EN in English

Laistuos kai sauleite Juoņu dīnys reitā. (LFK 509, 2016)

Latviešu folkloras krātuves dzimšanas dienā

Pavisam drīz LFK varēs atzīmēt savu pastāvēšanas simtgadi (2024.2.XII), bet folkloristi kolektīvo dzimšanas dienu svin 3. IX, kad pirmoreiz uzsāka folkloras materiālu reģistrēšanu. Šajā dienā LFK darbinieki nesa uz darbu sarkanas, baltas asteres un saņēma attālinātus sveicienus ar vārdiem: "Saules mūžu Krātuvei!" Jau vairākus gadu desmitus šajā dienā folkloristi apciemo savus bijušos kolēģus, nu jau gan tikai dažādās Latvijas kapsētās.

Šogad vairākiem ar Krātuvi saistītiem cilvēkiem 100 gadu jubilejas. 15. VIII bijām pie Ritas Drīzules Tirzas Kancēnu kapos, bet 3. IX atkal Miķeļa, Raiņa un Meža kapos. Pirmais jau septembra 100. dzimšanas dienas jubilārs Boriss Infantjevs Miķeļa kapos. Mistiski šoreiz nevarējām pamanīt Roberta Pelšes milzīgo pieminekli, bet pieminējām mūsu mašīnrakstītāju, dzejnieci Ausmu Pormali, Andreju Kurciju un Otto Bongu. Visas kapu vietas tika kartografētas garamantas.lv 1950. gadā folkloristi kopā ar teicēju grupu fotografējušies pie Raiņa, arī vēlākos gados turp vesti kolēģi no brālīgajām republikām. Tagad arī mums 21. gadsimtā kolektīvs uzņēmums pie Raiņa pieminekļa.

Meža kapos mūsu galvenā vēlme bija sameklēt trešo simtgadnieci Ilgu Kārkliņu, kas visu savu darba mūžu bija veltījusi horeogrāfijas materiālu kartotēkai un sakāmvārdiem. Pirmo apciemojām Ojāru Ambaini, uzkāpām kalnā pie akadēmiķa Jāņa Stradiņa, sveicinājām Ievu Cimermani, tad Emilis Melngailis un Pēteris Šmits. No Šmita kapa vietas agrāk varēja labi saskatīt Induļa Rankas veidoto pieminekli Vilmai Greblei. Šoreiz dabūjām pastrādāt, lai atbrīvotu Greblīti no nolīkušajiem ievu zariem un pāraugušajiem krūmiem. Apciemojām Jēkabu Vītoliņu, Andreju Krūmiņu. Pavisam nejauši uzskrējām virsū vēl diviem simtgadniekiem – brāļiem Kokariem. Pie Poruka kalniņa satikāmies ar Jurjānu Andreju, Jāni Grīnbergu, Mērijām Grīnbergām, Arturu Ozolu, Annu Bērzkalni, Jāni Albertu Jansonu. Pēdējie ziedi nogula uz Veltas un Jāņa Rozenberga kapa. Pie ļoti daudziem kolēģiem nepaspējām pieiet. Vēl garamantu kartēs jāatzīmē Meža kapos dusošie – Elza Kokare, Vanda Kalnciema, Zenta Veilande, Rūta Skujiņa, Marijana Auna, Austra Šlesere, Alvils Augstkalns, Rūdolfs Grabis, Krišjānis Ancītis, Roberts Bērziņš, Jūlijs Sproģis u. c. folkloristikas vēstures veidotāji.

Māra Vīksna



Pēdējo reizi labots: 08.09.2021 11:48:43