EN in English

Laistuos kai sauleite Juoņu dīnys reitā. (LFK 509, 2016)

Folkloristi dodas uz Piebalgu

Folkloristi PiebalgāLatvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētnieki pošas ceļā uz Vidzemi – no 14. līdz 19. augustam notiks 54. zinātniskā ekspedīcija Piebalgā. 14. augustā plānots darbs Dzērbenē, 15. augustā – Taurenē, 16. un 17. augustā – Jaunpiebalgā un Zosēnos, 18. un 19. augustā – Vecpiebalgā, Inešos un Kaivē.

Folkloras vācēji Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas novada pagastos darbojušies jau iepriekš. Krišjāņa Barona "Latvju dainās" (1894–1915, 1.–6. sēj.) nav trūcis tautasdziesmu no Piebalgas puses. Lielākais vācējs: zemkopis, tautas dakteris Pēteris Lielups Vecpiebalgā. Čakli bijuši arī Vecpiebalgas skolotāji Jānis Avens, Pēteris Zaravičs, Jānis Zīvarts, Ēbeļu Reinis. Piebaldzēns Jānis Rundels, strādādams Nītaurē, savācis vairāk nekā 2000 tautasdziesmu. 1000 dziesmu ar pseidonīmu E. Klintskalns Nēķinā pierakstījis Latvijas Universitātes pirmais rektors Ernests Felsbergs. Lasīt vairāk...


"Kur tie lieli dūmi kūp: latviešu tautasdziesmu iedvesmota māksla"

KUR TIE LIELI DŪMI KŪP: LATVIEŠU TAUTASDZIESMU IEDVESMOTA MĀKSLADebora Lagrasa (Deborah La Grasse) ar latviešu folkloru iepazinās stāstniecības vakarā Pedvālē, skulptoru vasaras plenēra laikā. Šo vakaru organizēja Latviešu folkloras krātuves pētnieks Dr. Guntis Pakalns, bet zinātniskais asistents Aldis Pūtelis tajā piedalījās kā latviešu stāstnieku tulks.

Interese par latviešu folkloru amerikāņu mākslinieci atveda līdz Dainu skapim un latviešu tautasdziesmām, kuras labāk saprast palīdzēja LU LFMI izdotais parindeņu krājums. Savukārt interese par arhitektūru mākslinieci aizveda līdz Rīgas izslavētajam jūgendstilam, radot domu par divu šķietami nesavienojamu lauku apvienojumu – latviešu tautasdziesmu motīvu interpretāciju, izmantojot jūgendstila vizuālos tēlus. Lasīt vairāk...


LFK lasītava jūlijā, augustā

Lasītava vasarāJūlijā un augustā Latviešu folkloras krātuves lasītava būs slēgta. Ja nepieciešams veikt pētniecisko darbu, lūdzam iepriekš pieteikties pa e-pastu lfk@lulfmi.lv.

LFK folkloristi novēl labi atpūsties!






Jāņi, vasaras saulgrieži un Līgo nakts

Jāņi, vasaras saulgrieži, Līgo nakts — šie svētki, šķiet, īpašus komentārus neprasa un līdztekus Ziemassvētkiem vai Jaunajam gadam ir mūsdienu kalendārā visvairāk atzīmētās dienas. “Ko darīsi pa Jāņiem?”, “Kā nosvinēji Līgo?”, — šādi jautājumi bieži izskan mūsu pirmssvētku un pēcsvētku sarunās, provocējot gan spilgtus piedzīvojumu stāstus, gan minstināšanos atzīties, ka valsts kalendāra piešķirtās brīvās dienas pavadītas ikdienišķi. Palīdziet izpētīt, daloties savos spilgtākajos Jāņu piedzīvojumos! Lasīt vairāk...


Guntis Pakalns lasa lekcijas Potsdamas Universitātē


No 12. līdz 23. jūnijam LFK pētnieks Guntis Pakalns kā vieslektors Potsdamas Universitātē lasa 12 lekciju kursu vācu valodā "Ieskats pasaku un teiku pasaulē, sevišķi Latvijā". Lekcijas notiek Erasmus+ projekta "Apgaismības laikmeta mediju prakses" ("Medienpraktiken der Aufklärung") ietvaros. Klausītāji ir dažādu fakultāšu studenti.

Daži no viņiem augusta beigās un septembra sākumā piedalīsies šī projekta vasaras skolā Latvijā un Igaunijā, lai pamatīgāk iepazītos ar G. Merķeli, J. G. Herderu un citiem Apgaismības laikmeta darbiniekiem, studēs 18. gs. rokrakstus LNB un gatavos izstādi, kas veltīta 18. gadsimta saziņas līdzekļiem (prese, vēstules u. c.). Tāpēc lekcijās tiek runāts ne vien par pasakām, teikām un citiem mutvārdu un rakstīto stāstījumu žanriem, bet arī par latviešu tautasdziesmām un Baltijas kultūras vēstures notikumiem.

Lasīt vairāk...

Latvijai uzdāvinātas 220 diennaktis

http://lv100.garamantas.lv/

Tieši pirms gada Latvijas simtgades birojs kopā ar Latviešu folkloras krātuvi aicināja visus, kas vēlas dāvināt savu laiku Latvijai dzimšanas dienā, doties neparastā virtuālā ceļojumā – nākt palīgā zinātniekiem un izcelt gaismā vairāk nekā gadsimta gaitā sakrātās garamantas. Tas nozīmē burtu pa burtam pārrakstīt datorrakstā folkloras materiālus no seniem rokrakstiem un sadzeltējušām mašīnraksta lapām, šobrīd ieskenētā un digitāli pieejamā dažādu tautu folkloras krājuma.

Aicinājumam atsaucās gandrīz divi tūkstoši simtgades burtnieku, lai speciāli izveidotajā interneta platformā lv100.garamantas.lv atdotu tautai atpakaļ tās bagātības. Tā gada laikā Latvijai ir uzdāvinātas jau vairāk nekā 220 diennaktis jeb 660 darbadienas, atšifrējot vairāk nekā 40000 ieskenēto lapu. Lasīt vairāk...


Seminārs "Cultura lettica: latviešu nacionālā kultūra un etniskā identitāte"

Cultura lettica

Krievijas Zinātņu akadēmijas N. Mikluho-Maklaja vārdā nosauktā Etnoloģijas un antropoloģijas institūta vadošā pētniece Dr. hist. Svetlana Rižakova ielūdz uz savas grāmatas "Cultura lettica: латышская национальная культура и этническая идентичность" un kompaktdiska ""Солнечное древо, медные корни": латышская культура в образах и повседневности" prezentācijas semināru 2017. gada 16. jūnijā plkst. 16.00 Rīgā, Pils ielā 21. Svetlana Rižakova daudzus gadus veltījusi Latvijas kultūras izzināšanai, te veicot lauka pētījumus un piedaloties zinātniskajā dzīvē. Jaunie izdevumi, kas šogad nākuši klajā Maskavā, iepazīstina Krievijas interesentus ar viņas pētījumu gaitu un rezultātiem.

Pasākumā piedalīsies tradicionālās dziedāšanas grupa "Saucējas". Semināra norisi atbalsta Latvijas Institūts, Latvijas Nacionālais kultūras centrs un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve.



Pētījums par čigānu (romu) mūziku Latvijā

Īsta čigānu mūzika

LU LFMI publicējumu sērijā "Studia humanitarica" klajā nākusi Dr. art. Ievas Tihovskas zinātniskā monogrāfija "Īsta čigānu mūzika: Autentiskums un etniskums Latvijas čigānu (romu) mūzikā" (Rīga: LU LFMI, 2017, 248 lpp.). Grāmata tapusi uz 2014. gadā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā aizstāvētā promocijas darba pamata. Tā sagatavota un izdota Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammā 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Grāmata ir pirmais zinātniskais pētījums, kas pilnībā veltīts kādas Latvijas mazākumtautības mūzikai. Tās uzrakstīšanu rosinājuši jautājumi "Vai Latvijā var sastapt īstu čigānu mūziku?" un "Kas ir īsti čigāni?", ko autorei nācies gan dzirdēt, gan lasīt dažādu laiku publikācijās. Lasīt vairāk...


Kādi ir Vasarsvētki 21. gadsimtā?

Vasarsvētkus svin, kad pagājušas 50 dienas pēc Lieldienām (šogad – 4. jūnijā). Kristīgajā tradīcijā tie ir vieni no nozīmīgākajiem svētkiem – tādējādi liturģiskā gada ritumā piemin Svētā Gara atnākšanu pār mācekļiem un citiem Jēzus sekotājiem. Līdzās baznīcas apmeklējumam ļaudis Latvijā ievērojuši atsevišķas tautas tradīcijas. Kā baznīcas, tā mājas Vasarsvētkos rotā ar bērzu meijām. Tautas ticējumi mudina vēlāk meiju zarus glabāt šķūnī, tā līdzot pret pelēm un siena pelēšanu. Tāpat Vasarsvētki saistās ar dabas vērošanu (“Ja pērkons rūc pirms Vasaras svētkiem, tad būs auglīga vasara” – LTT 31923), zirgu dzīšanu pieguļā, aizliegumu šajos svētkos strādāt. Pastāstiet par savu pieredzi un palīdziet izpētīt! Lasīt vairāk...


Maija dziedājumi

Maija dziedājumi jeb dziesmas, kas veltītas Sv. Jaunavai Marijai, ir kļuvusi par neatņemu tautas reliģijas praksi maija mēnesī jau vairākus gadsimtus, jo īpaši katoļticīgo vidū. Ik dienas vai arī nedēļas nogalēs ļaudis pulcējas pie ciemu un ceļmalu krustiem, baznīcās vai arī kapos pie krustā sistā tēla, lai lūgtos un ar dziesmām godinātu Sv. Mariju. Maija mēnesis ir veltīts Sv. Marijas godināšanai arī tuvējās katoļticīgo zemēs – Polijā, Lietuvā, kā arī Baltkrievijas un Ukrainas rietumu daļās. Vai Jūs kādreiz esat piedalījušies vai arī vēl arvien piedalāties Maija dziedājumos?

Pastāstiet savu pieredzi un palīdziet izpētīt! Lasīt vairāk...


Vizīte Lietuvas Literatūras un folkloras institūtā

Vizīte Lietuvas Literatūras un folkloras institūtā

2017. gada 22. un 23. maijā Latviešu folkloras krātuves un Igaunijas folkloras arhīva pārstāvji viesojās Lietuvas Literatūras un folkloras institūtā, Viļņā.

Jau otro gadu ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas "Kultūra" atbalstu notika divu dienu semināri un diskusijas, lai veicinātu kopīgu iniciatīvu izstrādi, rosinātu kopīgu reģionālu sadarbību un informācijas apmaiņu un veidotu plašus sadarbības tīklus starp Baltijas jūras reģiona tradīciju arhīviem. Lasīt vairāk...


Garamantas.lv Ēvelē

garamantas.lv Ēvelē

25. maijā, plkst. 11.00 Ēveles tautas namā notiks Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv izbraukuma seminārs. Digne Ūdre iepazīstinās ar Ēveles puses materiāliem, kas rodami LFK krājumā, bet Elīna Gailīte ierādīs, kā lietot garamantas.lv dažādās iespējas. Laipni aicināti visi interesenti!

Garamantas.lv izbraukumu semināri Latvijas novados 2017. gadā notiek ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 "Krišjāņa Barona Dainu skapis" atbalstu.


"Ērgļu vērtuma" svinības

Ērgļu vērtums

2017. gada 17. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā notika LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta kamerkonference "Meklējumi un atradumi – veiksmes stāsti". Konferences noslēguma sekcija bija veltīta LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieka Gata Ozoliņa sastādītās grāmatas "Ērgļu vērtums. Novada folklora rokrakstos un publikācijās" (apgāds "Zinātne") atvēršanas svētkiem.

Lasīt vairāk...


Mātes dienas tradīcijas – palīdziet izpētīt!

Mātes dienas atzīmēšana Latvijā ir tradīcija ar sadalītu vēsturi. Tā tika ieviesta pirmās republikas laikā (ar 1938. gadu – kā Ģimenes diena), pārņemot starptautisku paraugu, kura izcelsmes zeme bija Amerika. Padomju gados šī tradīcija piedzīvoja pārrāvumu, bet daļu no svētku idejiskā satura mantoja Starptautiskā sieviešu diena. Valsts kalendārā Mātes diena no jauna parādījās 1989. gadā, bet to atzīmēt īsti atsākām vien pāris gadus vēlāk. Kā sekmējusies šādas – savulaik jaunradītas – tradīcijas restaurēšana? Lasīt vairāk...


Grāmatu dāvinājums

Brēgenheju dāvinājumsLU LFMI Latviešu folkloras krātuves lasītava saņēmusi ievērojamu velti – Somijā, Keravā dzīvojošais folkloras pētnieku pāris Anniki Kaivola-Brēgenheja (Annikki Kaivola-Bregenhøj) un Karstens Brēgenhejs (Carsten Bregenhøj) dāvina folkloristiem un nozares interesentiem Latvijā vērtīgu zinātnisku publikāciju kolekciju. Latviešu folkloras krātuve sirsnīgi pateicas dāvinātājiem, kā arī Latvijas Republikas vēstniecībai Somijā un Ārlietu ministrijas Diplomātiskajam pastam, kas palīdzēja grāmatas nogādāt Latvijā.

Lasīt vairāk...