EN in English

Tik ziķers laikam uz akmeņa audzis. (LFK 1225, 10869)

In Memoriam. Barbru Kleina

Barbru Klein

Latviešu folkloras krātuve pievienojas starptautiskajai folkloras pētnieku saimei, kura šais dienās piemin 15. janvārī mūžībā aizgājušo zviedru folkloristi Barbru Kleinu (Barbro Klein, 1938—2018). Barbru mēs pazīstam ne tikai no publicētiem pētījumiem, viņa sastapta starptautiskās konferencēs, vasaras skolās, viesojoties Stokholmas Etnoloģijas institūtā (Institutet för folklivsforskning) un viņas mājoklī Sēdermalmē. Barbru Kleina piedalījusies arī latviešu folkloristu rīkotos pasākumos, pēdējoreiz — LFK 90. gadskārtai veltītajā konferencē 2014. gadā. Baltijas zinātnei viņa īpaša ar savu interesi par igauņu, latviešu un lietuviešu folkloristiem un etnologiem emigrācijā un viņu dalību pēckara akadēmiskajā dzīvē Zviedrijā. Šai tēmai bija veltīta arī viņas lekcija LFK jubilejas konferences plenārsēdē, kas nu — iespiesta konferences krājumā — laikam paliks viena no Barbru Kleinas pēdējām publikācijām (Baltic Folklorists and Ethnologists in Sweden: Reflections on Scholarship in Exile and Discipline Formation. In: D. Bula and S. Laime (eds). Mapping the History of Folklore Studies: Centres, Borderlands and Shared Spaces. Cambridge Scholars Publishing, 2017, 85—110).

Dace Bula


Attēlā — Barbru Kleina 2014. gadā Rīgā, foto: Latviešu folkloras krātuve


Autorvakars ar Sanitu Reinsoni

Sanitas Reinsones autorvakars

31. janvārī plkst. 18.00 Cēsu Centrālā bibliotēkā 2. stāva zālē notiks Dr. philol., LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošās pētnieces Sanitas Reinsones autorvakars.

Sanita Reinsone ir dokumentējusi neatsveramu Latvijas vēstures daļu – 12 sieviešu piedzīvoto mežos un purvos nacionālo partizānu kara laikā. Lasīt vairāk...


Iespēja pieteikties garamantas.lv izbraukuma semināriem

garamantas.lv

Garamantas.lv komanda arī 2018. gadā plāno turpināt izbraukuma seminārus Latvijas novados, tāpēc līdz 14. janvārim aicinām pieteikties novadu bibliotēku, muzeju, kultūras biedrību pārstāvjus un citus interesentus, rakstot uz garamantas@lulfmi.lv, norādot vēlamo semināra laiku un organizāciju, kuru pārstāvat.

LU LFMI Latviešu folkloras krātuves (LFK) digitālais arhīvs garamantas.lv no 2014. gada nogales ir visiem brīvi pieejama platforma, kurā iespējams apskatīt un iepazīt LFK gadsimtu senos glabātos rokrakstus, audio materiālus un attēlus, kā arī pašiem iesaistīties digitālā arhīva papildināšanā.

Semināros iepazīstināsim ar folkloras materiāliem, kas savākti semināra norises vietā un tuvākajā apkārtnē, ielūkosimies fotogrāfiju krājumos un parādīsim, kā prasmīgi izmantot digitālo arhīvu garamantas.lv.


Aicinām pieteikties 8. jauno folkloristu konferencei Rīgā

Ētika folkloristikā

No 2018. gada 19. līdz 21. septembrim notiks 8. starptautiskā jauno folkloristu konference "Ētika folkloristikā" ("Reflecting on Disciplinary Ethics in Folkloristics"). Līdz šim tā pamīšus notikusi Igaunijā un Lietuvā, šogad konferences dalībnieki pirmo reizi pulcēsies Rīgā.

Konferencē aicināti piedalīties studenti, nesen studijas beigušie un visi, kuri sevi uzskata par jaunajiem folkloristiem, lai kopīgi diskutētu par visplašāko ētikas jautājumu loku folkloristikā. Lūdzam līdz 1. martam iesūtīt tēmas pieteikumu, savukārt kopsavilkums (līdz 250 vārdu) iesūtāms līdz 2. maijam uz e-pasta adresi yofo2018@gmail.com.

Konferences darba valoda - angļu.

Lasīt vairāk...

Svētki ziemā – palīdziet izpētīt!

Advente, ziemas saulgrieži, Ziemassvētki, Vecgada vakars un Jaungada diena – gada tumšākais laiks piedāvā diezgan daudz svētku un svinību. Ko svinat Jūs? Kāda ir Jūsu gada izskaņa? Vai ir kādi īpaši svētki ieradumi, receptes, dziesmas? Kā tērpjaties? Kur svinat?


Lasīt vairāk...


Priecīgus svētkus!

Priecīgus Ziemassvētkus! Laimīgu 2018. gadu!

Daiņa Rožkalna zīmējums – ilustrācija gaidāmajai Beatrises Reidzānes monogrāfijai "Dabas tēls vilks "Latvju dainās""


Sarmas Kļaviņas dāvinājums

Valodniece Dr. philol. Sarma Kļaviņa uzdāvinājusi LU LFMI Latviešu folkloras krātuvei grāmatas no dzīvesbiedra, filozofa Augusta Milta (1928–2008) bibliotēkas. Tās ir galvenokārt dažādu tautu sakāmvārdu un parunu izlases, kas izdotas 20. gadsimta vidū. Folkloras pētnieki saka sirsnīgu paldies ilggadējai LU pasniedzējai un LZA goda doktorei par dāvinājumu!
Foto: Rita Treija


Papildināts UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" nacionālais reģistrs

fonografs8. decembrī Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā norisinājās UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālā reģistra papildināšanas pasākums. Tas pulcēja Latvijas atmiņas institūciju pārstāvjus un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas sadarbības partnerus.

Pasākumā sertifikātus par iekļaušanu UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā saņēma Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts par nomināciju "Latviešu folkloras krātuves fonogrāfa valču kolekcija (1926–1947)", Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka par nomināciju "Johana Kristofa Broces antikvārā kolekcija par Livoniju (Latviju un Igauniju) no 13. līdz 19. gs."; Latvijas Nacionālā bibliotēka par nomināciju "Hernhūtiešu rokrakstu kolekcija (18.–19. gs.)", kā arī Tukuma muzejs un Jēkabpils vēstures muzejs par papildinājumiem nominācijai "Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss". Lasīt vairāk...


LNMM gaidāma izstāde par dzīvi pirms interneta

YOU'VE GOT 1243 UNREAD MESSAGES. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze

8. decembrī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā visas dienas garumā atklās izstādi "TEV IR PIENĀKUŠAS 1243 ZIŅAS. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze", kuras sagatavošanā piedalījās arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta darba grupa (Baiba Krogzeme-Mosgorda, Elīna Gailīte un Antra Upeniece), palīdzot vizualizēt sadaļu par atmiņu albumiem (animācijas autore ­– māksliniece Ingrīda Pičukāne). Neliels ieskats animācijā pieejams šeit.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un ABLV Charitable Foundation no 8. decembra līdz 4. februārim organizē izstādi "TEV IR PIENĀKUŠAS 1243 ZIŅAS. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze". Tā vēstīs par neseno pagātni, kad sevis paša un citu meklējumi notika analogā, nevis digitālā vidē. Lasīt vairāk...


Konference "Stāstnieks un kopiena. Ilgtermiņa un īstermiņa stratēģijas"

Stāstnieku konference

5. decembrī plkst. 11:00–16:30 Latvijas Universitātes bibliotēkas konferenču zālē (Kalpaka bulvārī 4, Rīgā) norisināsies II Latvijas stāstnieku konference "Stāstnieks un kopiena. Ilgtermiņa un īstermiņa stratēģijas", ko rīko Latvijas stāstnieku apvienība un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija. Konferencē ar referātu "Stāstīšanas kolektīvā iedaba" piedalīsies LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone.

Konferences mērķis ir pulcēt aktīvus kultūras plānošanas procesos iesaistītus cilvēkus, pasākumu organizētājus un stāstniekus, lai stiprinātu stāstniecības tradīciju lomu vietējo kopienu attīstībā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, kā arī veidot kopīgu platformu diskusijai par apzinātas stāstniecības tradīcijas attīstībai veltītas stratēģijas pilnveidi.

Konferences programma un tuvāka informācija pieejama šeit.


Radošā domnīca "Gadskārtu tradīcijas mūsdienās"

Viens no mūsu tautas vērtīgākajiem mantojumiem ir saistīts ar gadskārtu svētkiem un to svinēšanu. Lai koptu šīs tradīcijas un rūpētos par to nodošanu nākamajām paaudzēm, sestdien, 25. novembrī Rīgā norisināsies radošā domnīca "Gadskārtu tradīcijas mūsdienās". Domnīca notiks Humanitāro un sociālo zinību centrā, Kalpaka bulvārī 4, sākums plkst. 11.00.

Domnīcā priekšlasījumus sniegs LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Aīda Rancāne un Latviešu folkloras krātuves vadītāja Rita Treija par tēmu "Mūslaiku kalendārs: tiešsaistes etnogrāfija datu vākšanā", iepazīstinot ar aizsākto pētījumu, kas noris ERAF finansētā projektā "Stiprinot zināšanu sabiedrību; starpdisciplināras pieejas digitālā kultūras mantojuma radīšanā" (Nr. 1.1.1.1/16/A/040). Ar savu pieredzi dalīsies Aizkraukles biedrības "Baltaine" vadītāja Inguna Žogota un Rucavas tradīciju kluba vadītāja Sandra Aigare. Turpinājumā paredzēta plaša diskusija ar tradīciju kopēju līdzdalību. Diskusiju vadīs Andris Kapusts.

Domnīcu organizē Latvijas Folkloras biedrība sadarbībā ar LU Filozofijas un socioloģijas institūtu un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu.


Grāmatas no Augstkalnu ģimenes bibliotēkas

Rūta Augstkalne

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve saņēmusi dāvinājumu – valodniece Rūta Augstkalne krātuves lasītavai atdevusi vairāk nekā 90 folkloristikas nozarē nozīmīgas grāmatas. Daļa uzdāvināto publicējumu piederējuši viņas tēvam – ievērojamajam valodniekam Alvilam Augstkalnam (1907—1940). Laikā no 1927. līdz 1930. gadam, vēl būdams baltu filoloģijas students, Alvils Augstkalns strādājis Latviešu folkloras krātuvē, kur viņa pienākumos bija apvidvārdu vākšana un kārtošana. Līdzās dažādām izpētes tēmām valodniecībā (veclatviešu rakstu vēsture, dialektoloģijas un fonētikas jautājumi, lietuviešu valodas mācība) viņš recenzējis folkloristu publicējumus, kā arī pats nodevies folkloras pētījumiem: "Leišu dainu pantmērs" (Ceļi, 1931, 1, 17.–45. lpp.); "Leišu čūsku vārdi Latvijā" (Senatne un Māksla, 1940, 2, 41.–44. lpp.). Alvils Augstkalns bijis vēlāk izveidotās Valodas krātuves pirmais vadītājs (1936—1940). Lasīt vairāk...


Patriotisma nedēļa — palīdziet izpētīt!

Latvijas iedzīvotājiem laimējies, ka tumšo un nereti arī lietaino novembri izkrāso valsts svētku nedēļa ar karogiem, sveču klājienu Daugavas krastmalā, karaspēka parādi, “Staro Rīga” gaismām un svētku uguņošanu. Tāpat ir daudz kultūras un vietējo pašvaldību rīkotu pasākumu, kas mums atgādina par valsts vēsturi un mudina būt patriotiem. Turpinot pētījumu par mūsdienu kalendārajām praksēm, Latviešu folkloras krātuve rauga noskaidrot, kā Latvijas iedzīvotāji izjūt un pauž savu piederību valstij. Lasīt vairāk...


Tapis videostāsts par Sprici Paegli

Spricis Paegle

Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Siguldas novada pašvaldības un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta atbalstu tapusi dokumentāla filma par vienu no Latvijas valsts proklamētājiem – Sprici Paegli (1876–1962). Filma "Spricis Paegle. Atmiņas" atklāj Latvijas valstsvīra, sabiedriska darbinieka un uzņēmēja dzīves gaitas Rūjienā, Rīgā, Siguldā un Insulā, kur Vācijā veco ļaužu mītnē aizritēja viņa pēdējie dzīves gadi. Spricis Paegle atdusas Eslingenes kapos latviešu kapsētā.

Spricis Paegle bija ne tikai Latvijas jaunizveidotās valsts pirmais tirdzniecības un rūpniecības ministrs, viņš dibinājis arī Latvijas Sarkano krustu, Latviešu mākslas veicināšanas biedrību, Latviešu izglītības biedrību, biedrību "Latviešu–Lietaviešu Vienība" u.c., bijis viens no Rīgas Latviešu biedrības runasvīriem. Kopš studiju laikiem Spricis Paegle piederējis korporācijai Selonija, sarakstījis grāmatu Kā Latvijas valsts tapa (1923). Spriča Paegles piemiņai iznākusi arī grāmata Latvijai veltīts mūžs (2009), kurā publicēti arī paša sarakstītie dzīves atmiņu stāsti. Lasīt vairāk...


LFK fonogrāfa valču kolekcija

Valces

Lai apzinātu un popularizēto Latvijas dokumentāro mantojumu, jau 2009. gadā izveidots UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālais reģistrs. Šoruden šo reģistru papildina četras nominācijas, kuras turpmāk bagātinās nākamajām paaudzēm nododamo Latvijas dokumentāro mantojumu.

Turpmāk šo reģistru papildinās jauna Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas nominācija "Johana Kristofa Broces antikvārā kolekcija par Livoniju (Latviju un Igauniju) no 13. līdz 19. gadsimtam"; jauna Latvijas Nacionālās bibliotēkas nominācija "Hernhūtiešu rokrakstu kolekcija, 18. līdz 19. gadsimts"; jauna Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves nominācija "Latviešu folkloras krātuves fonogrāfa valču kolekcija"; kā arī papildinājumi Tukuma muzeja nominācijai "Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss" ar vienu Jēkabpils Vēstures muzejā no jauna identificētu Līgo svētku apsveikumu uz bērza tāss un vienu Tukuma muzejā jauniegūtu Sibīrijā rakstīto Lieldienu apsveikumu uz bērza tāss. Pamatojoties uz UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Zināšanu sabiedrības programmu padomes rekomendējošo lēmumu un ekspertu vērtējumiem, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Asambleja šī gada 13. oktobrī lēma par šo nomināciju iekļaušanu "Pasaules atmiņas" Latvijas nacionālajā reģistrā. Lasīt vairāk...