EN in English

Kur zirgs, tur vezums; kur meitas, tur runāšana. (LFK 1599, 9345)

No Lanceniekiem līdz Lestenei

12. septembrī "mūsdienu Baronu ceļu" posmā no Džūkstes Pasaku muzeja Lanceniekos līdz Lestenei mēroja Latviešu folkloras krātuves pētnieks Guntis Pakalns. Viņam pievienojās kolēģes Rita Grīnvalde un Antra Upeniece, kā arī vairāki citi interesenti. Pa ceļam tika apmeklētas arī kultūrvēsturiski nozīmīgas vietas – Džūkstes kapsēta, kur atdusas folkloristi Ludis Bērziņš, Ansis Lerhis-Puškaitis un Kārlis Straubergs, Mācītājmuiža, kur Otrā pasaules kara laikā tika glabāti LFK fondu materiāli, piemineklis Brīvības cīņās kritušo Džūkstes draudzes locekļu piemiņai, piemineklis Ziemassvētku kauju piemiņai Džūkstē, Gustava Zemgala piemiņas vieta, Lestenes Brāļu kapi, kā arī Lestenes ev. lut. baznīca. Gājiena laikā neiztika arī bez pasakām, jokiem un spoku stāstiem. Paldies visiem, kuri pievienojās un izkrāšņoja gājienu ar stāstiem!

Lasīt vairāk...

Ludim Bērziņam – 150

2020. gada 14. septembrī 150 gadu jubileja folkloristam, teologam, pedagogam, dzejniekam, literatūrvēsturniekam profesoram Ludim Bērziņam (1870–1965). Viņš ir bijis viens no izcilākajiem teorētiķiem tautasdziesmu metrikas un stilistikas pētniecībā, folkloras vācējs, kurš "Latvju dainām" devis vairāk nekā 2000 dziesmu, pirmais teicēju dziedājuma un stāstījuma demonstrētājs plašākai publikai Latvijā, pirmais un vienīgais, kas līdz 1940. gadam atvedis ekskursijā uz Latviešu folkloras krātuvi Latvijas Universitātes studentus. Viņš ir aktīvi un lietpratīgi aicinājis savus Rīgas Skolotāju institūta audzēkņus un studentus pierakstīt un krāt garamantas. Viņa paša kolekcijā LFK [867] ir pavisam 7595 folkloras tekstu varianti.

Lasīt vairāk...

LFK piedalās projektā "Ziedoņa muzejs ceļā ar Baronu"

1859. gada vasarā toreizējais Tērbatas Universitātes matemātikas un astronomijas students Krišjānis Barons mēroja ceļu no Tartu līdz Dundagai. Imanta Ziedoņa muzejs, balstoties pētījumos un iepazīstot K. Barona atmiņas, izveidojis šī maršruta karti un organizē gājienu. Tas sākās 21. augustā no Tartu Universitātes un noslēgsies 20. septembrī ar koncertu pie Dundagas pils. 31 dienu ilgais ceļš sadalīts 65 posmos.

Latviešu folkloras krātuvei uzticētais posms ir 12. septembrī no Džūkstes pasaku muzeja Lanceniekos plkst. 14.00 līdz Lestenei. Ceļa kopējais garums – apmēram 15 km. K. Barona lomā iejutīsies LFK pētnieks Guntis Pakalns. Ikviens aicināts pievienoties!

Lasīt vairāk...

Doktorantu seminārs

16. septembrī Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā gaidāms doktorantu seminārs, kurā astoņi jaunie institūta zinātnieki iepazīstinās ar tēmām no topošajiem promocijas darbiem. Doktoranti disertācijas izstrādā pavisam trīs augstskolās – Latvijas Universitātē, Latvijas Kultūras akadēmijā un Tartu Universitātē (Igaunijā). Pētījumi top dažādās humanitāro un mākslas zinātņu nozarēs.

Lasīt vairāk...

LFK pētnieki viesojas Muzeju krātuvē

1925. gada 3. septembrī Latviešu folkloras krātuvē tika reģistrēta 1. folkloras vienība. Lai atzīmētu šo dienu, LFK pētnieki devās uz Muzeju krātuvi Pulka ielā, lai Sanitas Stinkules pavadībā aplūkotu Latvijas Nacionālo vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas jaunās telpas un krājumu, kurš vēsturiski saistīts arī ar LFK kā Pieminekļu valdes pakļautības institūciju. Liels paldies visiem muzeja darbiniekiem, kuri veltīja laiku un ar aizrautību ļāva ielūkoties krājumā!


Lasīt vairāk...

Rita Drīzule "Goda bibliotēkā" Gulbenē

Vides objekts "Goda bibliotēka" pie Gulbenes novada bibliotēkas 24. jūlija pēcpusdienā tika papildināts ar piecām grāmatām, kas veltītas ievērojamiem Gulbenes novada ļaudīm. Viena no grāmatām veltīta folkloristei Ritai Drīzulei (1921–2017), kurai 15. augustā tiktu atzīmēta 99. jubileja. Pasākums notika Gulbenes pilsētas svētku ietvaros. Atklāšanas brīdī stipri lija lietus, tāpēc novadnieku godināšana turpinājās bibliotēkas telpās. Tika nolasīti šī gada goda novadnieku dzīvesstāsti, skanēja dziesmas un dzeja. LFK pētnieks Guntis Pakalns pastāstīja par Ritas Drīzules nozīmi latviešu tautasdziesmu publicēšanā un pētīšanā un dalījās personīgās atmiņās par kolēģi. Viņš aicināja ne tikai saglabāt R. Drīzules piemiņu, bet arī vairāk interesēties par latviešu tautasdziesmām un pievērst uzmanību R. Drīzules mātes mājai Tirzas pagastā, kas glabā vēstures liecības. Pēc gada 15. augustā ir Ritas Drīzules simtā dzimšanas diena.

Lasīt vairāk...

Olga Proskurova dāvina LFK atmiņu albumus

Šodien Latviešu folkloras krātuve saņēma vērtīgu dāvinājumu no filoloģijas zinātņu maģistres Olgas Proskurovas – 11 atmiņu albumus, kas rakstīti laikā no 1914. līdz 1948. gadam. Rakstītāji ir gan skolēni un skolotāji, gan draugi un draudzenes dažādā vecumā. Albumu kolekcija tapusi, pateicoties Olgas interesei par bērnu kultūru (maģistra darbs veltīts 20. gadsimta 20.-30. gadu bērnu presei).

Sirsnīgs paldies dāvinātājai!


LFK lasītava līdz septembrim būs slēgta

Latviešu folkloras krātuves pētnieki dodas brīvdienās un lauka pētījumos. LFK lasītava līdz septembrim būs slēgta.

Ja nepieciešams veikt pētniecisko darbu, lūdzam iepriekš pieteikties pa e-pastu lfk@lulfmi.lv.

Veiksmīgu vasaru visiem!




Orientēšanās spēle "Ziedonis. Barons. Tautasdziesma"

Šogad par godu Krišjāņa Barona 185. jubilejai pēc K. Barona muzeja aicinājuma Imanta Ziedoņa muzejs izveidojis orientēšanās spēli "Ziedonis. Barons. Tautasdziesma". Aplikācijas satura sagatavošanā līdzdarbojušies arī LFK pētnieki.

Orientēšanās spēle tapusi sadarbībā ar jau pieredzējušiem spēļu veidotājiem "Roadgames", kuri gatavo orientēšanās spēles, kas veicamas gan klātienē, gan virtuāli dažādās pasaules vietās. Spēle "Ziedonis. Barons. Tautasdziesma" ir komandas orientēšanās spēle, kuru var veikt ģimenes un draugu kompānijas līdz pieciem cilvēkiem. Spēles dalībniekam divu stundu laikā ir iespēja palūkoties uz Latvijas galvaspilsētu no pavisam cita skatu punkta — caur vēsturiskām ēkām, personībām, interesantiem faktiem un radošiem uzdevumiem. Spēle veidota nevis kā zināšanu pārbaude, bet veids, kādā pilsētvidē atklāt jaunas zināšanas un bagātināt sevi mūsdienīgā un netradicionālā veidā.


Garamantas.lv Aizputē

No 29. jūnija līdz 3. jūlijam SERDES rezidenču centrā Aizputē durvis vērs Novadpētniecības skola. Tās ietvaros 30. jūnijā Aizputē viesosies Una Smilgaine un Elvīra Žvarte un iepazīstinās ar folkloras materiāliem, kas savākti Aizputē un tās tuvākajā apkārtnē, parādīs fotogrāfiju un audio ierakstu krājumu, kā arī ierādīs, kā ērtāk izmantot LFK digitālo arhīvu garamantas.lv.



Seminārs "Folkloras publicējumi trimdā"

2020. gada 17. jūnijā plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā gaidāms piektais seminārs ciklā "Pēckara arhīvs". Uzmanības centrā šoreiz būs latviešu folkloras tekstu un pētījumu publicējumi Rietumu trimdā, kas aptver laiku no 1945. līdz 1990. gadam.

Pēc Otrā pasaules kara latviešu folkloristika turpinājās ne vien padomju režīma apstākļos Latvijā, bet arī latviešu inteliģences jaunajās mītnes zemēs – Zviedrijā, Vācijā, ASV, Kanādā, Austrālijā u. c. Emigrējušo vidū bija gan profesionāli nobrieduši folkloras pētnieki (kā Ludis Bērziņš, Kārlis Straubergs, Arveds Švābe), gan autori, kuru interese par savas tautas tradīciju pētniecību raisījās svešumā.

Lasīt vairāk...

Tradicionālās dziedāšanas konkurss "Te man tika, te dziedāju!"

Tradicionālās dziedāšanas konkursa "Te man tika, te dziedāju!" mērķis ir celt godā tradicionālās dziedāšanas prasmes un teicējus – dzīvās tradīcijas nesējus, veicināt sabiedrības izpratni par tradicionālo dziedāšanu, stimulēt tās pārmantojamību un stiprināt lokālo un nacionālo identitāti. Dalībnieki var apgūt tautasdziesmu un dziedāt paši vai arī atrast un ierakstīt teicēju – dzīvās tradīcijas nesēju. Dalībnieka uzdevums ir izvēlēties vienu latviešu tautasdziesmu, noskaidrot tās avotu, iemācīties to nodziedāt, savu dziedājumu nofilmēt un video materiālu, aizpildot pieteikuma anketu, nosūtīt rīkotājiem līdz šā gada 29. jūnijam.

Teicēju ieraksti un žūrijas ieteiktie ieraksti tiks nodoti Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvei.

Plašāka informācija par konkursu pieejama te.


Projekts "Pandēmijas dienasgrāmata" iekļūst "Kilograms kultūras" finālā

No 11. līdz 22. maijam notika Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas kultūrā "Kilograms kultūras 2020" pavasara balsojums. Žūrija, kā vienu no kategorijas "Pārsteigums" nominantiem, izvirzīja arī LU LFMI LFK Autobiogrāfiju krājuma, Punctum, Kroders.lv, Ubi Sunt kopīgi veidoto projektu "Pandēmijas dienasgrāmata". Paldies katram balsotājam, kurš veicināja "Pandēmijas dienasgrāmatas" iekļūšanu finālā!

Lasīt vairāk...

Latviešu folkloras krātuve aicina rakstīt dienasgrāmatas!

Latviešu folkloras krātuves Autobiogrāfiju krājums kopā ar interneta žurnālu Punctum, Kroders.lv un UbiSunt aicina piedalīties "Pandēmijas dienasgrāmatu" kolekcijas veidošanā.

“Pandēmijas dienasgrāmatas” projekta mērķis ir noskaidrot un ar dienasgrāmatu ierakstiem dokumentēt to, kā mūsu sabiedrība jūtas šodien – situācijā, kad ir tik daudz nezināmā, kad esam spiesti izolēties un laiku pavadīt savos mājokļos vairāk nekā jebkad iepriekš. Taču vairāk par visu šī projekta mērķis ir radīt kopības sajūtu, jo kaut arī katrs savās četrās sienās, tomēr esam vienā laivā.

Autobiogrāfiju krājums – aicinām ikvienu piedalīties kolekcijas “Pandēmijas dienasgrāmatas 2020” tapšanā, dokumentējot šo laiku un savu dzīvi 2020. gada pavasarī. Dienasgrāmatas lūdzam sūtīt uz e-pasta adresi: garamantas@lulfmi.lv.

Detalizētāka informācija par topošo kolekciju un iespējamo dalību tajā šeit.


Mūsu kolēģei Austrai Infantjevai – 100

Folkloras institūta un Literatūras teorijas nodaļas darbiniece Austra Alksnīte – Austra Infantjeva (23.04.1920.–23.05.2011.) – piedzima Jurģu dienā Limbažu pagasta Pūlī. Diemžēl viņas māmuļa no dzemdību gultas vairs netika piecēlusies. Austru uzaudzināja mātes māsa, viņai bija divi brāļi, bet viens mira agrā jaunībā. Nelaimīgā kārtā bērnībā iegūtā fiziskā trauma neļāva viņai līdz 20 gadu vecumam patstāvīgi staigāt. Tikai 1941. gadā ap Vasarsvētkiem Sarkanā krusta slimnīcā veiktā operācija kaut cik uzlaboja situāciju. Veiksmīgais dakteris bija ieplānojis vēl otru operāciju, kuras rezultātā vainai vajadzēja pilnībā zust, bet Otrais pasaules karš labos nodomus izjauca.

Lasīt vairāk...