EN in English

Laba slava ir krāšņāka nekā liela bagātība. (LFK 1376, 2647)

"Pētījuma poētika" septembrī. Uzstāsies Ieva Garda-Rozenberga, Kārlis Vērdiņš, Benedikts Kalnačs un Sandis Laime

Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI vadošā pētnieka amatā aicinām uz "Pētījuma poētikas" semināriem trešdien, 7. septembrī, plkst. 15.00 un trešdien, 14. septembrī, plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā.

7. septembrī ar priekšlasījumu uzstāsies Ieva Garda-Rozenberga, pretendente uz vadošā pētnieka amatu folkloristikas nozarē ar specializāciju kultūrprakšu pētniecībā un vides cilvēkzinātnēs, un Kārlis Vērdiņš, pretendents uz vadošā pētnieka amatu literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju dzimtes un kvīru studijās, savukārt 14. septembrīBenedikts Kalnačs, pretendents uz vadošā pētnieka amatu literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju vēsturisko kultūras procesu un latviešu un cittautu kultūru mijiedarbes izpētē, un Sandis Laime (dalība attālinātā vidē), pretendents uz vadošā pētnieka amatu folkloristikas nozarē ar specializāciju kultūrprakšu pētniecībā un digitālajās humanitārajās zinātnēs.

Ieva Garda-Rozenberga. Vieta un identitāte Latvijas romu dzīvesstāstos

Attiecības starp cilvēkiem, kultūru, vēsturi un vidi ir zināšanu joma, ko sekmējis vides pavērsiens humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Tas koncentrējas uz cilvēka vērtību, ideju, vēstures, domāšanas, reliģijas un komunikācijas izpēti un cilvēku attiecībām ar apkārtējo vidi, tostarp identitātes, vietas un piederības jautājumiem.

Politisko režīmu maiņa 20. gadsimtā un emigrācijas viļņi pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gados ir sekmējusi kā pārvaldītu, tā piespiedu pārvietošanos, apmešanos un iekārtošanos uz dzīvi ne tikai citā/jaunā, bet romu gadījumā – nereti arī noteiktā vietā. Priekšlasījumā, balstoties pieņēmumā, ka vietas un identitātes mijsakarības vislabāk izprotamas stāstītāja visa dzīves gājuma un stāsta par to kontekstā, tiks analizētas Latvijas romu atmiņas, ar kurām viņi dalījušies dzīvesstāstu intervijās. Vērojams, ka intervijā – sociālā mijiedarbībā starp pētnieku un stāstītāju ­– atmiņas, kas skar etnicitāti, kultūras īpatnības un attiecības ar apkārtējo vidi, atklāj ne tikai romu pielāgošanās stratēģijas un vietas ietekmi uz identitāti, bet arī kopienas paštēlu un sabiedrības (arī intervētāja) priekšstatus par grupu.

Priekšlasījums tiek īstenots ar Latvijas Zinātnes padomes finansējumu, projekts "Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide", projekta nr. Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008.

Kārlis Vērdiņš. Starptautiskais modernisms un mazās literatūras kvīrošana

Priekšlasījumā mūsdienu salīdzinošās literatūrzinātnes jeb pasaules literatūras ideju kontekstā tiks skatīta Latvijas literatūra kā "mazās literatūras" paraugs. Mazā literatūra (small literature) nonākusi pētnieku lokā vien epizodiski, un plašākās diskusijas līdz šim saistījušās ar Kafkas kā mazākuma literatūras (minor literature) pārstāvja pārdomām par valodas nozīmi un viņa uzskatu interpretāciju Žila Delēza un Fēliksa Gvatarī darbā "Kafka: par mazākuma literatūru". Savukārt mazo literatūru ir vērts skatīt mazo valstu studiju kontekstā, gan arī kvīru studiju kontekstā un starptautiskā modernisma kontekstā, akcentējot apzīmējumu "mazs" un "vājš" lietojumu, kā arī domājot par dzimtiskotajiem un rasiskotajiem vērtējumiem, kādus saņēmušas gan mūsu reģiona mazās nacionālās literatūras, gan arī citu reģionu mazās literatūras visā pasaulē.

Benedikts Kalnačs. Ideālisms kā estētiska kategorija literārajās debatēs Latvijā 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā

Seminārā pievērsta uzmanība nozīmīgam 19. un 20. gadsimta mijas literāro debašu jautājumam, kas saistīts ar estētiskā ideālisma uztveri un tā attiecībām ar šī laikposma aktuālajiem literārajiem virzieniem – romantismu, reālismu un agrīnā modernisma aizsākumiem. Tēmas teorētiskā izpratne ir balstīta Torilas Mojas, Naomi Šoras, Joepa Lērsena, Georga Lukača, Aiena Kūpera, Stefana Matušeka un citu autoru, kā arī latviešu literatūras un mākslas zinātnieku darbos, kuri pētījuši gadsimtu mijas virzienu teorētiskos aspektus. Sākotnējais secinājums, ka ideālisms, līdzīgi daudzām citām estētiskām kategorijām, šī perioda diskusijās dažādu autoru apcerēs tiek saprasts ļoti atšķirīgi, nereti sapludinot tādus apzīmējumus kā ideālisms, idealizācija, ideāls un citi. Seminārā tiks izsekots ideālisma ideju ģenēzei latviešu literārajā kultūrā, sākot no 19. gadsimta vidus un saistot to gan ar vācu klasiskās filozofijas un it īpaši estētikas – Frīdriha Šillera un citu autoru – ideju atskaņām, gan populārās kultūras aspektu pārmantojumu romantiskā nacionālisma priekšstatos, kuri vēlākajā laikposmā, sākot no 19. gadsimta 70. gadiem, literārajā praksē tiek arī apstrīdēti. Gadsimtu mijas estētisko priekštatu daudzveidību raksturo, no vienas puses, ideālisma reabilitācija, kas ir saistīta ar laikmetīgās franču kultūras ietekmi, no otras puses, diskusijas šī laikposma dominējošo latviešu rakstniecības virzienu starpā, nereti iesaistot debatēs arī ideālisma un dažkārt paralēli lietoto morālisma jēdzienu. Viedokļu daudzveidība atklāj literāro virzienu spriego dinamiku kā svarīgu 19. un 20. gadsimta mijas latviešu kultūras attīstības avotu.

Sandis Laime. Raganu prāvu atspulgi latviešu mutvārdu tradīcijā: Veckušķa teiku cikla analīze

16.–18. gadsimtā Latvijas teritoriju no rietumiem sasniedza raganu vajāšanas vilnis un līdz ar to arī kristīgās dēmonoloģijas definētais diabolizētās raganas tēls – sākotnēji mācīts koncepts, kas pamazām iekļāvās tautas ticībā un mutvārdu tradīcijā. 16. gadsimta vidū jaunam tiesiskajam regulējumam (Constitutio Criminalis Carolina) pakārtotā tiesu prakse ieviesa paradigmātiskas izmaiņas ne tikai raganu ticējumos, bet arī ar raganošanu saistīto konfliktu risināšanā – raganu vajāšana tika institucionalizēta, prāvās tika pielietots specifiski šim "noziegumam" piemērots tiesiskais regulējums, kā arī ieviesti īpaši šīm prāvām radīti procesa elementi. Tiesu nams bija viena no vietām, kur visaktīvāk notika kristīgās dēmonoloģijas un tautas ticības jeb mācītā un populārā diskursa sadursmes un savstarpēja mijiedarbe. Šo divu diskursu sadursmes un mijiedarbe raganu teiku korpusā ir ļoti plašs un interesants pētnieciskais temats, kas cita starpā sniedz iespēju izzināt folkloras motīvu reģionālās izplatīšanās ceļus un veidus sasaistē ar gana precīzi datējamu hronoloģisko ietvaru. Šī priekšlasījuma mērķis ir analizēt salīdzinoši šauru šīs tematikas naratīvu segmentu – teikas, kurās atrodamas refleksijas par vēsturisko raganu prāvu norisi un raganu publiskajiem nāvessodiem. Šīs tematikas teikas līdzinās vēsturiskajiem raganu prāvu protokoliem, tomēr stāstītāja pozīcija jeb skatpunkts tajās ir cits – vietējā zemnieku sabiedrība. Priekšlasījumā sīkāk tiks analizēts netipiski plašais un detalizētais teiku cikls par Zlēku burvi Veckušķi un viņa sadedzināšanu sārtā, mēģinot skaidrot vēsturiskos apstākļus, kas rosināja šī naratīvu cikla rašanos.


Pēdējo reizi labots: 17.09.2022 21:18:05