EN in English

Kur zirgs, tur vezums; kur meitas, tur runāšana. (LFK 1599, 9345)

Priekšlasījums un diskusija "Sociālo kustību teorija un Latvijas folkloras kustības gadījums"

2023. gada 29. martā plkst. 12.00 Latviešu folkloras krātuvē, Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā notiks priekšlasījums, kurā LU LFMI Mākslas zinātņu nodaļas pētnieks, sociologs Jānis Daugavietis sniegs pārskatu par sociālo kustību izpētes akadēmisko tradīciju, kas turpināsies publiskā diskusijā par Latvijas ‘folkloras kustību’, kā tādas kustības gadījumu, kas radusies nedemokrātiskā režīmā, 20. gs. 70. gadu Padomju Savienībā.

Priekšlasījuma teorētiskā daļa veltīta t. s. ‘jaunajām sociālajām kustībām’, par kurām sāka rakstīt pēc 1968. gada studentu nemieriem. Ja līdz tam sociālās kustības visbiežāk tika izprastas kā izpausme netaisnībām materiālo vērtību pārdales un nacionāli-etnisko attiecību sfērās, tad daudzas mūsdienu Rietumu pasaules sociālās kustības var uzskatīt par visdažādāko ētisko uzskatu, dzīvesstilu un pat gaumju aizstāvjiem (piemēram, vides aizsardzības, cilvēktiesību, LGTB+, tradicionālo vērtību, vegānisma un citas kustības). Tās dažādojušās un vairojušās skaitā, vienlaikus kļūstot skaitliski mazākām. Tai pat laikā mūsdienu masu komunikācijas līdzekļi tās var padarīt gan par globālām, gan par daudz ietekmīgākām arī konkrētā lokālā mērogā. Tas noteicis arī sociālo kustību teorētiskās un empīriskās izpētes diferenciēšanos. Ja sākotnēji sociālās kustības bija gandrīz vai ekskluzīvs makrosocioloģiskās teorijas intereses lauks, tad mūsdienās to izpratne nav iedomājama bez ieguldījuma, ko to izpētē sniedz tādas disciplīnas kā sociālā psiholoģija, sociālā antropoloģija, politikas un komunikācijas zinātnes.

Šķietami Latvijas ‘folkloras kustība’, kas nereti tika apzīmēta, lietojot tādus vārdus kā ‘jaunā’ vai ‘neo’, iekļaujas jauno sociālo kustību kategorijā, jo tās virspusē bija cīņa par “autentiskās” folkloras atzīšanu, tātad – estētisks uzstādījums. Tāpēc varētu jautāt, vai tās analīzē atbilstošāki nebūtu tādi kultūras socioloģijā izmantoti teorētiskie jēdzieni kā ‘subkultūra’ vai ‘scēna’? Tomēr Latvijas ‘folkloras kustības’ dalībnieki uzstāj, ka Padomju laikos viņiem bija arī kāds cits virsmērķis, slēpts un neafišēts, politiski nevēlams un bīstams.

Pieņemot un uzticoties šim argumentam, Jānis Daugavietis priekšlasījumā koncentrēsies uz teorētiskā jēdziena ‘sociālā kustība’ un tā empīriskās izpētes pielietošanu šim konkrētajam vēsturiskajam gadījumam – Latvijas ‘folkloras kustībai’ 20. gs. 70-80. gados Padomju Savienībā.

Priekšlasījuma temati:

* Jēdziena ‘sabiedriskā/sociālā kustība’ (angl. social movement) konceptualizācijas mūsdienu sociālo zinātņu pētnieku interpretācijās (Meluči, Tillijs, Turēns u. c.).
* Sociālo kustību specifika totalitāros un autoritāros režīmos.
* Sociālo kustību tipi un to izpētes metodoloģija.

Pasākuma otrā daļa atvēlēta diskusijai par diviem jautājumiem:
1) Ciktāl Latvijas ‘folkloras kustības’ gadījums atbilst sociālo kustību teorijām?
2) Kādas iespējas sociālajām kustībām attīstīties nedemokrātiskos režīmos?


Priekšlasījums un diskusija notiek FLPP projekta “Folkloras kustība Latvijā: resursi, ideoloģijas un prakses” (lzp-2021/1-0243) ietvarā. Tā fokuss ir Latvijā 20. gs. 70. gados radušās ‘folkloras kustības’ vēstures izpēte.

Pēdējo reizi labots: 27.03.2023 13:43:27