LFK buramvārdu kolekcijas papildinājumi

Aigars Lielbārdis, Dr. philol.

Nesenos 150. kolekcijas[1] papildinājumus, kas iegūti 2019. un 2020. gadā, Latviešu folkloras krātuvei nodeva Guna Zelmene no Rīgas, Gunta Ventere-Pakalne no ASV, Anita Spīgulis-DeSnaidere (DeSnyder) no ASV un Romualds Gadzāns no Līksnas.

Guna Zelmene iesniedza divas rokrakstu lapas: pirmais rokraksts “Svētie vārdi” (LFK 150, 4563)[2] ticis atrasts kādā grāmatā, kas bija nonākusi viņas antikvariātā "Gunas grāmatas", un nodeva to LFK pētniecei Sanitai Bērziņai-Reinsonei. Otru rokrakstu – savas mātes Ausmas Jēgeres glabātos aizsardzības vārdus (LFK 150, 4564–4565)[3] – Guna Zelmene iesūtīja elektroniski. Pavadvēstulē viņa rakstīja:

[..] Viņas [Ausmas] mamma Marija ar Ausmas vecāko māsu Dainu 2. pasaules kara laikā brauca prom no Rīgas uz Kurzemi, devās bēgļu gaitās, bet mana mamma Ausma atteicās braukt, gribēja palikt Rīgā. Tad Marija uzrakstīja šos vārdus, iedeva meitai un piekodināja, ka tie viņu sargās, ja Ausma tos nēsās cieši pie sevis. Tā Ausma visu apzinīgo mūžu nēsāja sargājošos vārdus maciņā vai kāda dokumenta vāciņā.

Šie sargājošie vārdi ir pierakstīti uz vienas lapas – vienā pusē Debesu grāmata[4], otrā – Vecās Derības 91. psalms.

Gunta Pakalne iesūtīja sava vectēva Eduarda Ventera aizsardzības vārdus (LFK 150, 4566)[5] un šī paša teksta norakstu, ko pārrakstījusi tēva māsa Zelma Gaiss (dzimusi Ventere, LFK 150, 4567)[6]. Eduards Venters dzimis 1878. gadā, dzīvojis Trikātas pagasta Vecišķos un nodarbojies ar galdniecību, bijis ticīgs un liels brāļu draudzes piekritējs. Ap 1915. gadu iesaukts cara armijā, kur bijis par feldšeri. Gunta Pakalne domā, ka, dienot cara armijā, viņam aizsardzības vārdi jau bijuši līdzi. Arī šie iesūtītie materiāli ir Debesu grāmata, ko nēsāja līdzi, lai pasargātos no nelaimēm un ievainojumiem. Pakalnes materiāli LFK nonāca ar brāļu draudžu literatūras pētnieces Beatas Paškevicas starpniecību.

Anita Spīgulis-DeSnaidere iesūtīja sava tēva aizsardzības vārdus, ko viņš, būdams kara dienestā, nēsājis līdz. Vēlāk šos vārdus viņa atradusi tēva dokumentos. Anitas Spīgulis-DeSnaideres materiāli krātuvē nonāca pateicoties vēsturniekam un Latvijas Kara muzeja pētniekam Jānim Tomaševskim.

Šā gada 28. jūnijā buramvārdu grāmatu nodeva Romualds Gadzāns, novadpētnieks un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Latgales reģionālās nodaļas inspektors. Viņš pavadvēstulē raksta:

Nododu Jums grāmatu (burtnīcu), par kuru mēs runājām. To apmēram pirms diviem gadiem man nodeva Vitālijs Kudiņš no Līksnas pagasta Kirupes. Vitālijs, iegādājoties īpašumu, to atrada nojaucamas mājas bēniņos. Māja piederēja Francim Kokinam.

Buramvārdu grāmatas iekšvākā rakstīts, ka tā piederējusi Jurim Šīmanam, rakstīta Gārsenes Kurmišķos 1914. gada 26. janvārī.

Izsaku pateicību visiem materiālu iesūtītājiem, kā arī aicinu citus Latviešu folkloras krātuvei iesniegt savus vai savu tuvinieku buramvārdu pierakstus.

Foto:

1. Gunas Zelmenes mātes Ausmas līdzi nēsātie aizsardzības vārdi.

2. Romualda Gadzāna iesniegtā buramvārdu grāmatiņa.

Pēdējo reizi labots: 25.09.2020 13:20:23