EN in English

Kad zinātu kur kritīs, tad būtu nolicis salmus. (LFK 941, 2078)

LFK jautā: 8. marts

8. martsSavulaik nebija domājams, ka kāds vīrs, kolēģis, znots, brālis vai klasesbiedrs 8. martā neuzdāvinātu tulpi vai nenosūtītu apsveikuma kartīti sievai, darbabiedrei, sievasmātei, māsai vai klases meitenei. Atjaunojot valstisko neatkarību, Latvija atteicās no šiem svētkiem. Kopš 2007. gada Starptautiskā sieviešu diena ir atpakaļ ne tikai ļaužu svinēšanas paradumos, bet arī valsts atzīmējamo dienu sarakstā.

Ko īsti mums šodien nozīmē šie svētki?

Palīdziet izpētīt!

Lasīt vairāk...

Mūslaiku kalendārs: palīdziet izpētīt!

Dace Bula, Rita Treija, Digne Ūdre, Aigars LielbārdisKāds ir Latvijas iedzīvotāju dzīves ritms 21. gadsimtā? Kā tajā mijas parastas darbdienas ar dienām, kurās uzvedamies kā īpaši – tādēļ, ka tāds datums, tādēļ, ka katru gadu šai laikā… Kurus no svētkiem – valsts, baznīcas, tradicionālās gadskārtas – iekļaujam savos personiskajos kalendāros? Kādus svētkus un atzīmējamas dienas ieviešam paši? Cik lielā mērā mūsu gaitas ietekmē ikgadēji kultūras, sporta vai vietējās kopienas pasākumi? Vai un kā tiek svinētas dzimšanas un vārda dienas, kāzu jubilejas? Kā tiek sagaidīts Jaunais gads?

Latviešu folkloras krātuves pētnieku grupa uzsāk projektu, lai izzinātu kalendāra paradumus mūsdienu Latvijā. Tas būs pētījums virtuālajā etnogrāfijā, jo lielākā daļa datu tiks iegūta tiešsaistē. Lasīt vairāk...


8 ½ grāmatas: foto

8 ½ grāmatas

25. februārī Ķīpsalā "Latvijas Grāmatu izstādē 2017" Rakstnieka viesistabā notika Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) gadskārtējais pasākums "8 ½ grāmatas" – ar atskatu uz 2016. gadā paveikto.

LU LFMI pētnieki prezentēja un diskutēja par četrām 2016. gadā izdotām grāmatām – Anitas Rožkalnes monogrāfiju "Kārļa Zariņa burvju aplis", Latviešu folkloras krātuves pētnieces Anitas Vaivades pētījumu "Nemateriālais kultūras mantojums starptautiskajās un Latvijas tiesībās", kā arī divām ārzemēs izdotām grāmatām – Benedikta Kalnača monogrāfiju "20th Century Baltic Drama: Postcolonial Narratives, Decolonial Options" un Kārļa Vērdiņa un Jāņa Ozoliņa sastādīto grāmatu "Queer Stories of Europe". Lasīt vairāk...


LU LFMI apgāds pirmo reizi piedalīsies Latvijas Grāmatu izstādē Ķīpsalā

Latvijas Grāmatu izstādē ĶīpsalāLatvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) apgāds pirmo reizi piedalīsies "Latvijas Grāmatu izstāde 2017", kas norisināsies no 24. līdz 26. februārim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā.

"Latvijas Grāmatu izstādē 2017" beidzot vienkopus būs pieejami institūta apgāda izdevumi – institūta pētnieku vairāku gadu veikums – monogrāfijas, rakstu krājumi, līdz šim vēl nepublicētu manuskriptu izdevumi ar zinātniskiem komentāriem un žurnāla "Letonica" numuri.

25. februārī plkst. 17.00 "Rakstnieka viesistabā" notiks LU LFMI gadskārtējais pasākums "8 ½ grāmatas" – ar atskatu uz 2016. gadā paveikto. Lasīt vairāk...


Sērijā "Novadu folklora" publicēta grāmata "Ērgļu vērtums"

Ērgļu vērtums

2017. gada janvārī sērijā Novadu folklora publicēta folklorista Gata Ozoliņa (LU LFMI, DU) sastādītā Ērgļu novada folkloras izlase ar plašām biogrāfiskām apcerēm "Ērgļu vērtums" (Rīga: Zinātne, 2017, 512 lpp., il., notis).

Interese par novadu tradicionālo kultūru vienmēr ir bijusi stabila tradīcija Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā un interpretēšanā. Latviskās identitātes nozīmīgs komponents kopš tās veidošanās sākuma 19. gadsimta vidū ir bijusi novada piederības apziņa, tā bieži vien identificēta ar lauku vai Latvijas mazpilsētu novadiem. Aplūkojot kāda novada tradicionālās kultūras vienu no svarīgākajām tekstuālajām izpausmēm – folkloras un etnogrāfijas materiālu vākumu, ir redzams, ka tam būtisks ir plašāks kultūrvēsturisks konteksts; tas ir daudzu novada kultūras darbinieku un viņu apzināto teicēju kopdarbs.Lasīt vairāk...


Krišjāņa Barona konference 2017

Krišjāņa Barona konference 2017

Letonikas VII kongress

KRIŠJĀŅA BARONA KONFERENCE 2017

2017. gada 30.–31. oktobris

Folklora: vērtības un intereses

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve aicina pieteikt referātus ikgadējai Krišjāņa Barona konferencei, kas šogad veltīta folkloras sociālās, reliģiskās un nacionālās funkcionalitātes un valstiskā nozīmīguma izvērtējumam.

Folklorai ir piešķirts tautas kultūras kopīgā avota un vērtības statuss, ierādīta nozīmīga vieta individuālo un grupu identitāšu veidošanā, tā ir kļuvusi par nozīmīgu kultūras svētuma simbolu, būtisku politikas, kultūras un sociālo diskursu sastāvdaļu. Lasīt vairāk...


Sanitai Reinsonei piešķirts Draudzīgā Aicinājuma fonda apbalvojums

Sanita Reinsone

2017. gada 27. janvārī Draudzīgā Aicinājuma fonds apbalvojis LU LFMI vadošo pētnieci un Digitālo humanitāro zinātņu grupas vadītāju Sanitu Reinsoni par ieguldījumu latviešu vēsturiskās pieredzes un kultūras mantojuma saglabāšanā, piešķirot Draudzīgā Aicinājuma medaļu un Goda diplomu.

Draudzīgā Aicinājuma medaļu piešķir par īpašiem nopelniem Draudzīgā Aicinājuma idejas popularizēšanā, īstenošanā, atbalstīšanā un latviskuma uzturēšanā. Tā ir augstākais Draudzīgā Aicinājuma fonda apbalvojums.Lasīt vairāk...


Publicēts pētījums par Svētupes Lībiešu Upuralu

Svētupes Lībiešu upurala

2016. un 2017. gada mijā publicēta folklorista Sanda Laimes (LU LFMI) un arheologa un kultūrvēsturnieka Jura Urtāna (Latvijas Kultūras akadēmija) monogrāfija "Svētupes Lībiešu Upurala" (Rīga: Nordik, 2016, 216 lpp., il.). Lībiešu Upurala ir hrestomātisks Latvijas seno svētvietu piemērs un lielisks izziņas avots pētījumiem par lībiešu un latviešu reliģisko praksi vēlajos viduslaikos un agrajos jaunajos laikos. Alā saglabājušās vērtīgas liecības arī par agrīnā tūrisma attīstību Latvijas teritorijā. Apvienojot dažādas pētniecības metodes un vairāku zinātnes nozaru pieejas, pētījumā analizēti arheoloģiskie, speleoloģiskie, paleogrāfiskie, vietvārdu, folkloras un rakstītie vēstures avoti.Lasīt vairāk...


Rita Drīzule 15.08.1921. – 11.01.2017.

Rita Drīzule

Rita Drīzule 15.08.1921. – 11.01.2017.

95 gadu vecumā mūžībā aizgājusi folkloras pētniece, daudzu tautasdziesmu publicējumu sastādītāja Rita Drīzule.

Folkloriste Rita Drīzule dzimusi 1921. gada 15. augustā Galgauskas pagasta "Lielpurvos" zemnieka ģimenē. Beigusi Madonas vidusskolu (1946), LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti (1954). Folkloristikā sākusi darboties kopš 1954. gada: Zinātņu akadēmijā Etnogrāfijas un folkloras institūtā (1954-1955), Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (1956-1992). Lasīt vairāk...


Konference "Cultural Heritage Materials - University, Research and Folklore Archives in the 21st Century"

Cultural Heritage Materials - University, Research and Folklore Archives in the 21st Century

2017. gada augustā Rīgā norisēs starptautiska konference "Cultural Heritage Materials – University, Research and Folklore Archives in the 21st Century", ko organizē Starptautiskās Arhīvu padomes Universitātes un Pētniecisko institūciju arhīvu sekcija (ICA-SUV) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Priekšlasījumu kopsavilkumi un konferences sekciju priekšlikumi ICA-SUV 2017. gada konferences zinātniskās komisijas pārstāvim Gatim Karlsonam (gatis.karlsons@arhivi.gov.lv) iesūtāmi līdz 2017. gada 15. janvārim.Lasīt vairāk...


Pētījums par nemateriālā kultūras mantojuma konceptualizāciju tiesībās

Nemateriālais kultūras mantojums starptautiskajās un Latvijas tiesībās

LU LFMI publicējumu sērijā "Studia humanitarica" klajā nākusi Dr. art. Anitas Vaivades zinātniskā monogrāfija "Nemateriālais kultūras mantojums starptautiskajās un Latvijas tiesībās" (Rīga: LU LFMI, 2016, 368 lpp.). Grāmata sagatavota un izdota Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Lasīt vairāk...


Vēlam priecīgus, bagātus Ziemsvētkus un laimīgu Jauno gadu!



LFK digitālajā arhīvā publicētas sešas izcilas Vidzemes folkloras kolekcijas

2016. gadā līdztekus citiem materiāliem LFK digitalizējusi sešas apjomīgas un kultūrvēsturiski nozīmīgas Vidzemes folkloras materiālu kolekcijas. Tās LFK iesūtītas 20. gs. pirmajā pusē. Daudzus gadu desmitus glabātas arhīva plauktā, nu kolekcijas, pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam, brīvi pieejamas ikvienam kultūras interesentam LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv.


Lasīt vairāk...

Tartu un Rīgas folkloristu tikšanās

LFK un Tartu folkloristu tikšanās2016. gada 14. decembrī LU LFMI Latviešu folkloras krātuvē viesojās pētnieki no Igaunijas Literatūras muzeja Folkloristikas nodaļas. Šī muzeja struktūrvienība, kuru vada Mare Koiva (Mare Kõiva), izveidota 1947. gadā (sākotnēji kā Igauņu valodas un literatūras institūta nodaļa), un tās uzmanības lokā ir dažādu folkloras žanru izpēte (parēmijas, tautas naratīvi, ticējumi), reliģisko prakšu un priekšstatu pētniecība, tiešsaistes folkloras analīze u. c.

Lasīt vairāk...

Žurnāla "Letonica" 33. numurs

Letonica 33

Žurnāla "Letonica" 33. numurs ir 2015. gada Krišjāņa Barona konferences "Dainu skapis: no zinātniskas kartotēkas līdz kultūras simbolam" rakstu krājums. Konferences mērķis bija aktualizēt tautasdziesmu pētniecību, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadsimtu latviešu folkloristikā pierimusi, atkāpjoties naratīva un disciplīnas vēstures refleksīvas izpētes priekšā. Rakstos atspoguļotie pētījumi aptver vairākus tēmu lokus. Pirmais no tiem saistīts ar Krišjāņa Barona personību un "Latvju dainu" tapšanas vēsturi, otrais skar tautasdziesmu tekstu un kontekstu izpēti, bet trešais, plašākais, veltīts tautasdziesmām kā avotam starpžanru un starpdisciplinārajā pētniecībā.

Žurnāls tapis Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" un Valsts pētījumu programmā "Letonika" ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.