Krišjāņa Barona konferenču vēsture
Krišjāņa Barona konference, ko ik rudeni rīko LU LFMI Latviešu folkloras krātuve, kļuvusi par nozīmīgu Latvijas folkloristu zinātniski pētnieciskā veikuma atskaites pasākumu un kultūrtradīciju, kas pulcē uz tematisku diskusiju Latvijas humanitāro un sociālo disciplīnu zinātniekus, folkloras praktiķus, studentus un plašu folkloras interesentu loku. Pirmoreiz Barondiena rīkota 1981. gadā – kā pirmais no piecgades cikla pasākumiem, gatavojoties tautasdziesmu kārtotāja un "Latvju dainu" publicētāja Krišjāņa Barona (1835–1923) 150. jubilejai, kas ar organizatorisku vērienu un plašu rezonansi sabiedrībā tika svinēta 1985. gadā. Barona konferences sākotnējā forma paredzēja nelielu skaitu zinātnisku referātu un tradicionālās mūzikas koncertu mūzikas speciālistu vadībā, kas sniedza komentārus un nelielus priekšlasījumus. Šāds pasākuma modelis bija pārņemts no folkloristu zinātniskajām sesijām, ko toreizējā Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūta Folkloras daļa rīkoja, atskatoties uz zinātniskajās ekspedīcijās paveikto. Arī pirmo gadu Barondienu koncertos folkloristi uzstāties aicināja pazīstamus teicējus – sastaptus vasaras ekspedīcijās vai individuālos pētījumos. Līdzīgs scenārijs bija Zinātņu pilī sarīkotajai Krišjāņa Barona 125. dzimšanas dienas atceres sesijai 1960. gada 31. oktobrī.
Trešās atmodas gaisotnē Krišjāņa Barona konferences, kuru centrā bija latviešu folklora, kļuva par satikšanās punktu cilvēkiem, kam bija svarīgi nacionālās identitātes meklējumi tautas mantojumā. Konferences bija plaši apmeklētas, un publiku veidoja ne tikai tā sauktā radošā inteliģence, bet dažnedažādu nozaru pārstāvji, arī skolēni un studenti. Barondienas bija atbalsts daļai sabiedrības ceļā uz valstisko neatkarību.
Latviešu folkloras krātuves mājaslapā ir izveidota sadaļa "Krišjāņa Barona konference", kurā apkopotas ziņas par konferences norisi no 1981. līdz 2021. gadam. Tajā ir informācija par izvēlēto tematisko fokusu, atbildīgajiem rīkotājiem, referātiem un to autoriem, koncertiem, filmu skatēm, grāmatu atvēršanas svinībām utt., kas ļauj izsekot zinātniskās domas attīstībai latviešu folkloristikā gadu gaitā. Konferenču tematika mainījusies no gada uz gadu, un tās izvēli visbiežāk noteikusi kāda zīmīga jubileja vai aktuālie pētījumi. Aptverto tēmu lokā ir tautasdziesmas, ziņģes un romances, stāstījumu folklora, mitoloģija, lauka pētījumi, bērnu kultūra, Dainu skapis, "Latvju dainas", folkloristikas nozares vēsture, folkloras funkcionēšana mūsdienās, kultūras procesi politisko ideoloģiju ietvarā, folklora pedagoģijā u. c. Sadaļu papildina ilustratīvas fotogrāfiju izlases. Barondienas mākslinieciskos kadros iemūžinājuši fotogrāfe Vaira Strautniece, taču fotografējuši arī paši folkloristi – Aldis Pūtelis, Rita Treija, Elvīra Žvarte un citi. Apakšsadaļā "Konferences materiāli" rodami digitalizēti vai digitāli radīti dokumenti ar historiogrāfisku vērtību: aicinājumi pieteikt referātus, konferenču programmas, ielūgumi, afišas, tēžu krājumi, uz referātu pamata tapušu zinātnisku rakstu publicējumi, arī video ieraksti no tiešsaistē straumētajām konferencēm u. tml. Sadaļu plānots papildināt ar aizvien jauniem materiāliem.
Informāciju par Krišjāņa Barona konferences vēsturi – pirmajiem 40 gadiem – sagatavojusi Rita Grīnvalde, palīdzot kolēģiem. Sadaļas dizaina autors ir Krišs Salmanis, programmēšanas darbus veicis Uldis Ķirsis, tehniskā administratore – Antra Upeniece.
Projekts "Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē" tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "KultūrELPA" atbalstu.
Pēdējo reizi labots: 14.12.2021 09:09:25
