EN in English

Ko līdz lieli gurķi kad tukši vidi. (LFK 997, 8014)

Etnogrāfisko ansambļu kolekcija

Kolekcija "Etnogrāfisko ansambļu ieraksti" Nr. 2235 ietver 24 dziedātāju kopu repertuāru no dažādām Kurzemes un Latgales vietām. Ansambļi ieskaņoti Latviešu folkloras krātuves pētnieka Aigara Lielbārža vadībā laika periodā no 2015. līdz 2018. gadam, sadarbojoties ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas skaņu ierakstu studiju un skaņu ierakstu režisoru Renartu Braufmani.

Šī ir unikāla kolekcija, jo ietver visu Latvijas etnogrāfisko ansambļu pamatrepertuāru, kas ieskaņots dažu gadu laikā un pieejams digitālā vidē, tādējādi atklājot latviešu tradicionālās mūzikas skaņu ainavu mūsdienās.

Ieskaņojumi tika veikti Latvijas Nacionālās bibliotēkas skaņu ierakstu studijā (Alsungas, Baltinavas, Bārtas, Beņislavas, Bozovas, Gudenieku, Jūrkalnes, Medņevas, Nīcas, Nirzas, Otaņķu, Pušmucovas, Rikavas, Rogovkas, Rucavas, Salnavas, Tilžas etnogrāfiskais ansamblis un Ezernieku folkloras kopa), izbraukuma sesijās (Kupravas un Saunas etnogrāfiskais ansamblis) un Latviešu folkloras krātuves 53. zinātniskās ekspedīcijas laikā 2016. gadā Ziemeļlatgalē (Briežuciema, Šķilbēnu, Upītes, Viļakas etnogrāfiskais ansamblis).Lasīt vairāk...


Sveiciens!

Novēlam mājīgus svētkus!

Kuldīgas apriņķī pagājušā gadsimta sākumā Ziemassvētkos spēlēja spēli, ko aicinām izmēģināt visus arī savās mājās. Teicējs – Dāvids Zembergs.

Ziemassvētku vakarā starp citu uzveda rotaļu "susekļu duršana" jeb kā mēdza teikt "dura susekli". Susekli ar plato galu nostādīja uz klona vai grīdas istabas vidū. Dūrējs nostājās ar muguru pret susekli, atstātu tā, ka caur kāju starpu ar nūju slotas kāta garumā varētu susekli sniegt, un, noliecies ar nūju, mēģināja caur kāju starpu susekli nodurt. Kam neizdevās: tas laida citu savā vietā.





Foto: Digne Ūdre


Sākts jauns folkloristikas vēstures izpētes projekts

Šī gada izskaņā tiek sākts jauns projekts "Jaunas pieejas latviešu folkloristikas vēsturei". Projekta vadītāju Toma Ķenča un Ritas Grīnvaldes vadībā darbosies LU LFMI pētnieku grupa – Ieva Garda-Rozenberga, Aigars Lielbārdis, Māra Vīksna, Digne Ūdre un Arta Krūze.

Projekta uzmanības centrā atrodas folkloristikas nozares nozīmīgākā institūcija – Latviešu folkloras krātuve, un tās kolekcijas, personības, pētnieciskā un sabiedriskā darbība padomju okupācijas laikā. Projekta mērķis ir atklāt jaunas un efektīvas pieejas nozares vēstures pētīšanai un zināšanu apritei. Projekta uzdevumos ietilpst gan jaunas, starptautiski nozīmīgas teorijas (Baltijas postkoloniālisms) adaptācija, gan inovatīvas metodoloģijas izstrāde turpmākajiem pētījumiem. Īpaša uzmanība tiks veltīta veidiem, kā mūsdienīgi padarīt pieejamus Latviešu folkloras krātuves multimediju materiālus un iegūtu jaunas vēstures liecības par zināšanu veidošanos. Lasīt vairāk...


Pieejama konferences "Sociālisma folkloristika: nozares mantojums" programma

No 17. līdz 18. decembrim notiks konference "Sociālisma folkloristika: nozares mantojums" ("Socialist Folkloristics: A Disciplinary Heritage"), kas pulcēs pētniekus no visas pasaules. Konferences norise plānota attālināta, izmantojot Zoom platformu, tāpēc lūgums reģistrēties šeit.

Konferences priekšlasījumi būs par tēmām, kas saistītas ar sociālisma mantojuma ietekmi uz folkloristikas attīstību postsociālisma valstīs, sociālisma lomu folkloras arhīvos, etnogrāfisko kolekciju un citu institucionālo formu izveides un attīstības procesiem, folkloristikas un saistīto nozaru ieguldījumu pretošanās kustībā bijušajā PSRS un sociālistiskā bloka valstīs, folkloristikas un etnogrāfijas vēsturi padomju postkoloniālisma kontekstā un citām tēmām.

Programma apskatāma šeit.

Referātu kopsavilkumi.


Liepājas Universitātes folkloras materiālu digitalizācija

VKKF projektā "Tradicionālā kultūra digitālajā vidē" sākta Kurzemē pierakstīto folkloras materiālu digitalizācija, ko īsteno Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārais institūts (KHI) sadarbībā ar LU LFMI Latviešu folkloras krātuvi.

Folkloras materiālu arhīvā, kas glabājas Liepājas Universitātes KHI, rodami pētnieku organizēto etnogrāfisko ekspedīciju materiāli, kā arī 300 studentu iesniegti folkloras prakšu vākumi (pavisam 300 klades), kas vākti laikā no 1987. gada līdz 2012. gadam. Studentu apkopotie folkloras materiāli ir nozīmīga Kurzemes kultūras mantojuma dokumentācija, jo vairums materiālu savākti un pierakstīti tieši šajā reģionā: Liepājas apkārtnē (130 vākumu), Kuldīgas novadā (30), Saldus (25), Ventspils (19), Talsu (18), Tukuma (17), Dobeles novadā (17). Vairāki folkloras materiālu vākumi nāk arī no Bauskas, Jelgavas, Cēsu, Jēkabpils un Rīgas apkārtnes.

Lasīt vairāk...

Vilim Bendorfam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis

2020. gada 11. novembrī izziņoti valsts augstāko apbalvojumu saņēmēji. Par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri iecelts etnomuzikologs un komponists Vilis Bendorfs. Latviešu folkloras krātuve priecājas un sveic kādreizējo kolēģi!

Vilis Bendorfs bijis Latviešu folkloras krātuves pētnieks laikā no 1968. līdz 2009. gadam. Publicējis apmēram 40 rakstu, piedalījies daudzās starptautiskās un vietējās konferencēs. Galvenokārt interesējies par tautasdziesmu melodiju cilmi un izplatīšanos, folkloras dzīvi mūsdienās. Mūzikas valodā sadzirdama agrīnā Aleksandra Skrjabina un Žana Sibēliusa mūzikas ietekme.

Bijis viens no 20. gadsimta 80. gadu folkloras kustības sācējiem Latvijā. 1979. gadā Daugavas svētkos Dolē pirmais organizējis etnogrāfisku, neapdarinātu tautasdziesmu dziedāšanu. No 1980. līdz 1989. gadam vadījis folkloras ansambli "Sendziesma".

Vairāk par Viļa Bendorfa devumu lasiet te.

Foto: Vilis Bendorfs 1981. gadā Barondienā. Foto autore: Vaira Strautniece


Konference "Sociālisma folkloristika: nozares mantojums" notiks tiešsaistē

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina Jūs rezervēt 2020. gada 17. –18. decembri, lai piedalītos starptautiskā konferencē "Socialist Folkloristics: A Disciplinary Heritage" ("Sociālisma folkloristika: nozares mantojums").

Konferences norise plānota attālināta, izmantojot Zoom platformu. Lai saņemtu piekļuves saiti, kā arī turpmāku informāciju par konferenci, lūdzam reģistrēties, aizpildot reģistrācijas anketu, tas prasīs aptuveni minūti.

Lasīt vairāk...

Kā jauniešiem iesaistīties zinātnē?

10. novembrī UNESCO Pasaules zinātnes dienas ietvaros notiks diskusija "Kā jauniešiem iesaistīties zinātnē?". Tajā piedalīsies arī LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone un iepazīstinās ar iesaisties.lv piedāvātajām iespējām.

Diskusijā izzinās, kā jaunieši individuāli un skolā var iesaistīties vietējās un starptautiskās sabiedriskās zinātnes (Citizen Science) iniciatīvās, kur nonāk ievāktie dati un kā jauniešu ieguldītais darbs sniedz pievienoto vērtību zinātniskiem pētījumiem. Tiks aktualizēts arī jautājums par zinātniski pētnieciskajiem darbiem skolās – kā tiem kļūt jauniešus uzrunājošiem, kā tos ciešāk sasaistīt ar zinātni (izvēloties zinātniski aktuālas tēmas, plānojot sasaisti ar zinātnes pētījumu programmām utml.).
Diskusijā aicināti piedalīties jaunieši, skolotāji, zinātnieki un citi interesenti.

Pasākuma programma pieejama šeit.


Aicinām rakstīt pandēmijas dienasgrāmatas!

Šī gada martā LFK digitālā arhīva garamantas.lv Autobiogrāfiju krājuma veidotājas kopā ar kultūras žurnālu "Punctum" aicināja rakstīt pandēmijas dienasgrāmatas. Atsaucība bija liela. Vairāk nekā simts dienasgrāmatās dokumentēts pandēmijas sākuma posms – ierobežojumi, satraukums, neziņa un bažas un ikdienas rūpes tam visam pa vidu. Pandēmijas dienasgrāmatu rakstīšana pavasarī apsīka līdz ar ikdienas normalizēšanos maija beigās.

Mēs aicinām turpināt pandēmijas dienasgrāmatu rakstīšanu! Aicinām tos, kuri atrodas pašizolācijā vai karantīnā. Aicinām jo sevišķi tos, kuri paši vai kuru ģimenes locekļi ir saslimuši ar COVID19. Aicinām ikvienu, kurš vēlas fiksēt savu dzīvi šajā laikā. Jūsu rakstītais par ikdienu 2020. gada nogalē pandēmijas laikā būs nozīmīgs avots, lai nākamās paaudzes varētu saprast šo laiku un, iespējams, no tā arī kaut ko mācītos.

Lasīt vairāk...

Kultūra digitālajā vidē: jauni projekti

Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Kultūras piedāvājums digitālajā vidē" projektu konkursā atbalstu guvuši divi LU LFMI projekti. Ar fonda piešķirto finansējumu līdz 2020. gada decembrim tiks īstenotas vairākas iniciatīvas, kuru nolūks ir paplašināt kultūras satura pieejamību internetā.

Projektā "Tradicionālā kultūra digitālajā vidē" (projekta vadītāja Rita Grīnvalde) iecerēts saturiski un tehniski pilnveidot LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālos resursus. Lasīt vairāk...


Barondiena tiešsaistē

Tautasdziesmu kārtotājam un Latvju dainu publicētājam Krišjānim Baronam (1835–1923) šoruden 185. gadskārta. Jau vairākus gadu desmitus LU LFMI Latviešu folkloras krātuve oktobra izskaņā rīko ikgadējo Krišjāņa Barona konferenci. Šogad aicinām svinēt Barondienu tiešsaistē30. oktobrī no plkst. 11.00 LU LFMI Facebook vietnē (https://www.facebook.com/lulfmi/). Dainu tēva jubilejas sarīkojums tiks straumēts no Latviešu folkloras krātuves telpām, un tajā ir aicināts ikviens interesents neklātienē.

Lasīt vairāk...

No 15. oktobra LFK lasītava slēgta

Balstoties uz epidemioloģisko situāciju valstī, no 15. oktobra Latviešu folkloras krātuves lasītava būs slēgta. Ja nepieciešams apmeklēt lasītavu pētījumu īstenošanai, lūgums rakstīt un pieteikties pa e-pastu lfk@lulfmi.lv.

Digitālais arhīvs garamantas.lv ir atvērts vienmēr.



Folkloristei Elzai Kokarei – 100

Folkloriste Elza Kokare (13.10.1920.–5.08.2003.) dzimusi Barkavas pagasta Jaunzemniekos. Viņa pārstāv dzimtu, no kuras nākušas gan folkloras teicējas Agate Borozinska un Bārbala Kokare, kas 1930. gadā Emilim Melngailim dziedājušas Barkavas dziesmas, gan mūsdienu folkloras pētniece Dace Bula.

Pēc filoloģijas studijām Latvijas Valsts universitātē Elza Kokare darba mūžu veltījusi folkloristikai un pa daļai arī pedagoģijai. Kopš 1950. gada viņa strādājusi Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Folkloras institūtā, vēlāk Etnogrāfijas un folkloras, Valodas un literatūras institūtā. No 1953. līdz 1985. gadam viņa bijusi Latviešu folkloras krātuves – tolaik Folkloras sektora, Folkloras daļas – vadītāja. Elzas Kokares pārraudzībā 1979. gadā aizsākta akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" izdošana. Dziesmu kārtošana, rediģēšana un publicēšana ilgus gadus bijusi folkloristu saimes galvenais darbs. Tas bija laiks, kad folkloras pētnieku kolektīvs mita Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltnē un ik vasaru devās zinātniskajās folkloras ekspedīcijās uz dažādiem novadiem, papildinot fondus ar jauniem tradicionālās kultūras materiāliem.

Lasīt vairāk...

Sanita Reinsone piedalīsies Zviedrijas Valodas un folkloras institūta seminārā

13. oktobrī tiešsaistē notiks Zviedrijas Valodas un folkloras institūta rīkots seminārs, kurā LU LFMI LFK vadošā pētniece Sanita Reinsone piedalīsies ar priekšlasījumu "Līdzdalība digitālā vidē: Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva pieredze". No 2016. gada garamantas.lv līdzstrādnieki veltījuši vairāk nekā 24 700 stundas, lai pārrakstītu rokrakstus, kas tādā veidā kļūst meklējami un visiem brīvi pieejami. Seminārā S. Reinsone klausītājus iepazīstinās ar digitālo arhīvu, kā arī vēstīs, kā veiksmīgāk sadarboties ar brīvprātīgajiem, veidojot dažādas līdzdalības akcijas.

Zviedrijas Valodas un folkloras institūts rīko seminārus, lai iepazītu citu arhīvu un muzeju darbu materiālu digitalizācijā un sabiedrības iesaistē, kas ir neatsverami digitālo materiālu meklējamībai. Semināru apraksti angļu valodā pieejami šeit.


Seminārs "Pētījuma poētika" 14. oktobrī

14. oktobrī Latviešu folkloras krātuves lasītavā plkst. 10.00 notiks seminārs "Pētījuma poētika", kurā uzstāsies LFK pētnieki un stāstīs par saviem pēcdoktorantūras projekta rezultātiem.

Ieva Tihovska. Mazākumtautību folklora valsts ietvarā.

Ievas Tihovskas pēcdoktorantūras pētījuma centrā ir jautājums, kā dažādos laikos valsts kultūras institūcijās ticis strādāts ar mazākumtautībām un to folkloru. Analizēti divi gadījumi: Latviešu folkloras krātuves darbība 20. gs. 20. gadu otrajā pusē un Latvijas Nacionālā kultūras centra darbība 21. gadsimta otrajā desmitgadē. Pētījums atklāj, kā šīs iestādes meklē ceļu mazākumtautību iekļaušanai arhīva un amatiermākslas sistēmā – veidojot terminoloģiju un darba vadlīnijas, ņemot vērā attiecīgā laika politisko un ideoloģisko ietvaru un administrējot sabiedrības līdzdalību. Abām iestādēm ir raksturīga aktīva sabiedrības iesaiste, tāpēc tiek izvirzīta tēze, ka šajos gadījumos sabiedrība ir neatņemama valsts kultūrpolitikas un integrācijas politikas līdzveidotāja un augšupēja (bottom-up) politikas procesa sekmētāja.

Lasīt vairāk...