EN in English

Kad ūdens nāk mutē, tad jāmācās peldēt. (LFK 1379, 1974)

Vēl 10 dienas noritēs lielākā virtuālā talka Latvijā – „Valodas talka”

Valodas talkaVēl 10 dienas – līdz 30. aprīlim ikviens var iesaistīties vienā no plašākajām talkām Latvijā – „Valodas talkā”. Tā ir iespēja izzināt dažādus rokrakstus un piezīmes, starp kurām, iespējams, atrodams arī pašu ģimenes, radu vai draugu lokā pierakstītais. Divu mēnešu laikā, kopš notiek „Valodas talka”, jau atšifrēti vairāk nekā 12 000 tradicionālās kultūras materiālu – seno rokrakstu un piezīmju –, kas pieejami talka.garamantas.lv.

„Valodas talkā” var piedalīties ikviens, īpaši aicināti skolēni un jaunieši. Tajā jau iesaistījušās 130 Latvijas skolas un vairāki tūkstoši individuālo talcinieku. Aktivitāte pieejama desmit dažādās valodās, un katrs var izvēlēties savām spējām un interesēm atbilstošus materiālus. Darboties iespējams kā mājās, tā skolā, izmantojot gan datoru, gan mobilās ierīces.

„Valodas talka” tika atklāta 19. februārī, sagaidot Starptautisko dzimtās valodas dienu, kas pēc UNESCO iniciatīvas visā pasaulē katru gadu tiek atzīmēta 21. februārī. To rīko Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve (LFK) un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK).

„„Valodas talka” ir izvērtusies par vienu no vērienīgākajiem sabiedrības iesaistes pasākumiem nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā Latvijā. Atšifrējot folkloras manuskriptus, „Valodas talkas” dalībnieki sniedz nenovērtējamu ieguldījumu folkloras materiālu digitalizācijā un to pieejamības nodrošināšanā,” uzsver LFK digitālā arhīva garamantas.lv vadītāja Dr. philol. Sanita Reinsone.

Savukārt UNESCO LNK ģenerālsekretāres p. i. Baiba Moļņika atzīst: „Izzinot savas saknes, mēs darinām paši sev spārnus. Katrs, kas nāk talkā atšifrēt senos rokrakstus, dod tiem jaunu dzīvību, jaunu spēju aizraut un iedvesmot, radīt jaunas zināšanas, jaunus darbus, dziesmas un stāstus - tā ir pagātnes pārradīšana, kura ir ļoti nozīmīga, apzinoties savu identitāti, savu tautu, tās gara spēku.”

„Valodas talka” sabiedrības balsojumā izvirzīta finālam uz Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio balvu „Kilograms kultūras 2016” kategorijā „Mantojums”.


Informāciju sagatavoja:
Liene Krīvena
UNESCO LNK konsultante
Tālr.: 29109268
E-pasts: liene@krivena.lv



LFK digitālais arhīvs garamantas.lv Mazsalacā

Seminārs MazsalacāPiektdien, 6. maijā Mazsalacas pilsētas bibliotēkā notiks LFK digitālā arhīva http://garamantas.lv seminārs un mākslinieka Daiņa Rožkalna izstādes atklāšana. Seminārā LFK pētniece un garamantas.lv vadītāja Sanita Reinsone iepazīstinās ar Mazsalacas puses folkloras materiāliem, kas glabājas LFK arhīvā, un garamantas.lv redaktore Digne Ūdre apmācīs, kā veiksmīgāk lietot digitālo arhīvu.

Visi laipni aicināti!

Garamantas.lv izbraukumu seminārus Latvijas novados atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.


Dzimtās valodas dienai veltītā „Valodas talka”

Valodas talka

Izzināt dažādus rokrakstus un piezīmes, starp kurām, iespējams, atrodams arī pašu ģimenes, radu vai draugu lokā pierakstītais, ikvienu Latvijas iedzīvotāju aicina akcija „Valodas talka”. Tā atklāta šodien,sagaidot Starptautisko dzimtās valodas dienu, kas pēc UNESCO iniciatīvas visā pasaulē katru gadu tiek atzīmēta 21. februārī.

„Valodas talku” rīko Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve (LFK) un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK).

Tajā ikviens, īpaši skolēni un jaunieši, aicināti palīdzēt folkloristiem atšifrēt tradicionālās kultūras materiālus – senos rokrakstus un piezīmes, kas pieejamas interneta vietnē talka.garamantas.lv. Aktivitāte pieejama desmit dažādās valodās, un katrs var izvēlēties savām spējām un interesēm atbilstošus materiālus. Darboties iespējams gan mājās, gan skolā, kā arī, izmantojot mobilās ierīces. Akcija noritēs līdz 30. aprīlim.

„Dzimtā valoda ir katra cilvēka un ikvienas kultūras pamats. Tā saglabā un iedzīvina unikālo, savdabīgo, kas piemīt katrai tautai un kopienai. Arī Latvija ir bagāta ar daudzām latviešu valodas izloksnēm un dažādām citu tautu koptām valodām. Liela daļa liecību, kas raksturo krāšņo latviešu tautas valodas un kultūras bagātību, glabājas LFK. Lai izprastu priekšteču atstāto valodas mantojumu, ir svarīgi pētīt un izzināt savas saknes, to unikālo un atšķirīgo, kas stiprina mūsu saikni ar dzimto vietu un piederību tai,” aicina UNESCO LNK ģenerālsekretāra p.i. Baiba Moļņika.

Dzimtās valodas dienu katru gadu 21. februārī pēc UNESCO iniciatīvas visā pasaulē atzīmē ar mērķi izcelt valodas nozīmi ikdienas komunikācijā, pašizpausmē, sabiedrības veidošanā, zināšanu apgūšanā un tālākā nodošanā. Šajā dienā UNESCO aicina novērtēt valodu un kultūru daudzveidību, kas bagātina un saliedē sabiedrību un veicina starpkultūru dialogu. Jau vairākus gadus arī Latvijā šai dienai tiek veltīti daudzveidīgi pasākumi, kurus rīko gan UNESCO LNK tīklu organizācijas, īpaši skolas, gan citas institūcijas. Vairāk informācijas par Starptautisko dzimtās valodas dienu.


Etnogrāfisko ansambļu ieraksti

Etnogrāfisko ansambļu ieraksti LU LFMI Latviešu folkloras krātuve pētnieka Aigara Lielbārža vadībā uzsākusi Latvijas etnogrāfisko ansambļu repertuāru ieskaņošanu. Plānots dokumentēt visu kultūrvēsturisko novadu tautas mūziku – pavisam 29 ansambļu repertuāru. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas centra skaņu ierakstu studijā jau šobrīd ieskaņoti Beņislavas, Medņevas, Tilžas, Jūrkalnes, Alsungas, Rucavas, Bārtas, Otaņķu, Nīcas un Gudenieku etnogrāfisko ansambļu repertuāri. Ieskaņojumi būs pieejami Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv. Etnogrāfiskā ansambļa ieskaņošana tiek veikta LR Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis” ietvaros.



Žurnāls "Letonica"

Letonica 29

Žurnāla „Letonica” 29. numura „Folklora viņpus mutvārdiem” uzmanības centrā ir folkloras pastāvēšana ārpus mutvārdu tradīcijas – tās eksistence rakstveidā un vizuālās fiksācijās. Žurnālā iekļauti desmit zinātniski raksti (autori: Ingus Barovskis, Sergejs Kruks, Janīna Kursīte, Guntis Pakalns, Aldis Pūtelis, Beatrise Reidzāne, Jolanta Stauga, Juris Urtāns, Māra Vīksna, Linda Vorpe), kā arī jaunāko grāmatu un zinātnes dzīves norišu apskats.

Žurnālu „Letonica” izdod LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, no 2015. gada tas ir indeksēts EBSCO datubāzē. Numurs sagatavots ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

Vairāk par numuru lasiet šeit.


Baltijas bēgļi Gotlandē Dāvida Holmerta fotogrāfijās: 1944–1945

Dāvida Holmerta albums

Albums „Baltijas bēgļi Gotlandē Dāvida Holmerta fotogrāfijās: 1944–1945” aicina caur foto liecībām atgriezties 70 gadu senā pagātnē un atcerēties Otrā pasaules kara Baltijas bēgļus, izgaismojot „baltos plankumus” pagātnē.

Grāmata nominēta grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele 2015" kategorijā "Dokumentālie izdevumi". Dizainu veidojis - Krišs Salmanis, foto - Dāvids Holmerts, Fricis Forstmanis. Albumu veidojuši Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta un Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas “Dzīvesstāsts” pētnieki.

Šobrīd masu informācijas līdzekļi ir piesātināti ar bēgļu fotogrāfijām, kas tiek izmantotas, gan lai veicinātu sabiedrības sapratni un iejūtību pret bēgļiem, gan pretēji – lai raisītu bailes un neuzticību. Pētnieki ar albumu un izstādi „Pāri Baltijas jūrai: 1944–1945”, kura atklāšana notiks vienlaikus ar izdevuma prezentāciju, atgādina, ka 1944.–1945. gadā bēgļu gaitās uz Rietumiem bija spiesti doties 200 000 Latvijas un 70 000 Igaunijas iedzīvotāju. Baidoties gan no pirmā padomju okupācijas gada terora atgriešanās, gan apzinoties nacistiskā okupācijas režīma draudus, ap 5000 latviešu un vairāk nekā 6000 igauņu nelegāli šķērsoja Baltijas jūru un sasniedza Gotlandes krastu.

Albumā līdzās fotogrāfijām, kas vēsta par bēgļu pirmajiem soļiem svešajā zemē, ikdienu un vietējo iedzīvotāju rūpēm, ir publicēti arī dzīvesstāstu un dienasgrāmatu fragmenti. Tās ir plašākai sabiedrībai nezināmas liecības par ļaudīm, kuri šķērsoja jūru zvejnieku laivās, lai nonāktu Gotlandē. Par šo liecību esamību ir jāpateicas Gotlandes fotogrāfam Dāvidam Holmertam, kurš ar foto kameru fiksēja notiekošo, tādējādi radot unikālu vizuālo materiālu par maz zināmām epizodēm Baltijas bēgļu drāmā.

Albuma „Baltijas bēgļi Gotlandē Dāvida Holmerta fotogrāfijās: 1944–1945” sastādītāji ir Māra Zirnīte un Aigars Lielbārdis. Fotogrāfiju un dzīvesstāstu vēsturiskais konteksts skaidrots ievadrakstos un fotogrāfiju komentāros, to autori ir Māra Zirnīte, Aigars Lielbārdis, Paulis Lazda (ASV), Ruta Hinrikusa (Igaunija), Maija Krūmiņa un Kaspars Zellis. Grāmatas dizainu veidojis Krišs Salmanis.

Albums sagatavots un izdots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Ziemeļvalstu un Baltijasvalstu mobilitātes programmai Nordik CulturePoint, Latviešu fonda ASV un Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda atbalstu. Albuma un izstādes prezentāciju atbalsta Zviedrijas vēstniecībā Latvijā.



Latviešu tautasdziesmu semantika. Dabas tēli tautasdziesmās

Apgādā “Zinātne” izdota LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieces Dr. habil. philol. Beatrises Reidzānes zinātniskā monogrāfija “Latviešu tautasdziesmu semantika. Dabas tēli tautasdziesmās”. Tēmas izpētei autore veltījusi vairāk nekā 20 gadu.

Līdzšinējos teorētiskajos klasisko tautasdziesmu pētījumos īpaši nav akcentēts semantiskais aspekts kā atsevišķa tekstu pētniecības joma. Jaunajā pētījumā īsi apskatītas tautasdziesmu valodas kā specifizētas folkloras apakšvalodas galvenās pazīmes, to pētīšanas gaita un nozīmīgākie pētnieki, iezīmētas arī pēdējo desmitgažu aktuālākās folkloras pētniecības metodes. Darba sešās nodaļās analizēti gan dabas tēli ̶ liepa, vēzis, lācis, gulbis, līdaka, saule, gan tautasdziesmu valodas īpašie vārdu savienojumi ̶ baltā liepa, melnais lācis, skrietin skrēja u. c.

Pētījums īpaši noderīgs folkloristikas un valodniecības studentiem, zinātniekiem, taču saistošs ikvienam, kas interesējas par latviešu folkloru. Grāmata sagatavota Valsts pētījumu programmas “Letonika ̶ Latvijas vēsture, valodas, kultūra, vērtības” projekta Nr. 4 “Kultūra un identitāte Latvijā: mantojums un mūsdienu prakse” un LR Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis” ietvaros un izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.



Grāmata par Dainu skapi

LFK krājumsKlajā nākusi jaunās sērijas „LFK krājums” pirmā grāmata „No Dainu skapja līdz „Latvju dainām” (Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2015, 368 lpp.). Sērija iepazīstinās plašāku sabiedrību ar LU LFMI Latviešu folkloras krātuvē rodamajām folkloras kolekcijām.

„No Dainu skapja līdz „Latvju dainām” ļauj izsekot Krišjāņa Barona (1835–1923) Dainu skapja mūžam no tā izgatavošanas 1880. gadā Maskavā līdz mūsu dienām Gaismas pilī, skaidro fundamentālā tautasdziesmu krājuma „Latvju dainas” (1894–1915) tapšanas gaitu, tā rediģēšanas un ortogrāfijas principus. Grāmatas otru daļu veido „Latvju dainu” līdzstrādnieku rādītājs, kurā iekļauts ap 900 personu. Dziesmu pierakstītāji un iesūtītāji ir gan Latvijas kultūrā pazīstami ļaudis – Ludis Bērziņš, Ernests Birznieks (Birznieks-Upītis), Jānis Cimze, Ernests Dinsbergs, Krogzemju Mikus (Auseklis), Jānis Misiņš, Dāvis Ozoliņš, Jānis Pliekšāns (Rainis), Janis Rozentāls, Jukums Vācietis u.c. –, gan iepriekš pavisam maz iepazīti līdzstrādnieki.

Grāmatas „No Dainu skapja līdz „Latvju dainām” autores ir Latviešu folkloras krātuves pētnieces Māra Vīksna, Elga Melne un Beatrise Reidzāne, sastādītāja un sērijas redaktore – Rita Treija, mākslinieks – Krišs Salmanis. Izdevums sagatavots un publicēts LR Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 05.04.00 „Krišjāņa Barona Dainu skapis”. Grāmata būs kā noderīga, tā aizraujoša folkloristiem, novadpētniekiem, kultūras vēsturniekiem, pedagogiem un daudziem citiem.