EN in English

No tā jau jābēg kā no traka suņa. (LFK 527, 46192)

Zīmes Latvijas klintīs: fakti un hipotēzes

Režģu klintis

Vēlme atstāt aiz sevis kādas pēdas mūžībai cilvēcei pazīstama jau sen, vispopulārākās smilšakmens alas, kurās atstāti senču autogrāfi droši vien ir Siguldas pusē, bet Sandis Laime savos pētījumos pievērsies mazāk zināmajiem "rokrakstu" pieminekļiem Latvijā.

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Dr. phil. Sandis Laime Vēstures otrdienā Ventspils muzejā stāstīs par klinšu zīmēm Kurzemes pusē. 1971. gadā Lībiešu Upuralā pirmo reizi Latvijā un Baltijā tika atrastas smilšakmens sienā ieskrāpētas zīmes jeb klinšu raksti. Turpmākajos gados, sekojot līdzīgiem atradumiem, tika izvirzītas dažādas hipotēzes par šo skrāpējumu nozīmi: vieni tajos saskatīja ideogrāfiskā raksta pieminekļus, citi – rakstītnepratēju zemnieku grafiti, vēl citi – vēstures falsifikāciju. Stāstījumā tiks aplūkots jautājums par klinšu rakstu datēšanas un tipoloģizēšanas iespējām, to iespējamo saikni ar dažādām vēlo viduslaiku un agro jauno laiku aizsardzības maģijas praksēm un paralēlēm citviet Ziemeļeiropā.

Lasīt vairāk...

Trimdas latviešu dāvinājums – Brastiņa un Grīnu kolekcijas

Brastiņi

Arvīda Brastiņa (13.04.1893.–15.11.1984.) 125. jubilejas gadā LU LFMI Latviešu folkloras krātuve ir saņēmusi vērtīgu dāvinājumu no viņa pēctečiem – Prātiņu ģimenes ASV. Brastiņa mūža darbs bija veltīts dainu pētīšanai, latviskajai dievestībai un senlatviešu tradīciju kopšanai. Krātuvē nonākuši publicējumu manuskripti, lekciju piezīmes, vēstules, fotogrāfijas un iespieddarbi, kas sniedz liecības par dievturu kustības vēsturi ASV un Kanādā (H. Misiņa sakopotie avoti aptver laiku no 1960. gada līdz 2008. gadam), par Amerikas Latviešu apvienības kultūras un izglītības darbu trimdā. Līdz ar pilnu dievturu žurnāla "Labietis" komplektu (no 1955. līdz 2017. gadam) krātuves lasītavas plauktus papildinās Arvīda Brastiņa trimdā izdotās grāmatas, kā arī viņa brāļa Ernesta Brastiņa (1892–1942) publikācijas, Māras Grīnas (dz. Brastiņš, 1927–2017) un Marģera Grīna (dz. 1928) darbi. Krātuvei uzdāvināta arī Grīnu manuskriptu kolekcija, kurā ir korespondence, materiāli ar piezīmēm un programmām par Latviešu fondu, Amerikas Latviešu apvienību, tās Kultūras biroju un Latviešu institūtu, Kultūras dienām, tautiskā mantojuma kursiem u. c.

Lasīt vairāk...

Garamantas.lv Lielvārdē

Garamantas Lielvārdē

14. aprīlī plkst. 12.00 Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā notiks LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma seminārs. Tajā redaktore Justīne Jaudzema stāstīs par Lielvārdes puses folkloras materiāliem, kā arī ierādīs, kā lietot digitālo arhīvu.

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2018. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.


Klusā nedēļa un Lieldienas – palīdziet izpētīt!

Lielā gavēņa izskaņu – no Pūpolsvētdienas līdz Pirmajām Lieldienām – kristīgajā tradīcijā dēvē par Kluso nedēļu. Šī laika liturģiskajā kalendārā izceltas dienas, kas piemin pēdējos Jēzus Kristus dzīves notikumus: viņa sagaidīšanu Jeruzalemē (Palmu jeb Pūpolu svētdiena), pēdējās vakariņas – Svētā vakarēdiena iedibināšanu (Zaļā Ceturtdiena), krustā sišanas pasiju (Lielā Piektdiena) un augšāmcelšanos (Lieldienas). Latvijā sinkrētiski savijušās kristietības un tautas tradīcijas, tādējādi šīs dienas caurvij latviešu tautas ticējumi, paražas un citas folkloras formas. Baznīcā Klusajā nedēļā un Lieldienu laikā sastopamas dažādas tautas reliģiozitātes izpausmes, piemēram, Krusta ceļa lūgšanas, svētku procesijas, Jēzus kapa instalācijas, pūpolu, olu un ūdens svētīšana. Daudzi Lieldienās svin pavasara atnākšanu, agri rītā mazgājot seju strautā, krāsojot olas, šūpojoties un citādi līksmojot.

Kā Kluso nedēļu un Lieldienas pavada Jūsu ģimene? Vai tas ir reliģiska satura vai dabas atmodas piedzīvojums? Kurus ticējumus, paražas ievērojat? Ko īpašu dara ticīgie cilvēki?

Palīdziet izpētīt, pastāstot, kādas ir jūsu Lieldienas! Lasīt vairāk...


LFK piedalās akcijā "Satiec savu meistaru 2018"

LFK Satiec savu meistaru 2018

Latviešu folkloras krātuvē strādā savas nozares meistari, kuriem ir gan izglītojoties, gan praksē iegūta, gan paaudzēs pārmantota pieredze folkloras vākšanā, izpētē, arhīva pārzināšanā un sarežģītu publicējumu veidošanā. Tāpēc jau vairākus gadus arī LFK piedalās akcijā "Satiec savu meistaru". Šogad piektdienā, 6. aprīlī LFK lasītavā LNB 515. telpā tiek piedāvāta praktiskā nodarbība, kas ļauj dziļāk iepazīt Krišjāņa Barona darbu, kā arī sešas pusstundu garas lekcijas.

14.00–15.30

Tautasdziesmu kārtošanas darbnīca: iespēja gan bērniem, gan pieaugušajiem izdzīvot "Latvju dainu" tapšanu – iejusties teicēju, pierakstītāju, iesūtītāju un K. Barona lomās, noteikt tautasdziesmu piederību nodaļām, rediģēt un sakārtot dziesmu tipu publicēšanai. Ieteicamais dalībnieku vecums: no 11 gadiem, vēlams ierasties jau darbnīcas sākumā. Vada: Ginta Pērle-Sīle un Beatrise Reidzāne.

Lasīt vairāk...

Garamantas.lv Ogrē

garamantas.lv Ogrē

Ceturtdien, 15. martā plkst. 10.00 Ogres Centrālajā bibliotēkā notiks LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma seminārs. Par digitālo arhīvu un tā lietošanu, kā arī Ogres apkārtnes folkloras materiāliem stāstīs garamantas.lv redaktore Justīne Jaudzema.

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2018. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.


Garamantas.lv Madonā

Garamantas.lv Madonā

Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma semināri turpinās arī 2018. gadā. Pirmais seminārs notiks 14. martā Madonas novada bibliotēkā. Garamantas.lv redaktore Elvīra Žvarte stāstīs par Madonas puses folkloras materiāliem un to, kā veiksmīgāk darboties digitālajā arhīvā.

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2018. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.


Roberta Bērziņa 150. dzimšanas diena

Roberts Bērziņš

12. martā 150. dzimšanas diena folkloras vācējam, pedagogam, dzejniekam Robertam Bērziņam (12.03.1868. Džūkstes Pēternieku Rīpelēs – 07.06.1935. Rīgā). Saimnieku Bērziņu kuplajā ģimenē viņi ar brāli Ludi bija jaunākie dēli, abi Anša Lerha-Puškaiša skolēni, abi izglītojušies Irlavas skolotāju seminārā, kurā abiem aizsākusies folkloras vākšana. Roberts mudinājis arī citus semināristus pierakstīt tautasdziesmas savos dzimtajos pagastos. Gadu pēc semināra beigšanas (1887), ko bija nostrādājis Iecavas skolā, pēcāk pārnācis uz Džūksti, viņš nosūtījis uz Rīgas Latviešu Biedrības Zinību komisiju krājumu ar 900 folkloras vienībām. Vēlāk gan abiem Bērziņiem ciešāka sadarbība ar Džūkstes goda pilsoni Henriju Visendorfu, kurš organizējis tautasdziesmu vākšanas ekspedīcijas. Viņam pat Roberts Bērziņš veltījis vienu no saviem tautas romanču krājumiem "Latvijas vijolītes" (1894 un 1896).

Lasīt vairāk...

Digitālo humanitāro zinātņu konference Helsinkos

DHN2018

No 7.-9. martam Helsinkos notiks trešā digitālo humanitāro zinātņu konference "Digital Humanities in the Nordic Countries", ko organizē Helsinku Universitāte. Tā šogad veltīta tēmām, kas saistītas ar atvērtu zinātni. LU LFMI Latviešu folkloras krātuvi konferencē pārstāvēs vadošās pētnieces Sanita Reinsone un Rita Treija.

Folkloras arhīviem un digitālajām humanitārajām zinātnēm veltīts panelis 7. martā, kuru organizē Sanita Reinsone un Lauri Harvilahti. Tajā iecerētas diskusijas par dažādu digitālo metožu pielietojumu folkloras korpusu pētniecībā, sabiedrības iesaistes akcijām, aktualitātēm folkloras arhīvu digitālajās platformās un citiem jautājumiem. Lasīt vairāk...


Izstāde "Herders un Barons"

2. martā plkst. 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 4. stāva ātrijā tiks atklāta neparasta izstāde "Herders un Barons", kas sniegs ieskatu tautasdziesmu vākšanas priekšvēsturē apgaismības laikmetā. Izstāde LNB darba laikā būs skatāma līdz 2018. gada 20. maijam. Ieeja bez maksas.

Krišjāņa Barona (1835–1923) vērienīgajam tautasdziesmu apkopojumam "Latvju dainas" un UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" starptautiskajā reģistrā iekļautajam Dainu skapim (apskatāms LNB 5. stāvā), kurā glabājas no visas Latvijas iesūtīto tautasdziesmu rokraksti, ir īpaša priekšvēsture. Tautasdziesmas Eiropas intelektuāļu redzeslokā nonāca jau apgaismības laikmetā, un liela nozīme to vērtības atklāšanā un vākšanas pirmssākumos bija vācu mācītājam un domātājam Johanam Gotfrīdam Herderam (1744–1803).

Lasīt vairāk...

Krišjāņa Barona konference 2018

Tradīcijas un valstsLU LFMI Latviešu folkloras krātuve aicina pieteikt referātus ikgadējai Krišjāņa Barona konferencei, kas notiks 30.-31.10.2018. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Folkloras un tradīciju apzināšanas loma ceļā uz Latvijas valsti sen vairs netiek apšaubīta, tādēļ tagad aicinām atskatīties tieši uz pēdējo simts gadu vēsturi. Vai un kā mainās tradīciju loma pēc valsts nodibināšanas? Kādas ir folkloras un tradicionālās kultūras attiecības ar valsti, un kā tās varētu attīstīties nākotnē? Nozarei strauji attīstoties, šis varētu būt īstais laiks izvērtēt perspektīvas un jēdzienus, kādos runājam par tradīcijām gan pētniecības, gan kultūras politikas kontekstos. Lasīt vairāk...


In memoriam. Gotfrīds Bīlenšteins

Bīlenšteins

Aizsaulē aizgājis liels Latvijas draugs, Vācijas keramiķis no Potsdamas Sansusī dārziem, ievērojamas vācbaltiešu dzimtas pēctecis Gotfrīds Bīlenšteins (Gottfried Bielenstein, 17.10.1950.–10.02.2018.), kurš nemitīgi meklēja iespējas palīdzēt savai tēvtēvu dzimtenei. Viņa vecvecvectēvs Gotfrīds bija luterāņu mācītājs Jaunaucē, vecvectēvs Augusts mācītājs un izcils zinātnieks letonists, mācītāji – vectēvs Valters, tēvs Volfgangs, māsa Elizabete. Likumsakarīgi, arī nelaiķis aizsāka teoloģijas studijas, bet viņu vilināja praktiskākas lietas. 42 gadus viņš nostrādāja podniecībā kā amata meistars un pedagogs, kādus 10 gadus Berlīnē apmācīja mālu veidošanā cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Kad 2010. gadā Gotfrīds Bīlenšteins smagi saslima un pensionējās, viņš gribēja savu brīvprātīgo darbu ziedot Latvijai. Talsu novada sociālās aprūpes centrā "Stūrīši" viņš par savu radu un draugu saziedotiem līdzekļiem izveidoja tik lielisku podnieku darbnīcu, kāda viņam pašam visa mūža laikā nebija bijusi. Vairākus gadus sekmīgi noritēja dziednieciskais darbs meistara vadībā. Viņš bija skolā pietiekami labi apguvis krievu valodu, jo tēvs bija stāstījis, ka šajā valodā runājuši viņa senči Baltijā.

Lasīt vairāk...

Valentīna diena – palīdziet izpētīt!

14. februārī ir Svētā Valentīna diena, ko dēvē arī par Sirsniņu dienu. Tie ir mīlestības un mīlētāju svētki, kas nosaukti par godu 3. gadsimta itāliešu moceklim – mīlētāju aizbildnim. Svēto Valentīnu godina Romas Katoļu baznīcā, taču viņa vārds plaši pazīstams arī ārpus kristīgās tradīcijas. Latvijas kontekstā 14. februāra svinēšana ir samērā jauna tradīcija – Latviešu folkloras krātuvē faktiski nav neviena Valentīna dienas apraksta.

Lasīt vairāk...


Izdots pētījums "Latvian Folkloristics in the Interwar Period"

Latvian Folkloristics in the Interwar Period

Somijas Zinātņu akadēmijas vēsturiskajā sērijā FF Communications iznākusi kolektīva monogrāfija par latviešu folkloras izpētes vēsturi. Latviešu folkloristika starpkaru periodā (Latvian Folkloristics in the Interwar Period) ir starptautiskai auditorijai adresēts pētījums, kurš iekļaujas pašlaik aktuālajos centienos paplašināt nozares ģeogrāfiju tā, lai tā aptvertu arī internacionāli mazāk izzinātas pētnieciskās tradīcijas. Ar šo grāmatu latviešu folkloristi pievienojas arī mūsdienu zinātnes refleksīvajam virzienam, kas kritiski atskatās uz nozares pagātni.

Starpkaru periods Latvijā, tāpat kā daudzviet Eiropā, bija folkloristikas nodibināšanās laiks, kad patriotiskā folkloras vākšanas un publicēšanas nodarbe pārveidojās par pilnvērtīgu akadēmisku disciplīnu. Tika nodibināta Latviešu folkloras krātuve, folkloras priekšmeti tika iekļauti universitātes izglītībā, un latviešu folkloristi meklēja savus ceļus tā laika aktīvās starptautiskās sadarbības tīklos. Lasīt vairāk...


AS "Sadales tīkls" darbinieki kļūst par Simtgades burtniekiem

No šodienas AS “Sadales tīkls” iesaistās LU LFMI Latviešu folkloras krātuves un Latvijas valsts simtgades biroja organizētajā akcijā “Simtgades burtnieki”. Lai Latvijas simtgades jubilejas un Eiropas kultūras mantojuma gadā dotu savu artavu folkloras un kultūras mantojuma popularizēšanā, AS “Sadales tīkls” ir pirmais uzņēmums Latvijā, kura vairāk nekā 2000 darbinieki un viņu ģimenes locekļi kļūs par Simtgades burtniekiem. No februāra līdz novembrim digitālajā platformā lv100.garamantas.lv tiks atšifrēti rokraksti – mīklas, nostāsti, tautasdziesmas, ticējumi un citi folkloras žanri latviešu, latgaliešu, lībiešu, krievu, lietuviešu, poļu un citās valodās, kuras lietotas Latvijas teritorijā. Lasīt vairāk...