EN in English

Nemal vienu graudu, nesit vēju ar dūri. (LFK 941, 1884)

Sākas starptautisks projekts "Apgaismības mediju prakses"

2016. gada 10. un 11. novembrī Potsdamā (Vācijā) notika projekta "Medienpraktiken der Aufklärung" ("Apgaismības mediju prakses") pirmā dalībnieku sanāksme, kuras mērķis bija apspriest projektā plānotās aktivitātes un starptautisko sadarbību.

Projekts, kas tiek īstenots Erasmus+ programmā, apvieno pētniekus un mācībspēkus no Potsdamas Universitātes, Latvijas Universitātes (LU), Mišela Montēņa Bordo Universitātes un Tartu Universitātes. Projekts tiks īstenots no 2016. līdz 2019. gadam. Latviju projektā pārstāv LU Vēstures un filozofijas fakultāte, Latvijas Nacionālā bibliotēka, LU Akadēmiskā bibliotēka un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LFMI). Projekta pirmajā sanāksmē piedalījās LU LFMI Literatūras nodaļas vadošais pētnieks Pauls Daija, LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieks Guntis Pakalns un zinātniskā asistente Elīna Gailīte.Lasīt vairāk...


LFK izbraukuma seminārs Valmierā

15. novembrī, plkst. 11 Valmieras novada muzejā notiks LU LFMI Latviešu folkloras krātuves (LFK) seminārs “Vidzemes folkloras materiālu digitalizācija”, uz kuru aicināti folkloras un kultūrvēstures interesenti. Seminārā LFK arhīvu glabātāja Māra Vīksna iepazīstinās ar izcilākajām Vidzemes folkloras kolekcijām, ko glabā LFK, savukārt LFK digitālā arhīva vadītāja Sanita Reinsone atklās Garamantas.lv piedāvātās iespējas folkloras materiālu izzināšanā. Seminārs tiek organizēts ar Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.


Barbara Kiršenblate-Gimbleta viesojas LFK

Barbara Kiršenblate-Gimbleta viesojas LFKŠodien Latviešu folkloras krātuvē (LFK) viesojās Dr. Barbara Kiršenblate-Gimbleta (Barbara Kirshenblatt-Gimblett) – Ņujorkas Universitātes profesore, folkloras zinātņu doktore un POLIN Polijas ebreju vēstures muzeja Varšavā galvenā kuratore. Profesore ir starptautiski plaši zināma autore, kuras publikācijas ir citētas kultūras mantojuma zinātniskajā literatūrā, un par tām autore ir saņēmusi dažādas starptautiskas atzinības balvas. Lasīt vairāk...


LFK digitālais arhīvs garamantas.lv Preiļos

Preiļu seminārs

Laipni aicinām folkloras un kultūrvēstures interesentus uz Latviešu folkloras krātuves (LFK) izbraukuma semināru 9. novembrī, plkst. 15.00 Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā! Seminārā garamantas.lv redaktores – Elīna Gailīte un Kristīne Pokratniece iepazīstinās interesentus ar LFK digitālā arhīva izmantošanas iespējām, kā arī pastāstīs un parādīs, kādi Preiļu puses materiāli atrodami Latviešu folkloras krātuvē.

Garamantas.lv izbraukumu seminārus Latvijas novados atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.


Latvijas folkloras pētnieki AFS/ISFNR konferencē Maiami

Novakars Maiami pilsētas centrā

No 19. līdz 22. oktobrim Maiami (Floridas štats, ASV) notika Amerikas Folkloras biedrības (American Folklore Society, ASF) un Starptautiskās Folkloras naratīvu pētnieku biedrības (The International Society for Folk Narrative Research, ISFNR) kopīgi rīkota konference, kas pulcināja vairāk nekā 700 folkloras pētnieku no visas pasaules. Zināmākie – Keja Ternere (Kay Terner, ASF prezidente), Valdimars Hafsteins (Valdimar Tr. Hafstein, SIEF prezidents), Ulrihs Marcolfs (Ulrich Marzolph, ISFNR prezidents, 2009–2016), Čārlzs Brigss (Charles Briggs), Dorotija Nojsa (Dorothy Noyes), Perti Antonens (Pertti Anttonen), Regīna Bendiksa (Regina Bendix), Dans Ben-Amoss (Dan Ben-Amos) u.c. Par jauno ISFNR prezidenti tika ievēlēta Sadhana Naithani, kura šā gada maijā viesojās arī Latviešu folkloras krātuvē.Lasīt vairāk...


Atskats uz 35. Barondienu

35. Barondiena35. Barondiena Latviešu folkloras krātuvē š. g. 31. oktobrī noritēja šaurā lokā, bet ar nozīmīgiem notikumiem. Pirmajos pēckara gados, kad Krišjāņa Barona ģimene nonāca lielā šaurībā un nezināja, kas var notikt ar Barona atstātajiem papīriem, kas nebija no bankas seifa savlaicīgi (1940) nonākuši pie folkloristiem, mazmazmeita Ilze Ērgle uzticēja mazu kastīti ar materiāliem Barona iecerētajām vācu-latviešu un latviešu-vācu vārdnīcām kinorežisoram Rolandam Kalniņam. Dažas dienas pirms Barona un Brīvzemnieka jubilejām ar kinorežisoru satikās Baiba Krogzeme-Mosgorda, un viņš bija laimīgs atdot saglabāto dārgumu zinātniekiem. Rolands Kalniņš pirmoreiz redzēja Dainu skapi un atkal satikās ar Ilzi Ērgli, kas piedalījusies visās Barondienu norisēs.

Lasīt vairāk...

LFK digitālais arhīvs garamantas.lv Gulbenē

garamantas.lv seminārs Gulbenē Piektdien, 4. novembrī plkst. 14.00 Gulbenes novada bibliotēkā notiks LFK digitālā arhīva garamantas.lv seminārs. Tajā digitālā arhīva redaktore Digne Ūdre iepazīstinās ar Gulbenes novada folkloras materiāliem, kas glabājas Latviešu folkloras krātuvē, savukārt garamantas.lv redaktore Elvīra Žvarte parādīs un pastāstīs, kā veiksmīgāk lietot digitālo arhīvu.

Laipni aicināti!

Garamantas.lv izbraukumu seminārus Latvijas novados atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.


35. Barona diena

Krišjānis BaronsAtzīmējot "Latvju dainu" sakārtotāja Krišjāņa Barona (31.X.1835.–8.III.1923.) 181. jubileju, LU LFMI Latviešu folkloras krātuve sadarbībā ar Krišjāņa Barona muzeju 2016. gada 31. oktobrī svin Barona dienu – nu jau 35. pēc kārtas. Barona dienas pasākumu kopu veido priekšlasījumi Latviešu folkloras krātuvē, piemiņas brīdis Lielajos kapos, saviesīga tikšanās Krišjāņa Barona muzejā un sveču ceļš no muzeja līdz tēlnieces Leas Davidovas-Medenes veidotajam Krišjāņa Barona piemineklim Vērmanes dārzā. Aicināti svinībās! Lasīt vairāk...


Gotfrīda Bīlenšteina viesošanās LFK

Gotfrīds Bīlenšteins Pagājušā gada 4. septembrī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē viesojās Augusta Bīlenšteina mazmazdēls Gotfrīds Bīlenšteins, lai iepazītos ar sava slavenā senča rokrakstiem, publicētām grāmatām. Toreiz parādījām arī "1000 Lettische Rätsel" (1881) kopiju, jo grāmata krātuvē nebija pieejama.

Šajā nedēļā Gotfrīds Bīlenšteins ar dzīvesbiedri ieradies Latvijā, lai atzīmētu sava vecvectēva – ievērojamā letonista 190 gadu jubileju (Dobelē, 20. oktobrī). Pirmais ceļš viņam bija uz LFK, lai uzdāvinātu mīklu grāmatas oriģinālu, ko viņš ieguvis sava brālēna bibliotēkā. Lasīt vairāk...


Atvērto durvju diena Dainu skapim

Dainu skapisLatvija UNESCO valstu saimē uzņemta pirms 25 gadiem – 1991. gada 14. oktobrī. 2001. gadā Krišjāņa Barona Dainu skapis iekļauts UNESCO starptautiskajā reģistrā "Pasaules atmiņa". Atzīmējot UNESCO nedēļu, LU LFMI Latviešu folkloras krātuve aicina interesentus 14. oktobrī plkst. 12.00, 14.00 un 16.00 uz pasākumu "Dainu skapja Atvērto durvju diena". Latviešu folkloras krātuves pētnieki iepazīstinās ciemiņus ar Dainu skapja tapšanas vēsturi, iekārtojumu un saturu, nozīmi zinātnē un kultūrā. Norises vieta: Latviešu folkloras krātuves lasītava Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas 5. stāvā.

UNESCO nedēļas pasākumu programma.

Foto: Didzis Grodzs

GARAMANTAS.LV Cēsīs

28. septembrī Latviešu folkloras digitālā arhīva garamantas.lv redaktores – Elvīra Žvarte un Kristīne Pokratniece – viesosies Cēsu Centrālajā bibliotēkā, kur iepazīstinās Cēsu novada pašvaldību publisko bibliotēku darbiniekus ar Cēsu puses folkloras materiāliem, digitālo arhīvu un tā izmantošanas iespējām.

Garamantas.lv izbraukumu seminārus Latvijas novados atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.


Noslēgusies konference "Virzībā uz digitālo folkloristiku"

TDF2016. gada 14.–16. septembrī notika LU LFMI Latviešu folkloras krātuves organizēta starptautiska zinātniskā konference "Virzībā uz digitālo folkloristiku. Izpētes perspektīvas. Arhīvu prakse. Ētiski izaicinājumi" (Towards Digital Folkloristics. Research Perspectives. Archival Praxis. Ethical Challenge). Konference bija veltīta digitālajai folkloristikai — jomai, kas pēdējos gados strauji attīstījusies. Kad informācijas tehnoloģijas kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, folkloristika, līdzīgi citām humanitāro zinātņu jomām, piedzīvo starpdisciplināru "digitālo pavērsienu", kas devis iespējas dažādot pētniecības lauku. Folkloras arhīvos un citās kultūras mantojuma organizācijās informācijas tehnoloģiju izmantojums attīstījies tālāk par vienkāršu digitālo kopiju un katalogu veidošanu. Digitālās platformas, rīki un metodes, kas paredzētas folkloras vākšanai, apstrādei un izpētei, kā arī saziņai ar folkloras arhīvu lietotājiem, būtiski ietekmējušas folkloras arhīvu vidi.

Lasīt vairāk...

Starptautiska konference, veltīta folkloristikai digitālajā laikmetā

2016. gada 14.–16. septembrī notiks LU LFMI Latviešu folkloras krātuves organizēta starptautiska zinātniskā konference “Virzībā uz digitālo folkloristiku. Izpētes perspektīvas. Arhīvu prakse. Ētiski izaicinājumi” (Towards Digital Folkloristics. Research Perspectives. Archival Praxis. Ethical Challenges). Konference ir veltīta digitālajai folkloristikai — jomai, kas pēdējos gados strauji attīstījusies, īpaši pievēršoties tradīciju arhīviem un to saistībai ar informācijas tehnoloģijām, kā arī refleksīvam vērtējumam par to, ko nozarei devis digitālais laikmets, kādi ir jaunie izaicinājumi un perspektīvas.

Lasīt vairāk...

Dāvim Ozoliņam – 160

Dāvis Ozoliņš Jaunrozes un Seces skolotājs Dāvis Ozoliņš (26. VIII 1856, Bilskas pag. Bānūzis – 23. VIII 1916, Ape) ir viena no savdabīgākajām personībām 19. gadsimta latviešu folkloristikas vēsturē, kura devums nozares attīstības kontekstā plašāk nav analizēts. Līdz šim atzinīgi novērtēts Ozoliņa pienesums, ar Apes apkaimes folkloras materiālu papildinot Krišjāņa Barona sakārtoto “Latvju dainu” un Ansa Lerha-Puškaiša apkopoto “Latviešu tautas teiku un pasaku” krājumus. Vienlaikus teju bez ievērības ir palikušas Ozoliņa publikācijas galvenokārt par dažādiem tautas ticības jautājumiem, tāpat plašāk nav izvērtēta Ozoliņa folkloras kolekcijas tapšanas vēsture, folkloras vākšanas metodes, materiāla klasificēšanas principi, kā arī ambiciozā, bet nerealizētā krājuma “Pagātnes atmiņas” publicēšanas iecere.

Lasīt vairāk...

Nacionālā bibliotēka aicina uz jaunu mācību telpu – Virtakas klasi

Virtakas klase Ceturtdien, 1. septembrī, plkst. 13.00 Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina skolēnus un viņu vecākus uz jaunas mācību telpas – Virtakas klases – atklāšanu. Tā nosaukta par godu Braslas upes krastā esošajam Virtakas iezim, kurā saglabājušies iegrebti vēlo viduslaiku raksti – dzimtu un aizsardzības zīmes. Ieeja bez maksas.

Atklājot pasākumu, plkst. 13.00 folkloras pētnieks Sandis Laime pastāstīs par savu pieredzi alu un klinšu rakstu meklēšanā un pētīšanā, kas ir aizsākusies jau skolas gados. Virtakas klasē ir izveidota ieža rakstu kopija, ko klātesošajiem kopā ar tās autoru S. Laimi būs iespēja pētīt, šifrēt un arī papildināt ar pašu zīmētiem, mūsdienīgiem un radošiem simboliem. Telpā būs skatāma režisora Zigurda Vidiņa dokumentālā filma par 2015. gadā notikušo ekspedīciju uz Virtakas iezi, ļaujot ieraudzīt senos rakstus to dabiskajā vidē un izskatā. Lasīt vairāk...