Noslēdzies FLPP konkurss, LU LFMI atbalstīti četri projekti
Ir noslēgusies Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo projektu konkursa (FLPP) projektu iesniegumu izvērtēšana un pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu 91 projektam, kuru īstenošana tiks uzsākta jau 2025. gada 1. janvārī.
Starp atbalstītajiem ir arī četri LU LFMI projekti, divi no tiem veltīti folkloristikas vēstures un mitoloģijas izpētei.
Vairāk par visiem atbalstītajiem projektiem: https://www.lzp.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-zinatni...
LU LFMI atbalstītie projekti:
“Latviešu folkloristika trimdā”. Projekta vadītāja Rita Grīnvalde.
Projekta mērķis ir radīt jaunas zināšanas par latviešu folkloristikas nozares vēsturi trimdā no 1944. līdz 1990. gadam. Inteliģences emigrācija pēc Otrā pasaules kara, kā arī padomju režīma okupētās Latvijas izolācija no Rietumiem bija par pamatu tam, ka latviešu folkloras pētniecība trimdā turpinājās un attīstījās savrupi. Balstoties uz plašu publicēto un nepublicēto – arhīvu avotu izpēti, tiks izgaismota aina par pētniecību, ko Zviedrijā, Vācijā, ASV, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs īstenojuši latviešu zinātnieki, pārstāvot gan pirmo, gan otro trimdas paaudzi. Zinātniskā grupa apkopos iespējami pilnīgu informāciju par latviešu trimdas folkloristikas bibliogrāfisko un dokumentāro mantojumu, sistematizēs faktoloģiju, kā arī veidos galveno norišu hroniku, parādot tās savstarpējā saistībā. Projekta ilgtermiņa mērķis ir radīt fundamentālu pētniecisko bāzi daudzveidīgiem latviešu trimdas kultūras pētījumiem.
Projekta rezultāti: 3 datu kopas, analītisks ziņojums, 10 zinātniski raksti, 8 referāti akadēmiskās konferencēs, 2 teorētiskās literatūras semināri un 6 ekspertu interviju kopa. Lai sasniegtu plašāku auditoriju, plānoti arī šie rezultāti: 6 populārzinātniskas publikācijas, tiešsaistes aptauja, 4 publiski semināri, 4 akadēmiskas lekcijas un tiešsaistes izstāde. Ar mērķi veikt turpmākus padziļinātus pētījumus tiks iesniegts jauna pētniecības projekta pieteikums Latvijas pētniecības un attīstības projektu konkursā.
“Laikmetīgā māksla un folklora: Atslēdzot aizsauli”. Projekta vadītājs Toms Ķencis.
Projekts ir veltīts htoniskās mitoloģijas pētniecībai Latvijas laikmetīgajā mākslā. Tā mērķis ir noskaidrot, kā un kādēļ atsauces uz tradicionālajā kultūrā pazīstamo aizsauli un tās iemītniekiem kalpo par sociālās un kultūras kritikas rīkiem Latvijas mākslinieku radošajās praksēs kopš 1991. gada.
Laikmetīgās mākslas situācija projektā tiks analizēta no starpdisciplinārām pozīcijām, liekot lietā atziņas no citiem postsociālisma mākslas vēstures pētījumiem, feministiskās estētikas, ekokritikas, post-humānās un post-koloniālās teorijas. Tekstuāla un kontekstuāla analīze un eksperimentālas metodes ļaus definēt jaunas sociālas un politiskās dimensijas ilgstošajās attiecībās starp folkloru un Latvijas mākslu.
Galvenie projekta rezultāti ietver trīs zinātniskus rakstus, monogrāfiju, populārzinātniskus rakstus un divus datu kopas. Tāpat projekts organizēs starptautisku pētniecisko semināru un vasaras skolu.
Projekta ambīcija ir ne tikai uzrakstīt jaunāko nodaļu Latvijas mākslas vēsturē, bet arī radīt replicējamu modeli salīdzinošai laikmetīgās kultūras pētniecībai citās Baltijas un Eiropas valstīs.
“‘Primitīvā un trokšņainā mūzika’ Padomju Latvijā (1956-1986): kontroles mehānismi un izvairīšanās prakses autoritāras varas apstākļos”. Projekta vadītājs Jānis Daugavietis.
Pētījuma mērķis ir pēc-Staļina laiku (1956-1986) Padomju Latvijas populārās mūzikas, ieskaitot “neoficiālās”, kontroles mehānismu un izvairīšanās prakšu vēstures izpēte, tai pieejot no formālo un neformālo institūciju analīzes puses. Tā fokusā ir modernās ‘rietumu’ populārās mūzikas idiomas un prakšu (muzicēšanas, ražošanas, patērēšanas) ienākšana un attīstība LPSR – valsts institūciju reakcija, politiskās un sociālās kontroles un normalizācijas procesi, adaptēšanās un izvairīšanās taktikas. Akadēmiski šis temats līdz šim ir praktiski nepētīts. Pētījums ir starpdisciplinārs (pētnieku grupā iekļauti pārstāvji no humanitārajām un sociālajām zinātnēm), kas paredz izmantot dažādu disciplīnu paradigmas, teorijas un instrumentāriju. Galvenie, bet ne vienīgie, pētniecisko datu korpusi tiks veidoti no mutvārdu vēstures un dokumentu primārajiem un sekundāriem avotiem (piemēram, intervijas, memuāri, personīgie dokumenti, arhīvu dokumenti). Popmūzikā allaž svarīga bijusi materiālā kultūra, tāpēc līdzās institūciju un vērtību pētīšanai plānota arī materiālu un tehnoloģiju izpēte. Pētījumā plānots izmantot gan kvalitatīvās, gan kvantitatīvās metodes (ieskaitot eksperimentālās un radošās) un sistemātiski iesaistīt dažādu jomu sabiedriskos zinātniekus. Teorētiskās izpētes laukā pētījums iekļaujas diskusijās par kultūras ražošanu un radošo personību kultūrpretesību un/vai sadzīvošanu ar autoritāru režīmu vēlīnajā sociālismā, padomju kultūras un jaunatnes politiku, gaumi un DIY praksēm.
“Atgūstot latviešu reālismu: literārās inovācijas kā identitātes meklējumi”. Projekta vadītājs Benedikts Kalnačs.
Projekta starta punkts ir vēlme aktīvi iesaistīties reālisma studiju atjaunotnē literatūras pētniecībā, uztverot šo virzienu kā nozīmīgu estētisko eksperimentu un sociālo pārmaiņu katalizatoru. Projekta pamatmērķis ir latviešu literārā reālisma jauna interpretācija. Koncentrēšanās būs uz reālisma izpēti postkoloniālajā un postpadomju kultūrā Latvijā plašā vēsturiskā perspektīvā un pievēršanās šim tematam ar gadījuma studiju starpniecību, aplūkojot nozīmīgākos sociālos pavērsienus un estētiskās pārmaiņas vienas kultūras ietvaros. Projekta inovatīvais aspekts ir pievēršanās tā dēvēto perifēro reālismu fenomenam,¬ kas ir nozīmīgs reālisma daudzveidības izpratnei. Pētījumu teorētiskais pamats ir t.s. mazo literatūru pētniecības pieeja, postkoloniālā kritika, feminisma un dzimtes studijas, kā arī traumas studijas. Tiks pievērsta uzmanība divām reālisma trajektorijām, kas pārlieku bieži ir aplūkotas atrauti viena no otras, un izsekota reālisma teorētiskā diskusija attiecībās ar šī virziena bagāto un daudzveidīgo literāro praksi. Projekts piesaka reālisma reprezentāciju nozīmes vispusīgu izvērtējumu latviešu literatūras vēstures ietvarā un jautā, vai reālisma novatoriskie aspekti saistībā ar citu nozīmīgu estētisko tendenču izpausmēm atklāj arī literatūras potenciālu stimulēt individuālo un kolektīvo identitāti, pretotiesspēju, kā arī iespējas būtiski ietekmēt sociālās pārvērtības un pārmaiņas.
Pēdējo reizi labots: 08.09.2024 14:29:26