Latviešu folkloras krātuve

Notiks Krišjāņa Barona konference "Folklora un izglītība"

Šā gada 30. un 31. oktobrī notiks Krišjāņa Barona konference 2019 "Folklora un izglītība". Šogad zinātniskās konferences uzmanības centrā – tradicionālās kultūras vieta izglītībā. Pavisam 17 referātos tiks analizēti gan folkloristikas vēstures jautājumi, gan mūsdienu problēmas: folklora kā ideoloģisks audzināšanas līdzeklis, folklora mācību grāmatās, studentu un skolotāju devums tradīciju dokumentēšanā, skolotāju joki, nemateriālā kultūras mantojuma apguves izaicinājumi un metodika u.c.

Lasīt vairāk...

Garamantas.lv Dagdā

24. oktobrī Dagdas novada Kultūras centrā plkst. 15.00 aicinām apmeklēt garamantas.lv izbraukuma semināru. Tajā Justīne Jaudzema parādīs digitalizētos Dagdas puses folkloras materiālus, bet Elīna Gailīte izstāstīs par digitālā arhīva lietošanas iespējām.

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2019. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.

Garamantas.lv Daugavpilī

Ceturtdien, 24. oktobrī, Daugavpils novada kultūras centrā "Vārpa" plkst. 12.00 notiks LFK digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma seminārs. Elīna Gailīte stāstīs par Daugavpils un tās apkārtnes folkloras materiāliem, savukārt Justīne Jaudzema ierādīs, kā ērtāk lietot digitālo arhīvu.

Garamantas.lv Jaunpilī

9. oktobrī plkst. 11.00 Jaunpils reģionālās attīstības centrā "Rats" notiks garamantas.lv izbraukuma seminārs. LFK digitālā arhīva redaktores Elvīra Žvarte un Elīna Gailīte iepazīstinās klausītājus ar arhīva lietošanas iespējām, kā arī izstāstīs, kādi folkloras materiāli jau digitalizēti un visiem brīvi pieejami.

Visi laipni aicināti!

Notiks seminārs "Sirpis, āmurs un latvju raksti"

17. oktobrī plkst. 15:00 Latviešu folkloras krātuves lasītavā semināru cikla "Pēckara folkloristika" ietvaros notiks seminārs "Sirpis, āmurs un latvju raksti", kas veltīts tautiskajam māksliniekam un etnogrāfisko ornamentu pētniekam Jēkabam Bīnem (1895–1955). Ieskats viņa intelektuālajā biogrāfijā kalpos kā piemērs politiskā režīma ietekmei uz personas radošo un pētniecisko darbu abpus Otrā pasaules kara robežšķirtnei.

Starpkaru periodā Bīne aktīvi nodarbojās ar latviešu mitoloģijas vizualizāciju un tautas ornamenta pētniecību. Akadēmiskajā vidē uzlūkoti kritiski, bet sabiedrībā iecienīti, mākslinieka starpkaru perioda uzskati vēlāk tiek reproducēti trimdas latviešu izdevumos, tāpat arī Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas. Par spīti aktīvai nacionāli virzītai darbībai, Bīne pārdzīvo kara gadus un netiek pakļauts fiziskām represijām. Taču kā akadēmiskajā, tā radošajā vidē pastāvēja citas politiskās kontroles un pakļaušanas metodes, starp kurām spilgti izceļas staļinismam raksturīgā kritikas un paškritikas vienība.

Lasīt vairāk...

Digne Ūdre viesojas raidījumā "Laika ritu raksti"

29. septembrī Latvijas Radio 1 izskanēja raidījums "Svastikas jeb ugunskrusta publiskais pielietojums mūsdienās". Raidījumā viesojās LU LFMI LFK pētniece Digne Ūdre, lai pastāstītu par saviem pētījumiem saistībā ar ugunskrusta lietojumu mūsdienās.

Izskanējušais raidījums ir daļa no tradicionālās kultūras raidījumu cikla "Laika ritu raksti", ko vada Iveta Medene. Raidījumu cikls veltīts latviešu rakstu zīmēm arheoloģijā, mākslā un latviešu tautas kultūrā. Tajā tiek spriests gan par rakstu zīmju vēsturisko lietojumu, gan arvien lielāko popularitāti mūsdienās.

Raidījuma ieraksts pieejams te.

Sanitas Reinsones "Meža meitas" lietuviešu valodā

Lietuviešu kultūras avīzē "Šiaurės Atėnai" publicēti LU LFMI LFK vadošās pētnieces Sanitas Reinsones grāmatas "Meža meitas" fragmenti. Tulkotājs - Audrius Musteikis. "Meža meitas. 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā" ir 2015. gadā izdota grāmata par sievietēm un viņu dzīvi pēc Otrā pasaules kara, par sieviešu piedzīvoto mežos un purvos nacionālo partizānu kara laikā.

Viņpus mūzikas. Latvijas romu vēsture publiskajos un privātajos arhīvos

Ceturtdien, 26. septembrī plkst. 19:00 etnomuzikoloģe, LU LFMI LFK pētniece Ieva Tihovska Žaņa Lipkes memoriālā stāstīs par Latvijas romu pētniecību pasākumā "Viņpus mūzikas. Latvijas romu vēsture publiskajos un privātajos arhīvos". Dodoties lauka pētījumos, Ieva Tihovska atklājusi, ka tradicionālās mūzikas un dejas studijas cieši saistītas ar mazāk zināmajiem personīgajiem stāstiem un fotogrāfijām – ar pirmskara laika atmiņām, ģimenes vēsturi, Latvijas romu iznīcināšanu, pēckara ikdienu un svētkiem. Lasīt vairāk...

LFK pētnieki piedalās interneta portāla "Delfi" projektā

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētnieki Baiba Krogzeme-Mosgorda, Beatrise Reidzāne un Guntis Pakalns piedalījušies ziņu portāla "Delfi" kultūras izpētes projektā par latviešu seksualitāti.

Projekta pirmajā posmā pievērsta uzmanība latviešu folklorai – nerātnajām tautasdziesmām, pasakām un anekdotēm. Pētnieki dalījās pārdomās par nerātno tautasdziesmu vietu tradicionālajā kultūrā un topošā akadēmiskā tautasdziesmu izdevuma 12. sējumā "Kāzas. 2. daļa", kā arī – par nerātno pasaku un anekdošu stāstīšanas situācijām un publicējumiem.

Vairāk par to lasiet šeit.

Sanita Reinsone piedalīsies Latvijas bibliotēku novadpētniecības konferencē Jēkabpilī

Ikgadējā Latvijas bibliotēku novadpētniecības konference, kas katru gadu notiek citā Latvijas vietā, šogad norisināsies Jēkabpilī, Jēkabpils un Krustpils novados 18.-19. septembrī.

Konferences laikā Latvijas bibliotēku novadpētnieki dalīsies novadpētniecības darba pieredzē, runās par interaktīvu pieeju novadpētniecības darbā, par dzimtas izpēti bibliotēkā, novadpētniecību digitālajā vidē un citām tēmām. Konferencē piedalīsies arī LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone, vēstot par Latviešu folkloras krātuves digitālo arhīvu garamantas.lv.

Konferenci organizē Latvijas Nacionālā bibliotēka un Jēkabpils Galvenā bibliotēka. Lasīt vairāk...

9. starptautiskā jauno folkloristu konference Viļņā

No 18. līdz 20. septembrim Viļņā, Lietuvas Literatūras un folkloras arhīvā notiks 9. starptautiskā jauno folkloristu konference "(Ir)relevance of Classical Folkloristics in the 21st Century". Šajā gadā konferences dalībnieki analizēs un pētīs to, kas mūsdienās ir folkloristika, kādi pētniecības lauki šobrīd ir aktuāli, kā tie saistāmi ar folkloristiku kādreiz. Konferencē piedalīsies dalībnieki no Igaunijas, Indijas, Itālijas, ASV, Ķīnas, Lietuvas, Nīderlandes, Krievijas, Ukrainas, kā arī Latvijas. Tostarp LU LFMI LFK pētnieces Ilze Ļaksa-Timinska (Reading Autobiography: Literary Experience), Justīne Jaudzema (How Folk Groups Choose Their Repertoire? The Role of Folklore Archives Nowadays), Elvīra Žvarte ("I think about my diary as a small but fundamental part of myself that will survive long after me": Influence of Authors and Depositors on Archiving Autobiographical Materials), Digne Ūdre (Is Folklorism Still Relevant as an Analytic Category Today? The Case of Latvian Mythological Ornament) un Elīna Gailīte ("Folk dancing creates a close relationship with my country and the nation").

Konferences programma pieejama šeit.

Dace Bula piedalīsies Literatūras un vides pētniecības asociācijas konferencē

LU LFMI direktore un LFK vadošā pētniece Dace Bula 4.–6. septembrī piedalīsies Literatūras un vides pētniecības asociācijas konferencē "Co-emergence, Co-creation, Co-existence" Plimutā (Lielbritānijā). Konferencē nodomāts spriest par to, kā literatūra, kultūra un ekokritika, balstoties idejās par sadarbību, līdzradīšanu, līdzesību, var ietekmēt vides jautājumu subjektīvo, ētisko, politisko un estētisko konceptualizāciju. Dace Bula šai konferencē piedalās panelī Flows of entanglement: how rivers shape identities, kur nolasīs referātu "Saistīti ar upi / šķirti no tās: piepilsētas kopienas nostalģiskais identitātes pavērsiens." Literatūras un vides pētniecības asociācija (Association for the Study of Literature and Environment, dibināta 1992. gadā) veicina vides cilvēkzinātnes intelektuālo virzību. Tā vieno pētniekus, kuru redzeslokā ir vides zinātne, izglītība, literatūra, māksla, vides taisnīgums un ekoloģiskā ilgtspēja.

Aicinām pieteikties SIEF Rituālā gada konferencei

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latviešu folkloras krātuve organizē Starptautiskās etnoloģijas un folkloras biedrības (International Society for Ethnology and Folklore) Rituālā gada (Ritual Year) darba grupas ikgadējo konferenci, kas norisināsies Rīgā 2020. gada 3.–6. jūnijā. Konference būs veltīta komercijas lomai un ietekmei tradīciju saglabāšanā un pārveidē. Referātu pieteikšana līdz 2019. gada 30. novembrim. Lasīt vairāk...

Aizvadīta Latviešu folkloras krātuves 56. zinātniskā ekspedīcija Sabilē

Pagājušajā nedēļā notika LFK 56. zinātniskā ekspedīcija, kurā folkloristi un JVLMA etnomuzikoloģijas studenti strādāja Sabilē, Matkulē, Rendā, Kuldīgā, Valgalē, Abavciemā, Kandavā, Mazvirbos, Kroņrendā un Abavas pagastā. Kopumā ierakstītas 60 intervijas, kurās piedalījās vairāk nekā 70 teicēju. Fiksēti gan dzīvesstāsti, gan klasiskās un mūsdienu folkloras vienības, tāpat digitalizēšanai nodotas vairākas autobiogrāfijas un fotogrāfijas no ģimeņu albumiem. Ekspedīcijā iegūtie materiāli veidos kolekciju LFK [2240].

Sakām lielu paldies visiem teicējiem un tiem, kuri palīdzēja ekspedīcijas norisē!

Lasīt vairāk...

Auseklītis un Trešā Atmoda

Atzīmējot Baltijas ceļa 30. gadadienu, Latviešu folkloras krātuves pētnieki aizsāk Atmodas laika atmiņu dokumentēšanu, īpaši pievēršoties vizuālajiem simboliem. Aptaujas mērķis ir noskaidrot Auseklīša kā simbola nozīmi personiskajā pieredzē un atmiņās. Nozīmīga loma tā izplatībā bija tieši individuālajam radošumam un izdomai.

Trešā Atmoda Latvijā, tāpāt kā neatkarības atjaunošana citās Baltijas valstīs, bija nevardarbīga pretošanās kustība, tādēļ simboliem un simboliskām darbībām, piemēram, Baltijas ceļam, bija jo īpaši nozīmīga loma. Līdzās sarkanbaltsarkanajam karogam, Auseklītis (regulāra astoņstaru zvaigzne) bija redzamākais no vizuālajiem simboliem, kas iemantoja popularitāti gan Atmodas līderu, gan sabiedrības vidū. Tā plašais lietojums saistīts ar ornamenta izplatību tautas mākslā un Auseklīša kā mitoloģiska tēla atpazīstamību. Auseklītis dažādos veidolos kļuva par latviskās identitātes apzīmētāju un vizuālās pašidentificēšanās zīmi.

Saglabā savu liecību par Atmodas laiku, atbildot uz sešiem jautājumiem. Atbildes uz šo aptauju tiks glabātas Latviešu folkloras krātuvē un tiks izmantotas turpmākiem pētījumiem. Aptauju aizpildi šeit.