3. novembrī durvis vērs LFK lasītava

IMG_3474

LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītava apmeklētājiem durvis vērs pirmdien, 3. novembrī, plkst. 10.00 Mūkusalas ielā 3 —  jaunajā LNB ēkā.

Lasītavā brīvpieejas plauktos atrodas ar folkloristiku saistīta literatūra dažādās valodās. Darbam ar arhīva materiāliem jāpiesakās iepriekšējā darba dienā.

Lasītava būs atvērta darba dienās no plkst. 10.00 līdz 17.00.

Dāvinājums LFK — sena atmiņu klade

Latviešu folkloras krātuve saņēmusi dāvinājumā Antonijas Beķers (vēlāk — Jansones) atmiņu kladi. Antonija visu mūžu strādājusi Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā par grāmatvedi. Klades ierakstu senākais datējums ir 1905. gads. Ieraksti ir latviešu, krievu un vācu valodā. Ne tikai dzeja un aforismi, arī zīmējumi un notis.

Paldies Antonijas mazmeitai, skolotājai Valdai Valterei par dāvinājumu!

Konferences “Mapping Disciplinary History” fotomirkļi

2014. gada 20.–23. oktobrī notika starptautiska konference Mapping Disciplinary History: Centers, Borderlands and Shared Spaces in Folkloristic Thought (Nozares vēsture kartē — folkloristiskās domas centri, robežjoslas un kopīgā telpa). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LFMI) to rīkoja, lai atzīmētu Latviešu folkloras krātuves 90. gadskārtu un noslēgtu darbu pie kolektīvās monogrāfijas Latviešu folkloristika starpkaru periodā (red. Dace Bula).

Konferencē bija pārstāvētas visas trīs Baltijas valstis, kā arī Zviedrija, Somija, Vācija, Ungārija, Slovēnija, Beļģija, Krievija un ASV. Dalībnieku vidū — pasaules folkloristikas autoritātes: Eliots Orings, Sandra Dolbija (Stāla), Barbru Kleina, Perti Antonens, Vilmošs Voigts, Diarmuids O’Gioleins, Ulfs Palmenfelts, kuru ievadlekcijas aizsāka katru konferences dienu.

Fotogrāfiju autori: Aldis Pūtelis un Una Smilgaine

20. OKTOBRIS

Lasīt tālāk…

Publicēta kolektīvā monogrāfija “Latviešu folkloristika starpkaru periodā”

Hist-Folkl

2014. gada oktobra beigās izdevniecībā “Zinātne” klajā nākusi kolektīvā monogrāfija “Latviešu folkloristika starpkaru periodā”. Tās galvenā redaktore  LU LFMI vadošā pētniece Dace Bula.

Grāmatā apkopots monogrāfisks pētījums par nozares gaitām starpkaru Latvijā, kurā lūkots pavērt iespējami plašu ainu. Tajā ietilpst: pirmkārt, starptautiskā konteksta raksturojums – procesi, kādi norisinās Eiropas folkloras pētniecībā ar šim laikposmam tik izteikto virzību uz internacionalizāciju, kam ir gan intelektuāli, gan politiski un ideoloģiski pamudinājumi un šķēršļi. Latviešu folkloristu iekļaušanās šajos procesos līdz šim bijusi vien apjausta, ne patiesi apzināta. Otrkārt, daļa monogrāfijas veltīta nozares institucionalizācijas un profesionalizācijas jautājumiem. Tas nozīmē pievēršanos arī valsts kultūrpolitikai ar tās centieniem tiesiski regulēt nacionāli nozīmīgo “latviešu garīgās kultūras pieminekļu” aizsardzību un apzināšanu. Bet vislielākā uzmanība veltīta divām galvenajām institūcijām: Latviešu folkloras krātuvei un Latvijas Universitātei, kuru paspārnē centrējas pētnieciskās un izglītības aktivitātes folkloras jomā. Treškārt, grāmatā ietverts arī galveno pētniecisko ieviržu raksturojums, nelūkojot tās nošķirt pēc pētāmo objektu žanriskās piederības, bet gan pēc izmantotās pieejas vai teorētiski metodoloģiskās nostādnes. Ceturtkārt, atsevišķa monogrāfijas sadaļa veltīta arī latviešu starpkaru folkloristikas autoritāšu dzīves un pētniecisko gaitu apcerei. Atsevišķas nodaļas veltītas tikai redzamākajām personībām – Annai Bērzkalnei, Kārlim Straubergam, Pēterim Šmitam, Ludim Bērziņam, Jānim Albertam Jansonam, Arvedam Švābem, Pēterim Birkertam, Emilim Melngailim, kamēr monogrāfijas lappusēs sastopamo personu loks ir daudzkārt plašāks, un tas apgūstams ar personu rādītāja palīdzību.

Lasīt tālāk…

No 20. līdz 24. oktobrim norisināsies starptautiska konference

default-logo1

Konference Mapping Disciplinary History: Centers, Borderlands and Shared Spaces in Folkloristic Thought (Nozares vēsture kartē — folkloristiskās domas centri, robežjoslas un kopīgā telpa) notiks 20.–24. oktobrī Rīgā un Turaidā. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LFMI) to rīko, lai atzīmētu Latviešu folkloras krātuves 90. gadskārtu un noslēgtu darbu pie monogrāfijas Latviešu folkloristika starpkaru periodā, kas iznāks konferences dienās.

Tas noteicis konferences tēmas izvēli — tā veltīta folkloristikas vēsturei ar īpašu vērību pret nozares starptautisko raksturu. Kādā mērā pasaules folkloristiku var uzskatīt par vienotu pētniecisko lauku? Kādi spēki to satur kopā, un kādi turpretī veicina šķelšanos? Kā laika gaitā mainījušās hierarhijas starp intelektuālajiem centriem un perifērijām? Kā risinājušās attiecības ar kaimiņnozarēm? Vai nozarē pastāv nacionālie, reģionālie un lokālie pētnieciskie stili un kādi apstākļi noteikuši to veidošanos? Šādi un vēl citi jautājumi būs referentu uzmanības lokā; to vidū — pasaules folkloristikas autoritātes: Eliots Orings, Sandra Dolbija (Stāla), Barbru Kleina, Perti Antonens, Vilmošs Voigts, Diarmuids O’Gioleins, Ulfs Palmenfelts, kuru ievadlekcijas aizsāks katru konferences dienu. Konferencē pārstāvētas visas trīs Baltijas valstis, kā arī Zviedrija, Somija, Vācija, Ungārija, Slovēnija, Beļģija, Krievija un ASV.

Konferenci LU LFMI rīko sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Nacionālo kultūras centru, Turaidas muzejrezervātu. Konferences darbu kuplinās tradicionālās dziedāšanas grupa „Saucējas“, koklētāja Laima Jansone, kā arī Latvijas Mūzikas akadēmijas etnomuzikologi.

Konference tiek rīkota projektā “Folkloristikas institucionalizācija Latvijā: nozares vēsture Eiropas kontekstā” (LZP); to finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Darba valoda — angļu. Laipni aicināti folkloras pētnieki, studenti un nozares interesenti!

Sīkāka informācija konferences mājas lapā: mapping.lfk.lv.

Māra Vīksna saņem KM atzinības rakstu

Maras-atziniba

Šodien, 2014. gada 7. oktobrī, LR Kultūras ministre Dace Melbārde pasniedza LU LFMI Latviešu folkloras krātuves fondu glabātājai Dr. h. c. philol. Mārai Vīksnai atzinības rakstu par izcilu devumu latviešu tautas garīgo vērtību saglabāšanā un tālāknodošanā nākamajām paaudzēm. Apsveicam Māru!

Gandrīz pirms 50 gadiem…

Folkloristi ekspedīcijā Ziemeļvidzemē 1966./67. gadā

Latviešu folkloras krātuves zinātniskās ekspedīcijas materiāli no Mazsalacas un Valmieras apkārtnes, ko video dokumentējis Kārlis Arājs 1966. un 1967. gadā.
Dziedātāji: Minna Cēbere, Anna Deruma, Karlīne Puķīte, Alma Sakse, Leontīne Lāce, Artūrs Salaks (dzied un spēlē cītarkokli).
Materiālu sagatavoja: Aigars Lielbārdis.

Citi video skatāmi  šeit.

LFK dodas uz jaunajām mājām

Septembra pēdējās nedēļās un oktobrī notiek LU LFMI Latviešu folkloras krātuves krājumu pārvešana uz tās jaunajām mājām — uz “Gaismas pili” — Latvijas Nacionālās bibliotēkas jauno ēku Mūkusalas ielā 3.

LFK apmeklētājus jaunajās telpās, kas atradīsies LNB piektajā stāvā, sāks pieņemt oktobra beigās. Darbosies LFK lasītava, kur tāpat kā līdz šim varēs uz vietas izmantot folkloristikas literatūru un arhīva materiālus. Lasītava strādās darba dienās no plkst. 10 līdz 17.

BAAP konference Rīgā

Baltijas Audiovizuālo arhīvu padomes (BAAP) konference šogad notiek Rīgā, jaunajā LNB ēkā no 17. līdz 19. septembrim. Sk. konferences programmu.

Latviešu folkloras krātuvi konferencē pārstāvēs Aldis Pūtelis, kurš stāstīs par LFK krājumā esošajām fonogrāfa valcēm.

Konferences organizatori ir BAAP un Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Latviešu Folkloras krātuvi (LU LFMI), Latvijas Nacionālo arhīvu un Latvijas Okupācijas muzeju. Konferences prezentācijās tiks aplūkotas tēmas, kas saistītas ar audio, video, foto materiālu saglabāšanu, pieejamību, digitalizāciju, u.c., un kas ir aktuālas ikvienai organizācijai, kuras krājumā atrodas audiovizuālie materiāli. Plašāka informācija par konferenci pieejama tīmekļa vietnē www.baacouncil.org.

3. septembris

3. septembri varētu saukt par Latviešu folkloras krātuves praktisko dzimšanas dienu, jo, kaut arī oficiāli tā dibināta 1924. gada  2. decembrī, darbu LFK sāka 1925. gada 3. septembrī, kad tika uzsākta ienākošo materiālu reģistrācija.

LFKFotogrāfijā darba aina Latviešu folkloras krātuvē 1927. gadā. Priekšplānā no kreisās: Vilma Šulce, Alma Medne, Austra Šlesere; aizmugurē no kreisās: Milda Rolmane, Anna Bērzkalne, Marija Miezone, Velta Rezovska, Emma Miķelsone. Fotogrāfs: Matīss Pluka. LFK 2159, 92.

 

Žurnālā “Folklore” LFK pētnieku raksti par Sibīriju

Timofejevka, Sibīrija. 2004. gads. Foto: Sandis Laime

Broņs Štaņins. Timofejevka, Sibīrija. 2004. gads. Foto: Sandis Laime

2014. gada augusta beigās klajā nāca jaunākais Igaunijas folkloristikas žurnāla “Folklore” numurs (58.), kas veltīts igauņu un latviešu emigrācijai uz Sibīriju  19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Līdztekus citiem autoriem tajā publicēti arī LFK pētnieku  — Sanda Laimes, Aigara Lielbārža un Sanitas Reinsones — raksti.  Numura redaktore ir Igaunijas folkloras pētniece Anu Korba.

Vairāk sk. Folklore (Electronic Journal of Folklore).

Dainu skapja pārvešana uz LNB jauno ēku Pārdaugavā


www.lnb.lv. Foto: I. Stūrmanis
Otrdien, 26. augustā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) – Gaismas pils – atklāšanas svētku nedēļas ietvaros norisinājās LNB 4., 5. un 6. stāva lasītavu svinīgā atvēršana un UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā iekļautā Dainu skapja pārvešanas un uzstādīšanas pasākums.
Dainu skapja atklāšana notika LNB Inaugurācijas dienā – piektdien, 29. augustā Gaismas pils 5. stāvā.

Sākusies reģistrēšanās BAAP konferencei


Sākusies reģistrēšanās Baltijas Audiovizuālo Arhīvu Padomes (BAAP) 2014.g. konferencei “Safe and reusable: ideals versus real life” tīmekļa vietnē:

http://baacouncil.org/registration-form.

BAAP gadskārtējā konference šogad notiks no 17.-19. septembrim Rīgā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā jeb “Gaismas pilī”, kas ir viena no lielākajām jaunajām kultūras celtnēm Ziemeļu puslodē 21. gadsimtā. Konferences organizatori ir BAAP un Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Latviešu Folkloras krātuvi (Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts), Latvijas Nacionālo arhīvu un Latvijas Okupācijas muzeju.

Konferences prezentācijās tiks aplūkotas tēmas, kas saistītas ar audio, video, foto materiālu saglabāšanu, pieejamību, digitalizāciju, u.c., un kas ir aktuālas ikvienai organizācijai, kuras krājumā atrodas audiovizuālie materiāli. Plašāka informācija par konferenci, tai skaitā konferences programma, pieejama tīmekļa vietnē www.baacouncil.org.

Konferences ietvaros būs profesionālās ekskursijas uz Latvijas Radio Fonotēku un Latvijas Valsts Kinofonofotodokumentu arhīvu, kā arī tiks organizēta jaunās bibliotēkas ēkas apskate.

Konference notiks angļu valodā.

Konferences organizācijas komitejas vārdā,

Zane Grosa
BAAP prezidente
LNB Audiovizuālās lasītavas vadītāja

BAAC konference šogad notiks Rīgā


Baltijas Audiovizuālo arhīvu padomes (Baltic Audiovisual Archival Council — BAAC) ikgadējā konference šogad notiks Rīgā no 17. līdz 19. septembrim. LU LFMI Latviešu folkloras krātuve ir viens no oficiālajiem konferences rīkotāju sadarbības partneriem. Interesenti aicināti līdz 20.aprīlim pieteikt referātus septembrī gaidāmajai konferencei “Safe and reusable: ideals versus real life”. Sīkāku informāciju sk.: http://www.baacouncil.org/conference-2014

Aicinājums dalībai starptautiskā konferencē

Atzīmējot 90. gadskārtu, LU LFMI Latviešu folkloras krātuve 2014. gadā rīko starptautisku zinātnisku konferenci „Mapping Disciplinary History: Centers, Borderlands and Shared Spaces in Folkloristic Thought”. Tos, kuri nokavēja pieteikšanos, aicinām izmantot pieteikšanās pagarinājumu līdz 2014. gada 17. martam.
Sīkāka informācija pieejama šeit.

Atskats

  • Prof. Dr. Hanss Jorgs Uters (Hans-Jörg Uther). Foto: Aldis Pūtelis
  • Prof. Dr. H. J. Utera dāvinājums LFK bibliotēkai. Foto: Aldis Pūtelis
  • Iveta Tāle, Māra Mellēna, Inita Šalkovska, Rita Treija. Foto: Aldis Pūtelis

Šī gada 29. janvārī LU LFMI viesojās izcilais pasaku pētnieks Dr. Hanss Jorgs Uters (Hans-Jörg Uther). Seminārā profesors stāstīja par pasaku klasificēšanas vēsturi un problemātiku.

Pasaku pētnieka vieslekcija

LU LFMI seminārs
2014. gada 29. janvārī 15.00

Prof. Dr. Hanss Jorgs Uters (Hans-Jörg Uther)

Klasificējot pasakas. Piezīmes par katalogiem un kārtošanas sistēmām

Jau 19. gadsimtā pasaku vācēji un pētnieki ievēroja, ka dažādu tautu pasakas ir līdzīgas. 20. gadsimtā iznāca katalogi, kas pasaku un dažkārt arī citu folkloras un literāro tekstu sižetus un motīvus klasificēja nacionālā un internacionālā līmenī. Kopsavilkums par šajā nozarē paveikto ir Getingenes profesora un „Pasaku enciklopēdijas” (Enzyklopädie des Märchens) redakcijas vadītāja Hans Jorga Utera starptautiskais pasaku tipu katalogs The Types of International Folktales: A Classification and Bibliography (2004, 20112, FFC 284/285/286) http://www.folklorefellows.fi/?page_id=103. Seminārā profesors pastāstīs par šādu katalogu veidošanas problemātiku, izaicinājumiem un mūsdienu risinājumiem šajā nozarē. Referāts angļu valodā, jautājumus var uzdot arī vācu valodā. Aicināti visi, kam tas interesē.

Prof. Dr. H. J. Uters ir arī žurnāla „Fabula”izdevējs, viens no zinošākajiem speciālistiem par brāļu Grimmu pasakām, sastādījis daudzas pasaku grāmatas un digitālus pasaku izdevumus, saņēmis nozīmīgas balvas par pasaku pētniecību, viņam ir liela senu pasaku ilustrāciju kolekcija. Viņa biogrāfiju un apjomīgo bibliogrāfiju skat. šeit: http://wwwuser.gwdg.de/~enzmaer/hansjoerguther.html.

Pasaku pētnieks Latvijā viesojas kā Baltijas-Vācijas augstskolu biroja viesis un 30. janvārī LU Vēstures un filozofijas fakultātes (Aspazijas bulv. 5) 513. auditorijā lasīs lekciju „Brāļu Grimmu „Bērnu un mājas pasakas”. Pasaku krājums kā eiropeiskās kultūras vērtība”, http://www.hochschulkontor.lv/images/Plakats_Prof._Uther_www.pdf

Laipni lūgti!

(Informāciju sagatavojis Guntis Pakalns.)
Prof. Dr. Hans-Jörg Uther, Göttingen

Classifying Tales. Remarks to Indexes and Systems of Ordering

Abstract: The paper deals with the historical and recent situation in classifying international folk tales and gives an overview of new developments, for example new catalogs for types and motifs. From the outset up to date, folk narrative researchers have been creating systems for ordering large masses of tale material according to genres, actors and incidents. The concentration on oral traditions, however, has largely neglected the important literary history of many tales.
It was necessary to include such information into the new international catalog ATU (Aarne/Thompson/Uther). The concept of tale type and here must be understood to be flexible. It is not a constant unit of measure or a way to refer to lifeless material from the past. Instead, as part of a greater dynamic, it is adaptable, and can be integrated into new thematic compositions and media. Some former catalog makers also had used the system of numbers for expansion beyond number 2400 in order to describe other genres such as legends, riddles, ballads, etiologies, etc.
Although a satisfying system for classification of folk narratives has not yet been found the present system has provided scholars with many valuable and practical research instruments, and numerous methodological and theoretical by-products.

LFK grāmatas 2013

2013. gadā tika publicētas trīs Latviešu folkloras krātuves darbinieku sagatavotās grāmatas:

      

Baibas Krogzemes-Mosgordas “Atmiņu albumu tradīcija latviešu skolēnu kultūrā” (LU LFMI),

Akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” X sējums “Sadzīves un ģimenes ieražu dziesmas. Precības” (Zinātne),

Sanda Laimes “Raganu priekšstati Latvijā: Nakts raganas” (LU LFMI).

Līdzās grāmatām 2013. gadā izdots folkloristikai veltīts humanitāro zinātņu žurnāla Letonica 26. numurs, kurā publicēti zinātniski raksti, kas tapuši uz Krišjāņa Barona konferencē 2012 “Folklora lietojumā” nolasīto referātu pamata. Žurnālu papildina jaunākās literatūras un zinātnes dzīves apskats. Satura rādītājs un žurnāla ievads lasāms šeit.

 

Atskats

  • LU LFMI darbinieki pilnsapulces laikā. Foto: Aldis Pūtelis.
  • LU LFMI direktore Dr. philol. Dace Bula. Foto: Aldis Pūtelis.
  • LU LFMI zinātniskā sekretāre Dr. philol. Baiba Krogzeme-Mosgorda. Foto: Aldis Pūtelis.
  • Guntis Eniņš, izsakoties par Sanda Laimes monogrāfiju "Raganu priekšstati Latvijā: Nakts raganas". Foto: Aldis Pūtelis.
  • Dr. philol. Lita Silova, runājot par Baibas Krogzemes-Mosgordas grāmatu "Atmiņu albumu tradīcija latviešu skolēnu kultūrā". Foto: Aldis Pūtelis.
  • Vidvuds Medenis, daloties iespaidos par akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" 10. sējumu. Foto: Aldis Pūtelis.

2013. gada 19. decembrī notika gan LU LFMI pilnsapulce, gan institūta jaunāko grāmatu atvēršanas pasākums “8 1/2 grāmatas”.

“8 1/2 grāmatās” publika tika iepazīstināta arī ar trim LFK pētnieku grāmatām: Baibas Krogzemes-Mosgordas “Atmiņu albumu tradīcija latviešu skolēnu kultūrā”, Sanda Laimes “Raganu priekšstati Latvijā: Nakts raganas” un akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” 10. sējumu.
Par šīm grāmatām izteikties bija aicināti Lita Silova, Guntis Eniņš un Vidvuds Medenis.