EN in English

Nieciņš ar nieciņu iztaisa sieciņu. (LFK 1552, 23882)

Aicinām uz koncertlekciju "Dziedi ar arhīvu" Siguldā

2019. gada 20. martā plkst. 18.00 Siguldas Mākslu skolas "Baltais flīģelis" audzēkņi un pedagogi piedalīsies Latviešu folkloras krātuves projektā "Dziedi ar arhīvu".

Koncertā izskanēs dziesmas, kas atlasītas projektam "Dziedi ar arhīvu" un atrodamas vietnē dziedi.garamantas.lv. Tautasdziesmu apdares veidojuši gan skolas audzēkņi, gan pedagogi. Koncertlekcijā piedalīsies arī Latviešu folkloras krātuves pētnieki, tai skaitā etnomuzikoloģe Dr. art. Ieva Tihovska, kura pastāstīs par izvēlētajām dziesmām, to ierakstīšanas procesu un teicējiem.

Lasīt vairāk...

Sanita Reinsone piedalīsies sarunu ciklā "Stāsta otra puse"

Stāsta otra puse

Ciklā "Stāsta otra puse" sarunas būs par un ap grāmatām un to autoriem, vēsturiskām un aktuālām tēmām, kas atspoguļotas literārajos darbos, atrodamas LNB krājuma bagātībā vai saistās ar rakstnieka personību.

Pirmā saruna "Neredzamais karš jeb maz zināmais par pretošanās kustību Latvijā" notiks 27. februārī plkst. 17.00. Tā būs veltīta Latvijas nacionālo partizānu kustības jeb mežabrāļu un mežamāsu atspoguļojumu latviešu literatūrā. Sarunā piedalīsies Vilis Seleckis, LU LFMI LFK vadošā pētniece Sanita Reinsone un Māris Rungulis - grāmatu autori, kuri savos literārajos darbos iekļāvuši šo Latvijas vēstures posmu - partizānu karu pret Padomju Savienību. Uz pasākumu aicināts arī vēsturnieks un Rubeņu fonda vadītājs Andrejs Ķeizars - kādreizējais LNB direktors, kurš Kurzemes pusē izveidojis divus pretošanās kustības muzejus un partizānu bunkurus. Sarunu vadīs kultūras žurnāliste Liega Piešiņa.

Lasīt vairāk...

Grāmatas "Rucavas garamantas I" atvēršana

Rucavas garamantas I

1. martā plkst. 13.00 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā "Latvijas Grāmatu izstādes" ietvaros notiks grāmatas "Rucavas garamantas I" (Rīga: Zinātne, 2019. 408 lpp., il.) atvēršanas svētki. Tajos būs iespēja sastapt grāmatas veidotājus, kā arī Rucavas kultūrtelpas pārstāvjus.

"Rucavas garamantas I" ir devītā grāmata Latviešu folkloras krātuves sagatavotajā publicējumu sērijā "Novadu folklora" un pirmā, kas pilnībā tapusi ar LFK digitālā arhīva garamantas.lv palīdzību. Variantus atlasījusi un grāmatu sastādījusi, ievadus un vācēju biogrāfijas rakstījusi LFK pētniece un fondu glabātāja Māra Vīksna. Rucavniece Inga Tapiņa devusi komentārus visam materiālam un atšifrējusi lielāko daļu tekstu no digitalizētajiem rokrakstiem. Rucavas izloksni izvērtējusi un grāmatā atrodamās īpašās leksikas skaidrojošo vārdnīcu izveidojusi folkloriste un valodniece Beatrise Reidzāne. Tehniski kārtojusi un salīdzinājusi variantus LFK bibliotekāre Antra Upeniece.


Dziedi ar arhīvu

Dziedi ar arhīvu

Piektdien, 15. februārī, LU LFMI Latviešu folkloras krātuve atklāj digitālu projektu "Dziedi ar arhīvu", kurā ikviens ir aicināts iepazīties ar seniem tautas mūzikas ierakstiem vietnē dziedi.garamantas.lv un piedāvāt savu versiju par kādu no izlases dziesmām. Šī akcija ilgs līdz 15. jūnijam. Tās mērķis ir aicināt sabiedrību iepazīt mūsu kultūras mantojumu un piešķirt tam jaunu un mūsdienīgu skanējumu.

Latviešu folkloras krātuve glabā senus un vērtīgus skaņu ierakstus. Tie vēl pilnīgāk nekā "klusējošās" notis atklāj Latvijas tradicionālās mūzikas vēsturisko skanējumu. Projekta "Dziedi ar arhīvu" mērķis ir aktualizēt šo mantojumu, aicinot klausīties senos ierakstus un iedziedāt vai iespēlēt no jauna, tādējādi papildinot arhīvu ar mūsdienu muzikālajām versijām.

Lasīt vairāk...

Uzsāk mazākumtautību ansambļu filmēšanu

Tiekoties ar slāvu autentiskās dziedāšanas grupu "Karagod" no Rīgas, LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētniece Ieva Tihovska un operatore Vika Eksta uzsākušas mazākumtautību ansambļu filmēšanas ciklu. 2019. un 2020. gadā tiks veidoti videosižeti, kuri iepazīstinās ar dažādu – galvenokārt vācu, krievu, baltkrievu, ebreju un romu – ansambļu repertuāru, priekšnesumu stilistiku un darbību. Filmēšana ir daļa no Ievas Tihovskas lauka pētījuma par to, kā mazākumtautību ansambļi izprot un lieto folkloru, kādas repertuāra un stila stratēģijas izvēlas muzicēšanai un sevis parādīšanai, un kā mazākumtautības iekļaujas un izskatās valsts organizētajos amatiermākslas svētkos. Projekta numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/220.

Foto: Vika Eksta


Rita Treija saņēmusi suminājuma rakstu

Rita Treija

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves vadošā pētniece Rita Treija saņēmusi Latvijas Universitātes suminājuma rakstu par 2018. gada veikumu humanitāro zinātņu jomā — monogrāfiju "Anna Bērzkalne".

Pētījums ir piektais izdevums LU LFMI LFK publicējumu sērijā "Folkloristikas bibliotēka". Grāmata veltīta latviešu folkloristei Annai Bērzkalnei (1891–1956), kas ir nozīmīga 20. gadsimta Latvijas personība. Viņa bijusi tautasdziesmu pētniece, Latviešu folkloras krātuves izveidotāja un pirmā vadītāja (1924–1929), ilgus gadus arī latviešu valodas un literatūras skolotāja Rīgas 2. ģimnāzijā. Viņa aktīvi darbojusies Eiropas folkloristu starptautiskās saziņas lokos. Taču Annas Bērzkalnes vārds plašākai sabiedrībai ir līdz šim bijis maz zināms.


Lunārais Jaunais gads

Kao Viet Ngujen

Šogad 5. februārī Austrumāzijā – un daudzviet citur pasaulē – tika sagaidīts Jaunais gads pēc Mēness kalendāra, dēvēts par Ķīniešu Jauno gadu. Turpinot pētījumu par svinēšanas paradumiem mūsdienu Latvijā un pievēršoties cilvēka personiskajam kalendāram, piedāvājam iepazīties ar Latvijā dzīvojošā vjetnamiešu izcelsmes mākslinieka Kao Vieta Ngujena, kurš zīmējis komiksus par Lāčplēsi, stāstu par Jaunā gada (Tết) tradīcijām Vjetnamā:

"Lunāro Jauno gadu es sagaidu kopā ar ģimeni. Vjetnamieši svin līdzīgi kā ķīnieši, bet atšķirīgais mums ir – Virtuves Dievu un senču pielūgšana. Gatavošanās svētkiem var aizņemt vairākas dienas. Mājas tiek sapostas, un ļaudis uzstāda Jaungada koku – Vjetnamas dienvidos tā ir dzeltenā Mai (koks ar dzelteniem ziediem), bet ziemeļos aprikozes. Cilvēki svētku koku rotā ar apsveikumiem un sarkanām aploksnītēm.

Lasīt vairāk...

Mūslaiku kalendārs

mūslaiku kalendārs

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts uzsāk jaunu sabiedrības iesaistes akciju pasākumu sērijā "Mūslaiku kalendārs". Akcija ir turpinājums pirms diviem gadiem aizsāktajam pētījumam "Virtuālā etnogrāfija: kalendāro prakšu tiešsaistes izpēte". Pētījuma pirmajā posmā izmantojām aptaujas metodi, raugot apzināt, kā mūsdienās tiek atzīmēti svētki un kāda ir svētku lomu mūsdienu sabiedrībā. Aptaujas aizvien ir pieejamas, tās iespējams papildināt!

Savukārt jaunās akcijas mērķis ir iesaistīt sabiedrību pētījumā par svinēšanas paradumiem mūsdienu Latvijā, pievēršoties cilvēka personiskajam kalendāram. Vēlamies noskaidrot: cik daudz īpašu dienu ir viena cilvēka kalendārā gada griezumā. Kurus no svētkiem – valsts, baznīcas, tradicionālās gadskārtas – cilvēki iekļauj savā rituālajā gadā? Kādus svētkus un atzīmējamas dienas ievieš paši? Cik lielā mērā mūsu gaitās ietilpst ikgadēji kultūras, sporta vai vietējās kopienas pasākumi? Vai un kā tiek svinētas dzimšanas un vārda dienas, kāzu jubilejas, kapu svētki?

Lasīt vairāk...

Rucavas garamantas – grāmatā

Rucavas garamantas

"Rucavas garamantas I" (Rīga: Zinātne, 2019. 408 lpp., il.) ir devītā grāmata Latviešu folkloras krātuves sagatavotajā publicējumu sērijā "Novadu folklora" un pirmā, kas pilnībā tapusi ar digitālā arhīva garamantas.lv palīdzību. Grāmatas rosinātāji bijuši paši rucavnieki, īpaši Inga Tapiņa, kura izcēlusi sava novadnieka Jāņa Ģirņa folkloras vākumu, devusi komentārus visam materiālam un atšifrējusi lielāko daļu tekstu no digitalizētajiem rokrakstiem. Variantus atlasījusi un grāmatu sastādījusi, ievadus un vācēju biogrāfijas rakstījusi LFK fondu glabātāja Māra Vīksna. Rucavas izloksni izvērtējusi un grāmatā atrodamās īpašās leksikas skaidrojošo vārdnīcu izveidojusi folkloriste un valodniece Beatrise Reidzāne. Tehniski kārtojusi un salīdzinājusi variantus LFK bibliotekāre Antra Upeniece.

Lasīt vairāk...

Semināri par pēckara teorijām folkloristikā

Pēckara arhīvs

LU LFMI folkloristikas vēstures (1945–1985) pētnieku grupa aizsāk semināru ciklu, kurā pievērsīsies folkloristikas teorijām pēc Otrā pasaules kara. Lasīšanas semināros atgriezīsimies pie savā laikā akadēmiskajā vidē aktuālajām teorijām, paskatoties uz tām politiskā laikmeta un zinātnes vēstures kontekstā.

Folkloristikas vēstures pētījumos bieži dominē deskriptīva pieeja, post factum aplūkojot pētāmā laikmeta teorijas to lietojumā. Mēs vēlamies paskatīties uz šo problēmu no otras puses – atjaunot sākotnējo iespēju lauku un tā ietvaros izprast šodienas vēsturi. Ar cieņu pret jaunā vēsturiskuma pieeju, katrā seminārā tiks lasīti divi teksti. Viens tieši saistīts ar nozares vēsturi, bet otrs – spilgts laikmeta dokuments.

Lasīt vairāk...

Piektais garamantas.lv gads

2019. gads garamantas.lv

Folkloras pētnieki, interesenti un LFK sabiedrotie!

Piekto garamantas.lv gadu aicinām sākt ar kopīgu plānošanu. Ja ir tādas LFK kolekcijas, kas vēl nav digitalizētas, bet kas Jūs interesē, ir vēlme pētīt vai atšifrēt, dariet to mums zināmu! Mēs gādāsim, lai pēc iespējas ātrāk tiekat pie šīm kolekcijām garamantas.lv digitālajā arhīvā.
Kolekciju saraksts te.
Rakstiet mums uz garamantas@lulfmi.lv, norādot kolekcijas numuru un nosaukumu un īsi izstāstot, kāpēc to šogad būtu vērts digitalizēt.

Lai šajā gadā pietiek laika un aizrautības meklējumiem un lai jauni, interesanti atradumi!


Līksmus svētkus!

Līksmus Ziemassvētkus un laimīgu 2019. gadu!

Foto uzņēmis Sandis Laime 2004. gadā ekspedīcijā Sibīrijā.


Noskaidroti aktīvākie "Sadales tīkla" burtnieki

Novembra beigās noslēgusies AS "Sadales tīkls" iniciatīva kļūt par Latviešu folkloras krātuves organizētās akcijas "Simtgades burtnieki" dalībniekiem. Tās laikā darbinieki digitālajā platformā garamantas.lv atšifrēja gandrīz 5000 rokrakstā esošos folkloras manuskriptu failus, arhīvā kopumā pavadot 369 stundas.

Uzņēmuma pārstāve Egita Slavicka noskaidrojusi, ka aktīvāko lietotāju motivācija esot bijusi ļoti dažāda – no iespējas ieguldīt savu brīvo laiku Latvijas kultūrvēstures mantojuma saglabāšanā, būt līdzdalīgiem valsts simtgades pasākumos, līdz vēlmei patrenēt savu aci seno rokrakstu lasīšanas mākā, lai pēcāk varētu atšifrēt 19. un 20. gadsimta rokrakstus turpmākai savas dzimtas pētniecībai. Akcijas aktīvākie šifrētāji ir klientu apkalpošanas direktors Gatis Bukšs, Tīkla pārvaldības funkcijas Tehnisko datu uzturēšanas un analīzes daļas Rietumu tehnisko datu uzturēšanas nodaļas tehniskās informācijas tehniķe (ĢIS) Velta Gauja un Elektroenerģijas uzskaites funkcijas Datu uzturēšanas daļas vadītāja Signe Ābele.

Latviešu folkloras krātuve pateicas ikvienam AS "Sadales tīkls" darbiniekiem par labo gribu un entuziasmu!


In memoriam. Dainis Rožkalns

6. decembrī mūžības ceļā devies grafiķis, daudzu folkloras grāmatu ilustrētājs Dainis Rožkalns (14.12.1928.–06.12.2018.). Mākslinieka sadarbība ar Latviešu folkloras krātuvi (LFK), tolaik LPSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta daļu, sākās 1973. gadā, kad tika darināti linogriezumi Almas Ancelānes sastādītajai folkloras izlasei "Sen to Rīgu daudzināja", un ir turpinājusies līdz pat šī gada 15. novembrim, kad tika saņemti pēdējie papildinājumi akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" noslēguma sējumu ilustrācijām.

Lasīt vairāk...

Annai Bērzkalnei veltīts pētījums

Anna Bērzkalne

Klajā nākusi Ritas Treijas zinātniskā monogrāfija "Anna Bērzkalne" (Rīga: Zinātne, 2018. 304 lpp., il.). Jaunais pētījums ir piektais izdevums Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves publicējumu sērijā "Folkloristikas bibliotēka".

Grāmata veltīta latviešu folkloristei Annai Bērzkalnei (1891–1956), kas ir nozīmīga 20. gadsimta Latvijas personība. Viņa bijusi tautasdziesmu pētniece, Latviešu folkloras krātuves izveidotāja un pirmā vadītāja (1924–1929), ilgus gadus arī latviešu valodas un literatūras skolotāja Rīgas 2. ģimnāzijā. Viņa aktīvi darbojusies Eiropas folkloristu starptautiskās saziņas lokos. Taču Annas Bērzkalnes vārds plašākai sabiedrībai ir līdz šim bijis maz zināms.

Lasīt vairāk...