EN in English

Kurls un mēms, bet rēķinus ved. (LFK 1001, 493)

Pētījuma poētika 16. maijā

16. maijā plkst. 15.00 LFK lasītavā norisināsies Pētījuma poētikas seminārs, kurā Līga Ābele, Mag. iur, LKA doktorante, runās par tēmu "Tradīciju arhīvu darbības digitalizācijas tiesiskie aspekti Latvijā".

Digitalizējot tradīciju arhīvu resursus, it īpaši tos padarot pieejamus sabiedrībai, veidojas tiesiska rakstura attiecības starp resursa turētāju, tā veidošanas līdzdalībniekiem (piemēram, digitālajās talkās) un lietotājiem, kuras dažkārt var nebūt uzreiz pamanāmas. Turklāt personas datu aizsardzības tiesiskā regulējuma aspektā šajās attiecībās parādās vēl kāds "spēlētājs" - arhīvu resursā ietverto datu subjekts. Priekšlasījumā iecerēts apskatīt minēto attiecību raksturu normatīvā regulējuma kontekstā.

Seminārlekcija "Latviešu buramvārdi – no pagātnes līdz mūsdienām"

buramvardu lekcija

10. maijā plkst. 9.45–11.20 Daugavpils Universitātē un 14. maijā plkst. 9.45–11.20 Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā ar seminārlekciju "Latviešu buramvārdi – no pagātnes līdz mūsdienām" uzstāsies Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētnieks Aigars Lielbārdis.

Seminārlekcija ir veltīta latviešu buramvārdiem – žanra īpatnībām, pētniecības vēsturei, kā arī tekstu un datu izguves digitālajām iespējām mūsdienās. Pirmais zināmais latviešu buramvārdu publicējums ir kādā 1584. gada raganu prāvu protokolā, savukārt buramvārdu pētniecības vēsture latviešu folkloristikā aizsākusies jau 19. gs. 60. – 70. gadu mijā. Šobrīd Latviešu folkloras krātuvē glabājas vairāk nekā 54 tūkstoši buramvārdu vienību. Mūsdienu pētījumi apliecina, ka latviešu buramvārdi ir daļa no Eiropas buramvārdu tradīcijas, saglabājot arī lokālās īpatnības.

Lasīt vairāk...

Konference "Varas Latvijā. No senlaikiem līdz valstij"

Varas Latvijā

11. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē norisināsies vērienīga konference "Varas Latvijā. No senlaikiem līdz valstij", kurā par valstiskuma vēsturi Latvijā dažādu gadsimtu gaitā runās vēsturnieki un sociālo zinātņu pārstāvji. Konference noritēs Latvijas valsts simtgadei veltīto pasākumu ietvarā. Konferencē ar priekšlasījumu "Iztēlotā Latvija" uzstāsies LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieks Toms Ķencis.

Konferencē uzstāsies vēstures eseju autori, kuri piedalās 2016. gadā uzsāktajā individuālo grantu programmā "Esejas par valstiskuma vēsturi Latvijā". Šīs programmas mērķis ir apzināt un izvērtēt valstiskuma vēstures slāņus Latvijā sociālajā, kultūras, ideoloģiskajā, valsts tiesību, politiskajā un ekonomiskajā kontekstā, analizēt sakarības, kuras veidojušas vai netieši ietekmējušas Latvijas identitāti un latviešu nācijas valstsgribu, kas īstenojās 1918. gada 18. novembrī. Esejas tiks apkopotas grāmatā, kuru paredzēts publicēt šī gada beigās.

Lasīt vairāk...

Latviešu folkloras krātuves grāmatu krājums

grāmatas lasītavā

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve piedāvā specializētu folkloristikas literatūras krājumu ikvienam interesentam. Tajā ir ap 5000 grāmatu vairāk nekā desmit dažādās valodās – folkloras publicējumi un pētījumi folkloristikā un tās saskarnozarēs (etnogrāfija, etnomuzikoloģija, mitoloģija u. c.). LFK grāmatu krājums ir brīvi pieejams ikvienam LFK lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas 5. stāvā, 515. telpā LFK darba laikā.

Ar 2018. gada 7. maiju folkloras interesentiem tiek piedāvāts LFK lasītavas grāmatu elektroniskais katalogs "Lasītavas grāmatas". Grāmatu katalogs sniedz iespēju meklēt nepieciešamo literatūru attālināti. Katalogā pagaidām ir ievadītas 2235 grāmatas, kuras pieejamas LFK lasītavā uz vietas. Darbs ar kataloga papildināšanu turpinās.

Lasīt vairāk...

Mūslaiku kalendārs lielās svinēšanas gadā

Pērn 8. martā Latviešu folkloras krātuve (LFK) uzsāka pētījumu[i] par svinēšanas paradumiem mūsdienu Latvijā. Gada garumā raudzījām kalendāra galvenos zīmīgos datumus sagaidīt ar iedzīvotāju — LFK līdzjutēju un portāla Delfi.lv lasītāju — aptaujām. Paldies visiem, kuri piedalījās! Vērtīgas ziņas guvām gan no atbildēm, gan komentāriem, gan svētku vizuālajiem iespaidiem. Vienlaikus vērojām dažādos svētku vēstījumus arī publiskajā telpā — gan fiziskajā, gan virtuālajā. Pirms uzsākam nākamo posmu — padziļinātas tiešsaistes aptaujas par atsevišķām kalendāro paradumu tēmām, gribam īsi atskatīties uz līdzšinējo guvumu, kā arī aicināt cilvēkus turpināt vēstīt — nu jau par savu šī gada svinēšanas pieredzi, papildinot līdzšinējās aptaujas LFK mājaslapas sadaļā LFK jautā.

Lasīt vairāk...

Garamantas.lv Bārtā

garamantas Bārtā

8. maijā Bārtas muzejā plkst. 12.00 visi laipni aicināti apmeklēt LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva semināru. Una Smilgaine stāstīs par Bārtas puses folkloras materiāliem, bet Elvīra Žvarte ierādīs, kā veiksmīgāk darboties digitālajā arhīvā garamantas.lv.

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2018. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.


J. un K. Straubergu grāmatas "Džūkste: pagasta un draudzes vēsture" atkārtotā izdevuma atvēršana LFK lasītavā

Džūkstes grāmata

7. maijā 17.00 LFK lasītavā (un iepriekš 4. maijā 11.00 Džūkstes pagasta kultūras namā) notiks grāmatas "Džūkste: pagasta un draudzes vēsture" atkārtotā izdevuma atvēršana. Tiek gaidīti arī Straubergu dzimtas pārstāvji. Grāmata iznāk apgādā "Jumava", to pārrakstījis Edgars Juka.

Matemātiķa un vēsturnieka Jāņa Strauberga (1886–1952) un LFK pārziņa (1929–1944), filologa, LU profesora Kārļa Strauberga (1890–1962) grāmatas "Džūkste. Pagasta un draudzes vēsture" (630 lpp.) pirmizdevuma atvēršanas svētki notika 1939. gada 27. augustā. Tuvojoties karam, kavējās iespiestās grāmatas izplatīšana. Bet padomju laikā vietējie stāstīja, ka esot saglabājušies vien trīs šīs grāmatas eksemplāri – to īpašnieki grāmatu deva lasīt tikai uzticamiem cilvēkiem, jo tā skaitījās "aizliegta" (bija no apgrozības izņemamo grāmatu sarakstā).

Lasīt vairāk...

Garamantas.lv Valkā

garamantas lv Valkā

Pirmdien, 7. maijā plkst. 10.00 Valkas novada centrālajā bibliotēkā notiks LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva izbraukuma seminārs. Tajā garamantas.lv redaktore Digne Ūdre iepazīstinās klausītājus ar digitālo arhīvu, kā arī digitalizētajiem materiāliem no Valkas apkārtnes, un ierādīs veiksmīgāku arhīva lietošanu.

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2018. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.


"Pētījuma poētika" 2. maijā veltīta folkloristikas jautājumiem

2. maijā plkst. 15.00 LFK lasītavā notiks "Pētījuma poētika" seminārs, kurā ar priekšlasījumiem uzstāsies Una Smilgaine un Aigars Lielbārdis.

Unas Smilgaines priekšlasījuma tēma ir "Mātišķība tradicionālajā kultūrā".

Mātišķības tēma folkloras tekstos un pētījumos līdz šim visbiežāk tverta no bērna perspektīvas. Proti, sievietes lomas izpratne tajos balstīta uz maskulīnām, respektīvi, androcentriskām vērtībām un tādējādi parasti saistīta ar auglību, spēju iznēsāt un laist pasaulē bērnu, kā arī par to rūpēties, pašas sievietes pozīcijām piešķirot sekundāru nozīmi.

Lasīt vairāk...

Zīmes Latvijas klintīs: fakti un hipotēzes

Režģu klintis

Vēlme atstāt aiz sevis kādas pēdas mūžībai cilvēcei pazīstama jau sen, vispopulārākās smilšakmens alas, kurās atstāti senču autogrāfi droši vien ir Siguldas pusē, bet Sandis Laime savos pētījumos pievērsies mazāk zināmajiem "rokrakstu" pieminekļiem Latvijā.

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Dr. phil. Sandis Laime Vēstures otrdienā Ventspils muzejā stāstīs par klinšu zīmēm Kurzemes pusē. 1971. gadā Lībiešu Upuralā pirmo reizi Latvijā un Baltijā tika atrastas smilšakmens sienā ieskrāpētas zīmes jeb klinšu raksti. Turpmākajos gados, sekojot līdzīgiem atradumiem, tika izvirzītas dažādas hipotēzes par šo skrāpējumu nozīmi: vieni tajos saskatīja ideogrāfiskā raksta pieminekļus, citi – rakstītnepratēju zemnieku grafiti, vēl citi – vēstures falsifikāciju. Stāstījumā tiks aplūkots jautājums par klinšu rakstu datēšanas un tipoloģizēšanas iespējām, to iespējamo saikni ar dažādām vēlo viduslaiku un agro jauno laiku aizsardzības maģijas praksēm un paralēlēm citviet Ziemeļeiropā.

Lasīt vairāk...

Trimdas latviešu dāvinājums – Brastiņa un Grīnu kolekcijas

Brastiņi

Arvīda Brastiņa (13.04.1893.–15.11.1984.) 125. jubilejas gadā LU LFMI Latviešu folkloras krātuve ir saņēmusi vērtīgu dāvinājumu no viņa pēctečiem – Prātiņu ģimenes ASV. Brastiņa mūža darbs bija veltīts dainu pētīšanai, latviskajai dievestībai un senlatviešu tradīciju kopšanai. Krātuvē nonākuši publicējumu manuskripti, lekciju piezīmes, vēstules, fotogrāfijas un iespieddarbi, kas sniedz liecības par dievturu kustības vēsturi ASV un Kanādā (H. Misiņa sakopotie avoti aptver laiku no 1960. gada līdz 2008. gadam), par Amerikas Latviešu apvienības kultūras un izglītības darbu trimdā. Līdz ar pilnu dievturu žurnāla "Labietis" komplektu (no 1955. līdz 2017. gadam) krātuves lasītavas plauktus papildinās Arvīda Brastiņa trimdā izdotās grāmatas, kā arī viņa brāļa Ernesta Brastiņa (1892–1942) publikācijas, Māras Grīnas (dz. Brastiņš, 1927–2017) un Marģera Grīna (dz. 1928) darbi. Krātuvei uzdāvināta arī Grīnu manuskriptu kolekcija, kurā ir korespondence, materiāli ar piezīmēm un programmām par Latviešu fondu, Amerikas Latviešu apvienību, tās Kultūras biroju un Latviešu institūtu, Kultūras dienām, tautiskā mantojuma kursiem u. c.

Lasīt vairāk...

Garamantas.lv Lielvārdē

Garamantas Lielvārdē

14. aprīlī plkst. 12.00 Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā notiks LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma seminārs. Tajā redaktore Justīne Jaudzema stāstīs par Lielvārdes puses folkloras materiāliem, kā arī ierādīs, kā lietot digitālo arhīvu.

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2018. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.


Klusā nedēļa un Lieldienas – palīdziet izpētīt!

Lielā gavēņa izskaņu – no Pūpolsvētdienas līdz Pirmajām Lieldienām – kristīgajā tradīcijā dēvē par Kluso nedēļu. Šī laika liturģiskajā kalendārā izceltas dienas, kas piemin pēdējos Jēzus Kristus dzīves notikumus: viņa sagaidīšanu Jeruzalemē (Palmu jeb Pūpolu svētdiena), pēdējās vakariņas – Svētā vakarēdiena iedibināšanu (Zaļā Ceturtdiena), krustā sišanas pasiju (Lielā Piektdiena) un augšāmcelšanos (Lieldienas). Latvijā sinkrētiski savijušās kristietības un tautas tradīcijas, tādējādi šīs dienas caurvij latviešu tautas ticējumi, paražas un citas folkloras formas. Baznīcā Klusajā nedēļā un Lieldienu laikā sastopamas dažādas tautas reliģiozitātes izpausmes, piemēram, Krusta ceļa lūgšanas, svētku procesijas, Jēzus kapa instalācijas, pūpolu, olu un ūdens svētīšana. Daudzi Lieldienās svin pavasara atnākšanu, agri rītā mazgājot seju strautā, krāsojot olas, šūpojoties un citādi līksmojot.

Kā Kluso nedēļu un Lieldienas pavada Jūsu ģimene? Vai tas ir reliģiska satura vai dabas atmodas piedzīvojums? Kurus ticējumus, paražas ievērojat? Ko īpašu dara ticīgie cilvēki?

Palīdziet izpētīt, pastāstot, kādas ir jūsu Lieldienas! Lasīt vairāk...


LFK piedalās akcijā "Satiec savu meistaru 2018"

LFK Satiec savu meistaru 2018

Latviešu folkloras krātuvē strādā savas nozares meistari, kuriem ir gan izglītojoties, gan praksē iegūta, gan paaudzēs pārmantota pieredze folkloras vākšanā, izpētē, arhīva pārzināšanā un sarežģītu publicējumu veidošanā. Tāpēc jau vairākus gadus arī LFK piedalās akcijā "Satiec savu meistaru". Šogad piektdienā, 6. aprīlī LFK lasītavā LNB 515. telpā tiek piedāvāta praktiskā nodarbība, kas ļauj dziļāk iepazīt Krišjāņa Barona darbu, kā arī sešas pusstundu garas lekcijas.

14.00–15.30

Tautasdziesmu kārtošanas darbnīca: iespēja gan bērniem, gan pieaugušajiem izdzīvot "Latvju dainu" tapšanu – iejusties teicēju, pierakstītāju, iesūtītāju un K. Barona lomās, noteikt tautasdziesmu piederību nodaļām, rediģēt un sakārtot dziesmu tipu publicēšanai. Ieteicamais dalībnieku vecums: no 11 gadiem, vēlams ierasties jau darbnīcas sākumā. Vada: Ginta Pērle-Sīle un Beatrise Reidzāne.

Lasīt vairāk...

Garamantas.lv Ogrē

garamantas.lv Ogrē

Ceturtdien, 15. martā plkst. 10.00 Ogres Centrālajā bibliotēkā notiks LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma seminārs. Par digitālo arhīvu un tā lietošanu, kā arī Ogres apkārtnes folkloras materiāliem stāstīs garamantas.lv redaktore Justīne Jaudzema.

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2018. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.