Zīmju parki Latvijā

Izstādes attēlu un teksta autore: Digne Ūdre

Zīmju parki ir īpaši iekārtotas teritorijas dabā, kur līdzās dabiskajai videi cilvēku veidotā ainavā ir uzstādīti lielformāta vides objekti – ornamenti. Šādi parki ir Latvijai raksturīga tradīcija, kura uzplaukusi salīdzinoši nesenā pagātnē. Tomēr tās izcelsme ir cieši saistīta ar latviskā ornamenta mitoloģisko interpretāciju, kas savukārt radīta starpkaru perioda mākslinieku un latviskās kultūras entuziastu darbos. Latviskā ornamenta mitoloģiskā interpretācija ornamentu saista ar mitoloģiju – zīmes tiek uztvertas kā vizuāli dievību un citu mitoloģisku konceptu atveidi, kas savukārt ļauj attīstīt ideju par zīmju labvēlīgo iedarbību uz to lietotāju. Zīmju parki ir viens no radošākajiem apliecinājumiem tradīcijas popularitātei mūsdienās.

Latvisko zīmju taka Pūņās

Lielākajai daļai parku ir raksturīgs tas, ka katram no objektiem ir dots atbilstošās zīmes nosaukums, nereti arī ietverot skaidrojumus par zīmes labvēlīgo iedarbību. Šādu parku izveidē vēlme popularizēt latvisko kultūras mantojumu iet kopsolī ar vides sakopšanas un labiekārtošanas darbiem. Neatsverama nozīme šādu vietu izveidē ir vietējiem iedzīvotājiem, entuziastiem, kuri virza šīs idejas un ir gatavi tām veltīt savu laiku un enerģiju. Tai pašā laikā labiekārtošanas darbiem ir vajadzīgs finansējums – līdzekļi tiek piesaistīti gan no vietējām pašvaldībām, gan iesaistoties nevalstiskajām organizācijām, tādējādi šīs vietas nepārprotami liecina par mijiedarbību starp nacionālo kultūru un globalizācijas tendencēm, jo nereti finansējums parku izveidei iegūts, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus.

Latvju zīmju aleja Krimūnās

Izstādē redzamie attēli tapuši laikā no 2017. līdz 2021. gadam. Informācijas apjoms par katru no parkiem ir atšķirīgs – daži no tiem apmeklēti, veicot vien fotofiksāciju, citiem pievērsta lielāka uzmanība un veikta padziļināta izpēte, intervējot parku idejas autorus un izveidotājus.

Izstādē dokumentēti astoņi zīmju parki: Līgo parks Stopiņu pagastā, Latvju zīmju parks Leimaņos, Sevis izzināšanas un harmonizēšanas parks Siguldā, Latvju zīmju vēstījuma taka Gulbenē, Brīvkalnu taka Veselavas pagastā, Enerģētisko zīmju taka Pokaiņos, Latvju zīmju aleja Krimūnās un Latvisko zīmju taka Pūņās. Taču Latvijā kopumā šādu vietu ir vairāk, piemēram, Avotu parks Cēsīs, Folkloras taka “Jāņkalni” Lībagu pagastā, Saules taka atpūtas kompleksā “Sauleskalns” Zaķumuižā, Baltu zīmju dārzs Līgatnes novadā, tāpat zīmes izvietotas arī Lielvārdes viduslaiku pilsdrupu un parka Skulptūru dārzā.

Izstādē zīmju nosaukumi un skaidrojumi citēti, saglabājot parkos esošo zīmju aprakstus. Tajos redzams gan individuāls radošums, vienu un to pašu zīmi interpretējot dažādi, gan gadījumi, kad zīmēm dažādos parkos doti identiski skaidrojumi.

Izstādi veidojusi Digne Ūdre, palīdzot Ievai Tihovskai, Aigaram Lielbārdim, Ritai Grīnvaldei un Uldim Ķirsim. LU LFMI Latviešu folkloras krātuves virtuālo izstāžu mākslinieks – Krišs Salmanis.

Paldies par apmeklējumu!

Te aicinājums ierakstīt viesu grāmatā:

Lasīt
kultūrelpaValsts kultūrkapitāla fondsKultūras ministrija

Projekts “Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē” tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “KultūrELPA” atbalstu.

Izstāde