EN in English

Sēž uz zirga kā ķengurs. (LFK 31451, 3008)

Piešķirts atbalsts Sanitas Reinsones grāmatas "Meža meitas" tulkošanai angļu valodā

ASV Nacionālais mākslas atbalsta fonds (National Endowment for the Arts) piešķīris stipendiju tulkotājai Kaijai Straumanis par LU LFMI pētnieces Sanitas Reinsones dzīvesstāstu grāmatas "Meža meitas" tulkojumu angļu valodā.

Grāmata "Meža meitas. 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā" publicēta apgādā "Dienas Grāmata" 2015. gadā. Šajā pašā gadā tā kļuva par vienu no pirktākajām grāmatām Latvijā. 2018. gadā pēc šīs grāmatas režisors Mārtiņš Eihe iestudēja izrādi Valmieras Drāmas teātrī.

Kaija Straumanis (Ročestera, ASV) angļu valodā tulkojusi Latvijas daiļliteratūru - Ingas Ābeles romānu "Paisums" (High Tide), kas nāca klajā ASV apgādā "Open Letter Books" 2013. gadā, Zigmunda Skujiņa romānu "Miesas krāsas domino" (Flesh-Coloured Dominoes), kas nāca klajā Lielbritānijā apgādā "Arcadia Books" 2014. gadā, un Jāņa Joņeva romānu “Jelgava 94” (“Doom 94”), kas 2018. gadā izdots Lielbritānijas izdevniecībā “Wrecking Ball Press”.
Par Ingas Ābeles romāna tulkojumu angļu valodā Kaija Straumanis saņēmusi organizācijas AATSEEL (American Association of Teachers of Slavic and East European Languages) balvu par labāko literāro tulkojumu 2015. gadā.

Aigars Lielbārdis viesojas Ungārijas Zinātņu akadēmijā

2020. gada 7. janvārī LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieks Aigars Lielbārdis Budapeštā iepazīstināja Ungārijas Zinātņu akadēmijas Etnoloģijas institūta pētniekus ar projektu "Latviešu buramvārdu digitālais katalogs" (proj. nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/217).

Līdz šim paveiktais jau šobrīd apskatāms LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv. Latviešu buramvārdu digitālajā katalogā ir apkopoti Latviešu folkloras krātuves (LFK) buramvārdu (z1) un tautas medicīnas (z2) žanra materiāli. Latviešu folkloras krātuves buramvārdu krājumu veido galvenokārt 20. gs. 20.–30. gados iesūtītie folkloras materiāli (aptuveni 90%), mazāk padomju periodā un pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas iegūtie buramvārdi. Tas skaidrojams ar folkloras materiālu vākšanas akcijām starpkaru periodā, iesaistot skolēnus un studentus no visas Latvijas, kā arī izveidojot plašu vācēju-pierakstītāju tīklu. Padomju periodā buramvārdu iesūtīšana mazinājās, jo buramvārdu kā pagājušo laiku māņticības palieku vākšana un izpēte netika atbalstīta politisko uzstādījumu dēļ.


Pēterim Šmitam – 150

25. decembrī 150. jubileja ir Pēterim Šmitam – sinologam, Tālo Austrumu valodu un kultūru pētniekam, izcilam latviešu tautasdziesmu un latviešu mitoloģijas pārzinātājam, "Latviešu pasaku un teiku" (15 sējumi, 1925-1937) un "Latviešu tautas ticējumu" (4 sējumi, 1940-1941) sastādītājam. Tā ir viena no 48 jubilejām, kas iekļauta vispasaules UNESCO svinamo dienu kalendārā. Apjomīga ir P. Šmita publicēto darbu bibliogrāfija. Gandrīz tūkstoti grāmatu no savas personīgās bibliotēkas viņš uzdāvinājis LU bibliotēkai. P. Šmita folkloras vākums [524] ir viens no lielākajiem LFK arhīvā, tas pirmoreiz plašāk aprakstīts 2019. gadā iznākušajā grāmatā "Latvijas Universitātes kolekcijas Latviešu folkloras krātuvē".

Lasīt vairāk...

Pētījums par vilku "Latvju dainās"

Klajā nākusi Dr. hab. philol. Beatrises Reidzānes zinātniskā monogrāfija “Latviešu tautasdziesmu semantika. Vilka tēls “Latvju dainās”” (Rīga: Zinātne, 2019. 784 lpp., il.). Grāmata ir turpinājums autores pētnieciskajai interesei par klasisko tautasdziesmu tēlu sistēmu un atsevišķo tēlu daudzajām nozīmēm (iepriekšējais – dažādiem dabas tēliem veltītais – pētījums izdots 2015. gadā).

Apjomīgās nodaļās, kas veltītas (1) fiziskajam vilkam, (2) personificētajam vilkam, (3) vilkam īpašos vārdu savienojumos (vilka māte, vilki lāči u. c.) un (4) formulu ar leksēmu vilks strukturālai analīzei, Beatrise Reidzāne detalizēti skaidro tautasdziesmu valodā rodamās semantiskās likumsakarības to vēsturiskajā attīstībā. Lasīt vairāk...


LFK pētnieki novēl priecīgus svētkus!

Lai priecīgi Ziemassvētki un veiksmīgs 2020. gads!


Grāmatu dāvinājums LFK bibliotēkai

Pateicamies Andim Mitāna kungam par vērtīgu grāmatu dāvinājumu LFK bibliotēkai! To vidū īpaši izceļama viņa mātei skolotājai Valijai Zīlei piederējusī Krišjāņa Barona "Latvju dainu izlase" četros sējumos, ko viņa 1938. gadā dāvinājusi Dagdas pagasta Dzintaru pamatskolai. Informatīvi bagāts ir arī izlasei pievienotais apraksts ar fotogrāfijām.

Foto: Justīne Jaudzema





Sanita Reinsone saņem Autortiesību bezgalības balvu

Šogad Autortiesību bezgalības balvu saņem LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone. Balva piešķirta par dzīvesstāstu sakārtojumu "Meža meitas. 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā", kas grāmatā izdots 2015. gadā (izdevējs – "Dienas Grāmata"), ar nosaukumu "Meža meitas" dramatizēts un iestudēts Valmieras Drāmas teātrī (pirmizrāde 2018. gada 12. janvārī), 2019. gadā iestudējums ierakstīts Latvijas Televīzijā un Lietuvas kultūras avīzē "Šiaurės Atėnai" publicēti grāmatas fragmenti (tulkotājs – Audrius Musteikis).

Vairāk par balvu.


7. Igaunijas digitālo humanitāro zinātņu konference

No 4. līdz 6. decembrim Igaunijā, Tallinā notiks 7. Igaunijas digitālo humanitāro zinātņu konference "Digitālā kultūras mantojuma lietojums pētniecībā un izglītībā" (Use of Digital Cultural Heritage in Research and Education). Tajā piedalīsies arī LU LFMI pētnieki Sanita Reinsone un Jānis Daugavietis ar referātu "No manuskriptu pārrakstīšanas līdz dzejas performancēm: sabiedrības iesaiste kultūras mantojuma praktizēšanā" (From Manuscript Transcription to Poetry Performances: Cultural Heritage Crowdsourcing in Practice), kurā runās par sabiedrības iesaistes akcijām, ko īstenojis LU LFMI, un pieredzi, radot tās.

Konferences programma apskatāma šeit.




Latvijas stāstnieki pulcēsies LNB

Piektdien, 29. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Virtakas klasē plkst. 17.00 vienkopus pulcēsies stāstnieki no visas Latvijas. Ar stāstniekiem iepazīstinās Latviešu folkloras krātuves pētnieks Guntis Pakalns.

Šī ir reta iespēja Rīgā vienkopus redzēt un dzirdēt stāstnieces un stāstniekus no daudziem Latvijas novadiem – cilvēkus, kas apzināti kopj mutvārdu stāstīšanas tradīcijas, organizē stāstnieku festivālus un daudzus citus stāstīšanas pasākumus, piedalās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas "Stāstu bibliotēku" tīklā, ir talantīgi un aizrautīgi stāstnieki. Skanēs pasakas, neparasti gadījumu un piedzīvojumu stāsti, būs arī baisi spoku stāsti – literārajā valodā un dialektos, ar nelieliem muzikāliem iestarpinājumiem. Pasākums bez ieejas maksas, paredzēts galvenokārt pieaugušajiem, bet piemērots arī bērniem un pusaudžiem.

Lasīt vairāk...

Borisa Putilova un Kirila Čistova simtgadei veltītie zinātniskie lasījumi Sanktpēterburgā

No 14. līdz 16. novembrim Sanktpēterburgā norisinājās Krievijas Zinātņu akadēmijas Antropoloģijas un etnogrāfijas muzeja, Krievu literatūras institūta un Sanktpēterburgas Zinātniskā centra organizētie piektie Borisam Putilovam un Kirilam Čistovam veltītie zinātniskie lasījumi, ar kuriem šogad tika svinēta abu krievu folkloristikas klasiķu simtgade.

Konferencē ar referātiem piedalījās LU LFMI LFK pētnieki Toms Ķencis (The Invention of Soviet Latvia) un Baiba Krogzeme-Mosgorda (Soviet and Post-Soviet History of the Largest Latvian Folk Song Edition).

Lasīt vairāk...

Sociālisma folkloristika: nozares mantojums

Aicinājums piedalīties

"Sociālisma folkloristika: nozares mantojums"

Konference – Rakstu krājums – Saziņas tīkls

Ja jūsu pētniecisko interešu lokā ir bijušās Padomju Savienības vai sociālistiskā bloka valstu folkloristikas vai radniecīgas disciplīnas pēckara vēsture, aicinām iesniegt pirmreizēju zinātnisko rakstu starptautiskam, recenzētam (peer reviewed) un SCOPUS vai Web of Science datubāzēs indeksētam rakstu krājumam angļu valodā, kas tiks publicēts 2021. gadā.
Lasīt vairāk...

Aizvadīta K. Barona konference 2019 "Folklora un izglītība"

2019. gada 30. un 31. oktobrī, atzīmējot latviešu tautasdziesmu krājēja, kārtotāja un "Latvju dainu" publicētāja Krišjāņa Barona (31.10.1835.–8.03.1923.) dzimšanas dienu, jau 38. gadu LU LFMI Latviešu folkloras krātuve rīkoja Krišjāņa Barona konferenci. Konferences tēma "Folklora un izglītība" tika iztirzāta 17 referātos, ar kuriem uzstājās dažādu humanitāro un sociālo nozaru pārstāvji – Ingus Barovskis, Ilze Briška, Iveta Dukaļska, Elīna Gailīte, Anita Helviga, Janīna Kursīte, Ilze Ļaksa-Timinska, Liene Markus-Narvila, Māra Mellēna, Viktorija Prituļaka, Gatis Ozoliņš, Ginta Pērle-Sīle, Signe Pucena, Gunta Siliņa-Jasjukeviča, Inese Sirica, Ilga Reizniece, Ieva Tihovska un Māra Vīksna.

Lasīt vairāk...

Garamantas.lv Krotē

Šī gada izbraukumu semināru ciklu noslēgsim Krotē. 5. novembrī plkst 12.00 Bunkas pagasta Krotes bibliotēkā aicināti pulcēties visi, kurus interesē Krotes apkārtnes folkloras materiāli, kā arī LFK digitālais arhīvs. Una Smilgaine un Elvīra Žvarte stāstīs un rādīs, ko un kādā veidā iespējams atrast garamantas.lv.

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2019. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.


Projekta "Eiropas kultūras mantojuma nākotne" tikšanās

7. un 8. novembrī Potsdamas Universitātē notiks Erasmus+ projekta "Eiropas kultūras mantojuma nākotne" tikšanās. Projektā iesaistīti pētnieki no Potsdamas, Krakovas, Boloņas, Atēnām, Kopenhāgenas, Bordo, Luksemburgas un Rīgas. LU LFMI pārstāvēs Pauls Daija, Ginta Pērle-Sīle, Elīna Gailīte un Guntis Pakalns. Projekts ilgs līdz 2022. gadam, un tajā tiks risināti jautājumi gan par apgaismības laika kultūras mantojumu, gan to, kā mūsdienās attīstās kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana. Rezultātā paredzēts organizēt vasaras skolas, izstādes, docentu un studentu apmaiņas programmas un digitalizācijas projektus.


Iznācis žurnāla "Letonica" jaunākais numurs

Oktobra beigās pie lasītājiem devies 39. humanitāro zinātņu žurnālā "Letonica" numurs. Atzīmējot Latvijas valstiskuma simtgadi, numura tematiskajā centrā šoreiz ir folklora attiecībās starp tradīcijām un valsti. Numura viesredaktors – LU LFMI pētnieks Dr. Toms Ķencis.

Par akadēmiskā latviešu tautasdziesmu izdevuma priekšvēsturi un ideoloģiskajām pretrunām tālajos 1950. gados žurnāla 39. numurā vēsta Baibas Krogzemes-Mosgordas raksts. Tam pašam laikmetam veltīts arī Toma Ķenča pētījums par padomju folkloras radīšanu, kas papildina viņa jaunāko monogrāfiju, ko savukārt recenzijā aplūko Ineta Lipša, un Gata Ozoliņa raksts par Pirmā pasaules kara folkloru padomju okupācijas laika krājumos. Tos žurnāla Arhīva sadaļā tuvāk aplūko arī jubilāre Māra Vīksna. Joprojām aktuālām padomju kultūras vēstures norisēm ir pievērsusies arī Anete Karlsone, salīdzinot tautiskos un tautas tērpus.

Lasīt vairāk...