EN in English

Kad zinātu kur kritīs, tad būtu nolicis salmus. (LFK 941, 2078)

Jauna LFK kolekcija [2253]

Guna Sarksņa, iepazīstot LFK digitalizētās fotogrāfijas, saprata, ka tām varētu pievienot vēl daudzas arī no savas vecmāmiņas albuma. Viņa atlasīja ieskenēšanai 21 attēlu. Daļa no tām jau folkloristiem bija pazīstama, bet to vērtību cēla apraksti vai autogrāfi bilžu aizmugurē. Attēli precīzi datēti, minēti pasākumi – kā LFK 7 gadu un 10 gadu jubilejas atzīmēšana 3. septembrī, arī igauņu un zviedru izstāžu atklāšana, kad visas LFK darbinieces ģērbtas tautas tērpos. Kādā attēlā no 30. gadiem LFK pie sienas blakus lielai Latvijas kartei salasāms uzraksts “Lūdzu nesmēķēt!”

Gunas vecmāmiņa ir bijusī LFK darbiniece Velta Aleksandra Ozoliņa (1913.16.II Seces skolā – 1943.22.III Jēkabpilī, apbedīta Seces pagasta Uzānu kapos), viņa savam tēvam skolotājam Emīlam Ferdinandam (1884–1922), kas ir skolotāja, folklorista Dāvja Ozoliņa (1856–1916) otrais dēls, bija vienīgā meita. 1931.gadā viņa iesvētīta, beigusi Marijas Beķeres sieviešu ģimnāziju, ieguvusi pamatskolas skolotājas tiesības un sākusi strādāt LFK par mašīnrakstītāju. Tajos gados viņas onkulis Kārlis Aleksandrs Ozoliņš (1882–1960) bija iesniedzis LFK sava tēva Dāvja Ozoliņa saglabātos un izglābtos materiālus, kas bija neliela daļa no kādreizējā milzīgā krājuma, skat. [910]. Veltas Ozoliņas pienākumos LFK bija sava vectēva folkloras vākuma atšifrēšana un pārrakstīšana. Viņa LFK strādāja līdz 1935. gada beigām, kad aizgāja par skolotāju uz Jēkabpili. Viņas dzīvesbiedrs – Jēkabpils apriņķa ārsts Pauls Labsvīrs (1904–1946). Viņu vienīgajai meitai mediķei Veltai Vitai Labsvīrai (1939) Kārlis Ozoliņš uzdāvināja Dāvja Ozoliņa dzīves aprakstu un dzimtas koku, kur Dāvis Ozoliņš ir VII paaudzē, bet Guna Sarksņa jau XI. izpētītajā un piefiksētajā paaudzē.

Māra Vīksna

Vilim Bendorfam – 80!

Šodien, 6. augustā, savu 80. jubileju svin etnomuzikologs, komponists, ilggadējs Latviešu folkloras krātuves kolēģis Vilis Bendorfs.

Jubilārs dzimis Ventspilī trauksmainajā Otrā pasaules kara sākuma laikā. Lai gan mūzika bijusi klātesoša jau no bērnības, interese par folkloru radusies samērā vēlu. Profesionālā darbība saistīta ar trīs darbavietām. Pirmā no tām – Ventspils Mūzikas vidusskola, kur darba gaitas aizvadītas koncertmeistara amatā. No 1992. gada un vēl joprojām – ērģelnieka darbs Rīgas Kristus draudzē. Savukārt pirmais Zinātņu akadēmijas apmeklējums 1968. gadā izvērtās par tur nostrādātiem vairāk nekā 40 gadiem. Taču arī pēc aiziešanas pelnītā atpūtā, saikne ar Latviešu Folkloras krātuvi nav pārtrūkusi pusgadsimta garumā.

Lasīt vairāk...

Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē

Vasarā Latviešu folkloras krātuvē notiek apjomīgs, pagaidām publiski neredzams darbs pie dažādu digitālu resursu attīstīšanas. Sadarbībā ar Rīgas Kinostudijas speciālistiem notiek VHS videokasešu un MC audiokasešu digitalizācija. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas skaņu ierakstu digitalizācijas ekspertu Juri Lubēju notiek fonogrāfa valču ierakstu skaņas tīrīšana. Tiek dizainētas un programmētas jaunas Latviešu folkloras krātuves mājaslapas sadaļas. Notiek akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" un Jēkaba Vītoliņa sastādīto nošu krājumu "Latviešu tautas mūzika" skenēšana. Šie un vēl citi resursi līdz gada beigām taps pieejami mājaslapās lfk.lv un garamantas.lv. Sekojiet līdzi jaunumiem!

Šie darbi notiek saskaņā ar projektu "Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē", kas saņēmis Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "KultūrELPA" finansējumu.

Attēlā: "Свема" audiokasešu rakordu pārlīmēšana Rīgas Kinostudijā.


Ritas Drīzules 100. jubilejas pasākumi

2021. gada 15. augustā ir 100. dzimšanas diena Ritai Drīzulei (15.08.1921. - 11.01.2017.) – latviešu folkloras pētniecei, tautasdziesmu izlašu sastādītājai, nodaļu autorei akadēmiskajā izdevumā “Latviešu tautasdziesmas”, Lielās folkloras balvas laureātei (2002).

15. augustā 13.00 piemiņas brīdis pie viņas kapa Tirzas Kancēna kapos. Pēc tam 15.00 atmiņu pasākums “Kalaņģos” (Apsīšu Jēkaba dzimtajās mājās) – ieskats R. Drīzules dzīvesstāstā un veikumā, viņas kolēģu un paziņu atmiņu stāsti.

Apmeklējot pasākumu “Kalaņģos”, jāuzrāda Covid-19 sertifikāts, kurš apliecina, ka apmeklētājs ir pabeidzis pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 vai pārslimojis Covid-19 pēdējo 6 mēnešu laikā.

Attēlā: R. Drīzule iesvētībās 1940. gada 7. jūlijā, foto no viņas arhīva.


Noslēgusies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu prakse LFK

2020./21. studiju gadā arhīvu praksi Latviešu folkloras krātuvē (LFK) aizvadīja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas etnomuzikoloģijas studentes (nu jau absolventes) Diāna Logina, Agnese Lukjanova, Laura Arāja un Igeta Ozoliņa. Jaunās etnomuzikoloģes strādāja pie Emiļa Melngaiļa “Latviešu mūzikas folkloras materiālu” digitalizācijas un apstrādes un atšifrēja LFK folkloras ekspedīciju teicēju biogrāfijas un intervijas. Viņu darba rezultāts ir aplūkojams arī digitālajā arhīvā: Emiļa Melngaiļa “Vidienas” (1953) sējums nu ir apstrādāts un ir izveidota šajā sējumā iekļauto Vidzemes un Zemgales melodiju karte, ko var atrast, sekojot šai saitei un klikšķinot uz sadaļas “Vietas”: http://garamantas.lv/lv/collection/1515369/Latviesu-muzikas-folkloras-materiali-3-sejums-Vidiena-1953

Fotogrāfijā: Diāna Logina, Agnese Lukjanova un Igeta Ozoliņa


Izstāde Vilmai Greblei – 115

Folkloristei, īstenai malēnietei Vilmai Greblei (7.06.1906.–25.02.1991.) pieminama ieapaļa gadskārta un 30 gadi, kopš viņas vairs nav mūsu vidū. Pa šo laiku zinātnē ienākusi jauna paaudze, kam noderīgi iepazīt savus priekšgājējus. Latviešu folkloras krātuvē, kuras nosaukuma atjaunošanu (1992) viņa nepiedzīvoja, nopietno tautasdziesmu un revolucionāro dziesmu pētnieci un folkloristikas bibliogrāfijas rakstītāju visi cieņpilni dēvēja tikai par Greblīti.

Izstādi sagatavojusi Māra Vīksna un ir skatāma šeit: Vilmai Greblei – 115


Līgo!

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve vēl līksmus Jāņus visās Latvijas malās. Lai priecīgi svētki – ar jāņuzālēm, jāņugunīm, līgotnēm, alu un sieru – arī tautiešiem citās zemēs!


Līgotāju nedarbs – kad saimnieka nav mājā vai neielaiž iekšā līgotājus, aizsprosto durvis. Gaujas Jaunkalna mājās 1962. gadā. LFK 1912, 856





Par folkloristikas vēsturi pēc 1945. gada

Tiešsaistē publicēts jaunākais starpdisciplināro kultūras studiju žurnāla "Cultural Analysis" numurs – "Tracking Knowledge: On The History of Changing Disciplinary Identities After 1945". Tas veltīts pārmaiņām folkloristikā, etnogrāfijā un etnoloģijā pēc Otrā pasaules kara. Pavērsienu nozarēs, kas pētī tradicionālo kultūru, pēc 1945. gada bijis daudz – no kritiskas līdzšinējās identitātes pārvērtēšanas (vācu Volkskunde bija diskreditējusi sadarbība ar totalitārajiem režīmiem) līdz ideoloģiski noteiktai humanitāro jomu dinamikai sociālisma bloka valstīs un ilgstošiem Aukstā kara apstākļiem, kas iespaidoja arī zinātnisko darbu.

Lasīt vairāk...

15. Starptautiskais etnoloģijas un folkloras biedrības (SIEF) kongress

No 19. līdz 24. jūnijam norisinās 15. Starptautiskās etnoloģijas un folkloras biedrības (SIEF) kongress, kura tēma šogad ir "Noteikumu neievērošana? Spēks, līdzdalība un pārkāpums" ("Breaking the rules? Power, participation and transgression"). Tas šoreiz organizēts Somijā, Helsinkos, taču dalībnieki pieslēgsies tiešsaistē katrs no savas atrašanās vietas. Konferences uzmanības centrā ir diskursi, kas saistīti ar noteikumu veidošanas, pārkāpšanas un pārinterpretēšanas praksēm, to dinamikas un veidu izmaiņām, kā arī tēmas pamatjēdzienu pārskatīšana.

Lasīt vairāk...

Izdota grāmata "Latvijas kultūras vēsture"

Ir iznācis nozīmīgs pētījums – grāmata Latvijas kultūras vēsture (sastād. Ojārs Spārītis, Jumava, 2021, 751 lpp.), kuras 14 nodaļās 22 autori snieguši būtiskāko par Latvijas kultūras zarojumiem – aprakstot gan iekšējo Latvijas tautu kultūras spēku un attīstības gaitu, identitātes veidojošos tekstus un to autorus, gan citu tautu ietekmes, to dziļākos slāņojumus, ievirzījumus. Starp grāmatas autoriem akadēmiķi, augstskolu mācību spēki un zinātnisko institūtu pētnieki. LU LFMI pārstāvēts ar trīs pētnieku veikumu – nodaļu Literatūra izstrādājuši Pauls Daija un Eva Eglāja-Kristsone, nodaļu Folklora un mitoloģija izstrādājis Gatis Ozoliņš. Grāmatas saturs nav bezgalīgi ietilpīgs, tas, tiecoties aptvert visu, paliek lakonisks vēstījums par būtisko, tomēr ietver sevī paliekošo, šī laika kontekstā izsver un pārsijā, dodot jaunu mērauklu un izziņas ievirzi domājošam lasītājam.


Ilzei Cepurniecei – maģistra grāds

15. jūnijā etnomuzikoloģe Ilze Cepurniece aizstāvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā izstrādāto maģistra darbu “Goreigōs dzīsmes katoļu lūgšanu grāmatās: vēsture, veidi un lietojums”. Pētījums tapis profesora Mārtiņa Boiko vadībā un aizstāvēts ar izcilību, saņemot vērtējumu “10”.

Latviešu folkloras krātuves saime priecājas un sveic kolēģi – Mg. art. grāda ieguvēju!





LFK lasītava 2021. gada vasarā

Vasarā Latviešu folkloras krātuves lasītava būs slēgta. Ja jūnijā nepieciešams veikt pētniecisko darbu, lūdzam sazināties, rakstot uz e-pasta adresi lfk@lulfmi.lv.

Digitālais arhīvs http://garamantas.lv atvērts vienmēr.

Labi atpūsties!

Lasīt vairāk...

Arta Krūze – filoloģijas maģistre

11. jūnijā LU LFMI Latviešu folkloras krātuves asistente Arta Krūze ieguvusi filoloģijas maģistra grādu. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē izstrādātais maģistra darbs "Jēkabs Ķīburis — folkloras vācējs, teicējs un interprets" saņēmis augsto novērtējumu "10" ('izcili'). Darba vadītāja bija profesore Dr. habil. philol. Janīna Kursīte, zinātniskā konsultante – Dr. philol. h. c. Māra Vīksna.

Sveicam un lepojamies!



Jauna izstāde: Valdemāram Ancītim – 100

Svinot dižā sēļa Valdemāra Ancīša 100 gadu jubileju, aicinām apmeklēt Māras Vīksnas sagatavoto virtuālo izstādi-stāstu. Tā vēsta par Valdemāra priekštečiem un viņa paša dzīves līkločiem, savākto folkloru un literāro dzīvi. “Valdemārs Ancītis bija brīnišķīgs cilvēks, pilns humora un asprātību, neiecietīgs pret aplamībām, nekaunību un ļaunumu.” Stāstu papildina attēlu galerija, kas dod ieskatu Valdemāra Ancīša literārajā darbībā, folkloras rokrakstos un ex libris kolekcijā.

Izstāde ir daļa no projekta “Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē”, kas tiek īstenots ar VKKF mērķprogrammas “KultūrELPA” atbalstu.

Shape, arrowDescription automatically generated


Aptauja par nemateriālo kultūras mantojumu

2021. gada nogalē Latvijai jāsniedz atskaite UNESCO par to, kā Latvijā tiek īstenota Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Lai saņemtu pēc iespējas plašāku informāciju, tiek uzsākta Vislatvijas aptauja "Nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspējīga attīstība Latvijā – tagadne un nākotne".

Lasīt vairāk...