EN in English

Skrien kā velns ar vējlukturi. (LFK 1736, 1308)

Noslēgusies konference "Kanoniskais un nekanoniskais buramvārdu tekstos un praksēs"

LFK sadarbībā ar ISFNR (The International Society for Folk Narrative Research) buramvārdu pētnieku grupu "Committee on Charms, Charmers and Charming" šā gada 6.–9. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās rīkoja konferenci "Kanoniskais un nekanoniskais buramvārdu tekstos un praksēs" (Canonical and Non-canonical in Charming Texts and Practices).

Konference bija veltīta kanona un tautas reliģijā un tradīcijās balstītiem tekstiem un praksēm, to līdzāspastāvēšanai un savstarpējai ietekmei.

Lasīt vairāk...

"Pētījuma poētika" septembrī. Uzstāsies Ieva Garda-Rozenberga, Kārlis Vērdiņš, Benedikts Kalnačs un Sandis Laime

Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI vadošā pētnieka amatā aicinām uz "Pētījuma poētikas" semināriem trešdien, 7. septembrī, plkst. 15.00 un trešdien, 14. septembrī, plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā.

7. septembrī ar priekšlasījumu uzstāsies Ieva Garda-Rozenberga, pretendente uz vadošā pētnieka amatu folkloristikas nozarē ar specializāciju kultūrprakšu pētniecībā un vides cilvēkzinātnēs, un Kārlis Vērdiņš, pretendents uz vadošā pētnieka amatu literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju dzimtes un kvīru studijās, savukārt 14. septembrīBenedikts Kalnačs, pretendents uz vadošā pētnieka amatu literatūrzinātnes nozarē ar specializāciju vēsturisko kultūras procesu un latviešu un cittautu kultūru mijiedarbes izpētē, un Sandis Laime (dalība attālinātā vidē), pretendents uz vadošā pētnieka amatu folkloristikas nozarē ar specializāciju kultūrprakšu pētniecībā un digitālajās humanitārajās zinātnēs.

Lasīt vairāk...

"Kanoniskais un nekanoniskais buramvārdu tekstos un praksēs" (6.–9. septembris, 2022)

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve sadarbībā ar ISFNR buramvārdu pētnieku grupu "Committee on Charms, Charmers and Charming" (http://www.isfnr.org/committee-on-charms-charmers-and-charming.php) organizē starptautisku konferenci "Kanoniskais un nekanoniskais buramvārdu tekstos un praksēs", kas notiks 2022. gada 6.–9. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Dažādos laikos un dažādās sabiedrībās līdzās zinātnes un reliģijas kanonos balstītiem tekstiem un praksēm ir pastāvējušas oficiāli neapstiprinātas, neatzītas, taču plaši praktizētas tradīcijas. Buramvārdu un tautas medicīnas tradīcijas ietver gan "augstās" kultūras, gan "nomales" un "citas" prakses, kas laika gaitā savstarpēji ietekmējušās. Vēsturiski to līdzāspastāvēšana bijusi kā mierpilna, abpusēji papildinoša, tā arī varmācīga. Tradīcijas, ko piekopušas plašas tautas masas, nereti tika aizliegtas un to praktizētāji vajāti. Sadures pamatā bijušas gan atšķirīgu kultūru, reliģiju un etnisko grupu vērtības, gan ekonomiski apsvērumi, taču vienlaikus šo vērtību antagonisms tradīcijas ir bagātinājis – oficiālā reliģija un nepareizā reliģija, atļautā un aizliegtā medicīna, pareizie un aizliegtie teksti un prakses utt. Gan priesteri un mūki, gan izglītoti ārsti, gan arī vārdotāji ir cīnījušies par iespējām dziedināt ļaudis. Baznīcas kanoni, lūgšanas un svēto kults ir ietekmējis tautas tradīcijas; konvencionālās medicīnas attīstība mainījusi vietējās tradīcijas; turpretim vietējie apstākļi ir noteikuši oficiālās reliģijas un konvencionālās medicīnas reģionālās īpatnības.

Lasīt vairāk...

Āgenskalna stāstu vakars

2022. gada 11. augusta vakarā LU LFMI pētnieks Gatis Ozoliņš vadīja Āgenskalna stāstu vakaru, kas norisinājās Latvijas Zinātnes padomes projekta "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" (lzp-2020/1-0096) ietvaros sadarbībā ar Pārdaugavas radošo centru un bija daļa no vasaras kultūras programmas pasākumu cikla Jaunatnes dārzā (Lapu ielā 24). Stāstu vakarā piedalījās arī Vides filmu studijas (VFS) režisors Uģis Olte un dalībniekiem bija iespēja nedaudz ieskatīties VFS veidotajā dokumentālo raidījumu cikla Atslēgas tapšanas aizkulisēs un noskatīties divus raidījumus. Stāstu vakaram sekoja brīnišķīgs baroka kamermūzikas koncerts No krēslas līdz rītausmai Jaunatnes dārzā, kalniņā pretim Lapu ielai 24. Muzicēja Ansis Bētiņš (tenors), Nora Kalniņa (soprāns), Kaspars Zemītis (ģitāra) un Gertruda Jerjomenko (klavesīns).

Projektā "Pieredze pilsētā: naratīvi, atmiņas un vietas mantojums" pētnieki vāc Pārdaugavas iedzīvotāju atmiņas, stāstus, fotogrāfijas u. c. kultūrpieredzes materiālus. Tā ir nozīmīga pētnieciskā iniciatīva, jo stāstu radīšanas procesā aktīvi tiek iesaistīti vietējie iedzīvotāji. Arī šis vakars nebija izņēmums. Sanākušies klausītāji (ap 30) ātri kļuva par aktīviem stāstīšanas procesa vadītājiem un dalījās ar savas dzīves zīmīgiem notikumiem. Lasīt vairāk...


"Rucavas garamantas II"

Apgādā "Zinātne" klajā nācis Māras Vīksnas sastādītais izdevums "Rucavas garamantas II" (560 lpp., il.). Sērijas "Novadu folklora" 12. grāmata ir turpinājums 2019. gadā izdotajām "Rucavas garamantām I". Folkloras materiālu publicējums tapis laikā, kad paiet 100 gadu, kopš apmēram trešā daļa Rucavas pagasta teritorijas – Sventāja, Būtiņģe – pievienota Lietuvai. "Pēdējos 100 gados aizmirst savus tautiešus aizrobežā nav ļāvuši Emilis Melngailis, Daina Zemzare, Rita Drīzule, Renāte Siliņa (Mielava), Ilmārs Mežs un galvenokārt Sventājas novadpētnieks Miķelis Balčus. Viņš ir uzņēmis Latvijas puses cilvēkus, vadājis, rādījis, izglītojis, papildinājis un precizējis ziņas par Melngaiļa un Drīzules teicējiem." Līdzās bagātīgajiem garamantu pierakstiem – tautasdziesmām, ziņģēm, ticējumiem, ieražām, teikām, nostāstiem utt. – grāmatā lasāmi Māras Vīksnas komentāri par kolekciju tapšanu un vācēju biogrāfijas, pārskats par Rucavas un Sventājas materiāliem Latviešu folkloras krātuvē, hronika "Sventājas vēsture", kurā Miķeļa Balčus savāktos datus apkopojusi Renāte Siliņa, arī viņas stāsts par teicēju Ķērstu Balceri un fragmenti no Miķeļa Balčus pētījumiem, ko no lietuviešu valodas tulkojusi Laimute Balode. Grāmatu papildina Beatrises Reidzānes sastādītā vārdnīca, kurā skaidrota Rucavas un Sventājas īpatnējā leksika, kā arī Antras Upenieces sagatavotais folkloras teicēju rādītājs.

Grāmata sagatavota Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" un publicēta ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Uz grāmatas "Rucavas garamantas II" vāka: Sventājas teicēja Ķērsta Balcere 1988. gadā. Andra Eglīša foto. LFK 2183, 1378


LFK viesojas Ukrainas dziedātāja, pedagoģe un komponiste Vira Ibrjamova-Sivorakša

Šodien Latviešu folkloras krātuvē viesojās Ukrainas dziedātāja, pedagoģe un komponiste Vira Ibrjamova-Sivorakša (Віра Ібрямова-Сиворакша). Etnomuzikoloģe Ieva Vīvere viņu iepazīstināja ar LFK vēsturi, Latvijas tradicionālās mūzikas materiāliem un digitālajiem resursiem.

Viras sadarbību ar Latviju aizsāka kultūras menedžmenta centra “Lauska” vadītāji Juris Zalāns un Daina Zalāne. Jau dažus mēnešus Vira tiešsaistē interesentiem no Latvijas mācījusi ukraiņu tradicionālās dziesmas. Šonedēļ viņa vadīs dziedāšanas meistarklases Mētrienā un Drabešos un piedalīsies Pirmajā starptautiskajā tradicionālās āra dziedāšanas festivālā “Dabā” Sāvienas pilskalnā 4. un 5. augustā.

Fotogrāfijā – Juris Zalāns un Vira Ibrjamova-Sivorakša. Foto – Ieva Vīvere.


Atskats uz SIEF Rituāla gada darba grupas konferenci "Komercija un tradīcijas"

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve šā gada 1.–4. jūnijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā rīkoja Starptautiskās etnoloģijas un folkloristikas biedrības (SIEF, International Society of Ethnology and Folklore) Rituāla gada pētnieku grupas (The Ritual Year Working Group) ikgadējo zinātnisko konferenci, un šoreiz tēma bija “Komercija un tradīcijas” (Commerce and Traditions). Konference bija veltīta komercijas un tradicionālās kultūras savstarpējām attieksmēm, un tās mērķis bija izvērtēt komercijas ietekmi uz tradīcijām un tās radītajām gan pozitīvajām, gan negatīvajām izmaiņām sabiedrības ieradumos un kultūras mantojumā kā pagātnē, tā arī mūsdienās. Pētnieki konferencē bija aicināti īpaši pievērsties tēmām un jautājumiem, kas atklāj komercijas klātbūtni tradicionālās kultūras norisēs un procesos; izvērtēt komercijas nozīmi tradīciju saglabāšanā, tostarp nacionālo, reliģisko un valsts svētku pastāvēšanā; kā arī analizēt Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi uz svētku tradīcijām.

Lasīt vairāk...

Lasītava vasarā

2022. gada jūlijā un augustā Latviešu folkloras krātuves lasītava būs slēgta. Digitālais arhīvs http://garamantas.lv atvērts vienmēr. Labu atpūtu vasarā!

1979. gada vasara Dignājā. Foto: Vaira Strautniece


Bieriņu stāstu vakars

Svelmainā 27. jūnija pēcpusdienā neliela LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieku grupa folklorista Gata Ozoliņa vadībā devās uz savdabīgu un līdz šim maz iepazītu Pārdaugavas daļu – Bieriņiem. Galvaspilsētas dienvidrietumu apkaime veidojusies 19. gadsimta otrajā pusē ap kādreizējo Bieriņu muižu. Mārupītes krastos daba un kultūra draudzīgi sadzīvo līdzās: te atrodas tēlnieka Induļa Rankas veidotais akmens skulptūru dārzs, pilsētvidē brīvi apskatāmi Igora Dobičina un citu tēlnieku darbi, starp mazajām ieliņām un privātmājām ir daudz koku un putnu, Codes ielā pagaidām vēl apskatāma Šēnberģu muižiņa, savukārt Budas muiža Pampāļu ielā priecē ar koka pūķi, Budas skulptūru un citiem ekstravagantiem mākslas darbiem.

Lasīt vairāk...

Sveicam Jāņos

Institūta Jāņi – Jānis Oga, Jānis Daugavietis un Jānis Ozoliņš – un visu nozaru kolēģi vēl priecīgu līgošanu un veldzējošu atpūtu dabā!

Foto: Eva Eglāja-Kristsone



Latviešu folkloras krātuves pētnieces piedalās Ziemeļvalstu etnoloģijas un folkloras konferencē

No 13. līdz 16. jūnijam Reikjavikā, Islandē notiek Ziemeļvalstu etnoloģijas un folkloras konference “Re:22”. To rīko vadošie Ziemeļvalstu humanitāro un sociālo zinātņu pētnieki, lai pulcētu vienkop vairāk nekā 400 zinātniekus no visas pasaules. Tiks apskatīts plašs tēmu loks – veidi, kā cilvēki pārstrukturē idejas, ierauga no jauna, atjauno uzvedības modeļus, atjauno un lieto melodijas un paražas, atkārtoti izmanto priekšmetus un citas ar pārradīšanu saistītas tēmas. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu pārstāvēs LFK pētnieces – Rita Grīnvalde (“Located anxious experiences: Riga in folklore”), Ieva Vīvere (“Rural life in the city: informal allotment dwelling in Riga”), Ilze Ļaksa-Timinska (“The Latvian diaspora in the USSR 1920s-1930s and folklore: constructing Latvian vs Soviet identity”) un Elīna Gailīte (“Revisiting urban place through dancers eyes”).

Lasīt vairāk...

Pētījuma poētika. Uzstāsies Rita Grīnvalde, Sanita Reinsone un Toms Ķencis

Saistībā ar vēlēšanām LU LFMI vadošā pētnieka amatā folkloristikas nozarē aicinām uz "Pētījuma poētikas" semināriem trešdien, 8. jūnijā plkst. 15.00 un trešdien, 15. jūnijā plkst. 15.00 attālinātā vidē.

8. jūnijā ar priekšlasījumu uzstāsies Rita Grīnvalde, pretendente uz vadošā pētnieka amatu folkloristikas nozarē ar specializāciju folkloristikas vēsturē un Latviešu folkloras krātuves arhīva izpētē, un Sanita Reinsone, pretendente uz vadošā pētnieka amatu folkloristikas nozarē ar specializāciju digitālajās humanitārajās zinātnēs un autobiogrāfiskā kultūras mantojuma izpētē, savukārt 15. jūnijāToms Ķencis, pretendents uz vadošā pētnieka amatu folkloristikas nozarē ar specializāciju folkloristikas vēsturē un kultūras vizuālo aspektu izpētē.

Lasīt vairāk...

SIEF Rituāla gada darba grupas konference "Komercija un tradīcijas"

Šā gada 1.–4. jūnijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks konference "Komercija un tradīcijas" (Commerce and Traditions), ko rīko LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve un Starptautiskās etnoloģijas un folkloristikas biedrības (International Society of Ethnology and Folklore) Rituāla gada pētnieku grupa (The Ritual Year working group).

Starptautiskā etnoloģijas un folkloristikas biedrība ir viena no nozīmīgākajām folkloras un etnoloģijas pētniecības organizācijām Eiropā, dibināta 1964. gadā. Šīs organizācijas paspārnē kopš 2004. gada darbojas "Rituālā gada" darba grupa, ik gadus aicinot kopā folkloras, antropoloģijas, etnoloģijas un citu zinātņu pētniekus.

Lasīt vairāk...

Aptauja "Ukrainas karogi Latvijā"

Krievijas karaspēka iebrukums Ukrainā agrā 2022. gada 24. februāra rītā aizsācis postošu karu. Jau kopš pirmajām kara dienām Latvijas iedzīvotāji centušies paust atbalstu Ukrainai – ziedojot karā cietušajiem, uzņemot bēgļus, piedaloties demonstrācijās un atbalsta koncertos, paužot uzskatus interneta vidē un pilsētas publiskajā telpā.

Solidaritātes izpausmes šo pavasari Latvijā iezīmējušas zili dzeltenās krāsās. Ukrainas karogi ir pie valsts iestādēm un skolām, pie dzīvojamo namu fasādēm, mājokļu logos un pie balkoniem, kafejnīcu un veikalu skatlogos. Daudz cilvēku nēsā Ukrainas karoga lentīti pie apģērba vai somas, mazi karodziņi iekārti automašīnās, un pat puķu dobēs radoši interpretētas Ukrainas karoga krāsas.

Lasīt vairāk...

Folkloras kustības aptauja

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina iesaistīties pētījumā par Latvijas folkloras kustības vēsturi. Šobrīd tiek vāktas visa veida liecības par folkloras norisēm 20. gs. 70. un 80. gados līdz Latvijas neatkarības atgūšanai. Ir izveidota aptauja, lai pētījums aptvertu pēc iespējas vairāk iesaistīto cilvēku – folkloras kopu dalībnieku, pasākumu apmeklētāju, skolotāju, amatnieku, muzeju darbinieku, zinātnieku, novadpētnieku, vides aktīvistu, kultūras dzīves organizētāju, mākslinieku, dzejnieku, studentu, skolēnu. Aptaujā aicināti piedalīties gan aktīvie kustības dalībnieki, gan tie, kas atceras sastapšanos ar folkloru un folkloras notikumiem bez ciešākas iesaistes. Aptaujas rezultāti nonāks Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv un tiks izmantoti pētījumā un pētījuma rezultātu izplatīšanā. Aptauja noslēgsies šā gada 31. augustā.

http://jauta.garamantas.lv/