistīti ar mežu.
Lauka pētījuma rezultāti izmantoti grāmatā “Meža meitas. 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā” (Dienas Grāmata, 2015) un zinātniskajā publikācijā “Forbidden and sublime forest landscapes: narrated experiences of Latvian national partisan women after World War II” žurnālā “Cold War History” (2015).
Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/042 "Kultūras kultūrā: robežvēstījumu politika un poētika".
Lauka pētījums Indijā
Autors: Sandis Laime
Indija (līdzīgi kā dažas Āfrikas valstis un Jaungvineja) ir starp tām retajām vietām pasaulē, kur vēl mūsdienās notiek raganu vajāšana un nogalināšana. 16.-18. gadsimtā raganu mānija bija plaši izplatīta Eiropā, tostarp arī Latvijā. Lai gan raganu dedzināšana mūsu reģionā beidzās 18. gadsimta sākumā, raganu apsūdzības turpinājās vēl vismaz līdz 19. gadsimta beigām, par ko liecina folkloras avoti. Lai tos labāk saprastu, lauka pētījuma mērķis Indijā bija izzināt naratīvu (baumu, nostāstu, personīgās pieredzes stāstu) lomu raganu atrašanas, apsūdzēšanas un tiesāšanas procesa gaitā.
Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/042 “Kultūras kultūrā: robežvēstījumu politika un poētika”.
imenes.jpg)
Atmiņu albumu tradīcija skolēnu kultūrā
(ilustrācijas no grāmatas)
Autore: Baiba Krogzeme-Mosgorda
Izdevējs: LU LFMI
Gads: 2013
Atmiņu albumi pieskaitāmi tradicionālām piemiņas lietām, kas glabā rakstiskas liecības par noteiktu laiku un cilvēkiem kādas personas biogrāfijā. Latvijā pagājušajā gadsimtā šāda veida albumus rakstījuši dažādu sociālo slāņu pārstāvji — bērni un pieaugušie, sievietes un vīrieši, karavīri, ieslodzītie, mājsaimnieces, rakstnieki, arī skolēni. Lielākajā to daļā ieraksti veidoti pēc līdzīga parauga, kas sastāv no veltījuma teksta dzejas vai aforisma formā, vēlējuma albuma īpašniekam un rakstītāja paraksta, tekstu bieži rotā ilustrācija. Pēc ierakstu satura un stila šķirami vismaz trīs šādu albumu veidi – klasiskais atmiņu albums, dziesmu klade un viesu grāmata.
Skolēnu tradīcijās atmiņu albumi pārņemti no pieaugušo kultūras jau kā gatava forma. Par aizguvumu liecina gan vēsturiskais ieraksta paraugs, gan bērnu kultūrai neraksturīgi teksti skolēnu albumos. Bērnu folkloras un mākslas ienākšana klasiskā albuma repertuārā, kā arī viņu jaunieviestie tekstu improvizācijas paņēmieni pārvērš albumu stilu kopumā no romantiski didaktiska uz radoši izklaidējošu. Mainās arī atmiņu albuma funkcijas — no plauktā glabāta suvenīra uz bērnu sabiedrībā aktīvi lietotu saziņas līdzekli.
.jpg)
