EN in English

Kas nu debesīs ar slotas kātu iejājis. (LFK 1459, 4172)

LATVIEŠU FOLKLORAS KRĀTUVE MŪSDIENĀS

Visā pastāvēšanas laikā LFK saglabājusi trīs darbības pamatvirzienus: folkloras arhivēšanu (vākšanu, apstrādi un uzglabāšanu), publicēšanu un pētniecību. Folkloras arhivēšana aizvien turpinās, izmantojot mūsdienīgas metodes un tehnoloģijas, tāpat noris materiālu digitalizācija un publicēšana tiešsaistē.

2014. gadā darbu uzsācis Latviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs garamantas.lv (vadītāja: Sanita Reinsone), kura mērķis ir padarīt tiešsaistē pieejamus un ērti lietojamus Latviešu folkloras krātuvē glabātos materiālus – manuskriptus, attēlus, audio un video ierakstus, un citas vērtīgas folkloras materiālu kolekcijas – aptuveni 3 miljonus folkloras vienību. Digitālā arhīva grupā darbojas: Elīna Gailīte, Justīne Jaudzema, Anna Laganovska, Kristīne Pokratniece, Antra Upeniece, Digne Ūdre un Elvīra Žvarte.

LFK kolekcijas arvien papildina jauni folkloras vākumi, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku 2015. un 2016. gadā tiek veikti Latvijas etnogrāfisko ansambļu ieskaņojumi. LFK pētnieki mūsu dienās folkloru vāc galvenokārt individuālos lauka pētījumos — atbilstoši katra pētnieciskajām interesēm. Tāpat folkloristi studē nepublicētos arhīvu materiālus LFK un citās dokumentu krātuvēs. Daces Bulas uzmanības lokā ir folkloras estētika, folkloras izmantojums nacionālajā ideoloģijā un identitātes politikā, starptautiskā folkloristikas vēsture, folkloras teorija un metodes, mūsdienu tradicionālā kultūra, lokālās un profesionālās identitātes naratīvi mūsdienu pilsētvidē. Anitas Vaivades pētnieciskās intereses saistītas ar nemateriālā kultūras mantojuma konceptualizāciju tiesībās. Māra Vīksna pētī dažādus folkloristikas vēstures jautājumus (“Latvju dainu” līdzstrādnieki, folkloras vācēji, teicēji, folkloristu personības, vākšanas process) un novadu folkloru (Sēlija, Saldus un Alūksnes apkaime u. c.). Ritas Treijas pētījumos — folkloristikas vēsture (īpaši Annas Bērzkalnes darbība), tautas reliģiozitāte un rakstītā folklora (latviešu kapsētu epitāfijas).

Elga Melne pētī tautasdziesmu tekstu variēšanās problēmas un zvejnieku ieražas un folkloru, savukārt Beatrise Reidzāne analizē semantiskos procesus latviešu tautasdziesmās. Līdzās klasiskajām tautasdziesmām interese par bērnu folkloru vieno Baibu Krogzemi-Mosgordu (skolēnu atmiņu albumi) un Unu Smilgaini (šūpuļdziesmas, ucināmās dziesmas, arī tautas ārstniecība).

Gunta Pakalna pētnieciskās intereses ir: latviešu vēstītājas folkloras pamata publicējumu tapšanas vēsture; tradicionālās un mūsdienu teikas, pasakas; stāstu stāstīšanas tradīcijas mūsdienās; joki un jokošana, jo sevišķi interneta vidē. Stāstījumi ir viens no pētījumu objektiem arī Sanitai Reinsonei (mutvārdu stāstījumi par cilvēka un dabas attiecībām — apmaldīšanās un priekšstati par to, dzīve mežā pēc Otrā pasaules kara nacionālās pretošanās kara kontekstā; arī – tradicionālās kultūras digitalizēšanas vēsture) un Sandim Laimem (teikas, īpaši sasaistē ar kultūrainavu, tāpat latviešu tautas ticība — zemākā mitoloģija un kulta vietas, klinšu uzraksti, Dāvja Ozoliņa devums).

Aldis Pūtelis izzina latviešu mitoloģiju, tās avotus un aprakstus (arī folkloras ieskaņojumu vēsturi). Tāpat Gata Ozoliņa zinātniskās intereses saistās ar mitoloģijas un dievturu prakses pētījumiem, kā arī Ērgļu novada folkloras vākumu izpēti. Toms Ķencis līdzās mitoloģijas vēsturei pētī buramvārdus un folkloras izpausmes mākslā. Latviešu buramvārdu tradīcija, tradicionālā mūzika, tautas reliģija un folkloras vizuālā fiksācija ir Aigara Lielbārža interešu lauks. Ieva Tihovska darbojas etnomuzikoloģijā, pētot Latvijas čigānu (romu) tradicionālo mūziku, rotaļas u. c.

LFK pētnieki iesaistīti vairāku zinātniski pētniecisko projektu īstenošanā: LR Izglītības un zinātnes budžeta apakšprogrammā 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis” (programmas vadītāja: Rita Treija); Valsts pētījumu programmas "Letonika – Latvijas vēsture, valodas, kultūra, vērtības" projektā Nr. 4. projektā “Kultūra un identitātes Latvijā: mantojums un mūsdienu prakse” (projekta vadītājs: Benedikts Kalnačs); Latvijas Zinātnes padomes projektā “Folkloristikas institucionalizācija Latvijā: Nozares intelektuālā vēsture Eiropas kontekstā” (projekta vadītāja: Dace Bula) u. c.

Daļa folkloristu darbu iznāk sērijās “Novadu folklora”, “Folkloristikas bibliotēka”, “Tradicionālā mūzika Latvijā”, “Studia humanitarica” un “LFK krājums”. LFK pētnieki ir daudzu zinātnisku rakstu autori un pastāvīgi piedalās zinātniskās konferencēs kā Latvijā, tā ārpus tās. Kopš 1981. gada LFK ik gadu oktobra nogalē rīko Krišjāņa Barona konferenci, kas pulcē plašu folkloras speciālistu un citu nozaru pārstāvju loku. Uz konferencē nolasīto referātu pamata top recenzēti zinātniski raksti, ko publicē humanitāro zinātņu žurnāls “Letonica”.

Pēdējo reizi labots: 21.04.2016 23:55:46