EN in English

Kur nava gruomotu, tur nava nikaidys gudreibys. (LFK 1263, 1051)

Teicējai Almai Makovskai – 100

22. maijā folkloras teicējai Almai Makovskai (1922-2004) ir 100. dzimšanas diena. Šajā dienā 13.00 – piemiņas brīdis Vandzenes pagasta Stebuļu kapos. Talsu Tautas nama Tornīša zālē 15.00 – pasākums "Stāstām pasakas un spoku stāstus". Teicējas video ieraksti rosinās klātesošos stāstīt pasakas, teikas, nopietnus un nenopietnus dzīves gadījumus, it kā viņi to darītu kopā ar Almu Makovsku. Piedalīsies stāstnieces no Kuldīgas, Ventspils, Sēmes, Rīgas, Jūrmalas un Doles salas. Folkloras kopa "Talsi" dziedās teicējas dziesmas. Ar atmiņām dalīties aicināti teicējas radi un novadnieki. Būs iespēja iegādāties grāmatu "Almas Makovskas pasakas". Tas ir viens no "Baltica 2022" ieskaņas pasākumiem (festivāla noslēgums 9. un 10. jūlijā šogad būs Talsos).

Lasīt vairāk...

Latvijas romu aktīvisma vēsture iekļauta nozīmīgās starptautiskās publikācijās

Ar divu apjomīgu grāmatu iznākšanu noslēdzies starptautisks projekts "RomaInterbellum: romu pilsoniskā emancipācija starpkaru periodā". Projekts sākās 2019. gadā un apvienoja starptautisku romu vēstures pētnieku komandu Sentendrjūsas Universitātes pētnieces Elenas Marušjakovas (Elena Marushiakova) vadībā. Latviju projektā pārstāvēja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Ieva Vīvere (Tihovska).

Projekta mērķis bija izzināt romu sociālās un politiskās iniciatīvas laikaposmā starp Pirmo un Otro pasaules karu, pievēršot uzmanību tam, ka romi jau tad nebija tikai pasīvi politisko lēmumu un notikumu uztvērēji, bet aktīvi iesaistījās pilsoniskajās norisēs. Pētījuma centrā bija šī laikaposma romu līderi un organizācijas.

Lasīt vairāk...

Daudz laimes!

5. maijā LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētniekam Dr. philol. Gatim Ozoliņam 50. dzimšanas diena. Par jubilāru var teikt – klusie ūdeņi dziļi. Rūpīgi un neatlaidīgi strādājot, iedziļinoties folkloras kolekcijās un tekstu vēstījumos, tapuši zinātniski referāti, raksti, nodaļas kolektīvajās zinātniskajās monogrāfijās un vairākas grāmatas. Gata Ozoliņa sagatavots un komentēts, 2010. gadā sērijā "Folkloristikas bibliotēka" tika izdots Jāņa Alberta Jansona starpkaru perioda pētījums "Latviešu masku gājieni", savukārt sērijā "Novadu folklora" iznākušas Gata Ozoliņa grāmatas "Ērgļu vērtums" (2017) un "Liezēres vērtums" (2021). Šogad klajā nāks grāmata "Kaives stāsti".

Lasīt vairāk...

Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieces

3. maijā Valsts prezidents Egils Levits svinīgā ceremonijā Rīgas pilī pasniedza Latvijas valsts augstākos apbalvojumus. Triju Zvaigžņu ordeņus saņēma LU LFMI Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļas vadošā pētniece Dace Bula un Latviešu folkloras krātuves pētnieces Elga Melne, Beatrise Reidzāne un Māra Vīksna.



Kā sekot pasakai pa pēdām?

Portālā biblioteka.lv top ierakstu cikls par pasakām. To veido Daiga Katrīna Bitēna. Viņa iztaujājusi arī LFK pētnieku Gunti Pakalnu. Vairāku video virknē un intervijā viņš sniedz īsu ieskatu pasaku pētīšanā un pastāsta par dažiem stereotipiem, kas saistīti ar pasakām.

Uzzini arī:

Vai visas pasakas ir piemērotas bērniem?

Kāda ir pasaku pētniecības īsā vēsture Latvijas kultūrtelpā?

Kāda ir brīnumpasakas “formula”?

Kā mūsdienu pasakas atšķiras no to oriģinālajām versijām?


Stāstu vakars Tapešu ielā

Latvijas Zinātņu padomes projekta "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" (lzp-2020/1-0096) ietvaros Latviešu folkloras krātuves pētnieki vāc Pārdaugavas iedzīvotāju stāstus, atmiņas, fotogrāfijas u. c. kultūrpieredzes materiālus, kas vēsta par dzīvi pilsētā tagad un vairākās iepriekšējās paaudzēs. 2022. gada 13. aprīļa vakarā projekta pētnieki Rita Grīnvalde, Una Smilgaine, Elīna Gailīte, Justīne Jaudzema un Gatis Ozoliņš tikās ar Zasulauka un Šampētera vecajiem un jaunajiem iemītniekiem Unu, Rutu, Iju, Inesi, Karīnu, Lauru, Emīlu un Kārli, lai uzklausītu stāstus par notikumiem tuvākajā apkārtnē. Tie izrādījās gan jautri un patīkami, gan jocīgi un pamācoši, gan skumīgi un pat baisi. Vakara dalībnieki pie kafijas, tējas un saldumiem atcerējās par Jāņu tradīcijām un svinēšanu pilsētā, par kaimiņiem, viņu īpatnībām un atrasto mantu, par pionieru vasaras nometnēm un vecāku darba vietām Zasulauka apkārtnē, par vilciena un tramvaja vietu ikdienā, ielu un apbūves izmaiņām, par Līķu dīķi un Šampētera mežu, par došanos uz pilsētu, par dzimtām un senāko apkārtnes vēsturi.

Projekta pētnieki par jauko uzņemšanu un pasākuma radošo garu īpašu paldies saka biedrības "Zasulaukam un Šampēterim" aktīvākajiem dalībniekiem un vakara saimniecēm Unai un Rutai!

Lasīt vairāk...

Pavasara maģija – aizraujošs pārgājiens Turaidas muzejrezervātā

Turaidas muzejrezervāts 18. aprīlī plkst. 10.00 aicina piedalīties izzinošā pārgājienā “Turaidas pavasara maģija” kopā ar ornitologu Ritvaru Rekmani un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku, folkloristu Sandi Laimi.

Pārgājiens notiks zīmīgā laikā – Otrajās Lieldienās. Jau izsenis cilvēki Lieldienu laikā ir vērojuši dabu, lai prognozētu laika apstākļus, plānotu saimniecisko darbību, rūpētos par savu labklājību un laimi. Līdzīgi kā citos tradicionālajos gadskārtu svētkos, arī Lieldienās veiktās darbības, rituāli, bija saistīti ar Saules ceļu dabā. Indivīds tad sajutās par vienu no visvarenās dabas elementiem. Katram bija savs uzdevums – gan cilvēkiem, gan zvēriem, gan augiem, lai kopīgi palīdzētu atnākt pavasarim, uzplaukt vasarai, nobriest rudenim vai ieslīdēt ziemas mierā.

Lasīt vairāk...

Pielaiko profesiju: folkloristi

5. aprīlī plkst. 16.00 tiešraidē no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) cikla jauniešiem "Pielaiko profesiju!" ietvaros notiks virtuāla tikšanās ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) Latviešu folkloras krātuves pētniekiem – Ritu Grīnvaldi, Tomu Ķenci un Gintu Pērli-Sīli sarunā par folklorista profesiju. Pārraide būs skatāma LNB Facebook un YouTube lapās.

Pielaiko profesiju: folkloristi

Lasīt vairāk...

Aicinām pieteikt referātus K. Barona konferencei "Pieredze pilsētā"

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve aicina piedalīties ikgadējā Krišjāņa Barona konferencē, kuras tēma šogad "Pieredze pilsētā", un kas notiks 2022. gada 7.–8. novembrī. Zinātniskās konferences tematika būs veltīta pilsētas pētniecībai no folkloristikas un citu nozaru skatpunkta.

Pilsētas veidojušās kā kopienas noteiktā vietā un laikā ar tām raksturīgām institūcijām, pārvaldi, sociālajām un profesiju grupām, arhitektūru, vidi, reljefu, transporta sistēmu, emocijām, tradīcijām, dzīvesveidu. Pilsētas aizvien turpina iemiesot mobilitāti, inovācijas un izmaiņas, kas pārveido cilvēkiem ierastās tehnoloģijas, dzīves stilu, domāšanas un rīcības ātrumu, identitātes un piederības izjūtu, izglītības un kultūras radīšanas un ieguves iespējas.

Lasīt vairāk...

Latviešu folkloras krātuves darba laiks no 1. aprīļa

Latviešu folkloras krātuves darba laiks no 1. aprīļa:

P., T., Pk. 12.00–17.00
O., C. 10.00–17.00
S., Sv. slēgts

Ja ir nepieciešama konsultācija kādā jautājumā, kas saistīts ar Latviešu folkloras krātuvi, folkloras pētniecību, sazinieties ar mums, rakstot uz e-pasta adresi lfk@lulfmi.lv. Ja ir kādi jautājumi saistībā ar digitālo arhīvu garamantas.lv, tad rakstiet uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv.

Tiešsaistē ir pieejams Latviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs garamantas.lv, kurā ne tikai lasāmi dažādi folkloras vākumi, bet arī klausāmi dažādi audio ieraksti. Garamantas.lv publicēti arī akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" 10 sējumi.


#ScienceForUkraine iniciatīva

Mikroblogošanas vietnē Twitter norit iniciatīva #ScienceForUkraine. Twitter konts @Sci_for_Ukraine apkopo un tvīto informāciju par iespēju universitātēm un zinātniskām iestādēm palīdzēt Ukrainas studentiem un pētniekiem.

Lai iesaistītos iniciatīvā, aicinām apmeklēt vietni: https://scienceforukraine.eu/, kurā parādās jaunākie piedāvājumi Ukrainas studentiem, pētniekiem. Kā arī apmeklējiet Twitter kontu @Sci_for_Ukraine, kurā tiek publicēti palīdzības piedāvājumi no dažādām valstīm.

Lūdzam izmantot mirkļbirku #ScienceForUkraine mikroblogošanas vietnē Twitter, lai jūsu tvītotā informācija būtu vieglāk atrodama!

Universitātes un zinātniskās iestādes tiek aicinātas ziņot par konkrētiem piedāvājumiem kā

Kā arī, ziņojot par piedāvāto palīdzību Ukrainas pētniekiem, studentiem, lūdzam, pievienot pēc iespējas vairāk informācijas: iestāde, disciplīna, finansējums (jā/nē), bezmaksas izmitināšana (jā/nē), cik ilgi, e-pasta adrese, saite uz vietni. Tas ļoti palīdzētu!

Iniciatīvu aizsākusi LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Sanita Reinsone. Vairāk par iniciatīvas izveidošanu lasiet Yvan Pandele rakstā "Meet the Latvian scholar rallying support for Ukrainian researchers". Iniciatīvas komandā arvien pievienojas jauni biedri (pētnieki, doktoranti, iestādes), kuri pārstāv dažādas pasaules valstis.
#standForUkraineNow #RussiaInvadesUkraine #ScienceForUkraine

Priekšlasījums ''Kāds sakars padomju grafikai ar starptautisko zinātnes komunikāciju''

Zinātniski-praktiskā priekšlasījuma "Kāds sakars padomju grafikai ar starptautisko zinātnes komunikāciju" gaitā Latviešu folkloras krātuves pētnieks Toms Ķencis pastāstīs par Latvijas zinātnes stratēģisko pozicionējumu ārvalstīs, ilustrējot to ar savu pētījumu ETNO-GRAFIKA (ERAF, 1.1.1.2/VIAA/4/20/628). Tā paša pozicionējuma ietvaros tiks aplūkots arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, kurā notiek minētais pētījums.

ETNO-GRAFIKA ir pēcdoktorantūras pētnieciskais projekts, kas veltīts folklorai padomju grafikas jeb nemateriālā kultūras mantojuma vizuālajām interpretācijām Baltijas mākslā vēlīnā sociālisma periodā.
Aicinām pirms priekšlasījuma iepazīties ar LR Izglītības un zinātnes ministrijā izstrādāto Latvijas zinātnes stratēģisko pozicionējumu šeit: https://www.izm.gov.lv/lv/latvijas-zinatnes-strate...

Priekšlasījums notiks 24. februārī plkst. 15:00 platformā Zoom.

N.B. Pasākuma apmeklētāju skaits ir ierobežots līdz 100 personām. Zoom saite tiks aktivizēta plkst. 14:45 pasākuma dienā.

Publicēti 1987. gada videoieraksti no Latgales

Latviešu folkloras krātuves Youtube kanālā publicēti vairāk nekā simts videoieraksti no tagadējiem Ludzas, Rēzeknes un Preiļu novadiem. 1987. gadā ierakstīti 15 etnogrāfiskie ansambļi, dažiem ansambļiem pievienojies arī koklētājs Mārtiņš Baumanis. Filmētas arī ievērojamās Latgales teicējas Domicella Līpeņa un Anna Kaža, kā arī Kažas dibinātais Neicenieku ģimenes ansamblis no Līvāniem. Ierakstus organizēja folklorists Jānis Rozenbergs un filmēja Zigurds Vidiņš.


Digitalizēti Sibīrijas ekspedīciju materiāli

Krājumā "Sibīrijas etnolingvistisko ekspedīciju materiāli" (SEEM) apkopoti divu universitāšu – Latvijas Universitātes un Sanktpēterburgas Valsts universitātes – desmit vasaras (6) un ziemas (4) Sibīrijas etnolingvistisko ekspedīciju (2004–2009) nozīmīgākie audio un foto materiāli. Šobrīd ikvienam jau ir iespēja iepazīt ap 450 fotogrāfiju, ap 80 ierakstu anotāciju, kurās atklājas izceļotāju dzīvesstāsti, apmešanās vietu likteņi. Anotācijas papildinātas ar teicēju runas audio fragmentiem. Tajos dzirdamas Krasnojarskas apgabalā dzīvojošās Austrumu diasporas dažādās latgaliešu valodas izloksnes, ieskanas no dzimtenes senču līdz aizvestās dziesmas.

Savukārt Etnogrāfisko priekšmetu kolekcija atklāj Sibīrijas etnolingvistisko ekspedīciju laikā latgaliešu un malēniešu mājās uzietos etnogrāfiskos un sadzīves priekšmetus.

Laipni aicinām iepazīt!

Materiālu digitalizācija notikusi, pateicoties VKKF mērķprogrammas "KultūrELPA" atbalstam, to īsteno biedrība "LgSC", projekta vadītāja – LU Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu valodniecības katedras profesore Lidija Leikuma.


Madonas novada teicēji LFK YouTube kanālā

Latviešu folkloras krātuves YouTube kanāls ir papildināts ar Madonas novada teicēju videoierakstiem. Plašākais ir Bērzaunes teicējas Almas Priedītes materiāls. Viņa folkloristiem dziedājusi Jāņu un bēru dziesmas, runājusi arī daudzu citu dziesmu tekstus un, intervētāju pierunāta, mazliet dziedājusi melodijas, piebilzdama: "Jūs tos meldiņus piedomājiet!" Ierakstīti arī stāsti par Bērzaunes apkārtni un tradīcijām. Četrus Bērzaunes apkārtnes stāstus stāstījis arī Jānis Bāņukalns, savukārt Saikavas instrumentu būvētājs un tautas muzikants Voldemārs Goldbergs spēlējis dūru cītaru.

Ieraksti pieejami šeit.

Abonējiet LFK YouTube kanālu, lai nepalaistu garām arī citus jaunumus!