EN in English

Laba slava ir krāšņāka nekā liela bagātība. (LFK 1376, 2647)

LU LFMI darbinieki piedalās Daugavpils Universitātes zinātniskajā konferencē "XXXI Zinātniskie lasījumi"

Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes starptautiskajā zinātniskajā konferencē "XXXI Zinātniskie lasījumi" 28.-29.janvārī piedalīsies 7 institūta darbinieki.

Lasījumu darba grupā "Smiekli un asaras literatūrā un kultūrā" savus atklājumus vēstīs Una Smilgaine ar referātu "Ķermenis un tā atspoguļojums kāzu apdziedāšanās dziesmās", savukārt Ingunas Daukstes-Silasproģes ziņojums būs "M. Mežmīļa satīriskais skatījums uz latviešiem trimdā".

Lasīt vairāk...

Audiovizuālais seminārs folkloristikas vēsturē

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve aizsāk audiovizuālo semināru ciklu, kas veltīts padomju perioda folkloristikas vēstures izzināšanai. Pirmais seminārs "Totalitārisma spriedze" notiks 27. janvārī plkst. 15.00–16.00. Tā uzmanības centrā būs otrās padomju okupācijas sākuma gadi, totalitārisma noteiktie apstākļi folkloras pētniecībai un mācīšanai akadēmiskā līmenī.

Par piedzīvoto pēc Otrā pasaules kara kritiski ironisku vērtējumu vairākkārt atmiņās sniedzis folklorists Boriss Infantjevs (1921–2009). Viņa profesionālās dzīves sākumposms bijis saistīts ar abām folkloristikas nozarei nozīmīgākajām institūcijām – Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Folkloras institūtu (kopš 1950. gada: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūta Folkloras sektors) un Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti. Rita Grīnvalde demonstrēs un komentēs tematisku audiovizuālo folkloristikas vēstures avotu izlasi – ieskaņojumus, fotogrāfijas, kā arī filmētos materiālus. Lasīt vairāk...


Annai Bērzkalnei – 130

Anna Bērzkalne

Folkloriste Anna Bērzkalne dzimusi 1891. gada 15. janvārī Madonas apriņķa Vējavā. Tautasdziesmu pētniece, Latviešu folkloras krātuves izveidotāja un pirmā vadītāja (1924–1929) akadēmisko izglītību folkloristikā guvusi Tartu Universitātē. Pirms tam mācījusies Ķeniņu ģimnāzijā Rīgā un studējusi Kazaņas Augstākajos sieviešu kursos. Tērbatā profesora Valtera Andersona vadībā viņa izstrādājusi un 1942. gadā aizstāvējusi disertāciju "Dziesma par žēlumā nomirušo puisi. Tās pirmveids un latviskās versijas", iegūstot filozofijas doktora grādu igauņu un salīdzinošajā folkloristikā. Pētījumā izmantota vēsturiski ģeogrāfiskā metode, disertācijas teksts uzrakstīts angliski, taču atsevišķā grāmatā publicēts tā saīsināts tulkojums latviešu valodā (1942). Helsinkos starptautiskajā publicējumu sērijā "Folklore Fellows' Communications" izdots Annas Bērzkalnes "Latvju dainu" romanču tipu rādītājs vācu valodā (1938). Vairākus izdevumus piedzīvojusi populārā brošūra "Pamatjēdzieni par tautas dzeju" (1937, 1995), kas adresēta galvenokārt Latvijas skolēniem un sniedz pārskatu par galvenajiem folkloras veidiem un folkloristiku kā zinātņu nozari. Viņa publicējusi daudz rakstu presē, kuros skaidrojusi folkloras izpētes iespējas, iepazīstinājusi ar somu un igauņu folkloristi veikusi, kā arī pastāvīgi aicinājusi vākt tautas tradīcijas. Folkloristes maizes darbs bijis pedagoģes pienākumu pildīšana: no 1920. līdz 1944. gadam viņa bijusi latviešu valodas skolotāja Rīgas pilsētas 2. vidusskolā (ģimnāzijā), bet pēc Otrā pasaules kara (1945–1948) docējusi vairākus folkloras kursus Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē. Anna Bērzkalne mirusi 1956. gada 1. martā, apbedīta Rīgas Meža kapos. Lasīt vairāk...


Pēterim Birkertam – 140

Pēteris Birkerts

2021. gada 15. janvārī ir 140. jubileja Pēterim Birkertam – latviešu folkloras pētniekam un publicētājam (sakāmvārdi, mīklas, anekdotes), literatūrzinātniekam, psiholoģijas pētniekam, LNB arhitekta Gunāra Birkerta tēvam.

Ironiski lietojot padomju laiku frazeoloģiju, varētu teikt, ka šo jubileju atzīmējam ar "darba uzvarām". Te neliels ieskats par resursiem, ko LU Literatūras folkloras un mākslas institūta darbinieki par P. Birkertu radījuši vai padarījuši ērtāk pieejamus pēdējo gadu laikā.

LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv publicēts P. Birkerta folkloras vākums [855]: 23399 folkloras teksti, 3420 lapaspuses, kas daļēji atšifrētas. Tā ir viņa folkloras arhīva daļa, kas nonākusi LFK. Te ir galvenokārt sakāmvārdi, mīklas, anekdotes un vācēju vēstules, nedaudz arī padomju folklora. P. Birkerta folkloras pieraksti atrodami arī pirmo pēckara folkloras ekspedīciju materiālos – būdams Materiālu vākšanas un kārtošanas sektora vadītājs (1948–1953), viņš organizējis vairākas folkloras ekspedīcijas. Tepat pieejama arī fotogrāfiju kolekcija – galvenokārt no LFK pēckara ekspedīcijām un A. Ancelānes krājuma, arī viņa paša fotografētie attēli.Lasīt vairāk...


Teikto dziesmu nošu materiālu digitalizēšana un kartēšana

Teiktās dziesmas – nozīmīgākais senā slāņa vokālās mūzikas stils, kurš pārstāvēts it visos Latvijas novados. Teikto dziesmu melodikas stils un izpildījums ir īpatnējs – tajās dominējošais ir teksts un dziedāšana tuvinās runas plūdumam.

Lai ikvienam, kuru interesē nodrukātie teikto dziesmu nošu materiāli no dažādām Latvijas vietām, tas būtu pieejams, Emiļa Melngaiļa "Latviešu mūzikas folkloras materiālu" trīs sējumos "Korsa" (1951), "Maliena" (1952), "Vidiena" (1953) un Andreja Jurjāna sešās "Latvju tautas mūzikas materiālu" burtnīcās ietvertās teiktās dziesmas nu ir digitalizētas un pieejamas Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv!

Lasīt vairāk...

Etnogrāfisko ansambļu kolekcija

Kolekcija "Etnogrāfisko ansambļu ieraksti" Nr. 2235 ietver 24 dziedātāju kopu repertuāru no dažādām Kurzemes un Latgales vietām. Ansambļi ieskaņoti Latviešu folkloras krātuves pētnieka Aigara Lielbārža vadībā laika periodā no 2015. līdz 2018. gadam, sadarbojoties ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas skaņu ierakstu studiju un skaņu ierakstu režisoru Renartu Braufmani.

Šī ir unikāla kolekcija, jo ietver visu Latvijas etnogrāfisko ansambļu pamatrepertuāru, kas ieskaņots dažu gadu laikā un pieejams digitālā vidē, tādējādi atklājot latviešu tradicionālās mūzikas skaņu ainavu mūsdienās.

Ieskaņojumi tika veikti Latvijas Nacionālās bibliotēkas skaņu ierakstu studijā (Alsungas, Baltinavas, Bārtas, Beņislavas, Bozovas, Gudenieku, Jūrkalnes, Medņevas, Nīcas, Nirzas, Otaņķu, Pušmucovas, Rikavas, Rogovkas, Rucavas, Salnavas, Tilžas etnogrāfiskais ansamblis un Ezernieku folkloras kopa), izbraukuma sesijās (Kupravas un Saunas etnogrāfiskais ansamblis) un Latviešu folkloras krātuves 53. zinātniskās ekspedīcijas laikā 2016. gadā Ziemeļlatgalē (Briežuciema, Šķilbēnu, Upītes, Viļakas etnogrāfiskais ansamblis).Lasīt vairāk...


Sveiciens!

Novēlam mājīgus svētkus!

Kuldīgas apriņķī pagājušā gadsimta sākumā Ziemassvētkos spēlēja spēli, ko aicinām izmēģināt visus arī savās mājās. Teicējs – Dāvids Zembergs.

Ziemassvētku vakarā starp citu uzveda rotaļu "susekļu duršana" jeb kā mēdza teikt "dura susekli". Susekli ar plato galu nostādīja uz klona vai grīdas istabas vidū. Dūrējs nostājās ar muguru pret susekli, atstātu tā, ka caur kāju starpu ar nūju slotas kāta garumā varētu susekli sniegt, un, noliecies ar nūju, mēģināja caur kāju starpu susekli nodurt. Kam neizdevās: tas laida citu savā vietā.





Foto: Digne Ūdre


Sākts jauns folkloristikas vēstures izpētes projekts

Šī gada izskaņā tiek sākts jauns projekts "Jaunas pieejas latviešu folkloristikas vēsturei". Projekta vadītāju Toma Ķenča un Ritas Grīnvaldes vadībā darbosies LU LFMI pētnieku grupa – Ieva Garda-Rozenberga, Aigars Lielbārdis, Māra Vīksna, Digne Ūdre un Arta Krūze.

Projekta uzmanības centrā atrodas folkloristikas nozares nozīmīgākā institūcija – Latviešu folkloras krātuve, un tās kolekcijas, personības, pētnieciskā un sabiedriskā darbība padomju okupācijas laikā. Projekta mērķis ir atklāt jaunas un efektīvas pieejas nozares vēstures pētīšanai un zināšanu apritei. Projekta uzdevumos ietilpst gan jaunas, starptautiski nozīmīgas teorijas (Baltijas postkoloniālisms) adaptācija, gan inovatīvas metodoloģijas izstrāde turpmākajiem pētījumiem. Īpaša uzmanība tiks veltīta veidiem, kā mūsdienīgi padarīt pieejamus Latviešu folkloras krātuves multimediju materiālus un iegūtu jaunas vēstures liecības par zināšanu veidošanos. Lasīt vairāk...


Pieejama konferences "Sociālisma folkloristika: nozares mantojums" programma

No 17. līdz 18. decembrim notiks konference "Sociālisma folkloristika: nozares mantojums" ("Socialist Folkloristics: A Disciplinary Heritage"), kas pulcēs pētniekus no visas pasaules. Konferences norise plānota attālināta, izmantojot Zoom platformu, tāpēc lūgums reģistrēties šeit.

Konferences priekšlasījumi būs par tēmām, kas saistītas ar sociālisma mantojuma ietekmi uz folkloristikas attīstību postsociālisma valstīs, sociālisma lomu folkloras arhīvos, etnogrāfisko kolekciju un citu institucionālo formu izveides un attīstības procesiem, folkloristikas un saistīto nozaru ieguldījumu pretošanās kustībā bijušajā PSRS un sociālistiskā bloka valstīs, folkloristikas un etnogrāfijas vēsturi padomju postkoloniālisma kontekstā un citām tēmām.

Programma apskatāma šeit.

Referātu kopsavilkumi.


Liepājas Universitātes folkloras materiālu digitalizācija

VKKF projektā "Tradicionālā kultūra digitālajā vidē" sākta Kurzemē pierakstīto folkloras materiālu digitalizācija, ko īsteno Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārais institūts (KHI) sadarbībā ar LU LFMI Latviešu folkloras krātuvi.

Folkloras materiālu arhīvā, kas glabājas Liepājas Universitātes KHI, rodami pētnieku organizēto etnogrāfisko ekspedīciju materiāli, kā arī 300 studentu iesniegti folkloras prakšu vākumi (pavisam 300 klades), kas vākti laikā no 1987. gada līdz 2012. gadam. Studentu apkopotie folkloras materiāli ir nozīmīga Kurzemes kultūras mantojuma dokumentācija, jo vairums materiālu savākti un pierakstīti tieši šajā reģionā: Liepājas apkārtnē (130 vākumu), Kuldīgas novadā (30), Saldus (25), Ventspils (19), Talsu (18), Tukuma (17), Dobeles novadā (17). Vairāki folkloras materiālu vākumi nāk arī no Bauskas, Jelgavas, Cēsu, Jēkabpils un Rīgas apkārtnes.

Lasīt vairāk...

Vilim Bendorfam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis

2020. gada 11. novembrī izziņoti valsts augstāko apbalvojumu saņēmēji. Par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri iecelts etnomuzikologs un komponists Vilis Bendorfs. Latviešu folkloras krātuve priecājas un sveic kādreizējo kolēģi!

Vilis Bendorfs bijis Latviešu folkloras krātuves pētnieks laikā no 1968. līdz 2009. gadam. Publicējis apmēram 40 rakstu, piedalījies daudzās starptautiskās un vietējās konferencēs. Galvenokārt interesējies par tautasdziesmu melodiju cilmi un izplatīšanos, folkloras dzīvi mūsdienās. Mūzikas valodā sadzirdama agrīnā Aleksandra Skrjabina un Žana Sibēliusa mūzikas ietekme.

Bijis viens no 20. gadsimta 80. gadu folkloras kustības sācējiem Latvijā. 1979. gadā Daugavas svētkos Dolē pirmais organizējis etnogrāfisku, neapdarinātu tautasdziesmu dziedāšanu. No 1980. līdz 1989. gadam vadījis folkloras ansambli "Sendziesma".

Vairāk par Viļa Bendorfa devumu lasiet te.

Foto: Vilis Bendorfs 1981. gadā Barondienā. Foto autore: Vaira Strautniece


Konference "Sociālisma folkloristika: nozares mantojums" notiks tiešsaistē

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina Jūs rezervēt 2020. gada 17. –18. decembri, lai piedalītos starptautiskā konferencē "Socialist Folkloristics: A Disciplinary Heritage" ("Sociālisma folkloristika: nozares mantojums").

Konferences norise plānota attālināta, izmantojot Zoom platformu. Lai saņemtu piekļuves saiti, kā arī turpmāku informāciju par konferenci, lūdzam reģistrēties, aizpildot reģistrācijas anketu, tas prasīs aptuveni minūti.

Lasīt vairāk...

Kā jauniešiem iesaistīties zinātnē?

10. novembrī UNESCO Pasaules zinātnes dienas ietvaros notiks diskusija "Kā jauniešiem iesaistīties zinātnē?". Tajā piedalīsies arī LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone un iepazīstinās ar iesaisties.lv piedāvātajām iespējām.

Diskusijā izzinās, kā jaunieši individuāli un skolā var iesaistīties vietējās un starptautiskās sabiedriskās zinātnes (Citizen Science) iniciatīvās, kur nonāk ievāktie dati un kā jauniešu ieguldītais darbs sniedz pievienoto vērtību zinātniskiem pētījumiem. Tiks aktualizēts arī jautājums par zinātniski pētnieciskajiem darbiem skolās – kā tiem kļūt jauniešus uzrunājošiem, kā tos ciešāk sasaistīt ar zinātni (izvēloties zinātniski aktuālas tēmas, plānojot sasaisti ar zinātnes pētījumu programmām utml.).
Diskusijā aicināti piedalīties jaunieši, skolotāji, zinātnieki un citi interesenti.

Pasākuma programma pieejama šeit.


Aicinām rakstīt pandēmijas dienasgrāmatas!

Šī gada martā LFK digitālā arhīva garamantas.lv Autobiogrāfiju krājuma veidotājas kopā ar kultūras žurnālu "Punctum" aicināja rakstīt pandēmijas dienasgrāmatas. Atsaucība bija liela. Vairāk nekā simts dienasgrāmatās dokumentēts pandēmijas sākuma posms – ierobežojumi, satraukums, neziņa un bažas un ikdienas rūpes tam visam pa vidu. Pandēmijas dienasgrāmatu rakstīšana pavasarī apsīka līdz ar ikdienas normalizēšanos maija beigās.

Mēs aicinām turpināt pandēmijas dienasgrāmatu rakstīšanu! Aicinām tos, kuri atrodas pašizolācijā vai karantīnā. Aicinām jo sevišķi tos, kuri paši vai kuru ģimenes locekļi ir saslimuši ar COVID19. Aicinām ikvienu, kurš vēlas fiksēt savu dzīvi šajā laikā. Jūsu rakstītais par ikdienu 2020. gada nogalē pandēmijas laikā būs nozīmīgs avots, lai nākamās paaudzes varētu saprast šo laiku un, iespējams, no tā arī kaut ko mācītos.

Lasīt vairāk...

Kultūra digitālajā vidē: jauni projekti

Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Kultūras piedāvājums digitālajā vidē" projektu konkursā atbalstu guvuši divi LU LFMI projekti. Ar fonda piešķirto finansējumu līdz 2020. gada decembrim tiks īstenotas vairākas iniciatīvas, kuru nolūks ir paplašināt kultūras satura pieejamību internetā.

Projektā "Tradicionālā kultūra digitālajā vidē" (projekta vadītāja Rita Grīnvalde) iecerēts saturiski un tehniski pilnveidot LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālos resursus. Lasīt vairāk...