EN in English

Paklausīgi bērni vecākiem mīļi. (LFK 1337, 360)

Latviešu folkloras krātuves darba laiks no 15. novembra

Latviešu folkloras krātuves darba laiks no 15. novembra:

P., T., Pk. 12.00–17.00
O., C. 10.00–17.00
S., Sv. slēgts

Darbam lasītavā jāpiesakās iepriekš, rakstot uz e-pasta adresi lfk@lulfmi.lv. E-pastā lūdzam norādīt dienu, laiku no cikiem līdz cikiem vēlaties apmeklēt Latviešu folkloras krātuvi, kā arī Jūsu vārdu, uzvārdu. Ja nolemjat tomēr neierasties uz pieteikto laiku, lūgums ziņot uz šo pašu e-pastu!

Ja ir nepieciešama konsultācija kādā jautājumā, kas saistīts ar Latviešu folkloras krātuvi, folkloras pētniecību, sazinieties ar mums, rakstot uz e-pasta adresi lfk@lulfmi.lv. Ja ir kādi jautājumi saistībā ar digitālo arhīvu garamantas.lv, tad rakstiet uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv.

Tiešsaistē ir pieejams Latviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs garamantas.lv, kurā ne tikai lasāmi dažādi folkloras vākumi, bet arī klausāmi dažādi audio ieraksti. Garamantas.lv publicēti arī akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" 10 sējumi.


Triju Zvaigžņu ordenis – Dacei Bulai, Elgai Melnei, Beatrisei Reidzānei un Mārai Vīksnai

Pirms valsts svētkiem Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā lēmuši piešķirt 60 augstākos Latvijas valsts apbalvojumus. Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsniecēm ieceltas četras LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātnieces – vadošā pētniece Dace Bula, Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļas vadītāja, kādreizējā institūta direktore un Latviešu folkloras krātuves vadītāja, kā arī Latviešu folkloras krātuves pētnieces Elga Melne, Beatrise Reidzāne un Māra Vīksna.

Sveicam un lepojamies!



LFK pētnieki aicina dalīties ar stāstiem par Pārdaugavu!

Novembrī aicinām atcerēties un pastāstīt to, kas pieredzēts Pārdaugavā! Tie var būt gan īsi atmiņu uzplaiksnījumi, gan plašāki pieredzes stāsti par Pārdaugavu. Ienāciet garamantas.lv/pardaugava un uzrakstiet! Tā kopā dokumentēsim Daugavas kreiso krastu dažādos laikos un vietās un veidosim stāstu karti. Visu novembri sekojiet līdzi garamantas.lv sociālajos tīklos (facebook.com/garamantas, twitter.com/garamantas), kur ievietosim līdz šim sakrāto stāstu fragmentus. Stāsti un intervijas ar cilvēkiem, kuru dzīve kādā posmā saistīta ar Pārdaugavu, tiek glabātas īpašā Pārdaugavas stāstu kolekcijā, kas atrodama te: http://garamantas.lv/lv/collection/1564706/Pardaugavas-stasti.

Stāstus iespējams sūtīt arī uz e-pastu: garamantas@lulfmi.lv.

Iniciatīva tiek īstenota projekta "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" (lzp-2020/1-0096) ietvaros.


"Visu mūžu nodzīvojusi bez ārsta zālēm"*: tautas medicīna un ārstniecības augi digitālajā arhīvā garamantas.lv

16. novembrī plkst. 11.00 aicinām uz trešo virtuālo tikšanos garamantas.lv semināru ciklā, lai plašāk izzinātu ārstniecības augu aprakstus un tautas medicīnas materiālus Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv. Semināra otrajā daļā palūkosimies, ko var atrast digitālajā arhīvā un kā vajadzīgo meklēt.

Lai reģistrētos semināram, aicinām sekot saitei: https://forms.gle/D4oq8rdFPp8F97Ws7

Lūgums reģistrēties līdz 15. novembra plkst. 12.00.

Lasīt vairāk...

K. Barona konference jau šonedēļ

Krišjāņa Barona konference, ko ik gadu rīko LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve, šogad veltīta folkloras un atmodas attieksmēm, kā arī personības, sabiedrības un politiskās varas rīcību analītiskam izvērtējumam Trešās atmodas kontekstā.

Konference notiks 2021. gada 28. un 29. oktobrī tiešsaistes platformā Zoom, tās norise tiks raidīta arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Facebook lapā. Konferences klausītājus, kuri vēlēsies sekot līdzi un piedalīties diskusijās platformā Zoom, lūgums dalību pieteikt elektroniski līdz 26. oktobrim, aizpildot pieteikuma veidlapu: https://ej.uz/Barondiena2021.

Konferences programma.

Konferences kopsavilkumi.

Lasīt vairāk...

Una Smilgaine stāsta skolotājiem par Rīgu Latviešu folkloras krātuves materiālos

Šā gada 19. oktobrī pētniece Una Smilgaine ar priekšlasījumu "Rīga Latviešu folkloras krātuves materiālos" attālināti piedalījās Rīgas Skolēnu pils rīkotajos tālākizglītības kursos "Nemateriālā kultūras mantojuma apgūšanas un pārmantošanas skola". Priekšlasījuma pirmajā daļā folkloras kopu un tautas deju kolektīvu vadītāji iepazinās ar folkloras materiāliem par Rīgu, bet otrajā daļā apguva prasmes digitālā arhīva garamantas.lv lietošanā.


Aicina iepazīties ar Latvijas atskaiti UNESCO, par to kā Latvijā tiek īstenota UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu

Latvijai līdz 15. decembrim jāiesniedz UNESCO kārtējā atskaite par to, kā Latvijā tiek īstenota UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Kopš 2020. gada UNESCO ir mainījis ziņojuma veidu – tas ir standartizēts, un šobrīd ziņojums valstīm ir jāsniedz, balstoties konkrētos rādītājos.

Lasīt vairāk...

Aicinām atšifrēt folkloras pētnieču Almas Mednes, Vilmas Grebles un Ritas Drīzules manuskriptus!

2021. gadā trīs Latviešu folkloras krātuves (LFK) bijušajām darbiniecēm aprit apaļas vai pusapaļas jubilejas - Rita Drīzule (1921-2017) šogad atzīmētu 100 gadu jubileju, savukārt Alma Medne (1907-1950) un Vilma Greble (1906-1991) - 115. Katrai no bijušajām kolēģēm LFK arhīvā glabājas personīgā folkloras kolekcija. Novērtējot pētnieču devumu folkloras dokumentēšanā un izpētē, LFK redaktori ir sākuši šo kolekciju vienību, teicēju un pierakstīšanas vietu ievadīšanu digitālajā arhīvā garamantas.lv. Lai folkloras vienībām varētu pievienot arī datorlasāmu tekstu, aicinām iesaistīties manuskriptu atšifrēšanā!

Lasīt vairāk...

Ieva Tihovska piedalās slāvu mūzikas pētnieku konferencē

No 20. līdz 23. oktobrim Poznaņā norisinās Starptautiskās tradicionālās mūzikas padomes (ICTM) pētnieku grupas "Mūzika un deja slāvu pasaulē" trešais simpozijs. To atklāja LU LFMI pētnieces, etnomuzikoloģes Ievas Tihovskas referāts "Jēdzienu 'tradicionālā mūzika' un 'folklora' tautas definīcijas: Latvijas slāvu ansambļu pētījums". Referāta pamatā ir lauka pētījums, ko pētniece veikusi pie slāvu ansambļiem, kas Latvijas Nacionālā kultūras centra skatēs pieskaitījuši sevi 'tradicionālās mūzikas' kategorijai. Ņemot vērā šo ansambļu priekšnesumu stilistisko dažādību, kas sniedzas pāri šaurai tradicionālās mūzikas izpratnei, pētniece izzināja tautas priekšstatus un motivāciju saistīt sevi ar šo kategoriju.


Meklējam ziņas par LFK bijušajiem darbiniekiem – Emma Miķelsone (Malkava)

Cik maz noskaidrots par mūsu priekštečiem, kas LFK sāka darboties gandrīz pirms 100 gadiem. Cik ļoti daudz nezināmu personu ir uzkrātajās fotogrāfijās. Emma Miķelsone no Dzelzavas kopā ar Mariju Miezoni bija Marijas Bērzkalnes skolnieces Cesvainē. Abas studēja filoloģiju, abas pierakstīja savas māmuļas, abas strādāja Krātuvē pie savas skolotājas māsas Annas Bērzkalnes. Marijas māti Ilzi Miezoni apzināja un pētīja, arī meitu iepazina Jāzeps Rudzītis. Par Emmu Miķelsoni zinājām, ka viņa 1929. gada pavasarī uz laiku aizstāja atbrīvoto LFK pārzini, vēlāk veica nākamā LFK vadītāja prof. Kārļa Strauberga sekretāres pienākumus. Jā, vēl dziedāja "Dziesmu varā", 30. gados kļuva par Emmu Malkavu… Sociālajos tīklos sākām meklēt Malkavu pēcnācējus. Mums laimējās, pēc gada ilgiem telefoniskiem sakariem 8. oktobrī mēs (Māra Vīksna un Sandis Laime) tikāmies ar viņas dēlu Andreju Malkavu Cēsīs.

Lasīt vairāk...

K. Barona konference "Folklora un atmoda" 28.–29.10.2021.

Krišjāņa Barona konference, ko ik gadu rīko LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve, šogad veltīta folkloras un atmodas attieksmēm, kā arī personības, sabiedrības un politiskās varas rīcību analītiskam izvērtējumam Trešās atmodas kontekstā.

Valstiskuma un neatkarības atgūšanā liela nozīme bija kultūras pārstāvju aktivitātēm un plašas sabiedrības iesaistei sociālpolitiskos notikumos 20. gadsimta 80. gados. Atmodas vērtību pamatā bija pašnoteikšanās centieni un kultūras mantojumā balstīti identitātes apliecinājumi. Par nozīmīgu nacionālas piederības izpausmi kļuva latviešu folklorā un pagātnē sakņotu vērtību izmantojums, kas dažādās formās un saturiskajā piepildījumā caurauda gan plašas sabiedrības, gan individuālās rīcības.

Lasīt vairāk...

"Poļku lēca apkārt tā, ka putekļi vien griezās"*: horeogrāfiskā folklora garamantas.lv

Aicinām 25. oktobrī plkst. 12.00 platformā Zoom uz otro semināru garamantas.lv rudens semināru ciklā, lai šajā reizē uzzinātu, kādi horeogrāfiskās folkloras materiāli pieejami Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā. Ielūkosimies deju, rotaļu un spēļu aprakstos, kā arī otrajā semināra daļā praktiski palūkosimies, kā labāk meklēt un atrast interesējošo.

Lai reģistrētos semināram, aicinām sekot saitei: https://forms.gle/b9GKFXzA4yoydFjL6. Lūgums reģistrēties līdz 25. oktobrim plkst. 10.00.

Uz e-pasta adresi, ko norādīsiet anketā, vienu dienu pirms semināra tiks nosūtīta saite, lai pieslēgtos notikumam.

Lasīt vairāk...

Festivāls "Rijas Balle"

2. oktobrī aizvadīts festivāls Rijas balle. Tajā uzstājās LU LFMI Latviešu folkloras krātuves zinātniskā asistente Elīna Gailīte ar pētījumu "Kur ir tautas dejas un skatuviskās tautas dejas robeža?". Pētījuma prezentācijas ieraksts skatāms YouTube.






Jumpravsalas dārznieku stāstu pēcpusdiena

Projekta "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" ietvaros Latviešu folkloras krātuves pētnieki vāc Pārdaugavas iedzīvotāju stāstus. 18. septembrī vēsā un saulainā sestdienā Una Smilgaine un Ieva Tihovska tikās ar Jumpravsalas dārzniekiem Rasmu Griņu, Aiju Zīli, Aigaru Zemīti, Valēriju, Gunāru un Gati. Sarunas raisījās par dārza iekārtošanu un nozīmi ("Ja tu ļoti par kaut ko nostresojies, iebāz rokas zemē", "bērniem palīdzēt, katram pa piecām kastēm tomātu iedot"), par Jumpravsalas dārzu vēsturi un nākotni, par satraukumu un pieradumu saistībā ar īso viena gada dārziņu nomas līgumu, par applūšanu, zagļiem un koncertiem, par bumbieru un kadiķu nesaderību, pupuķiem, kas ēd zemesvēžus, zirga turēšanas iespēju, Jāņu un dzimšanas dienu svinēšanu, izpalīdzēšanu un organizētām talkām. Apskatījām Aijas dārzu, kurā šogad izaugusi divus metrus gara lilija, un vecākās Jumpravsalas dārza mājiņas, kas celtas 20. gs. 40. gados.

Foto – Ieva Tihovska


BALTICA 2021

No 20. līdz 22. septembrim notiek BALTICA 2021 tiešsaistē. Festivāls norisinās no 1987. gada un tā mērķis ir veicināt kultūras kontaktus un draudzību ar dažādām tautām, saglabāt, atdzīvināt un attīstīt nemateriālo kultūras mantojumu, nacionālās un vietējās tradīcijas.

Latviešu folkloras krātuvi festivālā pārstāv Ilze Cepurniece ar priekšlasījumu "Latvian singing tradition" (21. septembrī).