EN in English

Pieliec pats roku, tad darbs veiksies un būs maize. (LFK 1279, 2179)

Pastāsti, kāda ir Tava Pārdaugava!

Šajā pavasarī aizsākam veidot īpašu Pārdaugavai veltītu kolekciju digitālajā arhīvā garamantas.lv. Kolekcijas papildināšanā aicināts iesaistīties ikviens.

Pārdaugavas apkaimes vēstures gaitā piedzīvojušas daudz pārmaiņu, tās turpina mainīties un attīstīties dažādos virzienos. Lai saglabātu kaut daļu no Pārdaugavas esošās un kādreizējās savdabības, Latviešu folkloras krātuves pētnieki aicina ikvienu izstāstīt par savu Pārdaugavu – gan tos, kas šeit auguši un dzīvojuši, gan arī tos, kam Pārdaugava saistās ar atsevišķām vietām un notikumiem, par kuriem būtu vērts uzzināt arī citiem.

Stāstu vākšana notiek vietnē garamantas.lv/pardaugava, kurā piedāvāts uzrakstīt atmiņas par Pārdaugavas apkaimēm, tajās pieredzēto un sajusto, norādot izstāstītās vietas digitālā kartē un pievienojot fotogrāfijas vai citus ilustratīvus materiālus. Šādā veidā taps Pārdaugavas stāstu digitālā karte, kas noderēs kā interesants avots pilsētas izzināšanā un pastaigās, un arī tiks saglabāts nākamajām paaudzēm Latviešu folkloras krātuvē. Lasīt vairāk...


Baltijas postkoloniālisms II

2021. gada 28. aprīlī, plkst. 10.00.

Latviešu folkloras krātuves pētnieki aicina visus interesentus piedalīties nākamajā teorētiskās literatūras seminārā. Ja iepriekšējā reizē lasījām pārliecinošus Baltijas postkoloniālisma atbalsta tekstus un tos kritizējām paši, šoreiz pamēģināsim pieiet no pretējās – teorijas kritikas un alternatīvajām versijām.

Šarads Čari un Katrīna Verderi (Thinking between the Posts: Postcolonialism, Postsocialism, and Ethnography after the Cold War, 2009) sniedz vērtīgu ieskatu postkoloniālisma teorijas problemātiskajā vēsturē un aicina to nevis vienkārši piemērot post-sociālistiskajai situācijai, bet apvienot abus lielos post-virzienus jaunā – “pēc-aukstā kara” (post-Cold War) etnogrāfijā. Kas ir šī risinājuma stiprās un vājās puses, un vai tas saglabā Baltijas tautu vēsturisko rīcībspēju?

Lasīt vairāk...

Elgai Melnei – 75

2021. gada 9. aprīlī savu dzimšanas dienu svin folkloriste Elga Melne, “līdz saknei” saprast griboša pētniece, atsaucīga, atbalstoša un iedvesmojoša kolēģe, gaišs un pasaulei atvērts cilvēks.

Elgas darba mūžs – vairāk nekā 50 gadi – saistīts ar Latviešu folkloras krātuvi: no asistentes līdz pētniecei, zinātniskajai redaktorei un darbaudzinātājai. Šis laiks ir nesaraujami saistīts ar tautasdziesmām: gan pētnieciskajā jomā, gan arī ar ikdienā veicamajiem darbiem – sagatavojot latviešu tautasdziesmu akadēmiskā izdevuma manuskriptu. Pētnieces gaitu sākumā Elgas Melnes uzmanība vairāk pievērsta tautasdziesmu valodnieciskajiem aspektiem, pētot leksiskās sinonīmijas problēmu, vēlāk interesējošo tēmu lokā redzam arī bērnu folkloru, skaitāmpantus u.c. Kopā ar etnomuzikologu Vili Bendorfu veikti pētījumi par Krišjāņa Barona rediģējumiem Dainu skapī atrodamajās lapiņās. Zīmīgi, ka Barona iestaigāto ceļu jau kopš 20. gadsimta 90. gadiem mēro arī Elga pati, veicot zinātniskās redaktores darbu akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” manuskriptam. 2002. gadā Elga Melne kopā ar citiem Latviešu folkloras krātuves kolēģiem saņēmusi Lielo folkloras gada balvu par iepriekš nepublicētā Ansa Lerha-Puškaiša “Latviešu tautas teiku un pasaku” (VII d., 2. sēj.) manuskripta sagatavošanu izdošanai.

Lasīt vairāk...

Tautas medicīna padomju periodā

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve turpina audiovizuālo semināru ciklu, kas veltīts padomju perioda folkloristikas vēstures izzināšanai. Otrais seminārs "Tautas medicīna padomju periodā" notiks 7. aprīlī plkst. 15.00–16.00. Tā uzmanības centrā būs tautas medicīna un tās pētniecība padomju gados.

Visai drīz pēc Otrā pasaules kara situācija latviešu folkloristikā krasi mainījās – buržuāziskā folkloras pētniecība netika atzīta, pētījumi “pārvērtēti” un jaunā zinātniskā metode ieviesta represiju ēnā. Seminārā Aigars Lielbārdis pievērsīsies gan tautas medicīnas pētniecībai un pētniekiem (Andrejs Kurcijs, Kārlis Ēriks Arons), gan tautas medicīnas praktiķiem (Marta Rācene). Seminārā tiks demonstrēti video kadri no Lūcijas Ločmeles kino filmas “Svešais” (1988) un Arvīda Krieva dokumentālās filmas “Brīnumdakteri” (1975).

Lasīt vairāk...

Aicinājums pieteikt priekšlasījumus Krišjānim Baronam veltītai konferencei “Folklora un atmoda”

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve aicina piedalīties ikgadējā Krišjāņa Barona zinātniskajā konferencē, kas notiks 2021. gada 27.– 28. oktobrī. Konferences tematika būs veltīta Trešās atmodas un folkloras attieksmēm, pievēršoties personības, sabiedrības un politiskās varas rīcību analītiskam izvērtējumam.

Valstiskuma un neatkarības atgūšana bija iespējama pateicoties kultūras pārstāvju aktivitātēm un plašas sabiedrības iesaistei sociālpolitiskos notikumos 20. gs. 80. gados. Atmodas vērtību pamatā bija pašnoteikšanās centieni un kultūras mantojumā balstīti identitātes apliecinājumi. Par nozīmīgu nacionālas piederības izpausmi kļuva latviešu folklorā un pagātnē sakņotu vērtību izmantojums, kas dažādās formās un satura piepildījumā caurauda gan plašas sabiedrības, gan individuālās rīcības.

Lasīt vairāk...

Liepājas 27. starptautiskā zinātniskā konference

Liepājas 27. starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā" 10. - 11. martā piedalīsies 16 LU LFMI pētnieki. Skatītāju skaits konferencē ir ierobežots, tomēr tās ieraksts būs pieejams pēc konferences. Konferences programma un Zoom saites uz konferenci skatāmas šeit.

10. martā sekcijā "Padomju periods literatūrā" uzstājas Jānis Oga ar pētījumu "Ārzemju ceļojumu iespaidu atspoguļojums Zigmunda Skujiņa romānā "Gulta ar zelta kāju"".

Sekcijā "Literatūra līdz 1940. gadam" uzstājas Pauls Daija ar pētījumu "Kārlis Vatsons latviešu literārās kultūras vēsturē".

Savukārt Sanitas Reinsones vadītajā sekcijā "Humanitāro zinātņu digitālie resursi: pieredze un sadarbība" uzstājas Eva Eglāja-Kristsone un Signe Raudive ar pētījumu "Digitālās biogrāfijas zināšanu apmaiņai un pētniecībai: literatura.lv piemērs", Elīna Gailīte, Sandis Laime un Sanita Reinsone ar pētījumu "No arhīva manuskripta līdz tekstu korpusam: garamantas.lv piemērs".
Lasīt vairāk...

Baltijas postkoloniālisms: teorētiskās literatūras seminārs

2021. gada 24. februārī plkst. 10.00 Latviešu folkloras krātuves pētnieki aicina visus interesentus piedalīties teorētiskās literatūras seminārā par Baltijas postkoloniālisma pieejas izmantošanu folkloras un folkloristikas vēstures pētniecībā:

- cik tā ir efektīva?
- kādu laikmetu pretrunas tā vislabāk atklātu?
- vai un kā to varētu vēl labāk piemērot folkloristikas vajadzībām?
- kādi metodoloģiski apsvērumi izriet no šīs pieejas?

Lasīt vairāk...

16 referāti par sociālisma mantojumu

Kopš janvāra beigām Latviešu folkloras krātuves YouTube kanālā brīvi pieejami konferencē "Sociālisma folkloristika: nozares mantojums" nolasītie vietējo un ārzemju zinātnieku referāti.

Konferences priekšlasījumi ir par tēmām, kas saistītas ar sociālisma mantojuma ietekmi uz folkloristikas, tautas mākslas un etnogrāfijas attīstību Centrālās un Austrumu Eiropas valstīs. Desmit dažādu valstu pētnieki iepazīstina ar saviem atklājumiem un aizraujošiem ieskatiem zināšanu vēsturē no Karēlijas ziemeļos līdz Rumānijai dienvidos. Ar vairākiem referātiem ir pārstāvētas arī visas trīs Baltijas valstis. Lasīt vairāk...


"Kilograms Kultūras" gada balvai izvirzīts projekts "Pandēmijas dienasgrāmatas"

Latvijas sabiedrisko mediju gada balvai "Kilograms Kultūras" kategorijā "Pārsteigums" nominēta LFK Ak kolekcija "Pandēmijas dienasgrāmatas", kuras mērķis ir dokumentēt to, kā mūsu sabiedrība jūtas pandēmijas apstākļos.

Projektu "Pandēmijas dienasgrāmatas" 2020. gadā uzsāka Literatūras un filozofijas interneta žurnāls "Punctum" un LU LFMI. Vairāk par projekta izcelsmi vēsta Sanita Reinsone sarunā ar Latvijas Radio.

Folkloristi radio

2021. gada janvārī Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" izskanējis Toma Treiberga sagatavotais sarunu cikls "Dzīvā folklora". Piecās epizodēs, izzinot šodienas tradīcijas un pagātnes vērojumus, žurnālists par dažādām tēmām apspriedās ar LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētniekiem un citu nozaru pārstāvjiem.

Pirmajā epizodē "Dienasgrāmatu fenomens pagātnē un mūsdienās" 11. janvārī Sanita Reinsone pastāstīja par latviešu dienasgrāmatu rakstīšanas vēsturi, kā arī par Autobiogrāfiju krājuma aktualitātēm. Lasīt vairāk...


LU LFMI darbinieki piedalās Daugavpils Universitātes zinātniskajā konferencē "XXXI Zinātniskie lasījumi"

Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes starptautiskajā zinātniskajā konferencē "XXXI Zinātniskie lasījumi" 28.-29.janvārī piedalīsies septiņi institūta darbinieki.

Lasījumu darba grupā "Smiekli un asaras literatūrā un kultūrā" savus atklājumus vēstīs Una Smilgaine ar referātu "Ķermenis un tā atspoguļojums kāzu apdziedāšanās dziesmās", savukārt Ingunas Daukstes-Silasproģes ziņojums būs "M. Mežmīļa satīriskais skatījums uz latviešiem trimdā".

Lasīt vairāk...

Audiovizuālais seminārs folkloristikas vēsturē

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve aizsāk audiovizuālo semināru ciklu, kas veltīts padomju perioda folkloristikas vēstures izzināšanai. Pirmais seminārs "Totalitārisma spriedze" notiks 27. janvārī plkst. 15.00–16.00. Tā uzmanības centrā būs otrās padomju okupācijas sākuma gadi, totalitārisma noteiktie apstākļi folkloras pētniecībai un mācīšanai akadēmiskā līmenī.

Par piedzīvoto pēc Otrā pasaules kara kritiski ironisku vērtējumu vairākkārt atmiņās sniedzis folklorists Boriss Infantjevs (1921–2009). Viņa profesionālās dzīves sākumposms bijis saistīts ar abām folkloristikas nozarei nozīmīgākajām institūcijām – Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Folkloras institūtu (kopš 1950. gada: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūta Folkloras sektors) un Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti. Rita Grīnvalde demonstrēs un komentēs tematisku audiovizuālo folkloristikas vēstures avotu izlasi – ieskaņojumus, fotogrāfijas, kā arī filmētos materiālus. Lasīt vairāk...


Annai Bērzkalnei – 130

Anna Bērzkalne

Folkloriste Anna Bērzkalne dzimusi 1891. gada 15. janvārī Madonas apriņķa Vējavā. Tautasdziesmu pētniece, Latviešu folkloras krātuves izveidotāja un pirmā vadītāja (1924–1929) akadēmisko izglītību folkloristikā guvusi Tartu Universitātē. Pirms tam mācījusies Ķeniņu ģimnāzijā Rīgā un studējusi Kazaņas Augstākajos sieviešu kursos. Tērbatā profesora Valtera Andersona vadībā viņa izstrādājusi un 1942. gadā aizstāvējusi disertāciju "Dziesma par žēlumā nomirušo puisi. Tās pirmveids un latviskās versijas", iegūstot filozofijas doktora grādu igauņu un salīdzinošajā folkloristikā. Pētījumā izmantota vēsturiski ģeogrāfiskā metode, disertācijas teksts uzrakstīts angliski, taču atsevišķā grāmatā publicēts tā saīsināts tulkojums latviešu valodā (1942). Helsinkos starptautiskajā publicējumu sērijā "Folklore Fellows' Communications" izdots Annas Bērzkalnes "Latvju dainu" romanču tipu rādītājs vācu valodā (1938). Vairākus izdevumus piedzīvojusi populārā brošūra "Pamatjēdzieni par tautas dzeju" (1937, 1995), kas adresēta galvenokārt Latvijas skolēniem un sniedz pārskatu par galvenajiem folkloras veidiem un folkloristiku kā zinātņu nozari. Viņa publicējusi daudz rakstu presē, kuros skaidrojusi folkloras izpētes iespējas, iepazīstinājusi ar somu un igauņu folkloristi veikusi, kā arī pastāvīgi aicinājusi vākt tautas tradīcijas. Folkloristes maizes darbs bijis pedagoģes pienākumu pildīšana: no 1920. līdz 1944. gadam viņa bijusi latviešu valodas skolotāja Rīgas pilsētas 2. vidusskolā (ģimnāzijā), bet pēc Otrā pasaules kara (1945–1948) docējusi vairākus folkloras kursus Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē. Anna Bērzkalne mirusi 1956. gada 1. martā, apbedīta Rīgas Meža kapos. Lasīt vairāk...


Pēterim Birkertam – 140

Pēteris Birkerts

2021. gada 15. janvārī ir 140. jubileja Pēterim Birkertam – latviešu folkloras pētniekam un publicētājam (sakāmvārdi, mīklas, anekdotes), literatūrzinātniekam, psiholoģijas pētniekam, LNB arhitekta Gunāra Birkerta tēvam.

Ironiski lietojot padomju laiku frazeoloģiju, varētu teikt, ka šo jubileju atzīmējam ar "darba uzvarām". Te neliels ieskats par resursiem, ko LU Literatūras folkloras un mākslas institūta darbinieki par P. Birkertu radījuši vai padarījuši ērtāk pieejamus pēdējo gadu laikā.

LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv publicēts P. Birkerta folkloras vākums [855]: 23399 folkloras teksti, 3420 lapaspuses, kas daļēji atšifrētas. Tā ir viņa folkloras arhīva daļa, kas nonākusi LFK. Te ir galvenokārt sakāmvārdi, mīklas, anekdotes un vācēju vēstules, nedaudz arī padomju folklora. P. Birkerta folkloras pieraksti atrodami arī pirmo pēckara folkloras ekspedīciju materiālos – būdams Materiālu vākšanas un kārtošanas sektora vadītājs (1948–1953), viņš organizējis vairākas folkloras ekspedīcijas. Tepat pieejama arī fotogrāfiju kolekcija – galvenokārt no LFK pēckara ekspedīcijām un A. Ancelānes krājuma, arī viņa paša fotografētie attēli.Lasīt vairāk...


Teikto dziesmu nošu materiālu digitalizēšana un kartēšana

Teiktās dziesmas – nozīmīgākais senā slāņa vokālās mūzikas stils, kurš pārstāvēts it visos Latvijas novados. Teikto dziesmu melodikas stils un izpildījums ir īpatnējs – tajās dominējošais ir teksts un dziedāšana tuvinās runas plūdumam.

Lai ikvienam, kuru interesē nodrukātie teikto dziesmu nošu materiāli no dažādām Latvijas vietām, tas būtu pieejams, Emiļa Melngaiļa "Latviešu mūzikas folkloras materiālu" trīs sējumos "Korsa" (1951), "Maliena" (1952), "Vidiena" (1953) un Andreja Jurjāna sešās "Latvju tautas mūzikas materiālu" burtnīcās ietvertās teiktās dziesmas nu ir digitalizētas un pieejamas Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv!

Lasīt vairāk...