Krišjāņa Barona konference 2018
LU LFMI Latviešu folkloras krātuve aicina pieteikt referātus ikgadējai Krišjāņa Barona konferencei, kas notiks 30.-31.10.2018. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Folkloras un tradīciju apzināšanas loma ceļā uz Latvijas valsti sen vairs netiek apšaubīta, tādēļ tagad aicinām atskatīties tieši uz pēdējo simts gadu vēsturi. Vai un kā mainās tradīciju loma pēc valsts nodibināšanas? Kādas ir folkloras un tradicionālās kultūras attiecības ar valsti, un kā tās varētu attīstīties nākotnē? Nozarei strauji attīstoties, šis varētu būt īstais laiks izvērtēt perspektīvas un jēdzienus, kādos runājam par tradīcijām gan pētniecības, gan kultūras politikas kontekstos. Lasīt vairāk...
In memoriam. Gotfrīds Bīlenšteins
Aizsaulē aizgājis liels Latvijas draugs, Vācijas keramiķis no Potsdamas Sansusī dārziem, ievērojamas vācbaltiešu dzimtas pēctecis Gotfrīds Bīlenšteins (Gottfried Bielenstein, 17.10.1950.–10.02.2018.), kurš nemitīgi meklēja iespējas palīdzēt savai tēvtēvu dzimtenei. Viņa vecvecvectēvs Gotfrīds bija luterāņu mācītājs Jaunaucē, vecvectēvs Augusts mācītājs un izcils zinātnieks letonists, mācītāji – vectēvs Valters, tēvs Volfgangs, māsa Elizabete. Likumsakarīgi, arī nelaiķis aizsāka teoloģijas studijas, bet viņu vilināja praktiskākas lietas. 42 gadus viņš nostrādāja podniecībā kā amata meistars un pedagogs, kādus 10 gadus Berlīnē apmācīja mālu veidošanā cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Kad 2010. gadā Gotfrīds Bīlenšteins smagi saslima un pensionējās, viņš gribēja savu brīvprātīgo darbu ziedot Latvijai. Talsu novada sociālās aprūpes centrā "Stūrīši" viņš par savu radu un draugu saziedotiem līdzekļiem izveidoja tik lielisku podnieku darbnīcu, kāda viņam pašam visa mūža laikā nebija bijusi. Vairākus gadus sekmīgi noritēja dziednieciskais darbs meistara vadībā. Viņš bija skolā pietiekami labi apguvis krievu valodu, jo tēvs bija stāstījis, ka šajā valodā runājuši viņa senči Baltijā.
Lasīt vairāk...Valentīna diena – palīdziet izpētīt!
14. februārī ir Svētā Valentīna diena, ko dēvē arī par Sirsniņu dienu. Tie ir mīlestības un mīlētāju svētki, kas nosaukti par godu 3. gadsimta itāliešu moceklim – mīlētāju aizbildnim. Svēto Valentīnu godina Romas Katoļu baznīcā, taču viņa vārds plaši pazīstams arī ārpus kristīgās tradīcijas. Latvijas kontekstā 14. februāra svinēšana ir samērā jauna tradīcija – Latviešu folkloras krātuvē faktiski nav neviena Valentīna dienas apraksta.
Izdots pētījums "Latvian Folkloristics in the Interwar Period"
Somijas Zinātņu akadēmijas vēsturiskajā sērijā FF Communications iznākusi kolektīva monogrāfija par latviešu folkloras izpētes vēsturi. Latviešu folkloristika starpkaru periodā (Latvian Folkloristics in the Interwar Period) ir starptautiskai auditorijai adresēts pētījums, kurš iekļaujas pašlaik aktuālajos centienos paplašināt nozares ģeogrāfiju tā, lai tā aptvertu arī internacionāli mazāk izzinātas pētnieciskās tradīcijas. Ar šo grāmatu latviešu folkloristi pievienojas arī mūsdienu zinātnes refleksīvajam virzienam, kas kritiski atskatās uz nozares pagātni.
Starpkaru periods Latvijā, tāpat kā daudzviet Eiropā, bija folkloristikas nodibināšanās laiks, kad patriotiskā folkloras vākšanas un publicēšanas nodarbe pārveidojās par pilnvērtīgu akadēmisku disciplīnu. Tika nodibināta Latviešu folkloras krātuve, folkloras priekšmeti tika iekļauti universitātes izglītībā, un latviešu folkloristi meklēja savus ceļus tā laika aktīvās starptautiskās sadarbības tīklos. Lasīt vairāk...
AS "Sadales tīkls" darbinieki kļūst par Simtgades burtniekiem
No šodienas AS “Sadales tīkls” iesaistās LU LFMI Latviešu folkloras krātuves un Latvijas valsts simtgades biroja organizētajā akcijā “Simtgades burtnieki”. Lai Latvijas simtgades jubilejas un Eiropas kultūras mantojuma gadā dotu savu artavu folkloras un kultūras mantojuma popularizēšanā, AS “Sadales tīkls” ir pirmais uzņēmums Latvijā, kura vairāk nekā 2000 darbinieki un viņu ģimenes locekļi kļūs par Simtgades burtniekiem. No februāra līdz novembrim digitālajā platformā lv100.garamantas.lv tiks atšifrēti rokraksti – mīklas, nostāsti, tautasdziesmas, ticējumi un citi folkloras žanri latviešu, latgaliešu, lībiešu, krievu, lietuviešu, poļu un citās valodās, kuras lietotas Latvijas teritorijā.
Lasīt vairāk...
In Memoriam. Barbru Kleina
Latviešu folkloras krātuve pievienojas starptautiskajai folkloras pētnieku saimei, kura šais dienās piemin 15. janvārī mūžībā aizgājušo zviedru folkloristi Barbru Kleinu (Barbro Klein, 1938—2018). Barbru mēs pazīstam ne tikai no publicētiem pētījumiem, viņa sastapta starptautiskās konferencēs, vasaras skolās, viesojoties Stokholmas Etnoloģijas institūtā (Institutet för folklivsforskning) un viņas mājoklī Sēdermalmē. Barbru Kleina piedalījusies arī latviešu folkloristu rīkotos pasākumos, pēdējoreiz — LFK 90. gadskārtai veltītajā konferencē 2014. gadā. Baltijas zinātnei viņa īpaša ar savu interesi par igauņu, latviešu un lietuviešu folkloristiem un etnologiem emigrācijā un viņu dalību pēckara akadēmiskajā dzīvē Zviedrijā. Šai tēmai bija veltīta arī viņas lekcija LFK jubilejas konferences plenārsēdē, kas nu — iespiesta konferences krājumā — laikam paliks viena no Barbru Kleinas pēdējām publikācijām (Baltic Folklorists and Ethnologists in Sweden: Reflections on Scholarship in Exile and Discipline Formation. In: D. Bula and S. Laime (eds). Mapping the History of Folklore Studies: Centres, Borderlands and Shared Spaces. Cambridge Scholars Publishing, 2017, 85—110).
Dace Bula
Attēlā — Barbru Kleina 2014. gadā Rīgā, foto: Latviešu folkloras krātuve
Autorvakars ar Sanitu Reinsoni
31. janvārī plkst. 18.00 Cēsu Centrālā bibliotēkā 2. stāva zālē notiks Dr. philol., LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošās pētnieces Sanitas Reinsones autorvakars.
Sanita Reinsone ir dokumentējusi neatsveramu Latvijas vēstures daļu – 12 sieviešu piedzīvoto mežos un purvos nacionālo partizānu kara laikā. Lasīt vairāk...
Iespēja pieteikties garamantas.lv izbraukuma semināriem
Garamantas.lv komanda arī 2018. gadā plāno turpināt izbraukuma seminārus Latvijas novados, tāpēc līdz 14. janvārim aicinām pieteikties novadu bibliotēku, muzeju, kultūras biedrību pārstāvjus un citus interesentus, rakstot uz garamantas@lulfmi.lv, norādot vēlamo semināra laiku un organizāciju, kuru pārstāvat.
LU LFMI Latviešu folkloras krātuves (LFK) digitālais arhīvs garamantas.lv no 2014. gada nogales ir visiem brīvi pieejama platforma, kurā iespējams apskatīt un iepazīt LFK gadsimtu senos glabātos rokrakstus, audio materiālus un attēlus, kā arī pašiem iesaistīties digitālā arhīva papildināšanā.
Semināros iepazīstināsim ar folkloras materiāliem, kas savākti semināra norises vietā un tuvākajā apkārtnē, ielūkosimies fotogrāfiju krājumos un parādīsim, kā prasmīgi izmantot digitālo arhīvu garamantas.lv.
Aicinām pieteikties 8. jauno folkloristu konferencei Rīgā
No 2018. gada 19. līdz 21. septembrim notiks 8. starptautiskā jauno folkloristu konference "Ētika folkloristikā" ("Reflecting on Disciplinary Ethics in Folkloristics"). Līdz šim tā pamīšus notikusi Igaunijā un Lietuvā, šogad konferences dalībnieki pirmo reizi pulcēsies Rīgā.
Konferencē aicināti piedalīties studenti, nesen studijas beigušie un visi, kuri sevi uzskata par jaunajiem folkloristiem, lai kopīgi diskutētu par visplašāko ētikas jautājumu loku folkloristikā. Lūdzam līdz 1. martam iesūtīt tēmas pieteikumu, savukārt kopsavilkums (līdz 250 vārdu) iesūtāms līdz 2. maijam uz e-pasta adresi yofo2018@gmail.com.
Konferences darba valoda - angļu.
Lasīt vairāk...Svētki ziemā – palīdziet izpētīt!
Advente, ziemas saulgrieži, Ziemassvētki, Vecgada vakars un Jaungada diena – gada tumšākais laiks piedāvā diezgan daudz svētku un svinību. Ko svinat Jūs? Kāda ir Jūsu gada izskaņa? Vai ir kādi īpaši svētki ieradumi, receptes, dziesmas? Kā tērpjaties? Kur svinat?
Priecīgus svētkus!
Priecīgus Ziemassvētkus! Laimīgu 2018. gadu!
Daiņa Rožkalna zīmējums – ilustrācija gaidāmajai Beatrises Reidzānes monogrāfijai "Dabas tēls vilks "Latvju dainās""
Sarmas Kļaviņas dāvinājums
Valodniece Dr. philol. Sarma Kļaviņa uzdāvinājusi LU LFMI Latviešu folkloras krātuvei grāmatas no dzīvesbiedra, filozofa Augusta Milta (1928–2008) bibliotēkas. Tās ir galvenokārt dažādu tautu sakāmvārdu un parunu izlases, kas izdotas 20. gadsimta vidū. Folkloras pētnieki saka sirsnīgu paldies ilggadējai LU pasniedzējai un LZA goda doktorei par dāvinājumu!
Foto: Rita Treija
Papildināts UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" nacionālais reģistrs
8. decembrī Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā norisinājās UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālā reģistra papildināšanas pasākums. Tas pulcēja Latvijas atmiņas institūciju pārstāvjus un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas sadarbības partnerus.
Pasākumā sertifikātus par iekļaušanu UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā saņēma Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts par nomināciju "Latviešu folkloras krātuves fonogrāfa valču kolekcija (1926–1947)", Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka par nomināciju "Johana Kristofa Broces antikvārā kolekcija par Livoniju (Latviju un Igauniju) no 13. līdz 19. gs."; Latvijas Nacionālā bibliotēka par nomināciju "Hernhūtiešu rokrakstu kolekcija (18.–19. gs.)", kā arī Tukuma muzejs un Jēkabpils vēstures muzejs par papildinājumiem nominācijai "Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss". Lasīt vairāk...
LNMM gaidāma izstāde par dzīvi pirms interneta
8. decembrī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā visas dienas garumā atklās izstādi "TEV IR PIENĀKUŠAS 1243 ZIŅAS. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze", kuras sagatavošanā piedalījās arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta darba grupa (Baiba Krogzeme-Mosgorda, Elīna Gailīte un Antra Upeniece), palīdzot vizualizēt sadaļu par atmiņu albumiem (animācijas autore – māksliniece Ingrīda Pičukāne). Neliels ieskats animācijā pieejams šeit.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un ABLV Charitable Foundation no 8. decembra līdz 4. februārim organizē izstādi "TEV IR PIENĀKUŠAS 1243 ZIŅAS. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze". Tā vēstīs par neseno pagātni, kad sevis paša un citu meklējumi notika analogā, nevis digitālā vidē. Lasīt vairāk...
Konference "Stāstnieks un kopiena. Ilgtermiņa un īstermiņa stratēģijas"
5. decembrī plkst. 11:00–16:30 Latvijas Universitātes bibliotēkas konferenču zālē (Kalpaka bulvārī 4, Rīgā) norisināsies II Latvijas stāstnieku konference "Stāstnieks un kopiena. Ilgtermiņa un īstermiņa stratēģijas", ko rīko Latvijas stāstnieku apvienība un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija. Konferencē ar referātu "Stāstīšanas kolektīvā iedaba" piedalīsies LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone.
Konferences mērķis ir pulcēt aktīvus kultūras plānošanas procesos iesaistītus cilvēkus, pasākumu organizētājus un stāstniekus, lai stiprinātu stāstniecības tradīciju lomu vietējo kopienu attīstībā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, kā arī veidot kopīgu platformu diskusijai par apzinātas stāstniecības tradīcijas attīstībai veltītas stratēģijas pilnveidi.
Konferences programma un tuvāka informācija pieejama šeit.
