Iznākusi "Teiktās dziesmas. Praktiska rokasgrāmata"

Latvijas Nacionālais kultūras centrs publicējis grāmatu "Teiktās dziesmas. Praktiska rokasgrāmata", kas elektroniskā formātā bez maksas pieejama ikvienam interesentam. Grāmatas autores ir trīs etnomuzikoloģes – Ieva Tihovska, Ilze Cepurniece un Zane Šmite. Idejas autore ir Zane Šmite, kas, mācot tradicionālo dziedāšanu, arvien pārliecinājusies, ka trūkst teikto dziesmu apguvei veltīta metodiskā materiāla. Teiktās dziesmas, sauktas arī par teicamajām dziesmām, ir latviešu tradicionālās mūzikas senā slāņa pamats. Starptautisks mūzikas termins šī stila apzīmēšanai ir rečitatīvs – runai tuva dziedāšana.

"Vietu, lietu un cilvēku stāsti"

Atzīmējot Pasaules grāmatu un autortiesību dienu, 23. aprīlī tiešsaistē notiks elektroniskā rakstu krājuma "Vietu, lietu un cilvēku stāsti: Stāstniecības tradīcijas Latvijas kultūrtelpā" atklāšanas svētki. Krājuma sastādītāja ir Māra Mellēna, un to veido III Latvijas stāstnieku konferencē "Stāsti par vietām, lietām un cilvēkiem" nolasītie referāti, kuri pārtapuši rakstos. Autoru vidū ir arī LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieki. Rakstu krājumu ievada Sanda Laimes pētījums "Vietu valences pieeja tautas naratīvu pētniecībā". Guntis Pakalns dienasgrāmatas formā dokumentējis personīgo pieredzi stāstniecībā viena gada garumā. Savukārt Baiba Krogzeme-Mosgorda analizējusi bērnu un jauniešu stāstnieku konkursa "Teci, teci, valodiņa" norises, sniedzot kritiskus pētnieces un žūrijas locekles vērojumus. Lasīt vairāk...

Pastāsti, kāda ir Tava Pārdaugava!

Šajā pavasarī aizsākam veidot īpašu Pārdaugavai veltītu kolekciju digitālajā arhīvā garamantas.lv. Kolekcijas papildināšanā aicināts iesaistīties ikviens.

Pārdaugavas apkaimes vēstures gaitā piedzīvojušas daudz pārmaiņu, tās turpina mainīties un attīstīties dažādos virzienos. Lai saglabātu kaut daļu no Pārdaugavas esošās un kādreizējās savdabības, Latviešu folkloras krātuves pētnieki aicina ikvienu izstāstīt par savu Pārdaugavu – gan tos, kas šeit auguši un dzīvojuši, gan arī tos, kam Pārdaugava saistās ar atsevišķām vietām un notikumiem, par kuriem būtu vērts uzzināt arī citiem.

Stāstu vākšana notiek vietnē garamantas.lv/pardaugava, kurā piedāvāts uzrakstīt atmiņas par Pārdaugavas apkaimēm, tajās pieredzēto un sajusto, norādot izstāstītās vietas digitālā kartē un pievienojot fotogrāfijas vai citus ilustratīvus materiālus. Šādā veidā taps Pārdaugavas stāstu digitālā karte, kas noderēs kā interesants avots pilsētas izzināšanā un pastaigās, un arī tiks saglabāts nākamajām paaudzēm Latviešu folkloras krātuvē. Lasīt vairāk...

Baltijas postkoloniālisms II

2021. gada 28. aprīlī, plkst. 10.00.

Latviešu folkloras krātuves pētnieki aicina visus interesentus piedalīties nākamajā teorētiskās literatūras seminārā. Ja iepriekšējā reizē lasījām pārliecinošus Baltijas postkoloniālisma atbalsta tekstus un tos kritizējām paši, šoreiz pamēģināsim pieiet no pretējās – teorijas kritikas un alternatīvajām versijām.

Šarads Čari un Katrīna Verderi (Thinking between the Posts: Postcolonialism, Postsocialism, and Ethnography after the Cold War, 2009) sniedz vērtīgu ieskatu postkoloniālisma teorijas problemātiskajā vēsturē un aicina to nevis vienkārši piemērot post-sociālistiskajai situācijai, bet apvienot abus lielos post-virzienus jaunā – “pēc-aukstā kara” (post-Cold War) etnogrāfijā. Kas ir šī risinājuma stiprās un vājās puses, un vai tas saglabā Baltijas tautu vēsturisko rīcībspēju?

Elgai Melnei – 75

2021. gada 9. aprīlī savu dzimšanas dienu svin folkloriste Elga Melne, “līdz saknei” saprast griboša pētniece, atsaucīga, atbalstoša un iedvesmojoša kolēģe, gaišs un pasaulei atvērts cilvēks.

Tautas medicīna padomju periodā

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve turpina audiovizuālo semināru ciklu, kas veltīts padomju perioda folkloristikas vēstures izzināšanai. Otrais seminārs "Tautas medicīna padomju periodā" notiks 7. aprīlī plkst. 15.00–16.00. Tā uzmanības centrā būs tautas medicīna un tās pētniecība padomju gados.

Visai drīz pēc Otrā pasaules kara situācija latviešu folkloristikā krasi mainījās – buržuāziskā folkloras pētniecība netika atzīta, pētījumi “pārvērtēti” un jaunā zinātniskā metode ieviesta represiju ēnā. Seminārā Aigars Lielbārdis pievērsīsies gan tautas medicīnas pētniecībai un pētniekiem (Andrejs Kurcijs, Kārlis Ēriks Arons), gan tautas medicīnas praktiķiem (Marta Rācene). Seminārā tiks demonstrēti video kadri no Lūcijas Ločmeles kino filmas “Svešais” (1988) un Arvīda Krieva dokumentālās filmas “Brīnumdakteri” (1975).

Aicinājums pieteikt priekšlasījumus Krišjānim Baronam veltītai konferencei “Folklora un atmoda”

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve aicina piedalīties ikgadējā Krišjāņa Barona zinātniskajā konferencē, kas notiks 2021. gada 27.– 28. oktobrī. Konferences tematika būs veltīta Trešās atmodas un folkloras attieksmēm, pievēršoties personības, sabiedrības un politiskās varas rīcību analītiskam izvērtējumam.

Valstiskuma un neatkarības atgūšana bija iespējama pateicoties kultūras pārstāvju aktivitātēm un plašas sabiedrības iesaistei sociālpolitiskos notikumos 20. gs. 80. gados. Atmodas vērtību pamatā bija pašnoteikšanās centieni un kultūras mantojumā balstīti identitātes apliecinājumi. Par nozīmīgu nacionālas piederības izpausmi kļuva latviešu folklorā un pagātnē sakņotu vērtību izmantojums, kas dažādās formās un satura piepildījumā caurauda gan plašas sabiedrības, gan individuālās rīcības.

Liepājas 27. starptautiskā zinātniskā konference

Liepājas 27. starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā" 10. - 11. martā piedalīsies 16 LU LFMI pētnieki. Skatītāju skaits konferencē ir ierobežots, tomēr tās ieraksts būs pieejams pēc konferences. Konferences programma un Zoom saites uz konferenci skatāmas šeit.

Sekcijā "Literatūra līdz 1940. gadam" uzstājas Pauls Daija ar pētījumu "Kārlis Vatsons latviešu literārās kultūras vēsturē".

Baltijas postkoloniālisms: teorētiskās literatūras seminārs

2021. gada 24. februārī plkst. 10.00 Latviešu folkloras krātuves pētnieki aicina visus interesentus piedalīties teorētiskās literatūras seminārā par Baltijas postkoloniālisma pieejas izmantošanu folkloras un folkloristikas vēstures pētniecībā:

- cik tā ir efektīva?
- kādu laikmetu pretrunas tā vislabāk atklātu?
- vai un kā to varētu vēl labāk piemērot folkloristikas vajadzībām?
- kādi metodoloģiski apsvērumi izriet no šīs pieejas?

16 referāti par sociālisma mantojumu

Kopš janvāra beigām Latviešu folkloras krātuves YouTube kanālā brīvi pieejami konferencē "Sociālisma folkloristika: nozares mantojums" nolasītie vietējo un ārzemju zinātnieku referāti.

Konferences priekšlasījumi ir par tēmām, kas saistītas ar sociālisma mantojuma ietekmi uz folkloristikas, tautas mākslas un etnogrāfijas attīstību Centrālās un Austrumu Eiropas valstīs. Desmit dažādu valstu pētnieki iepazīstina ar saviem atklājumiem un aizraujošiem ieskatiem zināšanu vēsturē no Karēlijas ziemeļos līdz Rumānijai dienvidos. Ar vairākiem referātiem ir pārstāvētas arī visas trīs Baltijas valstis. Lasīt vairāk...

"Kilograms Kultūras" gada balvai izvirzīts projekts "Pandēmijas dienasgrāmatas"

Latvijas sabiedrisko mediju gada balvai "Kilograms Kultūras" kategorijā "Pārsteigums" nominēta LFK Ak kolekcija "Pandēmijas dienasgrāmatas", kuras mērķis ir dokumentēt to, kā mūsu sabiedrība jūtas pandēmijas apstākļos.

Folkloristi radio

2021. gada janvārī Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" izskanējis Toma Treiberga sagatavotais sarunu cikls "Dzīvā folklora". Piecās epizodēs, izzinot šodienas tradīcijas un pagātnes vērojumus, žurnālists par dažādām tēmām apspriedās ar LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētniekiem un citu nozaru pārstāvjiem.

Pirmajā epizodē "Dienasgrāmatu fenomens pagātnē un mūsdienās" 11. janvārī Sanita Reinsone pastāstīja par latviešu dienasgrāmatu rakstīšanas vēsturi, kā arī par Autobiogrāfiju krājuma aktualitātēm. Lasīt vairāk...

LU LFMI darbinieki piedalās Daugavpils Universitātes zinātniskajā konferencē "XXXI Zinātniskie lasījumi"

Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes starptautiskajā zinātniskajā konferencē "XXXI Zinātniskie lasījumi" 28.-29.janvārī piedalīsies septiņi institūta darbinieki.

Lasījumu darba grupā "Smiekli un asaras literatūrā un kultūrā" savus atklājumus vēstīs Una Smilgaine ar referātu "Ķermenis un tā atspoguļojums kāzu apdziedāšanās dziesmās", savukārt Ingunas Daukstes-Silasproģes ziņojums būs "M. Mežmīļa satīriskais skatījums uz latviešiem trimdā".