EN in English

Vissaldākam riekstam mēdz būt viscietākā čaumala. (LFK 215, 962)

Jauna LFK kolekcija [2253]

Guna Sarksņa, iepazīstot LFK digitalizētās fotogrāfijas, saprata, ka tām varētu pievienot vēl daudzas arī no savas vecmāmiņas albuma. Viņa atlasīja ieskenēšanai 21 attēlu. Daļa no tām jau folkloristiem bija pazīstama, bet to vērtību cēla apraksti vai autogrāfi bilžu aizmugurē. Attēli precīzi datēti, minēti pasākumi – kā LFK 7 gadu un 10 gadu jubilejas atzīmēšana 3. septembrī, arī igauņu un zviedru izstāžu atklāšana, kad visas LFK darbinieces ģērbtas tautas tērpos. Kādā attēlā no 30. gadiem LFK pie sienas blakus lielai Latvijas kartei salasāms uzraksts “Lūdzu nesmēķēt!”

Gunas vecmāmiņa ir bijusī LFK darbiniece Velta Aleksandra Ozoliņa (1913.16.II Seces skolā – 1943.22.III Jēkabpilī, apbedīta Seces pagasta Uzānu kapos), viņa savam tēvam skolotājam Emīlam Ferdinandam (1884–1922), kas ir skolotāja, folklorista Dāvja Ozoliņa (1856–1916) otrais dēls, bija vienīgā meita. 1931.gadā viņa iesvētīta, beigusi Marijas Beķeres sieviešu ģimnāziju, ieguvusi pamatskolas skolotājas tiesības un sākusi strādāt LFK par mašīnrakstītāju. Tajos gados viņas onkulis Kārlis Aleksandrs Ozoliņš (1882–1960) bija iesniedzis LFK sava tēva Dāvja Ozoliņa saglabātos un izglābtos materiālus, kas bija neliela daļa no kādreizējā milzīgā krājuma, skat. [910]. Veltas Ozoliņas pienākumos LFK bija sava vectēva folkloras vākuma atšifrēšana un pārrakstīšana. Viņa LFK strādāja līdz 1935. gada beigām, kad aizgāja par skolotāju uz Jēkabpili. Viņas dzīvesbiedrs – Jēkabpils apriņķa ārsts Pauls Labsvīrs (1904–1946). Viņu vienīgajai meitai mediķei Veltai Vitai Labsvīrai (1939) Kārlis Ozoliņš uzdāvināja Dāvja Ozoliņa dzīves aprakstu un dzimtas koku, kur Dāvis Ozoliņš ir VII paaudzē, bet Guna Sarksņa jau XI. izpētītajā un piefiksētajā paaudzē.

Māra Vīksna

Pēdējo reizi labots: 19.08.2021 12:24:15