Virtuālā izstāde – "Zīmju parki Latvijā"
Zīmju parki ir īpaši iekārtotas teritorijas dabā, kur līdzās dabiskajai videi cilvēku veidotā ainavā ir uzstādīti lielformāta vides objekti – ornamenti. Šādi parki ir Latvijai raksturīga tradīcija, kura uzplaukusi salīdzinoši nesenā pagātnē. Tomēr tās izcelsme ir cieši saistīta ar latviskā ornamenta mitoloģisko interpretāciju, kas savukārt radīta starpkaru perioda mākslinieku un latviskās kultūras entuziastu darbos. Latviskā ornamenta mitoloģiskā interpretācija ornamentu saista ar mitoloģiju – zīmes tiek uztvertas kā vizuāli dievību un citu mitoloģisku konceptu atveidi, kas savukārt ļauj attīstīt ideju par zīmju labvēlīgo iedarbību uz to lietotāju. Zīmju parki ir viens no radošākajiem apliecinājumiem tradīcijas popularitātei mūsdienās.
Šādu parku izveidē vēlme popularizēt latvisko kultūras mantojumu iet kopsolī ar vides sakopšanas un labiekārtošanas darbiem. Neatsverama nozīme šādu vietu izveidē ir vietējiem iedzīvotājiem, entuziastiem, kuri virza šīs idejas un ir gatavi tām veltīt savu laiku un enerģiju.
Izstādē redzamie attēli tapuši laikā no 2017. līdz 2021. gadam. Izstādē dokumentēti astoņi zīmju parki: Līgo parks Stopiņu pagastā, Latvju zīmju parks Leimaņos, Sevis izzināšanas un harmonizēšanas parks Siguldā, Latvju zīmju vēstījuma taka Gulbenē, Brīvkalnu taka Veselavas pagastā, Enerģētisko zīmju taka Pokaiņos, Latvju zīmju aleja Krimūnās un Latvisko zīmju taka Pūņās. Taču Latvijā kopumā šādu vietu ir vairāk, piemēram, Avotu parks Cēsīs, Folkloras taka “Jāņkalni” Lībagu pagastā, Saules taka atpūtas kompleksā “Sauleskalns” Zaķumuižā, Baltu zīmju dārzs Līgatnes novadā, tāpat zīmes izvietotas arī Lielvārdes viduslaiku pilsdrupu un parka Skulptūru dārzā.
Izstādes attēlu un teksta autore ir LFK pētniece Digne Ūdre.
Izstāde izveidota ar VKKF mērķprogrammas "KultūrELPA" finansiālu atbalstu un ir projekta "Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē" daļa.
Attēlā Latvisko zīmju taka Pūņās, foto – Digne Ūdre.
Pēdējo reizi labots: 19.01.2022 11:30:46