EN in English

Atrassi nasaprīcoj, izgaisynuosi nabādoj. (LFK 548, 4167)

Baibai Krogzemei-Mosgordai būtu 55

Mūsu kolēģe Baiba bija trausla, dzejiski noskaņota, smalkjūtīga un ļoti stipra personība. Viņa nākusi no Purvciema, kur kādreiz viņas vecmāmiņai Martai bija mājas un lauki, vecvectēvs vēl pēc pēdējā kara turēja zirgu, kas ganījās pļavās, kur tagad ir lielveikals "Minska". Baiba beidza Rīgas 64. vidusskolas teātra klasi (1985) pie latviešu valodas skolotājas Mārītes Milzeres. Likumsakarīgi viņa uzsāka studijas LVU Filoloģijas fakultātē, jau I kursā viņa piedalījās studentu zinātniskās biedrības literatūras kritikas sekcijā pie pasniedzējas Daces Ūdres. Šajā jomā bija viņas publikācijas "Padomju Jaunatnē" (1986.1.II un 25.VI). Vienā, izvērtējot Dzintras Šulces romānu "Stenogramma diviem", Baiba uzsvēra, cik svarīgi ir jauniešiem atrast savu vietu sabiedrībā.

Jau II kursā filologiem bija obligātā mācību prakse folklorā. Kas nebrauca strādāt uz savām dzimtajām vietām, ieradās Zinātņu akadēmijas 15. stāvā, kur sākumā noklausījās lekciju folkloristikas vēsturē. Baiba vēlāk atzinās, ka viņa nodomājusi: "Redz, kā cenšas, laikam nav kas strādā, grib pievilināt jaunus darbiniekus". Baibai tika uzticēts sarežģīts pienākums – 72 stundu laikā [prakses ilgums] sakārtot vienu kāzu tautasdziesmu kastīti. Kad darbs bija padarīts, Kārlis Arājs ar izbrīnu to novērtēja jau kā pieredzējuša folklorista veikumu. Viņu tūlīt uzaicināja piedalīties folkloristu 34. zinātniskajā ekspedīcijā (Krogzemes vākums LFK 2045, 657–811) 1987. gadā un arī 35. ekspedīcijā (LFK 2050, 1372–1597) 1988. gadā.

Abas vasaras Baiba darbojās Vecpiebalgā un piedalījās arī izcilāko teicēju filmēšanas izbraukumos Vidzemē un Latgalē. Vecpiebalgas vēsturē mūs visus ievadīja bibliogrāfs, grāmatniecības vēsturnieks Aleksejs Apīnis. Savā aizgādniecībā Baibu ņēma folklorists Jānis Rozenbergs un, noskaidrojis viņas radniecību ar Ausekli, sauca viņu vienmēr mīļi par mazmeitiņu. Kopā gājām pie teicējām Rātminderu Otīlijas un Sīviņu Martas Alauksta krastā. Par Otīliju rūpējās viņas krustmeita Alīna Balode. Baibai ļoti iepatikās viņas vārds. Kaimiņiene Martiņa vairākkārtīgi sarīkoja savu radu sadziedāšanās pasākumus, lai folkloristi varētu tos ieskaņot. Tā arī 1987. gada 13. decembrī no Sila kroga bridām pa dziļu sniegu uz "Briežiem", lai nosvinētu Martas 75 gadus. Viss noritēja augstā līmenī, apsveikšana kā pie nopelniem bagātiem māksliniekiem; ziedi, dāvanas, sveces, pēdējās bija jāaizdedzina goda viešņām no Rīgas. Pusnaktī uzurrāja Sīviņu Martu un arī Baibiņu, jo pirms divām dienām viņa bija palikusi 21 gadu veca.

Kad Baiba gāja pie teicējiem kopā ar vidusskolnieci Aiju un pieteicās – mēs no Zinātņu akadēmijas, teicēji pārbaudei uzdeva dažādus āķīgus jautājumus – kāds ir Puškina vārds un tēvavārds, kas ir Gliks un ko viņš ir izdarījis. Tā gāja arī "Melnbārdēnos" Zobula ezera krastā pie Glāzeru Valda un Skaidrītes. Baiba ātri ieguva uzticēšanos un noslēdza mūža draudzību. Viņa uzņēmās milzīgas rūpes gan par saviem radiem, gan draugiem. Viņas brīnišķo uzmanību iemantoja Skaidrīte, Lalita, Ingrīda, klaidonis Džeims Krogzems, mākslinieks Dainis Rožkalns un vēl daudzi citi. Viņa aprūpēja savu tanti angļu valodas skolotāju Nelliju Krogzemi, iespējams. ka viņas sarunājās savā starpā angliski.

Baiba savas gaitas un teicējus aprakstīja un raksturoja ekspedīciju atskaitēs. Tur tik daudz anekdotisku notikumu, pušķu un stāstu. Viņai vajadzēja arī pārbaudīt, vai taisnību par salūzušajiem līķu ratiem Kaudzītes Matīsa bērēs, stāstīja Cimdiņu tēvs. Ratu meistaru meitas dzīvoja Vecpiebalgā un Salacgrīvā. Baiba brauca īpaši ciemos pie Mildas Kamaras vecākās māsas Elīnas Jēriņas, lai visu precizētu un ar fotogrāfiju palīdzību pierādītu nepatiesību. Salacgrīvā Baiba 1988. gadā pierakstīja arī savu mīļo vecmāmiņu Elizabeti, kas "ļaunumam pretoties nespējīga". Viņa pēc izglītības skolotāja strādājusi tikai kolhozā – gan Sibīrijā, uz kurieni viņu izsūtīja ar četriem bērniem, gan vēlāk Latvijā. Liekas, ka Baiba arī vienmēr uzņēmās grūtākos un sarežģītākos darbus, ko paveica savā pienākuma apziņā lieliski. Viņai ļoti svarīgas bija atmiņas, bērnības atmiņas, atmiņu albūmi. Mums vēl daudziem ir gaišas atmiņas par pašu Baibu.

Viņas meitai Alīnai ir divas meitiņas un divi zirgi.

* * *

Šajās laikā mēs būtu svinējuši Baibas dzimšanas dienu. Būtu smiekli, anekdotes un visvisādu gadījumu stāstīšana – Baibai katrā savas dzīves brīdī spēja ieraudzīt stāstu un izstāstīt to ar smalku ironiju un humoru. Diemžēl Baibas vairs nav mūsu vidū. Bet ir atmiņas, viņas iesāktie un padarītie darbi, viņas raksti un grāmatas, un daži audio un video ieraksti.

Katram no mums ir savs stāsts par Baibu. Interese par folkloru Baibai radās jau studiju laikā. Viens no kursa darbiem bija par Pērkonu latviešu mitoloģijā, ko vadīja Elga Melne, bet diplomdarbu pa šo tēmu vadīja Guntis Pakalns. Latviešu folkloras krātuvē Baiba sāka strādāt 1989. gadā. Sākumā par mašīnrakstītāju, jo citas vakances nebija. Tolaik latviešu folkloristikā notika straujas izmaiņas, jo "atvērās vārti" uz Rietumu pasauli, kas padomju laikā bija aiz "dzelzs priekškara". Baiba bija viena no pirmajām, kas tika uz folkloristu vasaras skolām un vēlāk arī konferencēm Skandināvijā. Un atgriezās no turienes ar citu domāšanu, ar mūsdienīgāku skatījumu uz folkloristiku. Autoritāte latviešu senās reliģijas pētniecībā Haralds Biezais kādā vēstulē apraksta tikšanos ar Baibu 1991. gada beigās Tēbijā: "Varbūt pats jaukākais moments mūsu sarunās bija, kad nonācām pie Pērkona dažādiem poētiskiem nosaukumiem: Dundulis, Buldurjānis u. c. Viņa ierakstījusi, ka tie esot kā tabu lietoti īstā vārda vietā. Par to es viņai jautāju, vai viņas vecāmāte, kad viņa bija maziņa, nekad neuzrunāja par Kunkulīti? Viņa gardi smējās un nosauca vairākus citus vārdus. Tā mēs vienojāmies, ka laikam Dundulis nebūs nekāds tabu." (Grāmata, 1992, Nr. 4, 26. lpp.)

Lai atgūtu nokavēto, saprastu un pieņemtu Rietumeiropas, Skandināvijas un ASV folkloras pētnieku pieredzi, bija jāizlasa ļoti daudzas grāmatas un raksti angļu valodā. Baiba bija viena no labākajām Rietumu folkloristikas pārzinātājām LFK. Tas noderēja, rakstot promocijas darbu par atmiņu albumiemto viņa aizstāvēja 2005. gadā, bet tikai 2013. gadā tas pārtapa grāmatā "Atmiņu albumu tradīcija latviešu skolēnu kultūrā". LFK arhīvā viņa izveidojusi īpašu atmiņu albumu kolekciju LFK 2121. Vēlāk pētījumi saistīti ar folkloristikas vēsturi, arī ar akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" vēsturi. Baiba vairākus gadus vadīja šī ļoti sarežģītā izdevuma veidošanu. Viņa rakstīja nozīmīgas nodaļas kolektīvos pētījumos, recenzijas, grāmatu ievadus utt. Nepilnīga viņas bibliogrāfija ir šeit. Tur nav minēts raksts par šķiru attiecībām latviešu tautasdziesmās un šķirklis Nacionālajā enciklopēdijā "Latviešu tautasdziesmas". Baiba rūpējās un strādāja, lai taptu viņas kolēģu grāmatas, kā nupat iznākusī Viļa Bendorfa grāmata un varbūt vēl citas…

Lai labāk saprastu Baibu, viņu jādzird un jāredz. Te nedaudzas saites uz ierakstiem: fragments no filmas "Zem Baltijas debesīm" vācu valodā (Tangram Film, München, 1993), stāstījums par folkloru Rīgā (1996), uzruna Daiņa Rožkalna izstādes "Līdzības. Ilustrācijas akadēmiskajam tautasdziesmu izdevumam" atklāšanā Džūkstes Pasaku muzejā 2016. gadā. Baiba noorganizēja šo D. Rožkalna linogriezumu un tušas zīmējumu ceļojošo izstādi, sameklēja finansējumu, lai vienotā stilā būtu ilustrēti arī šī izdevuma pēdējie sējumi, pētīja šo attēlu māksliniecisko valodu un simboliku.

Stāstījums par atmiņu albumiem akcijā "Satiec savu meistaru" (2017), jāklausās kopā ar prezentāciju.

Latvijas radio arhīvā ir raidījumi, kur Baiba kopā ar kolēģiem piedalās mīklu minēšanā – sakarā ar "Latviešu tautasdziesmu" kārtējā sējuma iznākšanu (2018), sarunā par skolēnu folkloru (2012) un par latviešu humora izjūtu (2012). Kā bērnu kultūras un jokošanas pazinēja Baiba daudzus gadus bija konkursa "Anekdošu virpulis" žūrijā. Konkurss notiek 1. aprīlī, tajā pulcējas labākie stāstītāji no Latvijas bērnu un jauniešu folkloras kopām. Fragments no radio raidījuma "Laika Ritu Raksti" (2018), kur Baiba stāsta par šī konkursa iespaidiem. Pēdējā Baibas publikācija bija par stāstnieku konkursu rakstu krājumā "Vietu, lietu un cilvēku stāsti".

Laikam pēdējais video ieraksts ir sveiciens viņas draudzenei Lalitai Mužniecei saistībā ar grāmatas "Pēdas. Melita Rīgā" iznākšanu. Šai grāmatai viņa pievienojusi plašu pēcvārdu. Aicinām uzrakstīt vai ierakstīt jūsu atmiņas par Baibu Krogzemi-Mosgordu un sūtīt uz: http://garamantas.lv/lv/iesniedz. Mums tās ir svarīgas.

Māra Vīksna un Guntis Pakalns

11.12.2021.

Pēdējo reizi labots: 10.12.2021 13:07:44