LFK buramvārdu kartotēka
Aigars Lielbārdis, Dr. philol.
Latviešu folkloras krātuves (LFK) buramvārdu kartotēka sākta veidot jau drīz pēc krātuves dibināšanas. 1926. gada 17. martā krātuves kolēģija nolēma uzsākt folkloras žanru rādītāju veidošanu un kā pirmos izvēlējās buramvārdus, lai atvieglotu somu folkloristam Viljo Johanesam Mansikam (Viljo Johannes Mansikka) salīdzinošās studijas par slāvu un baltu mitoloģiju [1]. No šī rādītāja vēlākos gadu desmitos tika izveidots apjomīgs buramvārdu funkcionālo grupu katalogs, tā kārtošanā iesaistoties arī Kārlim Straubergam.
Starpkaru periodā buramvārdu, tāpat kā citu folkloras žanru vākšana, bija viens no svarīgākajiem LFK uzdevumiem. Krātuves darbinieki, jo īpaši tās pirmā vadītāja Anna Bērzkalne, publicējot aicinājumus avīzēs un personīgi uzrunājot interesentus, 
aicināja vākt un iesūtīt folkloras materiālus. Tādējādi buramvārdu lielais vairums – 90 % no visa tekstu korpusa, ko veido vairāk kā 54 tūkstoši buramvārdu vienību, krātuvē ir uzkrāti starpkaru periodā, vākšanas darbā iesaistot skolēnus, studentus, un izveidojot plašu folkloras pierakstītāju tīklu.
Kartotēka ir veidota pēc buramvārdu funkcionālās piederības. Vienam mērķim vai vienas slimības ārstēšanai paredzētie buramvārdi ir apvienoti vienkopus – rozes vārdi, vīveļu vārdi, lūzuma vārdi, čūsku vārdi utt. Tie katrs atsevišķi ar rakstāmmašīnu ir pārrakstīti uz nelielām papīra lapiņām un pievienoti attiecīgajai buramvārdu funkcionālajai grupai. Katras funkcionālās grupas ietvaros, atzīmējot ar cipariem, ir veidots vēl sīkāks dalījums pēc tekstu satura un līdzībām, ko, domājams, veica K. Straubergs. Par to liecina viņa publikācija “Buŗamie vārdi” žurnālā “Senatnē un mākslā” 1936. gadā [2]. Šajā pētījumā, pamatojoties uz LFK krājumu, K. Straubergs analizēja asins vārdus, izdalot 18 sīkākas apakšgrupas. Taču kartotēka netika pabeigta un izveidota pilnībā, jo 1944. gadā K. Straubergs emigrēja uz Zviedriju. Pēc II pasaules kara, mainoties politiskajām varām, darbs pie kartotēkas veidošanas un papildināšanas apstājās un tā arī nekad vairs netika atjaunots.
LFK buramvārdu kartotēkā ir vairāk nekā 19 tūkstoši buramvārdu vienību, kas iedalītas 186 funkcionālajās grupās. Šobrīd visas kartotēkas vienības ir digitalizētas pēcdoktorantūras pētniecības projektā “Latviešu buramvārdu digitālais katalogs” un pieejamas LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv – http://garamantas.lv/lv/classification/1194579/LFK-buramvardu-kartoteka.
[1] 1929. gadā V. J. Mansika publicēja pētījumu par lietuviešu buramvārdiem. Mansikka, V. J. Litauische Zaubersprüche. FF Comincations. Vol. 87, Helsinki: Suomalainen Tiedeakatemia, 1929.
[2] Straubergs, K. Buŗamie vārdi. Senatne un māksla. Nr. 1. Rīga: Pieminekļu valde, 1936. 136.–137. lpp.
Pēdējo reizi labots: 05.09.2019 22:48:02
