Elgai Melnei – 75

Elgas darba mūžs – vairāk nekā 50 gadi – saistīts ar Latviešu folkloras krātuvi: no asistentes līdz pētniecei, zinātniskajai redaktorei un darbaudzinātājai. Šis laiks ir nesaraujami saistīts ar tautasdziesmām: gan pētnieciskajā jomā, gan arī ar ikdienā veicamajiem darbiem – sagatavojot latviešu tautasdziesmu akadēmiskā izdevuma manuskriptu. Pētnieces gaitu sākumā Elgas Melnes uzmanība vairāk pievērsta tautasdziesmu valodnieciskajiem aspektiem, pētot leksiskās sinonīmijas problēmu, vēlāk interesējošo tēmu lokā redzam arī bērnu folkloru, skaitāmpantus u.c. Kopā ar etnomuzikologu Vili Bendorfu veikti pētījumi par Krišjāņa Barona rediģējumiem Dainu skapī atrodamajās lapiņās. Zīmīgi, ka Barona iestaigāto ceļu jau kopš 20. gadsimta 90. gadiem mēro arī Elga pati, veicot zinātniskās redaktores darbu akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” manuskriptam. 2002. gadā Elga Melne kopā ar citiem Latviešu folkloras krātuves kolēģiem saņēmusi Lielo folkloras gada balvu par iepriekš nepublicētā Ansa Lerha-Puškaiša “Latviešu tautas teiku un pasaku” (VII d., 2. sēj.) manuskripta sagatavošanu izdošanai.

Vērtīgs ir Elgas Melnes devums novadpētniecībā, kas lielākoties saistījies ar autores dzimtas saknēm Ziemeļvidzemē, Alojas pusē. Savukārt sērijā “Novadu folklora” viņa sagatavojusi grāmatu “Senos laikos Umurgā” (2006), kurā apkopots un izpētīts skolotāja Mārtiņa Bērziņa folkloras vākums.

Vienlaikus Elga ir bijusi arī skolotāja, stiprais plecs un atbalsts akadēmiskā tautasdziesmu izdevuma jaunajiem rakstītājiem. Līdz ar instruktāžu manuskripta rakstīšanā ar Elgu sācies atklājumu ceļš: “Par ko īsti ir šis teksts?” vai “Es jau varu tekstu saprast arī šādi…” Tomēr vissvarīgākā mācība, ko Elga sniegusi, ir neatlaidība – neapstāties, turpināt, pabeigt.

Daudz baltu dieniņu, aizraujošu atklājumu un radoša gara, Melnīt! Turpinām!

Jubilejā sveic: Ginta Pērle-Sīle un pārējie Latviešu folkloras krātuvē