EN in English

Labāk ubags ar godu, nekā bagāts ar kaunu. (LFK 1752, 3418)

SIEF Rituālā gada konference pārcelta uz novembri

Starptautiskās etnoloģijas un folkloras biedrības (SIEF) Rituālā gada darba grupas (Ritual Year Working group) ikgadējā konference, kuras tēma šogad "Komercija un tradīcijas" ("Commerce and Traditions"), un norise bija paredzēta šā gada 3.–6. jūnijā Rīgā, ir pārcelta uz 2020. gada 15.–17. novembri ārkārtējās situācijas dēļ.


Atsākam publicēt simt gadu senu dienasgrāmatu

Trešdien, 1. aprīlī LU LFMI Latviešu folkloras krātuves Autobiogrāfiju krājums atsāks publicēt Emīla Pudeļa (1893–1969) – ziemeļvidzemes saimnieka, latviešu strēlnieka, Brīvības cīņu dalībnieka – dienasgrāmatu.

Pudeļa dienasgrāmatai Twitter un Facebook konti tika izveidoti 2018. gadā, tajos ik dienu publicējot vienu dienasgrāmatas ierakstu no tās pašas dienas tikai pirms simt gadiem. Šādas simt gadu senas dienasgrāmatas publicēšanas mērķis bija dažādot ikdienas informācijas plūsmu sociālajos tīklus, atgādināt par pagātnes notikumiem un iepazīstināt ar to, ko darīja un domāja, un ko uzskatīja par vērtu pierakstīt savā dienasgrāmatā vienkāršs cilvēks no mūsu vidus, kas dzīvojis simts gadiem.

Lasīt vairāk...

Mūžībā aizgājusi Renāte Tavare

Mūžībā aizgājusi filozofe, folkloriste Renāte Tavare (1938–2020) – erudīta, gaiša, labestīga personība, kas nenogurstoši jau no agras jaunības vākusi folkloru, pētījusi tajā māksliniecisko fantāziju, ētiskās un estētiskās vērtības. Viņa piedalījusies 11 LFK folkloristu ekspedīcijās (1958–1970), izveidojusi Ņukšos, Vārkavā, Izvaltā, Rucavas Sikšņu ciemā etnogrāfiskos ansambļus, kas piedalījās zinātnisko sesiju noslēguma koncertos. Renātes Tavares veikums ir nezūdošs un neizsmeļams.

Līdzjūtība piederīgajiem!

Foto: 1961. gadā Sikšņos Renāte Tavare un teicēja Katrīna Kurzeme


Izdota grāmata "Līdzdalības vēsture muzejos un arhīvos"

Izdevniecībā "Routledge" klajā nākusi grāmata "A History of Participation in Museums and Archives" ("Līdzdalības vēsture muzejos un arhīvos"), kurā iekļauta LU LFMI vadošās pētnieces Sanitas Reinsones nodaļa "Searching for Deeper Meanings in Cultural Heritage Crowdsourcing" (Dziļāku nozīmju meklējumi digitālajā līdzdalībā kultūras mantojuma jomā), kurā analizēta LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva pieredze, iesaistot sabiedrību folkloras manuskriptu atšifrēšanā.

Grāmatas redaktori ir Palmyre Pierroux, Per Hetland un Line Esborg.



LFK lasītava līdz 9. jūnijam būs slēgta

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtas stāvokli, līdz 9. jūnijam LFK lasītava būs slēgta. Nepieciešamības gadījumā lūdzam sazināties pa e-pastu lfk@lulfmi.lv.
Taču digitālais arhīvs http://garamantas.lv ir atvērts vienmēr.




Stāsti par Kaivi

LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieks Gatis Ozoliņš 2020. gada 28. martā Kaivē (Vecpiebalgas novadā) piedalīsies pagasta padomju laika tradīcijām un stāstiem veltītajā pasākumā. Kaives ciema un kolhoza vēsture aizsākusies 1945. gadā un, lai arī tā savdabīgi apvienojusi Vecpiebalgas un Skujenes novada senāko kultūras mantojumu, 20. gadsimta otrajā pusē veidojusies arī kaivēniešu pašapziņa un priekšstats par "savējiem", savu kultūras īpatnību. Kaivēnieši par savējiem uzskata gan dzejniekus Augustu Braču un Mirdzu Fridrihsoni, gan skolotāju un mācību grāmatu autoru Jāni Stipro un rakstnieku Pēteri Ramizaru (īstajā vārdā Ozoliņu), gan padomju partizānu Otomāru Oškalnu un nacionālo partizānu Jāni Sestuli. 1954. gadā tagadējā Kaives pagasta teritorijā folkloras materiālus pierakstījuši LPSR ZA Etnogrāfijas un folkloras institūta VIII. ekspedīcijas dalībnieki, bet 1985. gadā Kaives ciemā etnogrāfijas materiālus vākuši Cēsu vēstures un mākslas muzeja darbinieki.

Lasīt vairāk...

"Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā" Nr. 26

No 5. līdz 6. martam Liepājas Universitātē jau 26. reizi notiks starptautiskā zinātniskā konference "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā". Tajā piedalīsies humanitāro, mākslas, sociālo un citu zinātņu jomu pētnieki ar referātiem par Baltijas jūras valstu literatūras un kultūras jautājumiem, tostarp dažādām folkloristikas aktualitātēm. Latviešu folkloras krātuvi pārstāvēs Ginta Pērle-Sīle "Jauna slota tīri slauka?: Muižkunga Bernarda Magnusa fon Vulfa tiesas prāva pret mācītāju Frīdrihu Danielu Vāru", Ilze Ļaksa-Timinska "Oportūnists, ļefists, majakovskietis, šāds-tāds inteliģentiņš Linards Laicens PSRS: biogrāfiskais aspekts un "Limitrofija"", Una Smilgaine "Tautas medicīnas materiāli. Baltvāciešu devums", Ieva Garda-Rozenberga "Vieta(s) un dzīve(s) līdzās Rīgas brīvostai", Sandis Laime "Lidojošās raganas un raganu sabati Latvijā: folkloras un rakstīto avotu salīdzinājums", Ieva Tihovska "Mazākumtautību folkloras vākšana Latviešu folkloras krātuvē no 1926. līdz 1929. gadam: vākšanas norise, diskusija un sociālais konteksts", Arta Krūze "Lībiskā dialekta un vidus dialekta kursisko izlokšņu atspoguļojums akadēmiskajos izdevumos "Latviešu tautasdziesmas"", Justīne Jaudzema "Ģeotelpiskā izpēte autobiogrāfisko materiālu analizēšanai: Elizabetes Bušas atmiņu piemērs" un Elīna Gailīte "Tautas deju definēšanas problemātika mūsdienās Latvijā".

Konferences programma


Suminājuma raksts LU LFMI pētījumam

26. februārī Latvijas Universitātes 78. konferences plenārsēdē "Letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija" LU profesore Ina Druviete, prorektora p. i. humanitāro un izglītības zinātņu jomā, cildināja 2019. gada izcilākos pētījumus. Suminājuma rakstu saņēmis arī LU LFMI pētījums – kolektīvā zinātniskā monogrāfija "Latvijas Universitātes kolekcijas Latviešu folkloras krātuvē". Grāmatas autori ir LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieku grupa: Rita Treija (sastādītāja un zinātniskā redaktore), Baiba Krogzeme-Mosgorda, Toms Ķencis, Elga Melne, Gatis Ozoliņš, Guntis Pakalns, Beatrise Reidzāne, Sanita Reinsone un Māra Vīksna.

Pētījums sagatavots Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis".


LFK pētnieki piedalīsies "Latvijas Grāmatu izstādē 2020"

No 28. februāra līdz 1. martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā norisināsies ikgadējā “Latvijas Grāmatu izstāde”, kurā piedalīsies arī LU Literatūras, mākslas un folkloras institūta apgāds.

Apgāda stendā būs iespējams satikt vairāku monogrāfiju autorus, kā arī iepazīties ar jaunākajiem institūta apgāda izdevumiem – Zandas Gūtmanes monogrāfiju “Totalitārisma traumu izpausmes Baltijas prozā”, grāmatu “Latvijas Universitātes kolekcijas Latviešu folkloras krātuvē”, kā arī žurnāla “Letonica” 40. numuru.

Lasīt vairāk...

Dr. hab. philol. Beatrises Reidzānes grāmatas atvēršana

1. martā plkst. 13.00 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Rakstnieku viesistabā notiks Dr. hab. philol. Beatrises Reidzānes zinātniskās monogrāfijas Latviešu tautasdziesmu semantika. Vilka tēls “Latvju dainās” atvēršanas svinības. Grāmatas atvēršana norisēs “Latvijas Grāmatu izstādes 2020” kultūras pasākumu programmā. Svinībās piedalīsies pētījuma autore un viņas kolēģi, muzicēs folkloras kopa “Vilcenes”.

Apgāds “Zinātne” un LU LFMI aicina ikvienu interesentu!

Grāmata sagatavota Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.


Beatrise Reidzāne piedalīsies konferencē "Valoda sabiedrībā"

20.-21. februārī Latvijas Universitātes Mazajā aulā notiks akadēmiķa Jāņa Endzelīna 147. dzimšanas dienas atceres starptautiskā zinātniskā konference "Valoda sabiedrībā". LU LFMI LFK pārstāvēs pētniece Beatrise Reidzāne ar referātu "Ortogrāfijas problēmas tautasdziesmu publicējumos".

Konferences programma

Referātu tēzes





Piešķirts atbalsts Sanitas Reinsones grāmatas "Meža meitas" tulkošanai angļu valodā

ASV Nacionālais mākslas atbalsta fonds (National Endowment for the Arts) piešķīris stipendiju tulkotājai Kaijai Straumanis par LU LFMI pētnieces Sanitas Reinsones dzīvesstāstu grāmatas "Meža meitas" tulkojumu angļu valodā.

Grāmata "Meža meitas. 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā" publicēta apgādā "Dienas Grāmata" 2015. gadā. Šajā pašā gadā tā kļuva par vienu no pirktākajām grāmatām Latvijā. 2018. gadā pēc šīs grāmatas režisors Mārtiņš Eihe iestudēja izrādi Valmieras Drāmas teātrī.

Kaija Straumanis (Ročestera, ASV) angļu valodā tulkojusi Latvijas daiļliteratūru - Ingas Ābeles romānu "Paisums" (High Tide), kas nāca klajā ASV apgādā "Open Letter Books" 2013. gadā, Zigmunda Skujiņa romānu "Miesas krāsas domino" (Flesh-Coloured Dominoes), kas nāca klajā Lielbritānijā apgādā "Arcadia Books" 2014. gadā, un Jāņa Joņeva romānu “Jelgava 94” (“Doom 94”), kas 2018. gadā izdots Lielbritānijas izdevniecībā “Wrecking Ball Press”.
Par Ingas Ābeles romāna tulkojumu angļu valodā Kaija Straumanis saņēmusi organizācijas AATSEEL (American Association of Teachers of Slavic and East European Languages) balvu par labāko literāro tulkojumu 2015. gadā.

Aigars Lielbārdis viesojas Ungārijas Zinātņu akadēmijā

2020. gada 7. janvārī LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieks Aigars Lielbārdis Budapeštā iepazīstināja Ungārijas Zinātņu akadēmijas Etnoloģijas institūta pētniekus ar projektu "Latviešu buramvārdu digitālais katalogs" (proj. nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/217).

Līdz šim paveiktais jau šobrīd apskatāms LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv. Latviešu buramvārdu digitālajā katalogā ir apkopoti Latviešu folkloras krātuves (LFK) buramvārdu (z1) un tautas medicīnas (z2) žanra materiāli. Latviešu folkloras krātuves buramvārdu krājumu veido galvenokārt 20. gs. 20.–30. gados iesūtītie folkloras materiāli (aptuveni 90%), mazāk padomju periodā un pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas iegūtie buramvārdi. Tas skaidrojams ar folkloras materiālu vākšanas akcijām starpkaru periodā, iesaistot skolēnus un studentus no visas Latvijas, kā arī izveidojot plašu vācēju-pierakstītāju tīklu. Padomju periodā buramvārdu iesūtīšana mazinājās, jo buramvārdu kā pagājušo laiku māņticības palieku vākšana un izpēte netika atbalstīta politisko uzstādījumu dēļ.


Pēterim Šmitam – 150

25. decembrī 150. jubileja ir Pēterim Šmitam – sinologam, Tālo Austrumu valodu un kultūru pētniekam, izcilam latviešu tautasdziesmu un latviešu mitoloģijas pārzinātājam, "Latviešu pasaku un teiku" (15 sējumi, 1925-1937) un "Latviešu tautas ticējumu" (4 sējumi, 1940-1941) sastādītājam. Tā ir viena no 48 jubilejām, kas iekļauta vispasaules UNESCO svinamo dienu kalendārā. Apjomīga ir P. Šmita publicēto darbu bibliogrāfija. Gandrīz tūkstoti grāmatu no savas personīgās bibliotēkas viņš uzdāvinājis LU bibliotēkai. P. Šmita folkloras vākums [524] ir viens no lielākajiem LFK arhīvā, tas pirmoreiz plašāk aprakstīts 2019. gadā iznākušajā grāmatā "Latvijas Universitātes kolekcijas Latviešu folkloras krātuvē".

Lasīt vairāk...

Pētījums par vilku "Latvju dainās"

Klajā nākusi Dr. hab. philol. Beatrises Reidzānes zinātniskā monogrāfija “Latviešu tautasdziesmu semantika. Vilka tēls “Latvju dainās”” (Rīga: Zinātne, 2019. 784 lpp., il.). Grāmata ir turpinājums autores pētnieciskajai interesei par klasisko tautasdziesmu tēlu sistēmu un atsevišķo tēlu daudzajām nozīmēm (iepriekšējais – dažādiem dabas tēliem veltītais – pētījums izdots 2015. gadā).

Apjomīgās nodaļās, kas veltītas (1) fiziskajam vilkam, (2) personificētajam vilkam, (3) vilkam īpašos vārdu savienojumos (vilka māte, vilki lāči u. c.) un (4) formulu ar leksēmu vilks strukturālai analīzei, Beatrise Reidzāne detalizēti skaidro tautasdziesmu valodā rodamās semantiskās likumsakarības to vēsturiskajā attīstībā. Lasīt vairāk...