EN in English

Kad zinātu kur kritīs, tad būtu nolicis salmus. (LFK 941, 2078)

Saules mūžu Krātuvei!

Latviešu folkloras krātuvei ļoti nozīmīgs datums ir 3. septembris, jo tajā jau oficiāli dibinātā (2.12.1924.) iestāde varēja uzsākt darbu, jo bija rasts finansējums. LFK darbinieki jau gadsimtu atzīmē šo dienu ar sarkanām un baltām asterēm; tālumā esošie ar telegrammām: “Saules mūžu Krātuvei!” Nu jau apmēram pusgadsimtu šajā dienā folkloristi apmeklē bijušo kolēģu kapa vietas. Visvairāk to ir Rīgas Meža un Raiņa kapos, bet būts arī Ziepniekkalna, Lielupes, Sunākstes, Džūkstes, Tirzas un Salacgrīvas kapsētā.

Simtajā 3. septembrī pabijām un arī pastrādājām Meža kapos. Šeit Poruka kalniņā atdusas LFK dibinātāja Anna Bērzkalne, turpat atrodas Artura Ozola dārgumu lāde, pie kuras jau atradām degošu sveci un ziedus, tādi paši arī pie valodnieka Alvila Augstkalna. Pakavējāmies pie profesora Jāņa Alberta Jansona, apmīļojām un izpušķojām kolēģa Jāņa Rozenberga atdusas vietu, apgriezām krūmiņus pie Bērzkalnes skolnieces Austras Šleseres dzirnakmenīša. Te pieminējām viņas māsas meitu Kristīni Konrādi, kurai liktenīgs pārpratums nebija ļāvis atgulties dzimtas kapos.

Jau krietni pastrādājām pie komponista Jūlija Sproģa kapa vietas, arī pie māsām Vilmas un Idas Greblēm atbrīvojām no zariem Induļa Rankas veidoto pieminekli. Te mēs uzkavējāmies visilgāk, bija prieks par jaunāko kolēģu darba sparu un prasmi. Nepagājām garām arī Stradiņu dzimtai un dzejniekiem Edvartam Virzam un Elzai Stērstei. Simtgadē vēl sveicām kolēģus Ojāru Ambaini, profesoru Jēkabu Vītoliņu, Elzu Kokari, Vandu Kalnciemu, Vilni Salaku. Piestājām pie gudrības simbola – pūces, kas sargā mūsu skolotājas Martas Rudzītes un Tenu Karmas mieru.

Teksta autors: Māra Vīksna

Pēdējo reizi labots: 10.09.2025 14:01:14