EN in English

Izšķērdības dārzā aug bankrota rozes. (LFK 1599, 1502)

Auseklītis un Trešā Atmoda

Atzīmējot Baltijas ceļa 30. gadadienu, Latviešu folkloras krātuves pētnieki aizsāk Atmodas laika atmiņu dokumentēšanu, īpaši pievēršoties vizuālajiem simboliem. Aptaujas mērķis ir noskaidrot Auseklīša kā simbola nozīmi personiskajā pieredzē un atmiņās. Nozīmīga loma tā izplatībā bija tieši individuālajam radošumam un izdomai.

Trešā Atmoda Latvijā, tāpāt kā neatkarības atjaunošana citās Baltijas valstīs, bija nevardarbīga pretošanās kustība, tādēļ simboliem un simboliskām darbībām, piemēram, Baltijas ceļam, bija jo īpaši nozīmīga loma. Līdzās sarkanbaltsarkanajam karogam, Auseklītis (regulāra astoņstaru zvaigzne) bija redzamākais no vizuālajiem simboliem, kas iemantoja popularitāti gan Atmodas līderu, gan sabiedrības vidū. Tā plašais lietojums saistīts ar ornamenta izplatību tautas mākslā un Auseklīša kā mitoloģiska tēla atpazīstamību. Auseklītis dažādos veidolos kļuva par latviskās identitātes apzīmētāju un vizuālās pašidentificēšanās zīmi.

Saglabā savu liecību par Atmodas laiku, atbildot uz sešiem jautājumiem. Atbildes uz šo aptauju tiks glabātas Latviešu folkloras krātuvē un tiks izmantotas turpmākiem pētījumiem. Aptauju aizpildi šeit.


Gaidāma ekspedīcija Sabilē

No 19. līdz 23. augustam notiks LU LFMI Latviešu folkloras krātuves 56. zinātniskā ekspedīcija Sabilē. Iepriekšējos gados pētnieki viesojušies Ziemeļlatgalē (2016), Vidzemē – Piebalgā (2017), Sēlijā (2018), un nu kārta pienākusi Kurzemei. Darbs iecerēts Sabiles pilsētā un Abavas pagastā – Valgalē (Abavciemā), Pedvāles muižas apkārtnē, Priedēs, Virbos, Rinkulē. Atsevišķi ekspedīcijas dalībnieki dokumentēs dzīvesstāstus un nemateriālā kultūras mantojuma liecības Kandavas pagasta Matkulē un citur tuvējā apkārtnē.

Sabile, pilsēta Abavas krastos, pazīstama ne vien ar Vīna kalnu un mazākumtautību kopienām, kas tajā vēsturiski mitušas, bet ar jo daudzām citām īpašām vietām (Sabiles pilskalns, baznīca, sinagoga, muižas, Ēģipte u. c.), notikumiem un cilvēkiem. Garamantas šeit vāktas jau iepriekš. Latviešu folkloras krātuvē glabājas vairākas folkloras materiālu kolekcijas, kuras pierakstītas Sabilē un tās apkaimē. Trīs kolekcijas 20. gs. 20. un 30. gados sagatavojuši skolēni no Sabiles sešklašu pamatskolas, Sabiles vidusskolas un Valgales sešklašu pamatskolas. Nelielus folkloras vākumus no dzimtās puses snieguši Jēkabs Lautenbahs-Jūsmiņš un Fricis Dambergs. Folkloras materiāli Sabiles apkārtnē vākti arī Valodas un literatūras institūta Folkloras sektora 16. zinātniskajā ekspedīcijā Madonas un Talsu rajonā, kas notika 1962. gadā.

Lasīt vairāk...

Knuta Djupedāla vieslekcija

Knuts Djupedāls

14. augustā plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā gaidāma norvēģu pētnieka Knuta Djupedāla (Knut Djupedal) lekcija "World View, Culture, and Folklore" ("Pasaules uzskats, kultūra un folklora"). Lekcijā tiks analizēta saikne starp šiem trim jēgumiem. Noslēgumā zinātnieks dalīsies pieredzē un praktiskos ieteikumos – ko izglītība folkloristikā var dot, kad studijas ir pabeigtas, grāds iegūts un ir jānodrošina iztika.

Knuts Djupedāls dzimis 1948. gadā, ieguvis maģistra grādu vēsturē Oregonas Universitātē (ASV) un mākslas maģistra grādu folkloristikā Bergenas Universitātē (Norvēģijā). Viņa profesionālā karjera saistīta ar Norvēģu emigrantu muzeju pie Hāmaras pilsētas – 27 gadus viņš bijis tā direktors, nesen pensionējies. Kā muzeja direktors un kurators viņš veidojis daudzas ekspozīcijas, kas izgaismojušas norvēģu emigrantu kopienu dzīvi Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un citos kontinentos. Iepriekš Djupedāla kungs veicis zinātniski pētniecisko darbu Norvēģijas Humanitāro zinātņu padomes projektos, kas veltīti emigrācijas un reemigrācijas jautājumiem. Viņš pildījis kultūras konservatora pienākumus Sognas un Fjūranes apgabalā, lasījis lekcijas universitātēs Bergenā, Oslo un Stavangerā, kā arī Hāmaras Universitātes Izglītības koledžā.

Lasīt vairāk...

Ieva Tihovska konferencē Bangkokā

No 11. līdz 17. jūlijam Bangkokā notiek Starptautiskās tradicionālās mūzikas padomes konference, kas pulcē etnomuzikologus no visas pasaules. Konferencē piedalās arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētniece Ieva Tihovska, kuras referāts ir par Latvijas romu skatuves muzicēšanas ilgtspēju, analizējot veiksmīgos ansambļa Ame roma un dziedātāja Dzintara Čīčas gadījumus. Lasīt vairāk...


Garamantas.lv Vecpiebalgā

Gada pirmās puses garamantas.lv izbraukuma seminārus noslēdzam 11. jūlijā plkst. 14.00 Vecpiebalgas vidusskolā, kur Una Smilgaine un Elvīra Žvarte stāstīs par Latviešu folkloras krātuvē esošajiem manuskriptiem, fotogrāfijām un audio ierakstiem no Vecpiebalgas un tās tuvākās apkārtnes, kā arī parādīs, kā ērtāk lietot garamantas.lv.

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2019. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.


LFK lasītava jūlijā un augustā

LFK apmeklētāji, jūlijā un augustā lasītava būs slēgta. Ja nepieciešams veikt pētniecisko darbu, lūdzam iepriekš pieteikties pa e-pastu lfk@lulfmi.lv.

Lai patīkama atpūta!






Jāņi latviešu pēckara folkloristikā

13. jūnijā plkst. 15.00 Latviešu folkloras krātuves lasītavā notiks seminārs "Jāņi latviešu pēckara folkloristikā".

Pēckara arhīva III seminārs sezonāli veltīts latviešu folklorā un folkloristikā svarīgākajiem svētkiem. Šķietami vienkāršais jautājums "Vai Jāņi bija aizliegti Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā?" nedod vienkāršu atbildi, bet liek apzināt dažādus valsts varas un tautas tradīciju attiecību līmeņus, piedāvājot jaunas okupācijas laika saprašanas iespējas. Varbūt patiesībā Jāņi nebija ne atļauti, ne aizliegti? Palūkosimies, kā pretrunīgā pēckara Jāņu vēsture atspoguļojas Latviešu folkloras krātuves fondos un darbinieku pieredzē.

Lasīt vairāk...

Digitālās koprades platformas "IESAISTIES.LV" atklāšana

iesaisties.lv

2019. gada 14. jūnijā Latviešu folkloras krātuves lasītavā (LNB 5. stāvā) LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) organizē sabiedrības iesaistes virtuālās laboratorijas "IESAISTIES.LV" atklāšanu. Pasākuma mērķis ir iepazīstināt ar LU LFMI izstrādātajiem digitālajiem risinājumiem kultūras jomā, kas pieejami ikvienam.

"IESAISTIES.LV" ir virtuāla platforma, kurā apkopotas dažādas ar kultūras datiem un procesiem saistītas aktivitātes, kas bāzētas digitāla vidē un kurās ir iespēja piedalīties ikvienam sabiedrības pārstāvim. Šobrīd tajā iekļauti LU LFMI izstrādātie digitālie rīki daudzpusīgai kultūras mantojuma iepazīšanai, izpētei, kā arī jaunradei. Te interesenti atradīs gan materiālus par mūziku, literatūru, folkloru, etnogrāfiju, ko izmantot vēstures, novadpētniecības izzināšanai, varēs līdzdarboties kultūras mantojuma saglabāšanā, piemēram, stāstot par savu pieredzi svētku svinēšanā vai atšifrējot Latviešu folkloras krātuves rokraksta manuskriptus. Atsevišķas platformas daļas ir vērstas uz kultūras mantojuma atdzīvināšanu, piemēram, ieskaņojot dzejoļa lasījumu, iedziedot savu versiju kādai no arhīva melodijām u. tml.

Lasīt vairāk...

Garamantas.lv Kolkā

5. jūnijā Kolkas Lībiešu saieta namā plkst. 17.00 gaidāms LFK digitālā arhīva izbraukuma seminārs. Tajā Justīne Jaudzema izstāstīs par Kolkas puses folkloras materiāliem, savukārt Elīna Gailīte parādīs, kā ērtāk lietot garamantas.lv.

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2019. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.


Garamantas.lv Popē

5. jūnijā plkst. 13.00 Popes muižā notiks garamantas.lv izbraukuma seminārs, kurā LFK digitālā arhīva redaktores Elīna Gailīte un Justīne Jaudzema stāstīs par Popes un tās apkārtnes folkloras materiāliem, kā arī parādīs, kā veiksmīgāk darboties digitālajā arhīvā.

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2019. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.


Pētījuma poētika 22. maijā

22. maijā Latviešu folkloras krātuves lasītavā (LFK) plkst. 15.00 ar priekšlasījumu saistībā ar vēlēšanām akadēmiskā amatā uzstāsies Toms Ķencis. Priekšlasījumā tēma: "Ceļā uz pēckara folkloristikas vēsturi".

Ievadvārdus Toma Ķenča priekšlasījumam teiks LFK vadītāja Rita Treija.

Kāpēc pētīt folkloristikas vēsturi? Kāda ir tās specifika padomju okupācijas laikā? Kas ir padomju folklora, un ko ar to darīt? Meklējot atbildes uz šiem jautājumiem, Latviešu folkloras krātuves pētnieks Toms Ķencis iepazīstinās ar savu aktuālo pētījumu tematiku, pirmajiem rezultātiem un projektu "Latviešu folkloristika (1945–1985)". Brīdinājums: priekšlasījuma laikā var tikt eksponēti padomju simboli.


"Dziedi ar arhīvu" komanda Āraišos

Akcijas "Dziedi ar arhīvu" komanda saka lielu paldies Āraišu Arheoloģiskā parka Muzeju nakts viesiem, kuri Latviešu folkloras krātuves veidotajā darbnīcā ne vien izzināja tradicionālās mūzikas skanējumu, noklausoties senus Latviešu folkloras krātuves ierakstus, bet arī radīja paši savas dziesmu versijas par dzirdēto, saglabājot tās nākamajām paaudzēm digitātajā arhīvā. Jau pavisam drīz tās, līdz ar daudziem citiem jau tapušiem ieskaņojumiem, būs noklausāmas šeit: https://dziedi.garamantas.lv.

Akciju organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) ES ERAF finansētā projektā "Stiprinot zināšanu sabiedrību" (Nr. 1.1.1.1/16/A/040) ietvaros.

Lasīt vairāk...

Baiba Krogzeme-Mosgorda piedalīsies 49. Starptautiskās Balāžu Komisijas konferencē Viļņā

No 20. līdz 24. maijam Viļņā notiks 49. Starptautiskās Balāžu Komisijas konference "Human Relationships in and Through Songs: Meanings and Contexts" (Cilvēku attiecības ar dziesmām un dziesmās: nozīmes un konteksti), kurā LU LFMI vadošā pētniece Baiba Krogzeme-Mosgorda piedalīsies ar priekšlasījumu "Social Classes in Latvian Folksongs. Changing Contexts of Their Presentation in Folksong Editions of the 20th century" (Sabiedrības šķiras latviešu tautasdziesmās. To interpretācijas mainīgie konteksti 20. gs. tautasdziesmu izdevumos).


"Dziedi ar arhīvu" Āraišos

Sestdien, 18. maijā, LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālā projekta "Dziedi ar arhīvu" komanda dosies izbraukumā uz Āraišu arheoloģisko parku, kurā norisināsies ikgadējā Muzeju nakts. Ikviens interesents būs aicināts iepazīties ar seniem tautas mūzikas ierakstiem vietnē dziedi.garamantas.lv un piedāvāt savu versiju par kādu no izlases dziesmām, piešķirot arhīvā glabātajam kultūras mantojumam jaunu skanējumu. Muzeju nakts laikā gan kopīgi, gan individuāli ierakstītie dziesmu varianti piedalīsies akcijas balsojumā par populārāko jauno ierakstu!
Uz tikšanos Āraišos!
Akciju organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) ES ERAF finansētā projekta "Stiprinot zināšanu sabiedrību" (Nr. 1.1.1.1/16/A/040) ietvaros.

Lasīt vairāk...

Sanita Reinsone vadīs semināru par digitālo līdzdalību

30. maijā plkst. 18:00, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta LFK vadošā pētniece Sanita Reinsone, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā telpās, Marijas ielā 13/3, Berga Bazārā, vadīs semināru sērijas "Sociālās pārmaiņas un atbildība" piekto diskusiju, stāstot par digitālās iesaistīšanas projektiem.

"Digitālā līdzdalība (crowdsourcing) ir pārsteidzoša mūsdienu cilvēku aktivitāte kultūras jomā", saka Sanita Reinsone, digitālo humanitāro zinātņu pētniece un digitālā arhīva garamantas.lv vadītāja. "Digitālās līdzdalības iniciatīvas jebkuram interesentam piedāvā iesaistīties kāda noteikta digitālā darba veikšanā. Tā var būt, piemēram, savas pieredzes stāstu ierunāšana vai uzrakstīšana un nosūtīšana arhīvam, papildinošas informācijas sniegšana digitalizēta arhīva vai muzeja kolekciju materiāliem (komentēšana, tagošana, ģeomarķēšana), rokraksta manuskriptu atšifrēšana (transkribēšana). LU LFMI organizētajos sabiedrības digitālas iesaistīšanas projektos kopš 2016. gada brīvprātīgie ir veltījuši vairāk nekā 15 000 stundu."

Lasīt vairāk...