EN in English

Vissaldākam riekstam mēdz būt viscietākā čaumala. (LFK 215, 962)

Izstāde "Herders un Barons"

2. martā plkst. 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 4. stāva ātrijā tiks atklāta neparasta izstāde "Herders un Barons", kas sniegs ieskatu tautasdziesmu vākšanas priekšvēsturē apgaismības laikmetā. Izstāde LNB darba laikā būs skatāma līdz 2018. gada 20. maijam. Ieeja bez maksas.

Krišjāņa Barona (1835–1923) vērienīgajam tautasdziesmu apkopojumam "Latvju dainas" un UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" starptautiskajā reģistrā iekļautajam Dainu skapim (apskatāms LNB 5. stāvā), kurā glabājas no visas Latvijas iesūtīto tautasdziesmu rokraksti, ir īpaša priekšvēsture. Tautasdziesmas Eiropas intelektuāļu redzeslokā nonāca jau apgaismības laikmetā, un liela nozīme to vērtības atklāšanā un vākšanas pirmssākumos bija vācu mācītājam un domātājam Johanam Gotfrīdam Herderam (1744–1803).

Lasīt vairāk...

Krišjāņa Barona konference 2018

Tradīcijas un valstsLU LFMI Latviešu folkloras krātuve aicina pieteikt referātus ikgadējai Krišjāņa Barona konferencei, kas notiks 30.-31.10.2018. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Folkloras un tradīciju apzināšanas loma ceļā uz Latvijas valsti sen vairs netiek apšaubīta, tādēļ tagad aicinām atskatīties tieši uz pēdējo simts gadu vēsturi. Vai un kā mainās tradīciju loma pēc valsts nodibināšanas? Kādas ir folkloras un tradicionālās kultūras attiecības ar valsti, un kā tās varētu attīstīties nākotnē? Nozarei strauji attīstoties, šis varētu būt īstais laiks izvērtēt perspektīvas un jēdzienus, kādos runājam par tradīcijām gan pētniecības, gan kultūras politikas kontekstos. Lasīt vairāk...


In memoriam. Gotfrīds Bīlenšteins

Bīlenšteins

Aizsaulē aizgājis liels Latvijas draugs, Vācijas keramiķis no Potsdamas Sansusī dārziem, ievērojamas vācbaltiešu dzimtas pēctecis Gotfrīds Bīlenšteins (Gottfried Bielenstein, 17.10.1950.–10.02.2018.), kurš nemitīgi meklēja iespējas palīdzēt savai tēvtēvu dzimtenei. Viņa vecvecvectēvs Gotfrīds bija luterāņu mācītājs Jaunaucē, vecvectēvs Augusts mācītājs un izcils zinātnieks letonists, mācītāji – vectēvs Valters, tēvs Volfgangs, māsa Elizabete. Likumsakarīgi, arī nelaiķis aizsāka teoloģijas studijas, bet viņu vilināja praktiskākas lietas. 42 gadus viņš nostrādāja podniecībā kā amata meistars un pedagogs, kādus 10 gadus Berlīnē apmācīja mālu veidošanā cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Kad 2010. gadā Gotfrīds Bīlenšteins smagi saslima un pensionējās, viņš gribēja savu brīvprātīgo darbu ziedot Latvijai. Talsu novada sociālās aprūpes centrā "Stūrīši" viņš par savu radu un draugu saziedotiem līdzekļiem izveidoja tik lielisku podnieku darbnīcu, kāda viņam pašam visa mūža laikā nebija bijusi. Vairākus gadus sekmīgi noritēja dziednieciskais darbs meistara vadībā. Viņš bija skolā pietiekami labi apguvis krievu valodu, jo tēvs bija stāstījis, ka šajā valodā runājuši viņa senči Baltijā.

Lasīt vairāk...

Valentīna diena – palīdziet izpētīt!

14. februārī ir Svētā Valentīna diena, ko dēvē arī par Sirsniņu dienu. Tie ir mīlestības un mīlētāju svētki, kas nosaukti par godu 3. gadsimta itāliešu moceklim – mīlētāju aizbildnim. Svēto Valentīnu godina Romas Katoļu baznīcā, taču viņa vārds plaši pazīstams arī ārpus kristīgās tradīcijas. Latvijas kontekstā 14. februāra svinēšana ir samērā jauna tradīcija – Latviešu folkloras krātuvē faktiski nav neviena Valentīna dienas apraksta.

Lasīt vairāk...


Izdots pētījums "Latvian Folkloristics in the Interwar Period"

Latvian Folkloristics in the Interwar Period

Somijas Zinātņu akadēmijas vēsturiskajā sērijā FF Communications iznākusi kolektīva monogrāfija par latviešu folkloras izpētes vēsturi. Latviešu folkloristika starpkaru periodā (Latvian Folkloristics in the Interwar Period) ir starptautiskai auditorijai adresēts pētījums, kurš iekļaujas pašlaik aktuālajos centienos paplašināt nozares ģeogrāfiju tā, lai tā aptvertu arī internacionāli mazāk izzinātas pētnieciskās tradīcijas. Ar šo grāmatu latviešu folkloristi pievienojas arī mūsdienu zinātnes refleksīvajam virzienam, kas kritiski atskatās uz nozares pagātni.

Starpkaru periods Latvijā, tāpat kā daudzviet Eiropā, bija folkloristikas nodibināšanās laiks, kad patriotiskā folkloras vākšanas un publicēšanas nodarbe pārveidojās par pilnvērtīgu akadēmisku disciplīnu. Tika nodibināta Latviešu folkloras krātuve, folkloras priekšmeti tika iekļauti universitātes izglītībā, un latviešu folkloristi meklēja savus ceļus tā laika aktīvās starptautiskās sadarbības tīklos. Lasīt vairāk...


AS "Sadales tīkls" darbinieki kļūst par Simtgades burtniekiem

No šodienas AS “Sadales tīkls” iesaistās LU LFMI Latviešu folkloras krātuves un Latvijas valsts simtgades biroja organizētajā akcijā “Simtgades burtnieki”. Lai Latvijas simtgades jubilejas un Eiropas kultūras mantojuma gadā dotu savu artavu folkloras un kultūras mantojuma popularizēšanā, AS “Sadales tīkls” ir pirmais uzņēmums Latvijā, kura vairāk nekā 2000 darbinieki un viņu ģimenes locekļi kļūs par Simtgades burtniekiem. No februāra līdz novembrim digitālajā platformā lv100.garamantas.lv tiks atšifrēti rokraksti – mīklas, nostāsti, tautasdziesmas, ticējumi un citi folkloras žanri latviešu, latgaliešu, lībiešu, krievu, lietuviešu, poļu un citās valodās, kuras lietotas Latvijas teritorijā. Lasīt vairāk...


In Memoriam. Barbru Kleina

Barbru Klein

Latviešu folkloras krātuve pievienojas starptautiskajai folkloras pētnieku saimei, kura šais dienās piemin 15. janvārī mūžībā aizgājušo zviedru folkloristi Barbru Kleinu (Barbro Klein, 1938—2018). Barbru mēs pazīstam ne tikai no publicētiem pētījumiem, viņa sastapta starptautiskās konferencēs, vasaras skolās, viesojoties Stokholmas Etnoloģijas institūtā (Institutet för folklivsforskning) un viņas mājoklī Sēdermalmē. Barbru Kleina piedalījusies arī latviešu folkloristu rīkotos pasākumos, pēdējoreiz — LFK 90. gadskārtai veltītajā konferencē 2014. gadā. Baltijas zinātnei viņa īpaša ar savu interesi par igauņu, latviešu un lietuviešu folkloristiem un etnologiem emigrācijā un viņu dalību pēckara akadēmiskajā dzīvē Zviedrijā. Šai tēmai bija veltīta arī viņas lekcija LFK jubilejas konferences plenārsēdē, kas nu — iespiesta konferences krājumā — laikam paliks viena no Barbru Kleinas pēdējām publikācijām (Baltic Folklorists and Ethnologists in Sweden: Reflections on Scholarship in Exile and Discipline Formation. In: D. Bula and S. Laime (eds). Mapping the History of Folklore Studies: Centres, Borderlands and Shared Spaces. Cambridge Scholars Publishing, 2017, 85—110).

Dace Bula


Attēlā — Barbru Kleina 2014. gadā Rīgā, foto: Latviešu folkloras krātuve


Autorvakars ar Sanitu Reinsoni

Sanitas Reinsones autorvakars

31. janvārī plkst. 18.00 Cēsu Centrālā bibliotēkā 2. stāva zālē notiks Dr. philol., LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošās pētnieces Sanitas Reinsones autorvakars.

Sanita Reinsone ir dokumentējusi neatsveramu Latvijas vēstures daļu – 12 sieviešu piedzīvoto mežos un purvos nacionālo partizānu kara laikā. Lasīt vairāk...


Iespēja pieteikties garamantas.lv izbraukuma semināriem

garamantas.lv

Garamantas.lv komanda arī 2018. gadā plāno turpināt izbraukuma seminārus Latvijas novados, tāpēc līdz 14. janvārim aicinām pieteikties novadu bibliotēku, muzeju, kultūras biedrību pārstāvjus un citus interesentus, rakstot uz garamantas@lulfmi.lv, norādot vēlamo semināra laiku un organizāciju, kuru pārstāvat.

LU LFMI Latviešu folkloras krātuves (LFK) digitālais arhīvs garamantas.lv no 2014. gada nogales ir visiem brīvi pieejama platforma, kurā iespējams apskatīt un iepazīt LFK gadsimtu senos glabātos rokrakstus, audio materiālus un attēlus, kā arī pašiem iesaistīties digitālā arhīva papildināšanā.

Semināros iepazīstināsim ar folkloras materiāliem, kas savākti semināra norises vietā un tuvākajā apkārtnē, ielūkosimies fotogrāfiju krājumos un parādīsim, kā prasmīgi izmantot digitālo arhīvu garamantas.lv.


Aicinām pieteikties 8. jauno folkloristu konferencei Rīgā

Ētika folkloristikā

No 2018. gada 19. līdz 21. septembrim notiks 8. starptautiskā jauno folkloristu konference "Ētika folkloristikā" ("Reflecting on Disciplinary Ethics in Folkloristics"). Līdz šim tā pamīšus notikusi Igaunijā un Lietuvā, šogad konferences dalībnieki pirmo reizi pulcēsies Rīgā.

Konferencē aicināti piedalīties studenti, nesen studijas beigušie un visi, kuri sevi uzskata par jaunajiem folkloristiem, lai kopīgi diskutētu par visplašāko ētikas jautājumu loku folkloristikā. Lūdzam līdz 1. martam iesūtīt tēmas pieteikumu, savukārt kopsavilkums (līdz 250 vārdu) iesūtāms līdz 2. maijam uz e-pasta adresi yofo2018@gmail.com.

Konferences darba valoda - angļu.

Lasīt vairāk...

Svētki ziemā – palīdziet izpētīt!

Advente, ziemas saulgrieži, Ziemassvētki, Vecgada vakars un Jaungada diena – gada tumšākais laiks piedāvā diezgan daudz svētku un svinību. Ko svinat Jūs? Kāda ir Jūsu gada izskaņa? Vai ir kādi īpaši svētki ieradumi, receptes, dziesmas? Kā tērpjaties? Kur svinat?


Lasīt vairāk...


Priecīgus svētkus!

Priecīgus Ziemassvētkus! Laimīgu 2018. gadu!

Daiņa Rožkalna zīmējums – ilustrācija gaidāmajai Beatrises Reidzānes monogrāfijai "Dabas tēls vilks "Latvju dainās""


Sarmas Kļaviņas dāvinājums

Valodniece Dr. philol. Sarma Kļaviņa uzdāvinājusi LU LFMI Latviešu folkloras krātuvei grāmatas no dzīvesbiedra, filozofa Augusta Milta (1928–2008) bibliotēkas. Tās ir galvenokārt dažādu tautu sakāmvārdu un parunu izlases, kas izdotas 20. gadsimta vidū. Folkloras pētnieki saka sirsnīgu paldies ilggadējai LU pasniedzējai un LZA goda doktorei par dāvinājumu!
Foto: Rita Treija


Papildināts UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" nacionālais reģistrs

fonografs8. decembrī Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā norisinājās UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālā reģistra papildināšanas pasākums. Tas pulcēja Latvijas atmiņas institūciju pārstāvjus un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas sadarbības partnerus.

Pasākumā sertifikātus par iekļaušanu UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā saņēma Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts par nomināciju "Latviešu folkloras krātuves fonogrāfa valču kolekcija (1926–1947)", Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka par nomināciju "Johana Kristofa Broces antikvārā kolekcija par Livoniju (Latviju un Igauniju) no 13. līdz 19. gs."; Latvijas Nacionālā bibliotēka par nomināciju "Hernhūtiešu rokrakstu kolekcija (18.–19. gs.)", kā arī Tukuma muzejs un Jēkabpils vēstures muzejs par papildinājumiem nominācijai "Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss". Lasīt vairāk...


LNMM gaidāma izstāde par dzīvi pirms interneta

YOU'VE GOT 1243 UNREAD MESSAGES. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze

8. decembrī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā visas dienas garumā atklās izstādi "TEV IR PIENĀKUŠAS 1243 ZIŅAS. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze", kuras sagatavošanā piedalījās arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta darba grupa (Baiba Krogzeme-Mosgorda, Elīna Gailīte un Antra Upeniece), palīdzot vizualizēt sadaļu par atmiņu albumiem (animācijas autore ­– māksliniece Ingrīda Pičukāne). Neliels ieskats animācijā pieejams šeit.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un ABLV Charitable Foundation no 8. decembra līdz 4. februārim organizē izstādi "TEV IR PIENĀKUŠAS 1243 ZIŅAS. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze". Tā vēstīs par neseno pagātni, kad sevis paša un citu meklējumi notika analogā, nevis digitālā vidē. Lasīt vairāk...