Zīmes vidē

Izstādes attēlu un teksta autore: Digne Ūdre

Izstāde dokumentē latviskā ornamenta daudzveidīgo lietojumu mūsdienu vidē. Pēdējā desmitgadē latviskais ornaments jeb latvju zīmes, kā tās visbiežāk dēvē paši ornamenta lietotāji, ir bijis ļoti aktuāls, īpašu popularitāti izpelnoties ap Latvijas simtgades svinību laiku. Dažādas ir gan ornamenta lietojuma tendences, gan arī sabiedrības attieksme pret to. Daudziem latviskais ornaments ir veids, kā radoši sevi realizēt, vizuāli apliecinot savu etnisko piederību un nacionālo identitāti. Tāpat ornaments var būt gan dizaina elements ar estētisku funkciju bez piešķirta satura, gan arī ietvert mitoloģisko interpretāciju – zīmes tiek uztvertas kā vizuāli dievību un citu mitoloģisku būtņu vai konceptu atveidi, kas savukārt ļauj attīstīt ideju par zīmju labvēlīgo iedarbību uz to lietotāju. Tieši ornamenta mitoloģiskā interpretācija ir tā, kas piesaista aizrautīgākos ornamenta lietotājus, kuri ir īpaši ieinteresēti tā saiknē ar tradicionālo kultūru un mitoloģiju, tāpat arī ornamenta ezotēriskajos skaidrojumos un idejās par tā labvēlīgo iedarbību. Taču daļā sabiedrības ornamenta ārkārtīgi plašais lietojums raisa kritisku attieksmi pret šādām nozīmju pārsātinātām latvju zīmju lietojuma tendencēm.

Austras koks pie Gulbenes novada Druvienas Silmaču estrādes

Ornamenta popularitāte mūsdienās atgādina Trešās atmodas laikā piedzīvoto Auseklīša jeb astoņstaru zvaigznes plašo lietojumu. Reti kuram tajā laikā nebija savas piespraudītes ar Auseklīti, to savā simbolikā lietoja dažādas organizācijas, piemēram, Vides aizsardzības klubs, tas tika lietots preses izdevumu dizainā, kā arhitektūras vai dizaina elements un radoši interpretēts dažādos veidos. Simboliski Auseklītis tika saistīts ar rītausmu un gaismas uzvaru pār tumsu, kas tādējādi saskanēja ar Trešās atmodas laika idejām. Liecības par Auseklīša kādreizējo popularitāti aizvien sastopamas mūsdienu kultūrainavā. Pie ēkām saglabājušies karogu mastu statīvi ar Auseklīti pamatnē, tas redzams logu restēs, kā arī citās dekoratīvās un funkcionālās detaļās. Ar Auseklīti ir rotātas arī piemiņas plāknes un kapu pieminekļi.
Logu restes ar Auseklīti Vestienas pagasta pārvaldes ēkā

Auseklītis ēkas fasādē Purvciemā Rīgā

Vārti ar Auseklīti Rīgā, Elizabetes ielā

Plāksne uz ietves ar Auseklīti Liepājā

Ēka ar Auseklīti Ziepniekkalnā Rīgā

Karoga masta statīvs ar Auseklīti Madonā

Bijušā kolhoza “Lāčplēsis” zīme ar Auseklīti Lielvārdē

Auseklīša piespraudes Tautas frontes muzeja krājumā

Vides aizsardzības kluba piespraude ar Auseklīti

Piemineklis represētajiem Ogres novada Lauberē

Piemineklis 1949. gadā deportētajiem Lielvārdes novada Lēdmanē

Kapa piemineklis ar Auseklīti Jelgavas Meža kapos

Kapa piemineklis ar Auseklīti Jelgavas Meža kapos

Ar senākiem vēstures notikumiem ir saistīti Latvijas Neatkarības karam (1918–1920) veltītie pieminekļi, kas rotāti ar ugunskrustu. Lai arī padomju okupācijas gados daudzi no tiem tika nopostīti, Trešās atmodas laikā un arī vēlāk tie atjaunoti. Izstādē redzami attēli ar pieminekļiem Jelgavā un Garozā, taču pieminekļi ar ugunskrustu ir arī citviet Latvijā, piemēram, Limbažos, Alūksnē, Liepājā. Ugunskrusts šo piemiņas vietu noformējumā saistīts ar tā popularitāti starpkaru periodā un lietojumu militārajā simbolikā. Tas bija attēlots latviešu militāro vienību karogos un krūšu nozīmēs jau kopš 1915. gada. Latvijas aviācijas simbolikā ugunskrusts tika izmantots no 1919. līdz 1940. gadam, arī Latvijas Republikas augstākais militārais apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis – ir ugunskrusta formā. Lai arī mūsdienās ugunskrusta lietojums tiek vērtēts neviennozīmīgi un bieži raisa viedokļu sadursmes, no starpkaru perioda saglabājušies pieminekļi mūsdienās ir spilgts atgādinājums par šīs zīmes popularitāti un saistību ar militāro simboliku.

Piemineklis karavīriem, kas krituši 1919. gadā, atbrīvojot Jelgavu. Uzstādīts 1922. gadā. Jelgava, Meža kapi

Tuvplāns no pieminekļa Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušajiem kadetiem Garozā, Jelgavas novadā. Atklāts 1935. gadā. Padomju okupācijas laikā 1951. gadā pieminekli uzspridzināja, tas atjaunots 1990. gadā

Zīmes Latvijas pilsētās un ciemos lielformāta vides objektu veidā ir viens no visbiežāk sastopamajiem latviskā ornamenta lietojumiem mūsdienās. Šāds ornamenta lietojums ir līdzīgs un bieži nav nošķirams no izstādē “Zīmju parki Latvijā” publicētajiem attēliem. Tomēr zīmju parkos mērķtiecīgāk ir izvietoti gan nosaukumi, gan zīmju skaidrojumi. Atsevišķi uzstādītajām zīmēm tie visbiežāk nav pieejami, lai arī parasti ir iekļauti finanšu līdzekļu piesaistei paredzēto projektu aprakstos, kā arī vietējā periodikā, vēstot par padarīto. Nereti šādu vides objektu uzstādīšana nav tikai projekts vietējās kultūrainavas sakārtošanai, bet ir saistīta gan ar dažādiem lokāla mēroga pasākumiem, piemēram, pilsētas vai novada svētkiem, gan arī ar lielākiem notikumiem – dažādiem valstiskas nozīmes svētkiem vai Latvijas simtgadei. Viena no šādām simtgadei veltītām iniciatīvām bija biedrības “Zentenes izaugsme” projekts “Latvju zīmes – mūsu spēks”, kura ietvaros 2018. gada Baltā galdauta svētkos tika atklāti vides objekti – sešas latvju zīmes dažādās vietās Tukuma novada Zentenē un Sēmē. Latvijas simtgadei veltīta bija arī 2017. gadā Rīgā pie tirdzniecības centra “Origo” atklātā lielformāta brīvdabas fotoizstāde “Latviešu Spēka Zīmes”.

Laimas slotiņa Lielvārdes novada Jumpravā

Lielvārdes novada svētki tiek rīkoti kopš 2014. gada un vairāku gadu garumā to neiztrūkstoša sastāvdaļa ir bijusi arī latviskais ornaments. Pirmajiem novada svētkiem tika dots nosaukums “Zīmju ceļš”, un nākamajos gados novada svētki tika veltīti kādai atsevišķai zīmei: Saules (2015), Māras (2016), Laimas (2017), Dieva (2018) un Rīta zvaigznes zīmei (2019). Līdzīgi kā citur Latvijā, arī Lielvārdes novadā īpašs bija tieši 2018. gads: “Mēs šajos svētkos ieaužam šo Lielvārdes jostas maģisko zīmju spēku, bet šajā gadā mēs akcentējam, ļoti vēlamies, arī ceram, ka tas mums izdosies, ļoti centīsimies ieaust šajos svētkos savu piederības sajūtu, ka es esmu lielvārdietis, es esmu Lielvārde. Tā koncepcija mums būtu vērsta uz šo, jā, uz patriotismu šajā gadā”. (Iveta Bule, LR2, 12.07.2018.)

Jumis Ērgļos

Mārtiņa zīme Ogres novada Līčupē

Zīme Līčupē uzstādīta 2019. gadā ar Ogres novada pašvaldības projektu konkursā “Veidojam vidi ap mums Ogres novadā” iegūto finansējumu. Kā vēstīts Ogres novada pašvaldības informatīvajā izdevumā “Ogrēnietis”: “Mazozolu pagasta centrā – Līčupē – autoceļa malā uzstādīta latvju zīme dzīves vietas spēkam, skaistumam un aizsardzībai; te izveidota arī akmens upe ar krāšņumaugiem un simbolisku apaļkoka tiltu ar uzrakstu ‘Līčupe’.”

“Saules koks” pie Suntažu pamatskolas-rehabilitācijas centra

Līdzīgi kā Līčupē, arī Suntažos zīme “Saules koks” uzstādīta 2019. gadā, pateicoties Ogres novada pašvaldības finansējumam. “Saules koks kā zīme uzrunāja ar savu simbolisko nozīmi un vēstījumu. Šī zīme simbolizē vārtus starp veco un jauno, sargā, stiprina un veicina labklājību. Zīmes klātbūtne atvaira problēmas un pasargā no depresijas. Tā kā skola ir lielu pārmaiņu priekšā, sajutu, ka mums šeit - ‘kalnā’, tāds ‘Saules koks’ ir nepieciešams” (Inese Birža, Suntažnieks, 31.10.2019.)
Zīmes ceļmalā Kokneses novadā. Attēla autors: Gatis Ozoliņš

Māras krusts Avotu ielejas parkā Cēsīs

Cēsīs, Avotu ielejas parkā uzstādīts Māras krusts, zalkša, Laimas un Mārtiņa zīmes. Zīmes uzstādītas, pateicoties Cēsu Pastariņa sākumskolai un Cēsu Rotari klubam. Mārtiņa zīme uzstādīta pirmā – 2014. gadā. To rosinājis Mārtiņš Reinis Trops, kas tajā laikā bija 2. klases skolēns. “Man jau vecāki pirms skolas mācīja par senajām latvju zīmēm. Tā kā mani sauc Mārtiņš, mani ieinteresēja mana zīme – Mārtiņzīme. Tā es izdomāju, ka Avotu ielejā es varētu to uzstādīt,” atceras Mārtiņš.
Mārtiņa zīme Avotu ielejas parkā Cēsīs

Apraksts pie zīmes: “Mārtiņa zīme ir gaismas un uguns simbols. Tā ir rudens ražas un pārticības zīme. Kad rudenī raža novākta, mēs svinam Mārtiņdienu. Tad zemnieka ražas glabātuves ir vispilnākās, un pateicībā par to senlaikos kāva gaili un ziedoja dievībai Mārtiņam, tā cerēdami uz labu ražu arī citugad”. Apraksts pie zīmes ir trīs valodās: latviešu, angļu un vācu.
Auseklītis, akas zīme un Māras krusts pie Lielvārdes luterāņu baznīcas

Ūsiņa zīme pie Lielvārdes viduslaiku pilsdrupām

Ornaments ir neiztrūkstoša rota valsts svētkos, īpaši novembrī, svinot Lāčplēša un Latvijas Republikas proklamēšanas dienas. Ornamenti tiek uzstādīti gan kā ilgstoši pilsētvides objekti, gan izveidoti īslaicīgi. 2015. gada 18. novembrī Valmierā “no svecītēm kopīgi veidoja uguns spēka zīmes”. Limbažos sveces latvju spēka zīmēs tiek iedegtas Lāčplēša dienā: “Tāpat kā mūsu senčiem, tā arī mums dienas ritumā ir vajadzīga enerģija un spēks, ko sniedz gan kopā būšanas prieks un piederības sajūtas valstij un ģimenei, gan arī latvju tautas spēka zīmes, kas jau izsenis ieņem svarīgu lomu latviešu ikdienā. Tajās ir iekodēta daļa no nozīmīgās latviskās enerģētikas un vēstošās informācijas, kas spēj līdzsvarot un ietekmēt katra latvieša dzīvi.” Zīmes tiek veidotas arī no dabas materiāliem. Šāda darbošanās visbiežāk ir saistīta ar skolām, piemēram, 2017. gadā, sagaidot Latvijas simtgadi, skolēni Apē no ziediem veidoja Latvju zīmju paklāju. 2020. gadā Jēkabpils sporta centrs aicināja izskriet savu spēka zīmi: “Mēs aicinām ikvienu būt fiziski aktīviem un izskriet, nostaigāt vai nobraukt ar velosipēdu savu latviešu spēka zīmi! Piedāvājam jums dažus maršrutu piemērus, bet jūs droši varat zīmēt paši savas spēka zīmes gan pilsētā, gan laukos, pļavās un mežos!”

2021. gadā Gulbenes novada Druvienas Silmaču estrādē ierastā pulcēšanās Jāņu svinībās nenotika, tā vietā apmeklētāji tika aicināt apmeklēt Brigitas Ektermanes spēka zīmju gleznu projekciju multimediālo izrādi. Fotokolāža ar mirkļiem no izrādes

Koknese 2019. gada novembrī

Jelgavas novada Ozolnieki

Ielu apgaismojuma stabs ar Saules zīmēm Carnikavā

Pērses sākumskola Kokneses novada Iršos

Latviskais ornaments tiek lietots arhitektūrā, visbiežāk kā ēku fasādes elements. 2020. gadā tika atjaunota Pērses sākumskolas fasāde, virs ieejas durvīm attēlojot Saules zīmi: “Skolas centrā – Saules zīme, kas netika izvēlēta nejauši. Starp citām zīmēm, Saules zīmei ir ierādīta goda vieta tāpēc, ka Saule ir mūžīgās kustības un dzīvības simbols. Saule māca taisnīgumu un žēlsirdību – tā spīd visiem vienādi. Saule – tā ir visa redzētāja un zinātāja, stiprina pārliecību par sevi un motivē gribu ieceru piepildīšanā.” (Santa Kalniņa, koknese.lv, 09.09.2020)
Lielvārdes jostas motīvs uz daudzdzīvokļu ēkas Lielvārdē

Ēkas ieejas stikla dekorējums ar zīmju joslu Lielvārdē

Līdzās ornamenta estētiskajai funkcijai, īpaša vieta mūsdienu tradīcijā tiek piešķirta ornamenta mitoloģiskajai interpretācijai. Liela nozīme šīs interpretācijas uzturēšanā un attīstībā ir gan zīmju lietošanas entuziastu darbībai, dažādiem izglītojošiem kursiem un nodarbībām, plašajam publikāciju klāstam gan grāmatu, gan tiešsaistes rakstu veidā, gan arī individuālajam radošumam.
Ezotēriskas ievirzes grāmatas, kas popularizē ornamenta mitoloģisko intepretāciju

Fotokolāža no “Baltu spēka zīmju” organizētās radošās nodarbības “Uztaisi pats savu spēka zīmi” 2018. gadā

Nodarbības aprakstā vēstīts: “Darbnīcā dalībnieki varēs izvēlēties un radīt katrs savu spēka zīmi ar personīgo enerģiju un domām, lai stiprinātu un izceltu savu spēku. Jo visatbilstošākais mums ir paša radīts. Tā būs arī brīnišķīga meditatīva laika pavadīšana un spēka smelšanās iespēja ikdienas rutīnā.”
Radošās apvienības “Sapnīca” izstādes autorei individuāli izveidotā “Likteņa zīme”

Tā ir personalizēta latvju zīme, kas izstrādāta no dzimšanas datuma un tās lietotāju “aizsargās no nelabvēlīgām situācijām un cilvēkiem, dziedēs slimībā un dos spēku, piesaistīs labvēlību, palīdzēs sakārtot nesakārtojamo, ieraudzīt paslēpto, sajust iekšējo mieru un harmoniju” (Sapnīca, Likteņa zīme)
Māju nosaukumu zīme ar Māras krustu un Auseklīti Mārupes novadā

“Auseklīši” – māju nosaukums un zīme Liezēres pagastā.

Attēla autors: Gatis Ozoliņš

Autobusa pietura Krapē ar Auseklīti, Laimas slotiņu un Jumi

Autobusa pietura Viļķenē

Autobusa pietura Kurmenē. Attēla autors: Gatis Ozoliņš

Mūsdienās ornamenta kontekstā būtiska ir komercializācijas ietekme. Tas tiek lietots visdažādāko preču un pakalpojumu dizainā. No vienas puses, tas popularizē latvisko ornamentu un dod iespēju preces vai pakalpojuma reklāmā izmatot ornamenta mitoloģiskajai interpretācijai raksturīgo stāstu par latvju zīmju labvēlīgo iedarbību, kas nereti pašu uzņēmēju vārdiem tiek dēvēta par “pievienoto vērtību”. No otras puses, tradīcijas komercializēšana tiek uzlūkota arī negatīvi, jo īpaši komercijas un ezotērisku skaidrojumu apvienojums, kas mēdz radīt komiskas kombinācijas. Piemēram, firmas “Kūsiņš” vīriešu lina apakšveļa ar Dzīvības zīmi, “kas jau izsenis sargā valkātāja miegu un veselību. Lai naktīs murgi nerādās un ligas met līkumu!” Vai lina telefona maciņš ar Pērkona zīmi: “Runā, ka, ja uz telefona maciņa ir pērkona zīme, tad baterija ilgāk turot.” Viena no ironiskākajām atbildēm šādam kritiskam skatījumam uz ornamenta lietojumu ir sociālās saziņas vietnē Facebook izveidotā lapa Koka sūdiņi ar latviešu zīmēm, kas ironizē gan par tradīcijas komerciālajiem aspektiem, īpaši augsto cenu, kā arī izpildījuma kvalitāti.

Latvijas simtgadei veltīts dūmotu sardeļu iepakojums. Uzraksts uz iepakojuma: Ūsiņa zīme, Dzīvības zīme

Lietuvā ražotas auzu pārslas, kviešu un griķu galetes

Dārzkopības uzņēmuma “Dārza Svētība” busiņš

Apbedīšanas pakalpojumu centra “Ogres svēte” reklāma autobusa pieturā pie Ogres kapiem