LFK buramvārdu kolekcijas papildinājumi
Aigars Lielbārdis, Dr. philol.
Nesenos 150. kolekcijas[1] papildinājumus, kas iegūti 2019. un 2020. gadā, Latviešu folkloras krātuvei nodeva Guna Zelmene no Rīgas, Gunta Ventere-Pakalne no ASV, Anita Spīgulis-DeSnaidere (DeSnyder) no ASV un Romualds Gadzāns no Līksnas.
Lasīt vairāk...LFK buramvārdu kartotēka
Aigars Lielbārdis, Dr. philol.
Latviešu folkloras krātuves (LFK) buramvārdu kartotēka sākta veidot jau drīz pēc krātuves dibināšanas. 1926. gada 17. martā krātuves kolēģija nolēma uzsākt folkloras žanru rādītāju veidošanu un kā pirmos izvēlējās buramvārdus, lai atvieglotu somu folkloristam Viljo Johanesam Mansikam (Viljo Johannes Mansikka) salīdzinošās studijas par slāvu un baltu mitoloģiju [1]. No šī rādītāja vēlākos gadu desmitos tika izveidots apjomīgs buramvārdu funkcionālo grupu katalogs, tā kārtošanā iesaistoties arī Kārlim Straubergam.
Lasīt vairāk...Ivana Fridriha Latvijas krievu mūzikas skaņu ieraksti LFK
Ieva Tihovska, Dr. art.
Ivans Fridrihs (1902–1975) ir daudzināms Latvijas krievu folkloras vācējs un publicētājs. Viņa pierakstītā folkora jau izdota vairākās grāmatās* un arī par viņu pašu zināms un rakstīts diezgan daudz**. Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā rodama liela viņa un skolēnu pierakstīta Latgales krievu folkloras kolekcija (7591 vienība, galvenokārt toreizējais Jaunlatgales apriņķis), taču līdz šim mazāk popularizēti viņa 1959. gada skaņu ieraksti, kas arī pieejami tiešsaistē (www.garamantas.lv -> Ivana Fridriha Latgales krievu folkloras vākums -> Ieraksti).
Ierakstu kolekciju veido 75 vienības un tā tapusi 1959. gada vasarā, Fridriham piedaloties 13. zinātniskajā ekspedīcijā Preiļu un Daugavpils rajonos.*** Ekspedīcijas 15. mape glabā Fridriha rokrakstus, kuros var izsekot ierakstu veikšanai, iegūt ziņas par teicējiem, dziesmu veidiem, kā arī sekot līdzi dziesmu tekstiem un izlasīt pilnos to variantus. Dažu dziesmu notis ir publicētas (Fridrih 1972: 432–433), taču jebkurā gadījumā ierakstu dzirdēšana dod daudz precīzāku priekšstatu par Fridriha sastapto mūziku.
Lasīt vairāk...Nelatvieši un Lejaskurzemes folklora
Ieva Tihovska, Dr. art.
Meklējot folkloras krātuves starpkaru perioda sarakstē ziņas par mazākumtautībām, uzgāju šādu vēstuli: "A. g. A. Bērzkaln Kdze! Pie mums Bārtas pagasta staiga apkart krāmu žīds apm. 80 g. vec. No kura esmu dzirdejis vairak pasaku kuŗas iesūtišu Folkl. krātuvē. Bet vai rakstit žīda vardu uzvard? ka no žida esmu pasakas dzirdejis Jeb žīda vardu uzvard nerakstit? Kad prasu viņam kur viņš pasakas mācijies? viņš atbild: Uj kur es varu pateikt, no pat mazu dienam pa kursu (Lejas Kurzeme) apkārt staigaju vienu pasaku dzirdu šur otru tur. Ar Augstcienibu J. Sedols Bārtas Sedolos (..) 13.V.1927.g." (LVVA 1630-1-189, 291)
Lasīt vairāk...Friča Brīvzemnieka buramvārdu krājums
Aigars Lielbārdis, Dr. philol.
LU LFMI īstenotajā ERAF pēcdoktorantūras atbalsta projektā “Latviešu buramvārdu digitālais katalogs” ir uzsākta Friča Brīvzemnieka 1881. gada izdevuma “Latviešu etnogrāfiskie materiāli” (Материалы по этнографии латышскова племени, Maskava, 1881) digitalizācija un metadatu izveide LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv. Šis izdevums latviešu folkloristikā nozīmīgs ar to, ka līdzās latviešu tautas mīklām un sakāmvārdiem pirmo reizi apkopoti, publicēti un zinātniski komentēti latviešu buramie vārdi – kopā 717 teksti, kas iedalīti 72 funkcionālās grupās – rozes vārdi, vīveļu vārdi, asins apturēšanai utt. Izdevumā teksti tika publicēti divās valodās – latviski un krieviski.
