EN in English

Kad zinātu kur kritīs, tad būtu nolicis salmus. (LFK 941, 2078)

Kultūra digitālajā vidē: jauni projekti

Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Kultūras piedāvājums digitālajā vidē" projektu konkursā atbalstu guvuši divi LU LFMI projekti. Ar fonda piešķirto finansējumu līdz 2020. gada decembrim tiks īstenotas vairākas iniciatīvas, kuru nolūks ir paplašināt kultūras satura pieejamību internetā.

Projektā "Tradicionālā kultūra digitālajā vidē" (projekta vadītāja Rita Grīnvalde) iecerēts saturiski un tehniski pilnveidot LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālos resursus. Lasīt vairāk...


Barondiena tiešsaistē

Tautasdziesmu kārtotājam un Latvju dainu publicētājam Krišjānim Baronam (1835–1923) šoruden 185. gadskārta. Jau vairākus gadu desmitus LU LFMI Latviešu folkloras krātuve oktobra izskaņā rīko ikgadējo Krišjāņa Barona konferenci. Šogad aicinām svinēt Barondienu tiešsaistē30. oktobrī no plkst. 11.00 LU LFMI Facebook vietnē (https://www.facebook.com/lulfmi/). Dainu tēva jubilejas sarīkojums tiks straumēts no Latviešu folkloras krātuves telpām, un tajā ir aicināts ikviens interesents neklātienē.

Lasīt vairāk...

No 15. oktobra LFK lasītava slēgta

Balstoties uz epidemioloģisko situāciju valstī, no 15. oktobra Latviešu folkloras krātuves lasītava būs slēgta. Ja nepieciešams apmeklēt lasītavu pētījumu īstenošanai, lūgums rakstīt un pieteikties pa e-pastu lfk@lulfmi.lv.

Digitālais arhīvs garamantas.lv ir atvērts vienmēr.



Folkloristei Elzai Kokarei – 100

Folkloriste Elza Kokare (13.10.1920.–5.08.2003.) dzimusi Barkavas pagasta Jaunzemniekos. Viņa pārstāv dzimtu, no kuras nākušas gan folkloras teicējas Agate Borozinska un Bārbala Kokare, kas 1930. gadā Emilim Melngailim dziedājušas Barkavas dziesmas, gan mūsdienu folkloras pētniece Dace Bula.

Pēc filoloģijas studijām Latvijas Valsts universitātē Elza Kokare darba mūžu veltījusi folkloristikai un pa daļai arī pedagoģijai. Kopš 1950. gada viņa strādājusi Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Folkloras institūtā, vēlāk Etnogrāfijas un folkloras, Valodas un literatūras institūtā. No 1953. līdz 1985. gadam viņa bijusi Latviešu folkloras krātuves – tolaik Folkloras sektora, Folkloras daļas – vadītāja. Elzas Kokares pārraudzībā 1979. gadā aizsākta akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" izdošana. Dziesmu kārtošana, rediģēšana un publicēšana ilgus gadus bijusi folkloristu saimes galvenais darbs. Tas bija laiks, kad folkloras pētnieku kolektīvs mita Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltnē un ik vasaru devās zinātniskajās folkloras ekspedīcijās uz dažādiem novadiem, papildinot fondus ar jauniem tradicionālās kultūras materiāliem.

Lasīt vairāk...

Sanita Reinsone piedalīsies Zviedrijas Valodas un folkloras institūta seminārā

13. oktobrī tiešsaistē notiks Zviedrijas Valodas un folkloras institūta rīkots seminārs, kurā LU LFMI LFK vadošā pētniece Sanita Reinsone piedalīsies ar priekšlasījumu "Līdzdalība digitālā vidē: Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva pieredze". No 2016. gada garamantas.lv līdzstrādnieki veltījuši vairāk nekā 24 700 stundas, lai pārrakstītu rokrakstus, kas tādā veidā kļūst meklējami un visiem brīvi pieejami. Seminārā S. Reinsone klausītājus iepazīstinās ar digitālo arhīvu, kā arī vēstīs, kā veiksmīgāk sadarboties ar brīvprātīgajiem, veidojot dažādas līdzdalības akcijas.

Zviedrijas Valodas un folkloras institūts rīko seminārus, lai iepazītu citu arhīvu un muzeju darbu materiālu digitalizācijā un sabiedrības iesaistē, kas ir neatsverami digitālo materiālu meklējamībai. Semināru apraksti angļu valodā pieejami šeit.


Seminārs "Pētījuma poētika" 14. oktobrī

14. oktobrī Latviešu folkloras krātuves lasītavā plkst. 10.00 notiks seminārs "Pētījuma poētika", kurā uzstāsies LFK pētnieki un stāstīs par saviem pēcdoktorantūras projekta rezultātiem.

Ieva Tihovska. Mazākumtautību folklora valsts ietvarā.

Ievas Tihovskas pēcdoktorantūras pētījuma centrā ir jautājums, kā dažādos laikos valsts kultūras institūcijās ticis strādāts ar mazākumtautībām un to folkloru. Analizēti divi gadījumi: Latviešu folkloras krātuves darbība 20. gs. 20. gadu otrajā pusē un Latvijas Nacionālā kultūras centra darbība 21. gadsimta otrajā desmitgadē. Pētījums atklāj, kā šīs iestādes meklē ceļu mazākumtautību iekļaušanai arhīva un amatiermākslas sistēmā – veidojot terminoloģiju un darba vadlīnijas, ņemot vērā attiecīgā laika politisko un ideoloģisko ietvaru un administrējot sabiedrības līdzdalību. Abām iestādēm ir raksturīga aktīva sabiedrības iesaiste, tāpēc tiek izvirzīta tēze, ka šajos gadījumos sabiedrība ir neatņemama valsts kultūrpolitikas un integrācijas politikas līdzveidotāja un augšupēja (bottom-up) politikas procesa sekmētāja.

Lasīt vairāk...

Izdota Aigara Lielbārža grāmata "150. kolekcija. Buramvārdi"

LU LFMI grāmatu apgādā iznācis Latviešu folkloras krātuves pētnieka Aigara Lielbārža pētījums "150. kolekcija. Buramvārdi". Grāmata sniedz ieskatu latviešu buramvārdu pētniecībā, tajā raksturotas skaitliski lielākās buramvārdu grupas (rozes vārdi, sāpju vārdi, asins apturēšanas vārdi, vīveļu un liesas vārdi) un ietverti Debesu grāmatu izplatītākie tipi. Grāmata ir bagāta ar vizuālo materiālu – buramvārdu grāmatiņu un burtnīcu fotogrāfijām, kas glabājas Latviešu folkloras krātuvē. Kolekcija izzināma arī LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv. Pētījums publicēts latviešu un angļu valodā.

Lasīt vairāk...

Pieminot Ludi Bērziņu

18. septembrī, dažas dienas pēc Ludviga (Luda) Ernesta Bērziņa 150. dzimšanas dienas notika neliela viņam veltīta konference Džūkstes pasaku muzejā. Pulcēšanās notika bijušajā klases telpā, kur apskatāma izstāde ar L. Bērziņa dēla Anša Bērziņa ilustrācijām grāmatai "Aijā, žūžū, lāča bērni". Bija domāts grāmatu tulkot 12 valodās.

Muzeja vadītāja Dita Silava iepazīstināja ar L. Bērziņa veikumu un saistību ar šo ēku – viņš bija A. Lerha-Puškaiša skolnieks. L. Bērziņa vecākā brāļa Roberta Bērziņa mazdēls prāvests Klāvs Bērziņš pastāstīja, kā pie viņa nonācis L. Bērziņa amata krusts, un par ieceri ar piemiņas akmeni iezīmēt Bērziņu māju "Rīpeļu" vietu. Viņš aicināja nezaudēt saikni ar savu dzimto pusi arī tad, ja esi tālu projām pasaulē. Dace Micāne-Zālīte nodeva video sveicienu no L. Bērziņa dibinātās latviešu draudzes Denverā un parādīja daļu no intervijas ar L. Bērziņa mazdēlu Kristapu Keggi. Dace Pole un Gaisma Mukāne iepazīstināja ar Luda Bērziņa fonda veikumu.

Lasīt vairāk...

Seminārs "Jābūt labākam par "Latvju dainām""

30. septembrī plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā notiks sestais seminārs ciklā "Pēckara arhīvs". Tā uzmanības centrā būs akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" tapšanas peripetijas.

Lai pagājušā gadsimta 50. gados saņemtu atļauju lielākā latviešu tautasdziesmu krājuma publicēšanai, LPSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta folkloristiem vajadzēja gan pielāgoties padomju kultūrpētniecībai izvirzītajiem uzdevumiem, gan rēķināties ar prasību, ka jaunajam izdevumam jābūt labākam par pirmo pilnīgo tautasdziesmu izdevumu – "Latvju dainām". Semināra nolūks ir parādīt akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" tapšanu kā dinamisku procesu, ko ietekmēja ne tikai padomju ideoloģija, bet arī LPSR ZA birokrātija un izdevuma sastādītāju zinātniskie mērķi.

Lasīt vairāk...

LU LFMI doktoranti prezentē promocijas darbus

16. septembrī Latviešu folkloras krātuves lasītavā notika LU LFMI doktorantu seminārs, kurā septiņi jaunie institūta zinātnieki iepazīstināja ar tēmām no topošajiem promocijas darbiem. Semināra ievadā institūta vadošā pētniece, LFK vadītāja Rita Grīnvalde ieskatu promocijas darbu tapšanā nodēvēja par iespēju ieskatīties pētnieku slepenajā intelektuālajā dzīvē, jo katrs no viņiem stāstīja ne tikai par pētniecības jautājumiem, metodēm un darba progresu, bet dalījās pārdomās par darbu tapšanas gaitu un izaicinājumiem. Noslēguma vārdos Literatūras nodaļas vadītāja Māra Grudule pauda cerību, ka šādi semināri notiks arī turpmāk, piepulcinot doktorantus arī no citām insitūcijām, kā arī norādīja, ka lielākā daļa prezentēto pētījumu veltīta padomju perioda izpētei.

Lasīt vairāk...

No Lanceniekiem līdz Lestenei

12. septembrī "mūsdienu Baronu ceļu" posmā no Džūkstes Pasaku muzeja Lanceniekos līdz Lestenei mēroja Latviešu folkloras krātuves pētnieks Guntis Pakalns. Viņam pievienojās kolēģes Rita Grīnvalde un Antra Upeniece, kā arī vairāki citi interesenti. Pa ceļam tika apmeklētas arī kultūrvēsturiski nozīmīgas vietas – Džūkstes kapsēta, kur atdusas folkloristi Ludis Bērziņš, Ansis Lerhis-Puškaitis un Kārlis Straubergs, Mācītājmuiža, kur Otrā pasaules kara laikā tika glabāti LFK fondu materiāli, piemineklis Brīvības cīņās kritušo Džūkstes draudzes locekļu piemiņai, piemineklis Ziemassvētku kauju piemiņai Džūkstē, Gustava Zemgala piemiņas vieta, Lestenes Brāļu kapi, kā arī Lestenes ev. lut. baznīca. Gājiena laikā neiztika arī bez pasakām, jokiem un spoku stāstiem. Paldies visiem, kuri pievienojās un izkrāšņoja gājienu ar stāstiem!

Lasīt vairāk...

Ludim Bērziņam – 150

2020. gada 14. septembrī 150 gadu jubileja folkloristam, teologam, pedagogam, dzejniekam, literatūrvēsturniekam profesoram Ludim Bērziņam (1870–1965). Viņš ir bijis viens no izcilākajiem teorētiķiem tautasdziesmu metrikas un stilistikas pētniecībā, folkloras vācējs, kurš "Latvju dainām" devis vairāk nekā 2000 dziesmu, pirmais teicēju dziedājuma un stāstījuma demonstrētājs plašākai publikai Latvijā, pirmais un vienīgais, kas līdz 1940. gadam atvedis ekskursijā uz Latviešu folkloras krātuvi Latvijas Universitātes studentus. Viņš ir aktīvi un lietpratīgi aicinājis savus Rīgas Skolotāju institūta audzēkņus un studentus pierakstīt un krāt garamantas. Viņa paša kolekcijā LFK [867] ir pavisam 7595 folkloras tekstu varianti.

Lasīt vairāk...

LFK piedalās projektā "Ziedoņa muzejs ceļā ar Baronu"

1859. gada vasarā toreizējais Tērbatas Universitātes matemātikas un astronomijas students Krišjānis Barons mēroja ceļu no Tartu līdz Dundagai. Imanta Ziedoņa muzejs, balstoties pētījumos un iepazīstot K. Barona atmiņas, izveidojis šī maršruta karti un organizē gājienu. Tas sākās 21. augustā no Tartu Universitātes un noslēgsies 20. septembrī ar koncertu pie Dundagas pils. 31 dienu ilgais ceļš sadalīts 65 posmos.

Latviešu folkloras krātuvei uzticētais posms ir 12. septembrī no Džūkstes pasaku muzeja Lanceniekos plkst. 14.00 līdz Lestenei. Ceļa kopējais garums – apmēram 15 km. K. Barona lomā iejutīsies LFK pētnieks Guntis Pakalns. Ikviens aicināts pievienoties!

Lasīt vairāk...

Doktorantu seminārs

16. septembrī Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā gaidāms doktorantu seminārs, kurā astoņi jaunie institūta zinātnieki iepazīstinās ar tēmām no topošajiem promocijas darbiem. Doktoranti disertācijas izstrādā pavisam trīs augstskolās – Latvijas Universitātē, Latvijas Kultūras akadēmijā un Tartu Universitātē (Igaunijā). Pētījumi top dažādās humanitāro un mākslas zinātņu nozarēs.

Lasīt vairāk...

LFK pētnieki viesojas Muzeju krātuvē

1925. gada 3. septembrī Latviešu folkloras krātuvē tika reģistrēta 1. folkloras vienība. Lai atzīmētu šo dienu, LFK pētnieki devās uz Muzeju krātuvi Pulka ielā, lai Sanitas Stinkules pavadībā aplūkotu Latvijas Nacionālo vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas jaunās telpas un krājumu, kurš vēsturiski saistīts arī ar LFK kā Pieminekļu valdes pakļautības institūciju. Liels paldies visiem muzeja darbiniekiem, kuri veltīja laiku un ar aizrautību ļāva ielūkoties krājumā!


Lasīt vairāk...