EN in English

Krietna saimniece tur pagalmu tīru. (LFK 1552, 4212)

Sanita Reinsone piedalīsies Latvijas bibliotēku novadpētniecības konferencē Jēkabpilī



Ikgadējā Latvijas bibliotēku novadpētniecības konference, kas katru gadu notiek citā Latvijas vietā, šogad norisināsies Jēkabpilī, Jēkabpils un Krustpils novados 18.-19. septembrī.

Konferences laikā Latvijas bibliotēku novadpētnieki dalīsies novadpētniecības darba pieredzē, runās par interaktīvu pieeju novadpētniecības darbā, par dzimtas izpēti bibliotēkā, novadpētniecību digitālajā vidē un citām tēmām. Konferencē piedalīsies arī LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone, vēstot par Latviešu folkloras krātuves digitālo arhīvu garamantas.lv.

Konferenci organizē Latvijas Nacionālā bibliotēka un Jēkabpils Galvenā bibliotēka. Lasīt vairāk...


9. starptautiskā jauno folkloristu konference Viļņā

No 18. līdz 20. septembrim Viļņā, Lietuvas Literatūras un folkloras arhīvā notiks 9. starptautiskā jauno folkloristu konference "(Ir)relevance of Classical Folkloristics in the 21st Century". Šajā gadā konferences dalībnieki analizēs un pētīs to, kas mūsdienās ir folkloristika, kādi pētniecības lauki šobrīd ir aktuāli, kā tie saistāmi ar folkloristiku kādreiz. Konferencē piedalīsies dalībnieki no Igaunijas, Indijas, Itālijas, ASV, Ķīnas, Lietuvas, Nīderlandes, Krievijas, Ukrainas, kā arī Latvijas. Tostarp LU LFMI LFK pētnieces Ilze Ļaksa-Timinska (Reading Autobiography: Literary Experience), Justīne Jaudzema (How Folk Groups Choose Their Repertoire? The Role of Folklore Archives Nowadays), Elvīra Žvarte ("I think about my diary as a small but fundamental part of myself that will survive long after me": Influence of Authors and Depositors on Archiving Autobiographical Materials), Digne Ūdre (Is Folklorism Still Relevant as an Analytic Category Today? The Case of Latvian Mythological Ornament) un Elīna Gailīte ("Folk dancing creates a close relationship with my country and the nation").

Konferences programma pieejama šeit.


Dace Bula piedalīsies Literatūras un vides pētniecības asociācijas konferencē

LU LFMI direktore un LFK vadošā pētniece Dace Bula 4.–6. septembrī piedalīsies Literatūras un vides pētniecības asociācijas konferencē "Co-emergence, Co-creation, Co-existence" Plimutā (Lielbritānijā). Konferencē nodomāts spriest par to, kā literatūra, kultūra un ekokritika, balstoties idejās par sadarbību, līdzradīšanu, līdzesību, var ietekmēt vides jautājumu subjektīvo, ētisko, politisko un estētisko konceptualizāciju. Dace Bula šai konferencē piedalās panelī Flows of entanglement: how rivers shape identities, kur nolasīs referātu "Saistīti ar upi / šķirti no tās: piepilsētas kopienas nostalģiskais identitātes pavērsiens." Literatūras un vides pētniecības asociācija (Association for the Study of Literature and Environment, dibināta 1992. gadā) veicina vides cilvēkzinātnes intelektuālo virzību. Tā vieno pētniekus, kuru redzeslokā ir vides zinātne, izglītība, literatūra, māksla, vides taisnīgums un ekoloģiskā ilgtspēja.


Aicinām pieteikties SIEF Rituālā gada konferencei

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latviešu folkloras krātuve organizē Starptautiskās etnoloģijas un folkloras biedrības (International Society for Ethnology and Folklore) Rituālā gada (Ritual Year) darba grupas ikgadējo konferenci, kas norisināsies Rīgā 2020. gada 3.–6. jūnijā. Konference būs veltīta komercijas lomai un ietekmei tradīciju saglabāšanā un pārveidē. Referātu pieteikšana līdz 2019. gada 30. novembrim. Lasīt vairāk...


Aizvadīta Latviešu folkloras krātuves 56. zinātniskā ekspedīcija Sabilē

Pagājušajā nedēļā notika LFK 56. zinātniskā ekspedīcija, kurā folkloristi un JVLMA etnomuzikoloģijas studenti strādāja Sabilē, Matkulē, Rendā, Kuldīgā, Valgalē, Abavciemā, Kandavā, Mazvirbos, Kroņrendā un Abavas pagastā. Kopumā ierakstītas 60 intervijas, kurās piedalījās vairāk nekā 70 teicēju. Fiksēti gan dzīvesstāsti, gan klasiskās un mūsdienu folkloras vienības, tāpat digitalizēšanai nodotas vairākas autobiogrāfijas un fotogrāfijas no ģimeņu albumiem. Ekspedīcijā iegūtie materiāli veidos kolekciju LFK [2240].

Sakām lielu paldies visiem teicējiem un tiem, kuri palīdzēja ekspedīcijas norisē!

Lasīt vairāk...

Auseklītis un Trešā Atmoda

Atzīmējot Baltijas ceļa 30. gadadienu, Latviešu folkloras krātuves pētnieki aizsāk Atmodas laika atmiņu dokumentēšanu, īpaši pievēršoties vizuālajiem simboliem. Aptaujas mērķis ir noskaidrot Auseklīša kā simbola nozīmi personiskajā pieredzē un atmiņās. Nozīmīga loma tā izplatībā bija tieši individuālajam radošumam un izdomai.

Trešā Atmoda Latvijā, tāpāt kā neatkarības atjaunošana citās Baltijas valstīs, bija nevardarbīga pretošanās kustība, tādēļ simboliem un simboliskām darbībām, piemēram, Baltijas ceļam, bija jo īpaši nozīmīga loma. Līdzās sarkanbaltsarkanajam karogam, Auseklītis (regulāra astoņstaru zvaigzne) bija redzamākais no vizuālajiem simboliem, kas iemantoja popularitāti gan Atmodas līderu, gan sabiedrības vidū. Tā plašais lietojums saistīts ar ornamenta izplatību tautas mākslā un Auseklīša kā mitoloģiska tēla atpazīstamību. Auseklītis dažādos veidolos kļuva par latviskās identitātes apzīmētāju un vizuālās pašidentificēšanās zīmi.

Saglabā savu liecību par Atmodas laiku, atbildot uz sešiem jautājumiem. Atbildes uz šo aptauju tiks glabātas Latviešu folkloras krātuvē un tiks izmantotas turpmākiem pētījumiem. Aptauju aizpildi šeit.


Gaidāma ekspedīcija Sabilē

No 19. līdz 23. augustam notiks LU LFMI Latviešu folkloras krātuves 56. zinātniskā ekspedīcija Sabilē. Iepriekšējos gados pētnieki viesojušies Ziemeļlatgalē (2016), Vidzemē – Piebalgā (2017), Sēlijā (2018), un nu kārta pienākusi Kurzemei. Darbs iecerēts Sabiles pilsētā un Abavas pagastā – Valgalē (Abavciemā), Pedvāles muižas apkārtnē, Priedēs, Virbos, Rinkulē. Atsevišķi ekspedīcijas dalībnieki dokumentēs dzīvesstāstus un nemateriālā kultūras mantojuma liecības Kandavas pagasta Matkulē un citur tuvējā apkārtnē.

Sabile, pilsēta Abavas krastos, pazīstama ne vien ar Vīna kalnu un mazākumtautību kopienām, kas tajā vēsturiski mitušas, bet ar jo daudzām citām īpašām vietām (Sabiles pilskalns, baznīca, sinagoga, muižas, Ēģipte u. c.), notikumiem un cilvēkiem. Garamantas šeit vāktas jau iepriekš. Latviešu folkloras krātuvē glabājas vairākas folkloras materiālu kolekcijas, kuras pierakstītas Sabilē un tās apkaimē. Trīs kolekcijas 20. gs. 20. un 30. gados sagatavojuši skolēni no Sabiles sešklašu pamatskolas, Sabiles vidusskolas un Valgales sešklašu pamatskolas. Nelielus folkloras vākumus no dzimtās puses snieguši Jēkabs Lautenbahs-Jūsmiņš un Fricis Dambergs. Folkloras materiāli Sabiles apkārtnē vākti arī Valodas un literatūras institūta Folkloras sektora 16. zinātniskajā ekspedīcijā Madonas un Talsu rajonā, kas notika 1962. gadā.

Lasīt vairāk...

Knuta Djupedāla vieslekcija

Knuts Djupedāls

14. augustā plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā gaidāma norvēģu pētnieka Knuta Djupedāla (Knut Djupedal) lekcija "World View, Culture, and Folklore" ("Pasaules uzskats, kultūra un folklora"). Lekcijā tiks analizēta saikne starp šiem trim jēgumiem. Noslēgumā zinātnieks dalīsies pieredzē un praktiskos ieteikumos – ko izglītība folkloristikā var dot, kad studijas ir pabeigtas, grāds iegūts un ir jānodrošina iztika.

Knuts Djupedāls dzimis 1948. gadā, ieguvis maģistra grādu vēsturē Oregonas Universitātē (ASV) un mākslas maģistra grādu folkloristikā Bergenas Universitātē (Norvēģijā). Viņa profesionālā karjera saistīta ar Norvēģu emigrantu muzeju pie Hāmaras pilsētas – 27 gadus viņš bijis tā direktors, nesen pensionējies. Kā muzeja direktors un kurators viņš veidojis daudzas ekspozīcijas, kas izgaismojušas norvēģu emigrantu kopienu dzīvi Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un citos kontinentos. Iepriekš Djupedāla kungs veicis zinātniski pētniecisko darbu Norvēģijas Humanitāro zinātņu padomes projektos, kas veltīti emigrācijas un reemigrācijas jautājumiem. Viņš pildījis kultūras konservatora pienākumus Sognas un Fjūranes apgabalā, lasījis lekcijas universitātēs Bergenā, Oslo un Stavangerā, kā arī Hāmaras Universitātes Izglītības koledžā.

Lasīt vairāk...

Ieva Tihovska konferencē Bangkokā

No 11. līdz 17. jūlijam Bangkokā notiek Starptautiskās tradicionālās mūzikas padomes konference, kas pulcē etnomuzikologus no visas pasaules. Konferencē piedalās arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētniece Ieva Tihovska, kuras referāts ir par Latvijas romu skatuves muzicēšanas ilgtspēju, analizējot veiksmīgos ansambļa Ame roma un dziedātāja Dzintara Čīčas gadījumus. Lasīt vairāk...


Garamantas.lv Vecpiebalgā

Gada pirmās puses garamantas.lv izbraukuma seminārus noslēdzam 11. jūlijā plkst. 14.00 Vecpiebalgas vidusskolā, kur Una Smilgaine un Elvīra Žvarte stāstīs par Latviešu folkloras krātuvē esošajiem manuskriptiem, fotogrāfijām un audio ierakstiem no Vecpiebalgas un tās tuvākās apkārtnes, kā arī parādīs, kā ērtāk lietot garamantas.lv.

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2019. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.


LFK lasītava jūlijā un augustā

LFK apmeklētāji, jūlijā un augustā lasītava būs slēgta. Ja nepieciešams veikt pētniecisko darbu, lūdzam iepriekš pieteikties pa e-pastu lfk@lulfmi.lv.

Lai patīkama atpūta!






Jāņi latviešu pēckara folkloristikā

13. jūnijā plkst. 15.00 Latviešu folkloras krātuves lasītavā notiks seminārs "Jāņi latviešu pēckara folkloristikā".

Pēckara arhīva III seminārs sezonāli veltīts latviešu folklorā un folkloristikā svarīgākajiem svētkiem. Šķietami vienkāršais jautājums "Vai Jāņi bija aizliegti Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā?" nedod vienkāršu atbildi, bet liek apzināt dažādus valsts varas un tautas tradīciju attiecību līmeņus, piedāvājot jaunas okupācijas laika saprašanas iespējas. Varbūt patiesībā Jāņi nebija ne atļauti, ne aizliegti? Palūkosimies, kā pretrunīgā pēckara Jāņu vēsture atspoguļojas Latviešu folkloras krātuves fondos un darbinieku pieredzē.

Lasīt vairāk...

Digitālās koprades platformas "IESAISTIES.LV" atklāšana

iesaisties.lv

2019. gada 14. jūnijā Latviešu folkloras krātuves lasītavā (LNB 5. stāvā) LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) organizē sabiedrības iesaistes virtuālās laboratorijas "IESAISTIES.LV" atklāšanu. Pasākuma mērķis ir iepazīstināt ar LU LFMI izstrādātajiem digitālajiem risinājumiem kultūras jomā, kas pieejami ikvienam.

"IESAISTIES.LV" ir virtuāla platforma, kurā apkopotas dažādas ar kultūras datiem un procesiem saistītas aktivitātes, kas bāzētas digitāla vidē un kurās ir iespēja piedalīties ikvienam sabiedrības pārstāvim. Šobrīd tajā iekļauti LU LFMI izstrādātie digitālie rīki daudzpusīgai kultūras mantojuma iepazīšanai, izpētei, kā arī jaunradei. Te interesenti atradīs gan materiālus par mūziku, literatūru, folkloru, etnogrāfiju, ko izmantot vēstures, novadpētniecības izzināšanai, varēs līdzdarboties kultūras mantojuma saglabāšanā, piemēram, stāstot par savu pieredzi svētku svinēšanā vai atšifrējot Latviešu folkloras krātuves rokraksta manuskriptus. Atsevišķas platformas daļas ir vērstas uz kultūras mantojuma atdzīvināšanu, piemēram, ieskaņojot dzejoļa lasījumu, iedziedot savu versiju kādai no arhīva melodijām u. tml.

Lasīt vairāk...

Garamantas.lv Kolkā

5. jūnijā Kolkas Lībiešu saieta namā plkst. 17.00 gaidāms LFK digitālā arhīva izbraukuma seminārs. Tajā Justīne Jaudzema izstāstīs par Kolkas puses folkloras materiāliem, savukārt Elīna Gailīte parādīs, kā ērtāk lietot garamantas.lv.

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2019. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.


Garamantas.lv Popē

5. jūnijā plkst. 13.00 Popes muižā notiks garamantas.lv izbraukuma seminārs, kurā LFK digitālā arhīva redaktores Elīna Gailīte un Justīne Jaudzema stāstīs par Popes un tās apkārtnes folkloras materiāliem, kā arī parādīs, kā veiksmīgāk darboties digitālajā arhīvā.

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2019. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.