EN in English

Ziepes gan melnas, bet nomazgā baltu. (LFK 556, 10765)

Jauna virtuālā izstāde – "Ornaments un mitoloģija"

Aicinām apmeklēt virtuālo izstādi "Ornaments un mitoloģija", kas sniedz vēsturisku ieskatu idejās par ornamenta un mitoloģijas saistību. Mūsdienās tā ir būtiska latviskā ornamenta lietošanas sastāvdaļa. To ierasts uzskatīts par senču mantojumu, kas nāk no aizlaikiem, taču šādai ornamenta interpretācijai ir zināms gan autors, gan konkrēts rašanās laiks. Aizsākumi ornamenta un mitoloģijas saiknei meklējami starpkaru periodā, ar nacionālisma un dievturības idejām saistītu mākslinieku darbos. Izstāde piedāvā ieskatu ornamenta mitoloģiskās interpretācijas aizsākumos, tās izpausmēs starpkaru periodā, kā arī mākslinieku Ernesta Brastiņa (1892–1942) un Jēkaba Bīnes (1895–1955) radošajā darbībā.

Izstādi sagatavoja LFK pētniece Digne Ūdre.

Uz izstādi.

Šī ir trešā un noslēdzošā izstāde, kas veltīta latviskajam ornamentam. Pirmās divas – "Zīmju parki Latvijā" un "Zīmes vidē", kā arī citas LFK veidotās izstādes pieejamas LFK mājaslapas izstāžu sadaļā.

Izstādes izveide un digitālās kolekcijas attēlu papildināšana notikusi ar VKKF mērķprogrammas "KultūrELPA" finansiālu atbalstu un ir projekta "Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē" daļa.

Attēla paraksts: Jēkabs Bīne "Latvju raksti", Sējējs, 1936. gada 1. janvāris.



Parakstīts nodomu protokols par sadarbību suitu kultūrtelpas saglabāšanā un attīstībā

2022. gada 10. janvārī parakstīts nodomu protokols par sadarbību Suitu kultūrtelpas saglabāšanā un attīstībā.

Suitu kopiena un suitu kultūrtelpa ir neatņemama Latvijas nacionālās identitātes sastāvdaļa, tā vēsturiski attīstījusies kā sarežģīts kultūras fenomens ar lielu daudzveidību gan satura, gan izpausmju ziņā. 2009. gadā suitu kultūrtelpa iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā, kas paredz gan pašas kopienas, gan valsts atbildību par šīs kultūrtelpas tālāko nākotni.

Lasīt vairāk...

Aicinām jaunu gadu sākt ar jaunu pētījumu iepazīšanu: Iznācis žurnāla "Letonica'' 43. numurs

Publicējam humanitāro zinātņu žurnāla Letonica 43. numuru, kurā folkloristikas un tai pietuvināto nozaru vēsture vētīta caur postsociālisma un postkoloniālisma teorētiskajām nostādnēm. Numurā iekļauti gan vietējo pētnieku – Toma Ķenča, Anetes Karlsones, llzes Boldānes-Zeļenkovas, Ritas Grīnvaldes un Ritas Legčiļinas-Brokas veikumi, gan divu ukraiņu pētnieku – Pavlo Artimišina un Romāna Holika raksts. Letonicas 43. numurs ir angļu valodā, tā digitālā versija pieejama šeit.

Numura redaktori ir Toms Ķencis un Digne Ūdre.



Tapusi virtuāla izstāde "Zīmes vidē"

Publicējam jau otro latviskajam ornamentam veltītu virtuālo izstādi "Zīmes vidē". Izstāde dokumentē latviskā ornamenta daudzveidīgo lietojumu mūsdienās, uzmanību galvenokārt pievēršot ornamentam kā ārtelpu vides objektam, taču izstādē redzami arī piemēri tradīcijas komercializācijai un ezotēriskajām interpretācijām. Izstādes attēlu un teksta autore ir LFK pētniece Digne Ūdre.

Izstādē redzamie vizuālie materiāli ir daļa no plašāka attēlu kopuma, kas pieejami Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva kolekcijā LFK [2147].

Uz izstādi.

Izstādes izveide un digitālās kolekcijas attēlu papildināšana notikusi ar VKKF mērķprogrammas "KultūrELPA" finansiālu atbalstu un ir projekta "Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē" daļa.

Attēlā: Jumis Ērgļos


2021. gada K. Barona konferences priekšlasījumi pieejami tiešsaistē

Šā gada Krišjāņa Barona konference "Folklora un atmoda" bija veltīta folkloras un atmodas attieksmēm, kā arī personības, sabiedrības un politiskās varas rīcību analītiskam izvērtējumam Trešās atmodas kontekstā. Konference notika 2021. gada 28. un 29. oktobrī tiešsaistes platformā Zoom, tās norise tika raidīta arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Facebook lapā.

Konferences mērķis bija no jauna un jau ar laika distanci paraudzīties uz atmodas laika notikumiem un izvērtēt folkloras lomu vēsturisko notikumu kontekstā, aplūkojot arī personību devumu. Konferences tematika saskan ar pēdējos gados gan Latvijas, gan Baltijas kultūrpētnieku vidū aktualizētajiem jautājumiem, kas tiecas izvērtēt kultūrpolitiku padomju okupācijas periodā.

Lasīt vairāk...

Uzsaukums dalībai konferencē "KANONSIKAIS UN NEKANONISKAIS BURAMVĀRDU TEKSTOS UN PRAKSĒS"

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve sadarbībā ar ISFNR buramvārdu pētnieku grupu "Committee on Charms, Charmers and Charming" organizē starptautisku konferenci

"KANONSIKAIS UN NEKANONISKAIS BURAMVĀRDU TEKSTOS UN PRAKSĒS",

kas notiks 2022. gada 6.–9. septembrī Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Dažādos laikos un dažādās sabiedrībās līdzās zinātnes un reliģijas kanonos balstītiem tekstiem un praksēm ir pastāvējušas oficiāli neapstiprinātas, neatzītas, taču plaši praktizētas tradīcijas. Buramvārdu un tautas medicīnas tradīcijas ietver gan "augstās" kultūras, gan "nomales" un "citas" sabiedrības prakses, kas laika gaitā savstarpēji ietekmējušās. Vēsturiski to līdzāspastāvēšana bijusi mierpilna, abpusēji papildinoša, arī varmācīga. Tradīcijas, ko piekopušas plašas tautas masas, nereti aizliegtas un to praktizētāji vajāti. Sadures pamatā bijušas gan atšķirīgu kultūru, reliģiju un etnisko grupu vērtības, gan ekonomiski apsvērumi, taču vienlaikus šo vērtību antagonisms tradīcijas ir bagātinājis – oficiālā reliģija un nepareizā reliģija, atļautā un aizliegtā medicīna, pareizie un aizliegtie teksti un prakses utt. Gan priesteri un mūki, gan izglītoti ārsti ir cīnījušies ar vārdotājiem par tiesībām dziedināt ļaudis. Baznīcas kanoni, lūgšanas un svēto kults ir ietekmējis tautas tradīcijas; konvencionālās medicīnas attīstība mainījusi vietējās tradīcijas, turpretim vietējie apstākļi ir noteikuši oficiālās reliģijas un konvencionālās medicīnas reģionālās īpatnības.

Lasīt vairāk...

Attīrīti valču ieraksti

Šogad LNB digitalizācijas speciālists Juris Lubējs veica rūpīgu darbu, attīrot Latviešu folkloras krātuves digitalizētos valču ierakstus no trokšņiem. Attīrītie ieraksti ir publicēti līdzās oriģinālajiem digitalizētajiem ierakstiem. Te piemērs – teiktā dziesma no Dunikas, ko dzied Anna Tamuža, 1927. gada ieraksts: http://garamantas.lv/lv/record/364790.

Jura Lubēja stāsts par ierakstu attīrīšanas gaitu:

“Kad man piedāvāja attīrīt digitalizētās vaska valces, devu savu piekrišanu, jo esmu pieradis strādāt ar trokšņainiem ierakstiem, digitalizējot un attīrot vēsturiskās skaņuplates. Tomēr, iepazīstoties ar digitalizēto materiālu tuvāk, sapratu, ka uzdevums nebūt nav tik vienkāršs. Atklājums, ka vienā daļā valču ierakstu ir pārsvarā troksnis, bet skaņa ir fonā, darīja bažīgu, jo te nevarēja runāt par skaņas attīrīšanu, bet gan par skaņas izvilināšanu no trokšņa.

Lasīt vairāk...

Sākam publiskot Latviešu folkloras krātuves VHS ierakstus!

Šogad ar VKKF mērķprogrammas "KultūrELPA" atbalstu ir notikusi Latviešu folkloras krātuves (LFK) VHS kasešu digitalizācija un apstrāde. Sākam arī vecāko – 20. gs. 80. gadu video materiālu publiskošanu! Šodien LFK Youtube kanālā publicējam ap 300 videoklipu, kuros dzirdama gan tradicionālā mūzika, gan pasakas un stāsti. Lielu materiāla daļu veido stāsti un dziesmas, ko teikusi Anna Brauna no Mālpils, Alma Makovska no Vandzenes un Olga Pommere no Ļaudonas pagasta. Aicinām noskatīties Annas Braunas stāstu par Ziemassvētku dāvanām viņas bērnībā 20. gadsimta sākumā.

Lasīt vairāk...

Iznākusi grāmata "Almas Makovskas pasakas"

Sērijā "Novadu folklora" šī ir vienpadsmitā grāmata, bet pirmā pasaku grāmata. Visas pasakas ierakstītas Vandzenē no teicējas Almas Makovskas (1922-2004) mutvārdu stāstījuma laikā no 1987. līdz 2003. gadam. Grāmatā ir 84 pasakas. Tās viņa bērnībā un jaunībā dzirdējusi no tēva, tēva brāļiem, mātes, arī skolā un no vietējiem stāstītājiem. Viņas dzimtā pasaku stāstīšanas tradīcija saglabāta vairākās paaudzēs.

Lai būtu vieglāk lasīt, pasakas pārveidotas literārajā valodā, atstājot dažas izloksnes īpatnības, bet sešas pasakas ir arī Vandzenes izloksnē. Vāku noformējusi Gita Treice, katru nodaļu ievada viņas zīmētā ilustrācija. Pasakas pārrakstījis, komentārus, priekšvārdu un pēcvārdu uzrakstījis Guntis Pakalns. Grāmatai paredzēts papildinājums, kur katru pasaku varēs klausīties audio un/vai video ierakstā – tas drīz būs pieejams LFK izstāžu nodaļā.

Grāmata tapusi Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" un publicēta izdevniecībā "Zinātne" ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.


Ticējumi svētkos

"Kad Ziemassvētku naktī snieg sniegs, tad izdodas dārzāji un augļi." (LFK 353, 7788)

"Jauna gada nakts, skaidra un jauka, norāda labu, jauku Jauno gadu." (LFK 353, 7779)

Priecīgus Ziemassvētkus un jauku 2022. gadu!

Latviešu folkloras krātuve


Izstāde "Notikumi Rīgā"

Tapusi tiešsaistes izstāde "Notikumi Rīgā". To veido 29 stāstījumu folkloras piemēri un 38 fotogrāfijas, kas ilustrē kādreizējās norises pilsētā. Tekstu izlasi no LU LFMI Latviešu folkloras krātuves fondu materiāliem veidojusi Rita Grīnvalde. Viņa ir arī fotogrāfiju autore.

Izstāde sagatavota ar VKKF mērķprogrammas "KultūrELPA" atbalstu projektā "Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē".


Publicēta Andreja Krūmiņa audiokasešu kolekcija

Šogad ar VKKF mērķprogrammas "KultūrELPA" atbalstu un sadarbībā ar Rīgas Kinostudiju esam digitalizējuši daļu no LFK audiokasešu kolekcijas, kas līdz šim plašākai sabiedrībai gandrīz nav bijusi pieejama. Nu sākam publiskot digitalizēto un aicinām iepazīt Andreja Krūmiņa 20. gs. 80. gadu ierakstus Ziemeļlatgalē.

Andrejs Krūmiņš (1926–1999) bija kordiriģēšanas docents Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatorijā un nerimtīgs tradicionālās mūzikas vācējs. Viņa nošu kolekcija ar aptuveni 3000 transkripcijām ir otrā lielākā aiz Emiļa Melngaiļa. Folkloras vākšanai viņš pievērsās 1948. gadā, Jēkaba Vītoliņa rosināts. No 1954. gada viņš piedalījās gandrīz visās folkloras ekspedīcijās un palīdzēja Vītoliņam vadīt kompozīcijas un muzikoloģijas studentu folkloras prakses. Krūmiņa nošu pieraksti ir pedantiski, skaistā kaligrāfiskā rokrakstā. Ilgu gadu laikā uzkrātos novērojumus viņš apkopoja arī vairākos rakstos un referātos par etnogrāfisko dziedāšanu un melodiju metrizācijas jautājumiem.

Lasīt vairāk...

Baibai Krogzemei-Mosgordai būtu 55

Mūsu kolēģe Baiba bija trausla, dzejiski noskaņota, smalkjūtīga un ļoti stipra personība. Viņa nākusi no Purvciema, kur kādreiz viņas vecmāmiņai Martai bija mājas un lauki, vecvectēvs vēl pēc pēdējā kara turēja zirgu, kas ganījās pļavās, kur tagad ir lielveikals "Minska". Baiba beidza Rīgas 64. vidusskolas teātra klasi (1985) pie latviešu valodas skolotājas Mārītes Milzeres. Likumsakarīgi viņa uzsāka studijas LVU Filoloģijas fakultātē, jau I kursā viņa piedalījās studentu zinātniskās biedrības literatūras kritikas sekcijā pie pasniedzējas Daces Ūdres. Šajā jomā bija viņas publikācijas "Padomju Jaunatnē" (1986.1.II un 25.VI). Vienā, izvērtējot Dzintras Šulces romānu "Stenogramma diviem", Baiba uzsvēra, cik svarīgi ir jauniešiem atrast savu vietu sabiedrībā.

Lasīt vairāk...

Krišjāņa Barona konferenču vēsture

Krišjāņa Barona konference, ko ik rudeni rīko LU LFMI Latviešu folkloras krātuve, kļuvusi par nozīmīgu Latvijas folkloristu zinātniski pētnieciskā veikuma atskaites pasākumu un kultūrtradīciju, kas pulcē uz tematisku diskusiju Latvijas humanitāro un sociālo disciplīnu zinātniekus, folkloras praktiķus, studentus un plašu folkloras interesentu loku. Pirmoreiz Barondiena rīkota 1981. gadā – kā pirmais no piecgades cikla pasākumiem, gatavojoties tautasdziesmu kārtotāja un "Latvju dainu" publicētāja Krišjāņa Barona (1835–1923) 150. jubilejai, kas ar organizatorisku vērienu un plašu rezonansi sabiedrībā tika svinēta 1985. gadā. Barona konferences sākotnējā forma paredzēja nelielu skaitu zinātnisku referātu un tradicionālās mūzikas koncertu mūzikas speciālistu vadībā, kas sniedza komentārus un nelielus priekšlasījumus. Šāds pasākuma modelis bija pārņemts no folkloristu zinātniskajām sesijām, ko toreizējā Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūta Folkloras daļa rīkoja, atskatoties uz zinātniskajās ekspedīcijās paveikto. Arī pirmo gadu Barondienu koncertos folkloristi uzstāties aicināja pazīstamus teicējus – sastaptus vasaras ekspedīcijās vai individuālos pētījumos. Līdzīgs scenārijs bija Zinātņu pilī sarīkotajai Krišjāņa Barona 125. dzimšanas dienas atceres sesijai 1960. gada 31. oktobrī.

Lasīt vairāk...

Norisināsies VI Latvijas stāstnieku konference "Starp vērtībām un ērtībām"

9. decembrī norisināsies VI Latvijas Stāstnieku konference "Starp vērtībām un ērtībām". VI Latvijas stāstnieku konference pievērsīsies vērtībām, to pārmantošanas un apliecināšanas aktualitātēm, labas, pilnvērtīgas un ērtas dzīves priekšstatiem, īpaši pievēršoties ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos noteiktajam – veicināt labklājību, miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību ilgtspējīgai attīstībai. Savukārt vienu dienu agrāk, 8. decembrī, tiešsaistē varēs pievienoties stāstu vakaram un brīvajam mikrofonam "Lai bij’ dzīve, kam bij’ dzīve", kura saturu un stāstniekus izvēlēsies dalībnieki, reģistrējoties konferencei. Uzklausīsim arī kādu pavisam īpašu stāstu par Rēzeknes rozi.

Programma.

Reģistrācija.

Lasīt vairāk...