EN in English

Tev prāts kā slotas kāts. (LFK 918, 125)

Liepājas Universitātes folkloras materiālu digitalizācija

VKKF projektā "Tradicionālā kultūra digitālajā vidē" sākta Kurzemē pierakstīto folkloras materiālu digitalizācija, ko īsteno Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārais institūts (KHI) sadarbībā ar LU LFMI Latviešu folkloras krātuvi.

Folkloras materiālu arhīvā, kas glabājas Liepājas Universitātes KHI, rodami pētnieku organizēto etnogrāfisko ekspedīciju materiāli, kā arī 300 studentu iesniegti folkloras prakšu vākumi (pavisam 300 klades), kas vākti laikā no 1987. gada līdz 2012. gadam. Studentu apkopotie folkloras materiāli ir nozīmīga Kurzemes kultūras mantojuma dokumentācija, jo vairums materiālu savākti un pierakstīti tieši šajā reģionā: Liepājas apkārtnē (130 vākumu), Kuldīgas novadā (30), Saldus (25), Ventspils (19), Talsu (18), Tukuma (17), Dobeles novadā (17). Vairāki folkloras materiālu vākumi nāk arī no Bauskas, Jelgavas, Cēsu, Jēkabpils un Rīgas apkārtnes.

Lasīt vairāk...

Vilim Bendorfam piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis

2020. gada 11. novembrī izziņoti valsts augstāko apbalvojumu saņēmēji. Par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri iecelts etnomuzikologs un komponists Vilis Bendorfs. Latviešu folkloras krātuve priecājas un sveic kādreizējo kolēģi!

Vilis Bendorfs bijis Latviešu folkloras krātuves pētnieks laikā no 1968. līdz 2009. gadam. Publicējis apmēram 40 rakstu, piedalījies daudzās starptautiskās un vietējās konferencēs. Galvenokārt interesējies par tautasdziesmu melodiju cilmi un izplatīšanos, folkloras dzīvi mūsdienās. Mūzikas valodā sadzirdama agrīnā Aleksandra Skrjabina un Žana Sibēliusa mūzikas ietekme.

Bijis viens no 20. gadsimta 80. gadu folkloras kustības sācējiem Latvijā. 1979. gadā Daugavas svētkos Dolē pirmais organizējis etnogrāfisku, neapdarinātu tautasdziesmu dziedāšanu. No 1980. līdz 1989. gadam vadījis folkloras ansambli "Sendziesma".

Vairāk par Viļa Bendorfa devumu lasiet te.

Foto: Vilis Bendorfs 1981. gadā Barondienā. Foto autore: Vaira Strautniece


Konference "Sociālisma folkloristika: nozares mantojums" notiks tiešsaistē

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts aicina Jūs rezervēt 2020. gada 17. –18. decembri, lai piedalītos starptautiskā konferencē "Socialist Folkloristics: A Disciplinary Heritage" ("Sociālisma folkloristika: nozares mantojums").

Konferences norise plānota attālināta, izmantojot Zoom platformu. Lai saņemtu piekļuves saiti, kā arī turpmāku informāciju par konferenci, lūdzam reģistrēties, aizpildot reģistrācijas anketu, tas prasīs aptuveni minūti.

Lasīt vairāk...

Kā jauniešiem iesaistīties zinātnē?

10. novembrī UNESCO Pasaules zinātnes dienas ietvaros notiks diskusija "Kā jauniešiem iesaistīties zinātnē?". Tajā piedalīsies arī LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone un iepazīstinās ar iesaisties.lv piedāvātajām iespējām.

Diskusijā izzinās, kā jaunieši individuāli un skolā var iesaistīties vietējās un starptautiskās sabiedriskās zinātnes (Citizen Science) iniciatīvās, kur nonāk ievāktie dati un kā jauniešu ieguldītais darbs sniedz pievienoto vērtību zinātniskiem pētījumiem. Tiks aktualizēts arī jautājums par zinātniski pētnieciskajiem darbiem skolās – kā tiem kļūt jauniešus uzrunājošiem, kā tos ciešāk sasaistīt ar zinātni (izvēloties zinātniski aktuālas tēmas, plānojot sasaisti ar zinātnes pētījumu programmām utml.).
Diskusijā aicināti piedalīties jaunieši, skolotāji, zinātnieki un citi interesenti.

Pasākuma programma pieejama šeit.


Aicinām rakstīt pandēmijas dienasgrāmatas!

Šī gada martā LFK digitālā arhīva garamantas.lv Autobiogrāfiju krājuma veidotājas kopā ar kultūras žurnālu "Punctum" aicināja rakstīt pandēmijas dienasgrāmatas. Atsaucība bija liela. Vairāk nekā simts dienasgrāmatās dokumentēts pandēmijas sākuma posms – ierobežojumi, satraukums, neziņa un bažas un ikdienas rūpes tam visam pa vidu. Pandēmijas dienasgrāmatu rakstīšana pavasarī apsīka līdz ar ikdienas normalizēšanos maija beigās.

Mēs aicinām turpināt pandēmijas dienasgrāmatu rakstīšanu! Aicinām tos, kuri atrodas pašizolācijā vai karantīnā. Aicinām jo sevišķi tos, kuri paši vai kuru ģimenes locekļi ir saslimuši ar COVID19. Aicinām ikvienu, kurš vēlas fiksēt savu dzīvi šajā laikā. Jūsu rakstītais par ikdienu 2020. gada nogalē pandēmijas laikā būs nozīmīgs avots, lai nākamās paaudzes varētu saprast šo laiku un, iespējams, no tā arī kaut ko mācītos.

Lasīt vairāk...

Kultūra digitālajā vidē: jauni projekti

Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Kultūras piedāvājums digitālajā vidē" projektu konkursā atbalstu guvuši divi LU LFMI projekti. Ar fonda piešķirto finansējumu līdz 2020. gada decembrim tiks īstenotas vairākas iniciatīvas, kuru nolūks ir paplašināt kultūras satura pieejamību internetā.

Projektā "Tradicionālā kultūra digitālajā vidē" (projekta vadītāja Rita Grīnvalde) iecerēts saturiski un tehniski pilnveidot LU LFMI Latviešu folkloras krātuves digitālos resursus. Lasīt vairāk...


Barondiena tiešsaistē

Tautasdziesmu kārtotājam un Latvju dainu publicētājam Krišjānim Baronam (1835–1923) šoruden 185. gadskārta. Jau vairākus gadu desmitus LU LFMI Latviešu folkloras krātuve oktobra izskaņā rīko ikgadējo Krišjāņa Barona konferenci. Šogad aicinām svinēt Barondienu tiešsaistē30. oktobrī no plkst. 11.00 LU LFMI Facebook vietnē (https://www.facebook.com/lulfmi/). Dainu tēva jubilejas sarīkojums tiks straumēts no Latviešu folkloras krātuves telpām, un tajā ir aicināts ikviens interesents neklātienē.

Lasīt vairāk...

No 15. oktobra LFK lasītava slēgta

Balstoties uz epidemioloģisko situāciju valstī, no 15. oktobra Latviešu folkloras krātuves lasītava būs slēgta. Ja nepieciešams apmeklēt lasītavu pētījumu īstenošanai, lūgums rakstīt un pieteikties pa e-pastu lfk@lulfmi.lv.

Digitālais arhīvs garamantas.lv ir atvērts vienmēr.



Folkloristei Elzai Kokarei – 100

Folkloriste Elza Kokare (13.10.1920.–5.08.2003.) dzimusi Barkavas pagasta Jaunzemniekos. Viņa pārstāv dzimtu, no kuras nākušas gan folkloras teicējas Agate Borozinska un Bārbala Kokare, kas 1930. gadā Emilim Melngailim dziedājušas Barkavas dziesmas, gan mūsdienu folkloras pētniece Dace Bula.

Pēc filoloģijas studijām Latvijas Valsts universitātē Elza Kokare darba mūžu veltījusi folkloristikai un pa daļai arī pedagoģijai. Kopš 1950. gada viņa strādājusi Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Folkloras institūtā, vēlāk Etnogrāfijas un folkloras, Valodas un literatūras institūtā. No 1953. līdz 1985. gadam viņa bijusi Latviešu folkloras krātuves – tolaik Folkloras sektora, Folkloras daļas – vadītāja. Elzas Kokares pārraudzībā 1979. gadā aizsākta akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" izdošana. Dziesmu kārtošana, rediģēšana un publicēšana ilgus gadus bijusi folkloristu saimes galvenais darbs. Tas bija laiks, kad folkloras pētnieku kolektīvs mita Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltnē un ik vasaru devās zinātniskajās folkloras ekspedīcijās uz dažādiem novadiem, papildinot fondus ar jauniem tradicionālās kultūras materiāliem.

Lasīt vairāk...

Sanita Reinsone piedalīsies Zviedrijas Valodas un folkloras institūta seminārā

13. oktobrī tiešsaistē notiks Zviedrijas Valodas un folkloras institūta rīkots seminārs, kurā LU LFMI LFK vadošā pētniece Sanita Reinsone piedalīsies ar priekšlasījumu "Līdzdalība digitālā vidē: Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva pieredze". No 2016. gada garamantas.lv līdzstrādnieki veltījuši vairāk nekā 24 700 stundas, lai pārrakstītu rokrakstus, kas tādā veidā kļūst meklējami un visiem brīvi pieejami. Seminārā S. Reinsone klausītājus iepazīstinās ar digitālo arhīvu, kā arī vēstīs, kā veiksmīgāk sadarboties ar brīvprātīgajiem, veidojot dažādas līdzdalības akcijas.

Zviedrijas Valodas un folkloras institūts rīko seminārus, lai iepazītu citu arhīvu un muzeju darbu materiālu digitalizācijā un sabiedrības iesaistē, kas ir neatsverami digitālo materiālu meklējamībai. Semināru apraksti angļu valodā pieejami šeit.


Seminārs "Pētījuma poētika" 14. oktobrī

14. oktobrī Latviešu folkloras krātuves lasītavā plkst. 10.00 notiks seminārs "Pētījuma poētika", kurā uzstāsies LFK pētnieki un stāstīs par saviem pēcdoktorantūras projekta rezultātiem.

Ieva Tihovska. Mazākumtautību folklora valsts ietvarā.

Ievas Tihovskas pēcdoktorantūras pētījuma centrā ir jautājums, kā dažādos laikos valsts kultūras institūcijās ticis strādāts ar mazākumtautībām un to folkloru. Analizēti divi gadījumi: Latviešu folkloras krātuves darbība 20. gs. 20. gadu otrajā pusē un Latvijas Nacionālā kultūras centra darbība 21. gadsimta otrajā desmitgadē. Pētījums atklāj, kā šīs iestādes meklē ceļu mazākumtautību iekļaušanai arhīva un amatiermākslas sistēmā – veidojot terminoloģiju un darba vadlīnijas, ņemot vērā attiecīgā laika politisko un ideoloģisko ietvaru un administrējot sabiedrības līdzdalību. Abām iestādēm ir raksturīga aktīva sabiedrības iesaiste, tāpēc tiek izvirzīta tēze, ka šajos gadījumos sabiedrība ir neatņemama valsts kultūrpolitikas un integrācijas politikas līdzveidotāja un augšupēja (bottom-up) politikas procesa sekmētāja.

Lasīt vairāk...

Izdota Aigara Lielbārža grāmata "150. kolekcija. Buramvārdi"

LU LFMI grāmatu apgādā iznācis Latviešu folkloras krātuves pētnieka Aigara Lielbārža pētījums "150. kolekcija. Buramvārdi". Grāmata sniedz ieskatu latviešu buramvārdu pētniecībā, tajā raksturotas skaitliski lielākās buramvārdu grupas (rozes vārdi, sāpju vārdi, asins apturēšanas vārdi, vīveļu un liesas vārdi) un ietverti Debesu grāmatu izplatītākie tipi. Grāmata ir bagāta ar vizuālo materiālu – buramvārdu grāmatiņu un burtnīcu fotogrāfijām, kas glabājas Latviešu folkloras krātuvē. Kolekcija izzināma arī LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv. Pētījums publicēts latviešu un angļu valodā.

Lasīt vairāk...

Pieminot Ludi Bērziņu

18. septembrī, dažas dienas pēc Ludviga (Luda) Ernesta Bērziņa 150. dzimšanas dienas notika neliela viņam veltīta konference Džūkstes pasaku muzejā. Pulcēšanās notika bijušajā klases telpā, kur apskatāma izstāde ar L. Bērziņa dēla Anša Bērziņa ilustrācijām grāmatai "Aijā, žūžū, lāča bērni". Bija domāts grāmatu tulkot 12 valodās.

Muzeja vadītāja Dita Silava iepazīstināja ar L. Bērziņa veikumu un saistību ar šo ēku – viņš bija A. Lerha-Puškaiša skolnieks. L. Bērziņa vecākā brāļa Roberta Bērziņa mazdēls prāvests Klāvs Bērziņš pastāstīja, kā pie viņa nonācis L. Bērziņa amata krusts, un par ieceri ar piemiņas akmeni iezīmēt Bērziņu māju "Rīpeļu" vietu. Viņš aicināja nezaudēt saikni ar savu dzimto pusi arī tad, ja esi tālu projām pasaulē. Dace Micāne-Zālīte nodeva video sveicienu no L. Bērziņa dibinātās latviešu draudzes Denverā un parādīja daļu no intervijas ar L. Bērziņa mazdēlu Kristapu Keggi. Dace Pole un Gaisma Mukāne iepazīstināja ar Luda Bērziņa fonda veikumu.

Lasīt vairāk...

Seminārs "Jābūt labākam par "Latvju dainām""

30. septembrī plkst. 15.00 LU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītavā notiks sestais seminārs ciklā "Pēckara arhīvs". Tā uzmanības centrā būs akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" tapšanas peripetijas.

Lai pagājušā gadsimta 50. gados saņemtu atļauju lielākā latviešu tautasdziesmu krājuma publicēšanai, LPSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta folkloristiem vajadzēja gan pielāgoties padomju kultūrpētniecībai izvirzītajiem uzdevumiem, gan rēķināties ar prasību, ka jaunajam izdevumam jābūt labākam par pirmo pilnīgo tautasdziesmu izdevumu – "Latvju dainām". Semināra nolūks ir parādīt akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" tapšanu kā dinamisku procesu, ko ietekmēja ne tikai padomju ideoloģija, bet arī LPSR ZA birokrātija un izdevuma sastādītāju zinātniskie mērķi.

Lasīt vairāk...

LU LFMI doktoranti prezentē promocijas darbus

16. septembrī Latviešu folkloras krātuves lasītavā notika LU LFMI doktorantu seminārs, kurā septiņi jaunie institūta zinātnieki iepazīstināja ar tēmām no topošajiem promocijas darbiem. Semināra ievadā institūta vadošā pētniece, LFK vadītāja Rita Grīnvalde ieskatu promocijas darbu tapšanā nodēvēja par iespēju ieskatīties pētnieku slepenajā intelektuālajā dzīvē, jo katrs no viņiem stāstīja ne tikai par pētniecības jautājumiem, metodēm un darba progresu, bet dalījās pārdomās par darbu tapšanas gaitu un izaicinājumiem. Noslēguma vārdos Literatūras nodaļas vadītāja Māra Grudule pauda cerību, ka šādi semināri notiks arī turpmāk, piepulcinot doktorantus arī no citām insitūcijām, kā arī norādīja, ka lielākā daļa prezentēto pētījumu veltīta padomju perioda izpētei.

Lasīt vairāk...