EN in English

Lai katris savu durvu priekšu slauka, tad katra vieta būs jo jauka. (LFK 1459, 330)

Ieva Tihovska – viespētniece Flensburgā

Ieva Tihovska

Šajā rudenī etnomuzikoloģe, LU LFMI LFK pētniece Ieva Tihovska ir viespētniece Eiropas minoritāšu jautājumu centrā (European Centre for Minority Issues, www.ecmi.de) Flensburgā. ECMI ir viens no vadošajiem minoritāšu pētniecības centriem Eiropā – vieta starpdisciplinārām diskusijām un sadarbībai ar politikas veidotājiem. Centra uzmanības lokā ir pilsoniskas sabiedrības, konfliktu, drošības, cilvēktiesību, kultūru daudzveidības un citi jautājumi. Ieva Tihovska Flensburgā strādās pie pēcdoktorantūras pētījuma par mazākumtautību redzamību un reprezentāciju Latvijas kultūrā, kā arī prezentēs savu pētījumi ECMI seminārā.

Lasīt vairāk...

Notiks 8. starptautiskā jauno folkloristu konference

Reflecting on Disciplinary Ethics in Folkloristics

No 19. līdz 21. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notiks 8. starptautiskā jauno folkloristu konference "Ētika folkloristikā" ("Reflecting on Disciplinary Ethics in Folkloristics"). Pirmo reizi tā tiek organizēta Latvijā. Rīgā pulcēsies teju trīsdesmit referenti no visas pasaules, diskutējot par visplašāko ētikas jautājumu loku – suņu klonēšanu, folkloru un spēļu industriju, demonoloģiju, alkoholu un lauka pētījumiem, dzimumu stereotipiem pasakās un citiem jautājumiem. Programmu angļu valodā iespējams aplūkot te, referātu kopsavilkumi pieejami šeit.

Vieslekcijas lasīs Latvijas Kultūras akadēmijas docente un pētniece Anita Vaivade un Islandes Universitātes profesors, bijušais SIEF (International Society for Ethnology and Folklore) direktors Valdimars Tr. Hafsteins (Valdimar Tr. Hafstein).

Lasīt vairāk...

Meklējot folkloru Sēlijā

Aklais purvs

No 19. līdz 26. augustam norisinājās LU LFMI Latviešu folkloras krātuves 55. zinātniskā ekspedīcija Sēlijā. Folkloristi materiālus vāca Jaunjelgavas novada Daudzeses, Sunākstes, Seces, Sērenes un Staburaga pagastos. Šī ir jau trešā folkloras ekspedīcija, kas tiek organizēta pēc vairāku gadu pārtraukuma. 2016. gada vasarā folkloristi darbojās Ziemeļlatgalē, savukārt 2017. gadā – Piebalgā.

Ekspedīcijas mājvieta bija Daudzeses pamatskola, kurā mūs ļoti laipni uzņēma gan skolas direktors Valdis Puida – kolorīts un aizraujošs skolotājs, labs tuvākās apkārtnes vietu un cilvēku pazinējs un mednieku stāstu stāstnieks, gan pārējie skolas darbinieki. It sevišķi pateicīgi esam Daudzeses skolas pavārēm un arī mūsu teicējām Irinai Solovjovai un Inetai Gulbei. Par vērtīgām norādēm un ceļu pie teicējiem vēlamies pateikties arī Sunākstes bibliotekārei Ramonai Ukrinai un Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja darbiniecei Līgai Turjanskai. Un, protams, visiem teicējiem, kas priecājās mūs redzēt un labprāt ielaida mūs savā dzīvē un atmiņās.

Lasīt vairāk...

Atklās izstādi par mūsdienu Latvijas zinātnieku sasniegumiem

Sanita Reinsone

Piektdien, 31. augustā, plkst. 13.30 lidostas "Rīga" Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Biznesa informācijas centrā "Magnetic Latvia" notiks Latvijas zinātnes mēnesim veltīts izstādes "Zināt! Tas ir Latvijas dabā" atklāšanas pasākums. Mēneša garumā lidostas "Rīga" apmeklētājiem būs iespēja uzzināt par mūsdienu Latvijas zinātniekiem un viņu sasniegumiem.

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu izstādi veidoja, lai Latvijas simtgadē suminātu Latvijas zinātnes spēku un daudzveidību. Viena no zinātnes kalendāra izstādes galvenajām varonēm ir arī LU LFMI LFK vadošā pētniece Sanita Reinsone.

Lasīt vairāk...

55. folkloras ekspedīcija – Sēlijā

Sēlojas ekspedīcija

No 19. līdz 26. augustam gaidāma LU LFMI Latviešu folkloras krātuves 55. zinātniskā ekspedīcija Sēlijā. Folkloristi plāno darbu daļā Augškurzemes – Jaunjelgavas novada pagastos Daugavas kreisajā krastā, ietverot Daudzesi, Seci, Sēreni, Staburagu un Sunāksti.

Jaunjelgavas novadā ir vairāk nekā 40 ciemu, un folkloras pierakstītāju senatnē šajā pusē nav trūcis.[1] Krišjāņa Barona "Latvju dainām" (1894–1915, 1.–6. sēj.) visvairāk tautasdziesmu piesūtīts no Seces, Sērenes un Sunākstes. Sece izceļas arī ar lielu stāstījumu folkloras bagātību. Sēlijas garamantas – dziesmas, teikas, pasakas, mīklas, ticējumus, sakāmvārdus un citus folkloras žanrus – pierakstījuši individuāli vācēji, skolas un profesionāli folkloristi. Speciālistu vidū ir tolaik vēl jaunais dainologs, vēlāk Latviešu folkloras krātuves (1924) kolēģijas loceklis Ludis Bērziņš (1870–1965), krātuves darbiniece Velta Rezovska (Teikmane), teiku pētniece Alma Ancelāne (1910–1991; dzimusi Secē, apbedīta Sunākstes pagasta Zilkalnes kapos), folklorists Jāzeps Rudzītis (1928–2008, dzimis Dvietē).

Lasīt vairāk...

Pētnieki festivālā "Komēta"

Komēta

Uzsākot LZP atbalstīto projektu "Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un vides aktīvisms Daugavas deltā", LFMI pētnieki (Dace Bula, Ieva Garda-Rozenberga, Jānis Daugavietis) un projekta dalībnieki (Kristīne Āboliņa, Kaspars Zellis, Agita Pusvilka, Agnese Zīle) 29. jūlijā dodas uz festivālu "Komēta", kas notiek Daugavgrīvas cietoksnī. Festivāla ietvaros paredzēta saruna par varbūtēji atjaunojamo pasažieru kuģu satiksmi maršrutā Bolderāja — Mangaļsala — Vecmīlgrāvis. Diskusija vienlaikus skars arī plašākas vietas identitāšu un cilvēka — vides (ūdens) attiecību tēmas, ko apcerēs gan eksperti, gan vietējo kopienu pārstāvji. Diskusiju organizē antropoloģe Agita Pusvilka; tajā piedalās LFMI Latviešu folkloras krātuves vadošā pētniece Dace Bula.

Lasi vairāk: http://festivalskometa.lv/lv/saruna-par-kugu-satiksmi-marsruta-bolderaja-mangalsala-vecmilgravis/

Mūzikas, minoritāšu un dzimtes pētnieki tiekas simpozijā Vīnē

International Council for Traditional Music, ICTM

Vīnē no 23. līdz 30. jūlijam notiek Starptautiskās tradicionālās mūzikas padomes (International Council for Traditional Music, ICTM) divu pētniecības grupu "Mūzika un minoritātes" un "Mūzika un dzimte" apvienotais simpozijs, kurā piedalās arī LU LFMI LFK pētniece Ieva Tihovska. Simpoziju organizē Vīnes Mūzikas un izpildītājmākslas universitāte.

Vīnē 1994. gadā notika pirmais mūzikas un minoritāšu pētniecībai veltītais simpozijs, kura rezultātā 1999. gadā tika nodibināta ICTM mūzikas un minoritāšu pētniecības grupa. Divdesmit gadu laikā Vīne ir kļuvusi par ievērojamu minoritāšu mūzikas (galvenokārt dažādu etnisko un reliģisko grupu) un dzimtes pētniecības centru. Pie ieceres rīkot apvienotu simpoziju veda secinājums, ka abu grupu pētniekus nodarbina līdzīgi jautājumi un vieno pētniecības mērķis – analizējot mūzikas prakses, runāt par mazāk pārstāvētām un aizsargātām sociālajām grupām un indivīdiem.

Lasīt vairāk...

Žurnāls "Letonica": par tradīciju arhīviem un vēl

Letonica 36

2018. gada jūnijā klajā nācis starpnozaru humanitāro zinātņu žurnāla "Letonica" 36. numurs. Šis recenzētais izdevums ir indeksēts starptautiskajās datubāzēs "Scopus", "ERIH PLUS" un "EBSCO", un jaunā numura saturs ir pieejams tiešsaistē.

Pirms gada – 2017. gada vasarā – Starptautiskās Arhīvu padomes Universitāšu un Pētniecisko institūciju arhīvu sekcija (ICA-SUV) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu un LU LFMI Latviešu folkloras krātuvi ikgadējo zinātnisko konferenci rīkoja Rīgā. Konferences "Kultūras mantojuma materiāli – universitāšu, zinātniskie un folkloras arhīvi 21. gadsimtā" ("Cultural Heritage Materials–University, Research and Folklore Archives in the 21st Century") uzmanības centrā bija tradīciju arhīvi. Viena no metodoloģiski un intelektuāli aktuāliem jautājumiem, par kuru debatēja konferences dalībnieki, bija jaunais arhīvu aprakstīšanas standarts – t. s. dokumentu kontekstā (Records in Contexts) konceptuālais modelis.

Lasīt vairāk...

Dāvana no ASV

Dāvana no ASV

Pedagoģe, dzejniece, māksliniece Sarma Muižniece-Liepiņa, kas dzīvo ASV, Masačūsetsā, pārsteigusi Latviešu folkloras krātuvi ar vairāk nekā 60 grāmatu dāvinājumu. Tajā ir daudzas krātuves lasītavā iepriekš nebijušas grāmatas, vērtīgi Latvijas un trimdas folkloristikas izdevumi, tai skaitā bibliogrāfiskie retumi. Folkloras pētnieki kopā ar LU LFMI Literatūras nodaļas kolēģiem saka paldies par vērtīgajiem izdevumiem!


Foto: Antra Upeniece




Izdots "Latviešu tautasdziesmu" 11. sējums

Latviešu tautasdziesmas 11

Izdots akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" 11. sējums (Latviešu tautasdziesmas. Sadzīves un ģimenes ieražu dziesmas. Kāzas. 1. daļa), ko sagatavojušas LFK pētnieces Baiba Krogzeme-Mosgorda, Elga Melne, Beatrise Reidzāne, Una Smilgaine un Ginta Pērle-Sīle, manuskripta izstrādei piesaistot Aivaru Kļaviņu, LKA maģistranti Justīni Jaudzemu un LU HZF studentes.

Grāmatā iekļauts vairāk nekā 55000 tekstu plašs, līdz šim vienkopus nepublicēts kāzu dziesmu materiāls no Latviešu folkloras krātuves arhīva. Tekstu kārtojuma pamatā ir Krišjāņa Barona "Latvju dainās" izmantotais etnogrāfiskais princips, kas uzskatāmi atspoguļojas grāmatas beigās pārpublicētajā "Latvju dainu" kāzu dziesmu satura rādītājā. Paralēlie tekstu kārtojumi "Latvju dainās" un "Latviešu tautasdziesmu" jaunajā sējumā ne tikai sniedz bagātīgu informāciju par tautasdziesmu lietojumu un nozīmi senajā zemnieku kāzu rituālā, bet arī paver iespējas pētīt kāzu dziesmu tradīcijas attīstību gandrīz simt gadu garumā, respektīvi, no pirmajiem tautasdziesmu vākumiem 19. gs. otrajā pusē līdz tautasdziesmu pierakstiem 20. gs. beigās. Lasīt vairāk...


LFK lasītava vasarā

vasara

Cien. apmeklētāji!

Jūlijā un augustā Latviešu folkloras krātuves lasītava būs slēgta. Ja nepieciešams veikt pētniecisko darbu, lūdzam iepriekš pieteikties pa e-pastu lfk@lulfmi.lv.

Lai jauka vasara!

LFK folkloristi




Garamantas.lv Jelgavā

Garamantas Jelgavā

Trešdien, 27. jūnijā, plkst. 10.00 Jelgavas pilsētas bibliotēkas Krišjāņa Barona zālē notiks LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma seminārs. Tajā garamantas.lv redaktore Elīna Gailīte izstāstīs par Jelgavas apkārtnes folkloras kolekcijām un ierādīs veiksmīgāku digitālā arhīva lietošanu.

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2018. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.


Garamantas.lv Preiļos

Garamantas Preiļos

Trešdien, 27. jūnijā, plkst. 11.00 Preiļu Galvenajā bibliotēkā, Kārsavas ielā 14, notiks LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma seminārs.

Seminārā LU LFMI zinātniskā asistente un garamantas.lv redaktore Digne Ūdre stāstīs par Preiļu apkārtnes folkloru, kā arī ierādīs, kā veiksmīgāk darboties digitālajā arhīvā.

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2018. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.


IV Pasaules latviešu zinātnieku kongress

Ceturtais pasaules latviešu zinātnieku kongress

No 18. līdz 20. jūnijam Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks ceturtais Pasaules latviešu zinātnieku kongress. Tas ir viens no nozīmīgākajiem Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajiem Latvijas valsts simtgades pasākumiem, kas tiek rīkots, lai pulcētu Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātniekus, viņu stratēģiskos partnerus un draugus no visas pasaules, piedāvājot risinājumus Latvijas attīstībai un veicinot ilgtermiņa sadarbību.

Kongresa laikā Latviešu folkloras krātuves pētnieki un digitālā arhīva garamantas.lv redaktores gaidīs ciemos kongresa dalībniekus un citus interesentus krātuves lasītavā (LNB 5. stāvā), lai īsās lekcijās un ekskursijās iepazīstinātu ar nemateriālo kultūras mantojumu.
Lasīt vairāk...

Stāstījumu pētnieki tiekas Sicīlijā

Pētnieki Sicīlijā

Raguzā, UNESCO baroka mantojuma pilsētā, kas atrodas Sicīlijas dienvidaustrumdaļā, no 12. līdz 16. jūnijam notiek Starptautiskās Tautas naratīvu izpētes biedrības (International Society for Folk Narrative Research, ISFNR) konference Tautas stāstījums intensīvas kultūrapmaiņas reģionos. Konferenci rīko Katānijas Universitātes Humanitāro zinātņu nodaļa ar referātiem piedalās pieci LU LFMI pētnieki. Dace Bula, pievēršoties kādai epizodei Baltijas folkloristikas vēsturē, spriedīs par stāstījumu, stāstnieku un stāstījumu pētnieku gaitām: kāda loma tajās bijusi mobilitātei un robežu šķērsošanai. Ieva Garda-Rozenberga apcerēs Latvijas romu izglābšanās stāstus, kuri, vēstot par Otrā pasaules kara notikumiem, no atsevišķas ģimenes repertuāra nonākuši plašākos kolektīvās atmiņas apcirkņos.
Lasīt vairāk...