Dažādu jomu pārstāvji pilnveido zināšanas par nemateriālo kultūras mantojumu un klimata pārmaiņām

Augusta izskaņā Rīgā un Carnikavā norisinājās vasaras kurss “Nemateriālais kultūras mantojums un klimata pārmaiņas”, kura lekcijās un darbnīcās bija iespējams izzināt tiešās un netiešās klimata pārmaiņu ietekmes uz dzīvo mantojumu. Vasaras kursu vadīja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta īstenotā projekta “Green Heritage” komanda.

Vasaras kursa pirmajā dienā ievadlekcijā Latviešu folkloras krātuvē ar nemateriālā kultūras mantojuma izpratni un tiesisko regulējumu, kā arī likuma ietvaru dalībniekus iepazīstināja Rita Grīnvalde, iezīmējot arī projekta “Zaļais mantojums” sniegumu tēmas izpratnes veicināšanā Eiropā. Kultūras mantojuma un tehnoloģiju mijattiecības padziļināti analizēt rosināja Elīnas Gailītes vadītās darbnīcas. Savukārt Kitija Balcare sniedza ieskatu klimata pārmaiņu un klimata taisnīguma tēmā, piedāvājot dalībniekiem praktiski izmēģināt digitāli pieejamos rīkus klimata pārmaiņu izraisīto risku ietekmju apzināšanai un iespējamo nākotnes scenāriju modelēšanai kontekstā ar dzīvā mantojuma tradīciju ilgtspēju.

Kursa otrajā dienā Sanda Laimes virsvadībā dalībnieki pievērsās klimata pārmaiņu izraisīto risku identificēšanai dzīvā mantojuma jomā un dažādu valstu nemateriālā kultūras mantojuma tradīcijām, kuras jau pašreiz ietekmē klimata pārmaiņas. Savukārt Carnikavas novadpētniecības centrā tā saimnieces Olgas Rinkus vadībā bija iespēja izzināt vietējo tradīciju “Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā”, kura kopš 2019. gada ir iekļauta Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Vasaras kursa izskaņā dalībnieki tikās uz sarunu ar vietējiem zvejniekiem Aldoni Lūkinu un Artūru Jakobsonu un dienu noslēdza izbraucienā pa Gauju un nēģu taču vietām.

“Ceram, ka šis vasaras kurss dalībnieku profesionālajā ikdienā dzīs saknes tālāk, mudinot turpināt ne tikai dzīvā mantojuma un klimata pārmaiņu attiecību izzināšanu, bet arī savlaicīgi apzināties konkrēto tradīciju ilgtspējas apdraudējumus un rosinās meklēt risinājumus, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem,” pauž Rita Grīnvalde.

Dalībnieki augstu novērtēja gan iespēju izzināt tēmu ne tikai teorētiskās lekcijās un tematiskās darbnīcās, bet arī klātienē tiekoties ar pašiem tradīcijas nesējiem un domubiedriem no dažādām jomām. Kursā piedalījās septiņpadsmit kultūras jomu un vides zinātnes studentu, nozares profesionāļu, nemateriālā kultūras mantojuma kopēju, pašvaldību darbinieku un citu interesentu, kuru redzeslokā ir kultūras mantojuma un klimata mijiedarbes jautājumi.

Kursa dalībniekiem un ikvienam citam interesentam ir iespēja turpināt izglītošanos tēmā, rudenī apmeklējot starptautisku tiešsaistes kursu, kas septembra vidū būs pieejams vietnē https://greenheritage-project.eu.

Vasaras kurss ir daļa no starptautiska ERASMUS+ projekta “Zaļais mantojums. Klimata pārmaiņu ietekme uz nemateriālo kultūras mantojumu” (Green Heritage. The Impact of Climate Change on the Intangible Cultural Heritage), kas pulcē partnerus un pētniekus no Latvijas, Grieķijas, Itālijas, Spānijas un Beļģijas, lai pievērstu uzmanību klimata pārmaiņu tiešajām un netiešajām ietekmēm uz nemateriālo kultūras mantojumu un tā ilgtspējai. Latviju projektā pārstāv LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, kas rīko klātienes vasaras kursu dalībniekiem no Latvijas.

Pēdējo reizi labots: 03.09.2024 18:52:18