EN in English

Ar zīda diegu nevar rupju maisu lāpīt. (LFK 231, 4945)

Izstāde Vilmai Greblei – 115

Folkloristei, īstenai malēnietei Vilmai Greblei (7.06.1906.–25.02.1991.) pieminama ieapaļa gadskārta un 30 gadi, kopš viņas vairs nav mūsu vidū. Pa šo laiku zinātnē ienākusi jauna paaudze, kam noderīgi iepazīt savus priekšgājējus. Latviešu folkloras krātuvē, kuras nosaukuma atjaunošanu (1992) viņa nepiedzīvoja, nopietno tautasdziesmu un revolucionāro dziesmu pētnieci un folkloristikas bibliogrāfijas rakstītāju visi cieņpilni dēvēja tikai par Greblīti.

Izstādi sagatavojusi Māra Vīksna un ir skatāma šeit: Vilmai Greblei – 115


Līgo!

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve vēl līksmus Jāņus visās Latvijas malās. Lai priecīgi svētki – ar jāņuzālēm, jāņugunīm, līgotnēm, alu un sieru – arī tautiešiem citās zemēs!


Līgotāju nedarbs – kad saimnieka nav mājā vai neielaiž iekšā līgotājus, aizsprosto durvis. Gaujas Jaunkalna mājās 1962. gadā. LFK 1912, 856





Par folkloristikas vēsturi pēc 1945. gada

Tiešsaistē publicēts jaunākais starpdisciplināro kultūras studiju žurnāla "Cultural Analysis" numurs – "Tracking Knowledge: On The History of Changing Disciplinary Identities After 1945". Tas veltīts pārmaiņām folkloristikā, etnogrāfijā un etnoloģijā pēc Otrā pasaules kara. Pavērsienu nozarēs, kas pētī tradicionālo kultūru, pēc 1945. gada bijis daudz – no kritiskas līdzšinējās identitātes pārvērtēšanas (vācu Volkskunde bija diskreditējusi sadarbība ar totalitārajiem režīmiem) līdz ideoloģiski noteiktai humanitāro jomu dinamikai sociālisma bloka valstīs un ilgstošiem Aukstā kara apstākļiem, kas iespaidoja arī zinātnisko darbu.

Lasīt vairāk...

15. Starptautiskais etnoloģijas un folkloras biedrības (SIEF) kongress

No 19. līdz 24. jūnijam norisinās 15. Starptautiskās etnoloģijas un folkloras biedrības (SIEF) kongress, kura tēma šogad ir "Noteikumu neievērošana? Spēks, līdzdalība un pārkāpums" ("Breaking the rules? Power, participation and transgression"). Tas šoreiz organizēts Somijā, Helsinkos, taču dalībnieki pieslēgsies tiešsaistē katrs no savas atrašanās vietas. Konferences uzmanības centrā ir diskursi, kas saistīti ar noteikumu veidošanas, pārkāpšanas un pārinterpretēšanas praksēm, to dinamikas un veidu izmaiņām, kā arī tēmas pamatjēdzienu pārskatīšana.

Lasīt vairāk...

Izdota grāmata "Latvijas kultūras vēsture"

Ir iznācis nozīmīgs pētījums – grāmata Latvijas kultūras vēsture (sastād. Ojārs Spārītis, Jumava, 2021, 751 lpp.), kuras 14 nodaļās 22 autori snieguši būtiskāko par Latvijas kultūras zarojumiem – aprakstot gan iekšējo Latvijas tautu kultūras spēku un attīstības gaitu, identitātes veidojošos tekstus un to autorus, gan citu tautu ietekmes, to dziļākos slāņojumus, ievirzījumus. Starp grāmatas autoriem akadēmiķi, augstskolu mācību spēki un zinātnisko institūtu pētnieki. LU LFMI pārstāvēts ar trīs pētnieku veikumu – nodaļu Literatūra izstrādājuši Pauls Daija un Eva Eglāja-Kristsone, nodaļu Folklora un mitoloģija izstrādājis Gatis Ozoliņš. Grāmatas saturs nav bezgalīgi ietilpīgs, tas, tiecoties aptvert visu, paliek lakonisks vēstījums par būtisko, tomēr ietver sevī paliekošo, šī laika kontekstā izsver un pārsijā, dodot jaunu mērauklu un izziņas ievirzi domājošam lasītājam.


Ilzei Cepurniecei – maģistra grāds

15. jūnijā etnomuzikoloģe Ilze Cepurniece aizstāvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā izstrādāto maģistra darbu “Goreigōs dzīsmes katoļu lūgšanu grāmatās: vēsture, veidi un lietojums”. Pētījums tapis profesora Mārtiņa Boiko vadībā un aizstāvēts ar izcilību, saņemot vērtējumu “10”.

Latviešu folkloras krātuves saime priecājas un sveic kolēģi – Mg. art. grāda ieguvēju!





LFK lasītava 2021. gada vasarā

Vasarā Latviešu folkloras krātuves lasītava būs slēgta. Ja jūnijā nepieciešams veikt pētniecisko darbu, lūdzam sazināties, rakstot uz e-pasta adresi lfk@lulfmi.lv.

Digitālais arhīvs http://garamantas.lv atvērts vienmēr.

Labi atpūsties!

Lasīt vairāk...

Arta Krūze – filoloģijas maģistre

11. jūnijā LU LFMI Latviešu folkloras krātuves asistente Arta Krūze ieguvusi filoloģijas maģistra grādu. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē izstrādātais maģistra darbs "Jēkabs Ķīburis — folkloras vācējs, teicējs un interprets" saņēmis augsto novērtējumu "10" ('izcili'). Darba vadītāja bija profesore Dr. habil. philol. Janīna Kursīte, zinātniskā konsultante – Dr. philol. h. c. Māra Vīksna.

Sveicam un lepojamies!



Jauna izstāde: Valdemāram Ancītim – 100

Svinot dižā sēļa Valdemāra Ancīša 100 gadu jubileju, aicinām apmeklēt Māras Vīksnas sagatavoto virtuālo izstādi-stāstu. Tā vēsta par Valdemāra priekštečiem un viņa paša dzīves līkločiem, savākto folkloru un literāro dzīvi. “Valdemārs Ancītis bija brīnišķīgs cilvēks, pilns humora un asprātību, neiecietīgs pret aplamībām, nekaunību un ļaunumu.” Stāstu papildina attēlu galerija, kas dod ieskatu Valdemāra Ancīša literārajā darbībā, folkloras rokrakstos un ex libris kolekcijā.

Izstāde ir daļa no projekta “Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē”, kas tiek īstenots ar VKKF mērķprogrammas “KultūrELPA” atbalstu.

Shape, arrowDescription automatically generated


Aptauja par nemateriālo kultūras mantojumu

2021. gada nogalē Latvijai jāsniedz atskaite UNESCO par to, kā Latvijā tiek īstenota Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Lai saņemtu pēc iespējas plašāku informāciju, tiek uzsākta Vislatvijas aptauja "Nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspējīga attīstība Latvijā – tagadne un nākotne".

Lasīt vairāk...

Ekspedīciju tehniskais aprīkojums Padomju Latvijā

Trešais audiovizuālais seminārs folkloristikas vēsturē notiks 9. jūnijā plkst. 15.00. Par folkloras ekspedīciju tehnisko aprīkojumu Latvijas PSR stāstīs LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētniece un fondu glabātāja Dr. philol. h. c. Māra Vīksna, demonstrējot vēsturiskus filmētos materiālus.

No 1947. gada Padomju Latvijā katru vasaru notika folkloristu kompleksās zinātniskās ekspedīcijas, kurās piedalījās vairāku nozaru speciālisti. Darbā ar teicējiem, lai precīzāk fiksētu viņu repertuāru, personību, teikšanas procesu, nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi. Vēl 1947. gadā Ilūkstes apriņķī skaņu ierakstiem tika izmantots fonogrāfs. Teicējus fotografēt folkloristi uzsāka tikai 1950. gadā, bet no 1958. gada ekspedīcijās piedalījās profesionāli fotogrāfi: Artūrs Bērztīss, Matvejs Tamaļūns, Vaira Strautniece, Andris Eglītis. Labāko teicēju repertuāra vai retāko melodiju ieskaņošanai dažas dienas ekspedīciju beigās un noslēguma sesiju koncertos izmantoja masīvu magnetofonu, sauktu par “Līzīti”, ko varēja pārvietot ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas atvēlēto autobusu. Folkloristiem ar savu pieredzi palīgā nāca valodnieki – Laimdots Ceplītis un Anita Stelle. Ļoti nedaudziem ekspedīciju dalībniekiem bija sava personīgā vai aizlienēta ierakstu tehnika.

Lasīt vairāk...

In memoriam. Baiba Krogzeme-Mosgorda

2021. gada 21. maijā mūžībā devusies folkloriste Baiba Krogzeme-Mosgorda (11.12.1966.–21.05.2021.). Dr. philol. Baiba Krogzeme-Mosgorda bija LU LFMI Latviešu folkloras krātuves vadošā pētniece, akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" zinātniskā vadītāja, tradicionālās un mūsdienu kultūras vērtētāja un pētniece.

Filoloģijas studijas Baiba Krogzeme-Mosgorda uzsāka pēc Rīgas 64. vidusskolas Teātra klases absolvēšanas. Latvijas Universitātē viņa izstrādāja disertāciju par skolēnu atmiņu albumu tradīciju sociālajā un kultūras kontekstā, 2005. gadā iegūstot filoloģijas zinātņu doktora grādu. Promocijas pētījums publicēts grāmatā – zinātniskajā monogrāfijā "Atmiņu albumu tradīcija latviešu skolēnu kultūrā" (2013).

Lasīt vairāk...

Iznākusi "Teiktās dziesmas. Praktiska rokasgrāmata"

Latvijas Nacionālais kultūras centrs publicējis grāmatu "Teiktās dziesmas. Praktiska rokasgrāmata", kas elektroniskā formātā bez maksas pieejama ikvienam interesentam. Grāmatas autores ir trīs etnomuzikoloģes – Ieva Tihovska, Ilze Cepurniece un Zane Šmite. Idejas autore ir Zane Šmite, kas, mācot tradicionālo dziedāšanu, arvien pārliecinājusies, ka trūkst teikto dziesmu apguvei veltīta metodiskā materiāla. Teiktās dziesmas, sauktas arī par teicamajām dziesmām, ir latviešu tradicionālās mūzikas senā slāņa pamats. Starptautisks mūzikas termins šī stila apzīmēšanai ir rečitatīvs – runai tuva dziedāšana.

Lasīt vairāk...

"Vietu, lietu un cilvēku stāsti"

Atzīmējot Pasaules grāmatu un autortiesību dienu, 23. aprīlī tiešsaistē notiks elektroniskā rakstu krājuma "Vietu, lietu un cilvēku stāsti: Stāstniecības tradīcijas Latvijas kultūrtelpā" atklāšanas svētki. Krājuma sastādītāja ir Māra Mellēna, un to veido III Latvijas stāstnieku konferencē "Stāsti par vietām, lietām un cilvēkiem" nolasītie referāti, kuri pārtapuši rakstos. Autoru vidū ir arī LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieki. Rakstu krājumu ievada Sanda Laimes pētījums "Vietu valences pieeja tautas naratīvu pētniecībā". Guntis Pakalns dienasgrāmatas formā dokumentējis personīgo pieredzi stāstniecībā viena gada garumā. Savukārt Baiba Krogzeme-Mosgorda analizējusi bērnu un jauniešu stāstnieku konkursa "Teci, teci, valodiņa" norises, sniedzot kritiskus pētnieces un žūrijas locekles vērojumus. Lasīt vairāk...


Pastāsti, kāda ir Tava Pārdaugava!


Šajā pavasarī aizsākam veidot īpašu Pārdaugavai veltītu kolekciju digitālajā arhīvā garamantas.lv. Kolekcijas papildināšanā aicināts iesaistīties ikviens.

Pārdaugavas apkaimes vēstures gaitā piedzīvojušas daudz pārmaiņu, tās turpina mainīties un attīstīties dažādos virzienos. Lai saglabātu kaut daļu no Pārdaugavas esošās un kādreizējās savdabības, Latviešu folkloras krātuves pētnieki aicina ikvienu izstāstīt par savu Pārdaugavu – gan tos, kas šeit auguši un dzīvojuši, gan arī tos, kam Pārdaugava saistās ar atsevišķām vietām un notikumiem, par kuriem būtu vērts uzzināt arī citiem.

Stāstu vākšana notiek vietnē garamantas.lv/pardaugava, kurā piedāvāts uzrakstīt atmiņas par Pārdaugavas apkaimēm, tajās pieredzēto un sajusto, norādot izstāstītās vietas digitālā kartē un pievienojot fotogrāfijas vai citus ilustratīvus materiālus. Šādā veidā taps Pārdaugavas stāstu digitālā karte, kas noderēs kā interesants avots pilsētas izzināšanā un pastaigās, un arī tiks saglabāts nākamajām paaudzēm Latviešu folkloras krātuvē. Lasīt vairāk...