EN in English

Kur nava gruomotu, tur nava nikaidys gudreibys. (LFK 1263, 1051)

LFK digitālais arhīvs garamantas.lv Gulbenē

garamantas.lv seminārs Gulbenē Piektdien, 4. novembrī plkst. 14.00 Gulbenes novada bibliotēkā notiks LFK digitālā arhīva garamantas.lv seminārs. Tajā digitālā arhīva redaktore Digne Ūdre iepazīstinās ar Gulbenes novada folkloras materiāliem, kas glabājas Latviešu folkloras krātuvē, savukārt garamantas.lv redaktore Elvīra Žvarte parādīs un pastāstīs, kā veiksmīgāk lietot digitālo arhīvu.

Laipni aicināti!

Garamantas.lv izbraukumu seminārus Latvijas novados atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.


35. Barona diena

Krišjānis BaronsAtzīmējot "Latvju dainu" sakārtotāja Krišjāņa Barona (31.X.1835.–8.III.1923.) 181. jubileju, LU LFMI Latviešu folkloras krātuve sadarbībā ar Krišjāņa Barona muzeju 2016. gada 31. oktobrī svin Barona dienu – nu jau 35. pēc kārtas. Barona dienas pasākumu kopu veido priekšlasījumi Latviešu folkloras krātuvē, piemiņas brīdis Lielajos kapos, saviesīga tikšanās Krišjāņa Barona muzejā un sveču ceļš no muzeja līdz tēlnieces Leas Davidovas-Medenes veidotajam Krišjāņa Barona piemineklim Vērmanes dārzā. Aicināti svinībās! Lasīt vairāk...


Gotfrīda Bīlenšteina viesošanās LFK

Gotfrīds Bīlenšteins Pagājušā gada 4. septembrī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē viesojās Augusta Bīlenšteina mazmazdēls Gotfrīds Bīlenšteins, lai iepazītos ar sava slavenā senča rokrakstiem, publicētām grāmatām. Toreiz parādījām arī "1000 Lettische Rätsel" (1881) kopiju, jo grāmata krātuvē nebija pieejama.

Šajā nedēļā Gotfrīds Bīlenšteins ar dzīvesbiedri ieradies Latvijā, lai atzīmētu sava vecvectēva – ievērojamā letonista 190 gadu jubileju (Dobelē, 20. oktobrī). Pirmais ceļš viņam bija uz LFK, lai uzdāvinātu mīklu grāmatas oriģinālu, ko viņš ieguvis sava brālēna bibliotēkā. Lasīt vairāk...


Atvērto durvju diena Dainu skapim

Dainu skapisLatvija UNESCO valstu saimē uzņemta pirms 25 gadiem – 1991. gada 14. oktobrī. 2001. gadā Krišjāņa Barona Dainu skapis iekļauts UNESCO starptautiskajā reģistrā "Pasaules atmiņa". Atzīmējot UNESCO nedēļu, LU LFMI Latviešu folkloras krātuve aicina interesentus 14. oktobrī plkst. 12.00, 14.00 un 16.00 uz pasākumu "Dainu skapja Atvērto durvju diena". Latviešu folkloras krātuves pētnieki iepazīstinās ciemiņus ar Dainu skapja tapšanas vēsturi, iekārtojumu un saturu, nozīmi zinātnē un kultūrā. Norises vieta: Latviešu folkloras krātuves lasītava Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas 5. stāvā.

UNESCO nedēļas pasākumu programma.

Foto: Didzis Grodzs

GARAMANTAS.LV Cēsīs

28. septembrī Latviešu folkloras digitālā arhīva garamantas.lv redaktores – Elvīra Žvarte un Kristīne Pokratniece – viesosies Cēsu Centrālajā bibliotēkā, kur iepazīstinās Cēsu novada pašvaldību publisko bibliotēku darbiniekus ar Cēsu puses folkloras materiāliem, digitālo arhīvu un tā izmantošanas iespējām.

Garamantas.lv izbraukumu seminārus Latvijas novados atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.


Noslēgusies konference "Virzībā uz digitālo folkloristiku"

TDF2016. gada 14.–16. septembrī notika LU LFMI Latviešu folkloras krātuves organizēta starptautiska zinātniskā konference "Virzībā uz digitālo folkloristiku. Izpētes perspektīvas. Arhīvu prakse. Ētiski izaicinājumi" (Towards Digital Folkloristics. Research Perspectives. Archival Praxis. Ethical Challenge). Konference bija veltīta digitālajai folkloristikai — jomai, kas pēdējos gados strauji attīstījusies. Kad informācijas tehnoloģijas kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, folkloristika, līdzīgi citām humanitāro zinātņu jomām, piedzīvo starpdisciplināru "digitālo pavērsienu", kas devis iespējas dažādot pētniecības lauku. Folkloras arhīvos un citās kultūras mantojuma organizācijās informācijas tehnoloģiju izmantojums attīstījies tālāk par vienkāršu digitālo kopiju un katalogu veidošanu. Digitālās platformas, rīki un metodes, kas paredzētas folkloras vākšanai, apstrādei un izpētei, kā arī saziņai ar folkloras arhīvu lietotājiem, būtiski ietekmējušas folkloras arhīvu vidi.

Lasīt vairāk...

Starptautiska konference, veltīta folkloristikai digitālajā laikmetā

2016. gada 14.–16. septembrī notiks LU LFMI Latviešu folkloras krātuves organizēta starptautiska zinātniskā konference “Virzībā uz digitālo folkloristiku. Izpētes perspektīvas. Arhīvu prakse. Ētiski izaicinājumi” (Towards Digital Folkloristics. Research Perspectives. Archival Praxis. Ethical Challenges). Konference ir veltīta digitālajai folkloristikai — jomai, kas pēdējos gados strauji attīstījusies, īpaši pievēršoties tradīciju arhīviem un to saistībai ar informācijas tehnoloģijām, kā arī refleksīvam vērtējumam par to, ko nozarei devis digitālais laikmets, kādi ir jaunie izaicinājumi un perspektīvas.

Lasīt vairāk...

Dāvim Ozoliņam – 160

Dāvis Ozoliņš Jaunrozes un Seces skolotājs Dāvis Ozoliņš (26. VIII 1856, Bilskas pag. Bānūzis – 23. VIII 1916, Ape) ir viena no savdabīgākajām personībām 19. gadsimta latviešu folkloristikas vēsturē, kura devums nozares attīstības kontekstā plašāk nav analizēts. Līdz šim atzinīgi novērtēts Ozoliņa pienesums, ar Apes apkaimes folkloras materiālu papildinot Krišjāņa Barona sakārtoto “Latvju dainu” un Ansa Lerha-Puškaiša apkopoto “Latviešu tautas teiku un pasaku” krājumus. Vienlaikus teju bez ievērības ir palikušas Ozoliņa publikācijas galvenokārt par dažādiem tautas ticības jautājumiem, tāpat plašāk nav izvērtēta Ozoliņa folkloras kolekcijas tapšanas vēsture, folkloras vākšanas metodes, materiāla klasificēšanas principi, kā arī ambiciozā, bet nerealizētā krājuma “Pagātnes atmiņas” publicēšanas iecere.

Lasīt vairāk...

Nacionālā bibliotēka aicina uz jaunu mācību telpu – Virtakas klasi

Virtakas klase Ceturtdien, 1. septembrī, plkst. 13.00 Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina skolēnus un viņu vecākus uz jaunas mācību telpas – Virtakas klases – atklāšanu. Tā nosaukta par godu Braslas upes krastā esošajam Virtakas iezim, kurā saglabājušies iegrebti vēlo viduslaiku raksti – dzimtu un aizsardzības zīmes. Ieeja bez maksas.

Atklājot pasākumu, plkst. 13.00 folkloras pētnieks Sandis Laime pastāstīs par savu pieredzi alu un klinšu rakstu meklēšanā un pētīšanā, kas ir aizsākusies jau skolas gados. Virtakas klasē ir izveidota ieža rakstu kopija, ko klātesošajiem kopā ar tās autoru S. Laimi būs iespēja pētīt, šifrēt un arī papildināt ar pašu zīmētiem, mūsdienīgiem un radošiem simboliem. Telpā būs skatāma režisora Zigurda Vidiņa dokumentālā filma par 2015. gadā notikušo ekspedīciju uz Virtakas iezi, ļaujot ieraudzīt senos rakstus to dabiskajā vidē un izskatā. Lasīt vairāk...


Ekspedīcija Ziemeļlatgalē

Ziemeļlatgales ekspedīcijaNo 19. līdz 26. augustam Ziemeļlatgalē – Viļakas novada Medņevas, Susāju un Šķilbēnu pagastā, Baltinavas novadā un Balvu novada Briežuciema pagastā – norisa Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves 53. zinātniskā ekspedīcija.

Ziemeļlatgalē nemateriālo kultūras mantojumu dokumentēja un ar sirsnīgu viesmīlību tika uzņemta 16 folkloristu grupa. Pētnieki savākuši dziesmas, pasakas, nostāstus, kristīgās leģendas, paražas, svētku un godu aprakstus, ticējumus, atmiņas, ārstniecības padomus un citus folkloras žanrus no 59 individuāliem teicējiem. Tāpat ekspedīcijas laikā krātuves skaņu un tautas mūzikas speciālisti ieskaņojuši Briežuciema etnogrāfisko ansambli (vadītāja Maruta Ločmele), Šķilbēnu etnogrāfisko ansambli (vadītāja Irina Husare), Upītes etnogrāfisko ansambli (vadītāja Līvija Supe), Viļakas etnogrāfisko ansambli “Abrenīte” (vadītāja Albīna Veina). Savāktie tradicionālās kultūras materiāli glabāsies krātuves arhīvā ar fonda numuru LFK [2212], un daļa pēc apstrādes būs pieejama arī Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv. Lasīt vairāk...


Cēsu skolotāju viesošanās LU LFMI

Cēsu skolotāji LFK30. augustā Latviešu folkloras krātuves lasītavā notika LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta darbinieku tikšanās ar latviešu valodas un literatūras skolotājiem no Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas, Cēsu Valsts ģimnāzijas, Cēsu Pilsētas vidusskolas, Cēsu 1. pamatskolas, Cēsu 2. pamatskolas, Cēsu 2. vakara maiņu vidusskolas un Līvu pamatskolas.

Ar LU LFMI rašanos, struktūru, personālu un pētījumiem iepazīstināja direktores vietnieks zinātniskajā darbā un Literatūras nodaļas vadītājs Benedikts Kalnačs, savukārt ar nodaļas aktualitātēm un digitālo platformu eliterature.lv – Signe Raudive un Madara Eversone. Teātra, mūzikas un kino mākslas nodaļu pārstāvēja nodaļas vadītājs Arnolds Klotiņš un Dita Jonīte. LFK vadītāja Rita Treija informēja par LFK darbības virzieniem, aktuālajiem pētījumiem un pētniekiem, bet Sanita Reinsone izstāstīja, kā veiksmīgāk darboties digitālajā arhīvā garamantas.lv. Noslēgumā LU LFMI apgāda vadītāja Sigita Kušnere viesus iepazīstināja ar jaunākajām izdevniecības grāmatām.

Paldies Cēsu ciemiņiem par interesi un sarunu!


Daiņa Rožkalna izstāde "LĪDZĪBAS”

Daiņa Rožkalna Līdzības2016. gada 27. augustā Džūkstes Pasaku muzejā Pasaku svētku ietvaros tiks atklāta Daiņa Rožkalna izstāde "LĪDZĪBAS. Ilustrācijas akadēmiskajam tautasdziesmu izdevumam".

Mākslinieka Daiņa Rožkalna vārds džūksteniekiem jau labi pazīstams no viņa ilustrāciju izstādes tautas pasakai "Kurbads”, kas nesen bija apskatāma Pasaku muzejā. Tagad Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve laipni aicina uz izstādi "LĪDZĪBAS”, kas veltīta Daiņa Rožkalna mūža darbam – 370 ilustrācijām, kas darinātas akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas” sējumiem sadarbībā ar trīs paaudžu tautasdziesmu pētniekiem.

Akadēmiskais izdevums "Latviešu tautasdziesmas” ir turpinājums Krišjāņa Barona "Latvju dainām”, kuru sešos sējumos no 1894.–1915. gadam publicēts ap 200 000 tautasdziesmu tekstu. "Latviešu tautasdziesmu” 14 sējumi ietvers ap vienu miljonu tautasdziesmu, kas savāktas visā Latvijas teritorijā no pagājušā gadsimta 30. līdz 70. gadiem un pašlaik glabājas Latviešu folkloras krātuves arhīvā. Pagaidām iznākuši desmit sējumi (1979–2013), folkloristi strādā pie vienpadsmitā un divpadsmitā, bet darbs pie ilustrēšanas jau pabeigts. Lasīt vairāk...


Parakstīs nodomu protokolu par sadarbību suitu kultūrtelpas saglabāšanā

Suitu sievas

17. augustā plkst. 13.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas 11. stāva zālē notiks pasākums "Suitu kultūrtelpas nozīme Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā", kura laikā kultūras ministre Dace Melbārde, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas ģenerālsekretāra p.i. Baiba Moļņika, Alsungas novada domes priekšsēdētājs Aivars Sokolovskis, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks un biedrības "Etniskās kultūras centrs "Suiti"" valdes priekšsēdētāja Dace Martinova parakstīs nodomu protokolu par sadarbību suitu kultūrtelpas saglabāšanā.

Nodomu protokols paredz turpināt iesākto sadarbību, rūpējoties par suitu kultūrtelpas saglabāšanu, kas kopš 2009. gada iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam nepieciešama neatliekama glābšana, sarakstā. Plānots arī sekmēt tādu kultūras, formālās un neformālās izglītības un ekonomisko aktivitāšu ierosināšanu un īstenošanu, kas nodrošinātu suitu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, dzīvotspēju un attīstību. Lasīt vairāk...


Gaidāma Latviešu folkloras krātuves ekspedīcija Ziemeļlatgalē

LFK ekspedīcijaNo 19. līdz 26. augustam gaidāma Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves 53. zinātniskā ekspedīcija. Folkloristi pošas ceļam un darbam Ziemeļlatgalē – Viļakas novada Medņevas, Susāju un Šķilbēnu pagastā, Baltinavas novadā un Balvu novada Briežuciema pagastā.

Ziemeļlatgale ir bagāta un savdabīga tradicionālās kultūras glabātuve. Latviešu folkloras krātuves arhīvā rodams plašs Ziemeļlatgales folkloras materiālu klāsts. 20. gadsimta 20.–30. gados folkloras vākšanā pierobežas reģionā aktīvi darbojušies skolēni no Zelču (Upītes) pamatskolas, Pakravas pamatskolas, Viļakas pamatskolas, kā arī Valsts Viestura pamatskolas, kas atradusies Abrenes teritorijā. Folkloru pierakstījuši un iesūtījuši ne tikai skolēni, bet arī individuālie vācēji. Viņu vidū ir tādas kultūras vēsturē nozīmīgas personības kā katoļu garīdznieki Valerjans Zondaks, Kazimirs Duļbinskis un jau minētās Valsts Viestura pamatskolas skolotājs Paulis Svenne. Tāpat būtisks materiālu klāsts iegūts iepriekšējās ekspedīcijās – 1939. gadā LU Filoloģijas un filozofijas fakultātes etnogrāfiskajā ekspedīcijā Viļakas un Šķilbēnu apkārtnē un 1958. gadā Abrenes pusē, Ludzas un Kārsavas rajonā. Plašajā materiālu klāstā atrodami visi folkloras žanri – dziesmas, teikas, pasakas, nostāsti, anekdotes, mīklas, īpatni izteicieni utt. Izcilām dziedātājām bagātais novads ir bijusi īsta zelta ādere tradicionālās mūzikas pētniekiem Andrejam Krūmiņam, Mārtiņam Boiko un Andai Beitānei. Pētnieki teicējus un vietas fiksējuši arī fotogrāfijās, audio un video materiālos. Lasīt vairāk...


Izstāde par Sibīrijas latviešu ciemiem

Cita Sibīrija

2016. gada 4. jūlijā plkst. 17.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tiks atklāta izstāde “CITA SIBĪRIJA – latviešu ciemi Timofejevka, Lejas Bulāna un Sukinava”.

Lielai daļai cilvēku Sibīrija saistās ar 1941. un 1949. gada deportācijām un traģiskajiem pavērsieniem daudzu Latvijas iedzīvotāju likteņos. Tomēr pastāv CITA SIBĪRIJA – vieta, kur latvieši daļēji labprātīgi, daļēji ekonomisko apstākļu dēļ pārcēlās uz dzīvi jau 19. gadsimtā. Tolaik Sibīrija daudzu prātos bija iespēja piepildīt savas cerības un sapņus, tā bija “zeme, kur piens un medus tek”.
Timofejevka, Lejas Bulāna un Sukinava ir ciemi Sibīrijā, kuros latvieši dzīvo jau vairākās paaudzēs un kur vēl joprojām skan latviešu valoda. 2015. gadā no 27. maija līdz 12. jūnijam muzeja “Latvieši pasaulē” pārstāves Ieva Vītola un Brigita Tamuža un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieki Aigars Lielbārdis un Sandis Laime ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu veica lauka pētījumus Sibīrijas latviešu ciemos.
Izstādē “CITA SIBĪRIJA – latviešu ciemi Timofejevka, Lejas Bulāna un Sukinava” apkopoti 2015. gada ekspedīcijas iespaidi un rezultāti, sniedzot ieskatu triju Sibīrijas latviešu ciemu dzīvē un vēsturē. Lasīt vairāk...