EN in English

Kad zinātu kur kritīs, tad būtu nolicis salmus. (LFK 941, 2078)

Ilzei Cepurniecei – maģistra grāds

15. jūnijā etnomuzikoloģe Ilze Cepurniece aizstāvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā izstrādāto maģistra darbu “Goreigōs dzīsmes katoļu lūgšanu grāmatās: vēsture, veidi un lietojums”. Pētījums tapis profesora Mārtiņa Boiko vadībā un aizstāvēts ar izcilību, saņemot vērtējumu “10”.

Latviešu folkloras krātuves saime priecājas un sveic kolēģi – Mg. art. grāda ieguvēju!





LFK lasītava 2021. gada vasarā

Vasarā Latviešu folkloras krātuves lasītava būs slēgta. Ja jūnijā nepieciešams veikt pētniecisko darbu, lūdzam sazināties, rakstot uz e-pasta adresi lfk@lulfmi.lv.

Digitālais arhīvs http://garamantas.lv atvērts vienmēr.

Labi atpūsties!

Lasīt vairāk...

Arta Krūze – filoloģijas maģistre

11. jūnijā LU LFMI Latviešu folkloras krātuves asistente Arta Krūze ieguvusi filoloģijas maģistra grādu. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē izstrādātais maģistra darbs "Jēkabs Ķīburis — folkloras vācējs, teicējs un interprets" saņēmis augsto novērtējumu "10" ('izcili'). Darba vadītāja bija profesore Dr. habil. philol. Janīna Kursīte, zinātniskā konsultante – Dr. philol. h. c. Māra Vīksna.

Sveicam un lepojamies!



Jauna izstāde: Valdemāram Ancītim – 100

Svinot dižā sēļa Valdemāra Ancīša 100 gadu jubileju, aicinām apmeklēt Māras Vīksnas sagatavoto virtuālo izstādi-stāstu. Tā vēsta par Valdemāra priekštečiem un viņa paša dzīves līkločiem, savākto folkloru un literāro dzīvi. “Valdemārs Ancītis bija brīnišķīgs cilvēks, pilns humora un asprātību, neiecietīgs pret aplamībām, nekaunību un ļaunumu.” Stāstu papildina attēlu galerija, kas dod ieskatu Valdemāra Ancīša literārajā darbībā, folkloras rokrakstos un ex libris kolekcijā.

Izstāde ir daļa no projekta “Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē”, kas tiek īstenots ar VKKF mērķprogrammas “KultūrELPA” atbalstu.

Shape, arrowDescription automatically generated


Aptauja par nemateriālo kultūras mantojumu

2021. gada nogalē Latvijai jāsniedz atskaite UNESCO par to, kā Latvijā tiek īstenota Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Lai saņemtu pēc iespējas plašāku informāciju, tiek uzsākta Vislatvijas aptauja "Nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspējīga attīstība Latvijā – tagadne un nākotne".

Lasīt vairāk...

Ekspedīciju tehniskais aprīkojums Padomju Latvijā

Trešais audiovizuālais seminārs folkloristikas vēsturē notiks 9. jūnijā plkst. 15.00. Par folkloras ekspedīciju tehnisko aprīkojumu Latvijas PSR stāstīs LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētniece un fondu glabātāja Dr. philol. h. c. Māra Vīksna, demonstrējot vēsturiskus filmētos materiālus.

No 1947. gada Padomju Latvijā katru vasaru notika folkloristu kompleksās zinātniskās ekspedīcijas, kurās piedalījās vairāku nozaru speciālisti. Darbā ar teicējiem, lai precīzāk fiksētu viņu repertuāru, personību, teikšanas procesu, nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi. Vēl 1947. gadā Ilūkstes apriņķī skaņu ierakstiem tika izmantots fonogrāfs. Teicējus fotografēt folkloristi uzsāka tikai 1950. gadā, bet no 1958. gada ekspedīcijās piedalījās profesionāli fotogrāfi: Artūrs Bērztīss, Matvejs Tamaļūns, Vaira Strautniece, Andris Eglītis. Labāko teicēju repertuāra vai retāko melodiju ieskaņošanai dažas dienas ekspedīciju beigās un noslēguma sesiju koncertos izmantoja masīvu magnetofonu, sauktu par “Līzīti”, ko varēja pārvietot ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas atvēlēto autobusu. Folkloristiem ar savu pieredzi palīgā nāca valodnieki – Laimdots Ceplītis un Anita Stelle. Ļoti nedaudziem ekspedīciju dalībniekiem bija sava personīgā vai aizlienēta ierakstu tehnika.

Lasīt vairāk...

In memoriam. Baiba Krogzeme-Mosgorda

2021. gada 21. maijā mūžībā devusies folkloriste Baiba Krogzeme-Mosgorda (11.12.1966.–21.05.2021.). Dr. philol. Baiba Krogzeme-Mosgorda bija LU LFMI Latviešu folkloras krātuves vadošā pētniece, akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" zinātniskā vadītāja, tradicionālās un mūsdienu kultūras vērtētāja un pētniece.

Filoloģijas studijas Baiba Krogzeme-Mosgorda uzsāka pēc Rīgas 64. vidusskolas Teātra klases absolvēšanas. Latvijas Universitātē viņa izstrādāja disertāciju par skolēnu atmiņu albumu tradīciju sociālajā un kultūras kontekstā, 2005. gadā iegūstot filoloģijas zinātņu doktora grādu. Promocijas pētījums publicēts grāmatā – zinātniskajā monogrāfijā "Atmiņu albumu tradīcija latviešu skolēnu kultūrā" (2013).

Lasīt vairāk...

Iznākusi "Teiktās dziesmas. Praktiska rokasgrāmata"

Latvijas Nacionālais kultūras centrs publicējis grāmatu "Teiktās dziesmas. Praktiska rokasgrāmata", kas elektroniskā formātā bez maksas pieejama ikvienam interesentam. Grāmatas autores ir trīs etnomuzikoloģes – Ieva Tihovska, Ilze Cepurniece un Zane Šmite. Idejas autore ir Zane Šmite, kas, mācot tradicionālo dziedāšanu, arvien pārliecinājusies, ka trūkst teikto dziesmu apguvei veltīta metodiskā materiāla. Teiktās dziesmas, sauktas arī par teicamajām dziesmām, ir latviešu tradicionālās mūzikas senā slāņa pamats. Starptautisks mūzikas termins šī stila apzīmēšanai ir rečitatīvs – runai tuva dziedāšana.

Lasīt vairāk...

"Vietu, lietu un cilvēku stāsti"

Atzīmējot Pasaules grāmatu un autortiesību dienu, 23. aprīlī tiešsaistē notiks elektroniskā rakstu krājuma "Vietu, lietu un cilvēku stāsti: Stāstniecības tradīcijas Latvijas kultūrtelpā" atklāšanas svētki. Krājuma sastādītāja ir Māra Mellēna, un to veido III Latvijas stāstnieku konferencē "Stāsti par vietām, lietām un cilvēkiem" nolasītie referāti, kuri pārtapuši rakstos. Autoru vidū ir arī LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieki. Rakstu krājumu ievada Sanda Laimes pētījums "Vietu valences pieeja tautas naratīvu pētniecībā". Guntis Pakalns dienasgrāmatas formā dokumentējis personīgo pieredzi stāstniecībā viena gada garumā. Savukārt Baiba Krogzeme-Mosgorda analizējusi bērnu un jauniešu stāstnieku konkursa "Teci, teci, valodiņa" norises, sniedzot kritiskus pētnieces un žūrijas locekles vērojumus. Lasīt vairāk...


Pastāsti, kāda ir Tava Pārdaugava!

Šajā pavasarī aizsākam veidot īpašu Pārdaugavai veltītu kolekciju digitālajā arhīvā garamantas.lv. Kolekcijas papildināšanā aicināts iesaistīties ikviens.

Pārdaugavas apkaimes vēstures gaitā piedzīvojušas daudz pārmaiņu, tās turpina mainīties un attīstīties dažādos virzienos. Lai saglabātu kaut daļu no Pārdaugavas esošās un kādreizējās savdabības, Latviešu folkloras krātuves pētnieki aicina ikvienu izstāstīt par savu Pārdaugavu – gan tos, kas šeit auguši un dzīvojuši, gan arī tos, kam Pārdaugava saistās ar atsevišķām vietām un notikumiem, par kuriem būtu vērts uzzināt arī citiem.

Stāstu vākšana notiek vietnē garamantas.lv/pardaugava, kurā piedāvāts uzrakstīt atmiņas par Pārdaugavas apkaimēm, tajās pieredzēto un sajusto, norādot izstāstītās vietas digitālā kartē un pievienojot fotogrāfijas vai citus ilustratīvus materiālus. Šādā veidā taps Pārdaugavas stāstu digitālā karte, kas noderēs kā interesants avots pilsētas izzināšanā un pastaigās, un arī tiks saglabāts nākamajām paaudzēm Latviešu folkloras krātuvē. Lasīt vairāk...


Baltijas postkoloniālisms II

2021. gada 28. aprīlī, plkst. 10.00.

Latviešu folkloras krātuves pētnieki aicina visus interesentus piedalīties nākamajā teorētiskās literatūras seminārā. Ja iepriekšējā reizē lasījām pārliecinošus Baltijas postkoloniālisma atbalsta tekstus un tos kritizējām paši, šoreiz pamēģināsim pieiet no pretējās – teorijas kritikas un alternatīvajām versijām.

Šarads Čari un Katrīna Verderi (Thinking between the Posts: Postcolonialism, Postsocialism, and Ethnography after the Cold War, 2009) sniedz vērtīgu ieskatu postkoloniālisma teorijas problemātiskajā vēsturē un aicina to nevis vienkārši piemērot post-sociālistiskajai situācijai, bet apvienot abus lielos post-virzienus jaunā – “pēc-aukstā kara” (post-Cold War) etnogrāfijā. Kas ir šī risinājuma stiprās un vājās puses, un vai tas saglabā Baltijas tautu vēsturisko rīcībspēju?

Lasīt vairāk...

Elgai Melnei – 75

2021. gada 9. aprīlī savu dzimšanas dienu svin folkloriste Elga Melne, “līdz saknei” saprast griboša pētniece, atsaucīga, atbalstoša un iedvesmojoša kolēģe, gaišs un pasaulei atvērts cilvēks.

Elgas darba mūžs – vairāk nekā 50 gadi – saistīts ar Latviešu folkloras krātuvi: no asistentes līdz pētniecei, zinātniskajai redaktorei un darbaudzinātājai. Šis laiks ir nesaraujami saistīts ar tautasdziesmām: gan pētnieciskajā jomā, gan arī ar ikdienā veicamajiem darbiem – sagatavojot latviešu tautasdziesmu akadēmiskā izdevuma manuskriptu. Pētnieces gaitu sākumā Elgas Melnes uzmanība vairāk pievērsta tautasdziesmu valodnieciskajiem aspektiem, pētot leksiskās sinonīmijas problēmu, vēlāk interesējošo tēmu lokā redzam arī bērnu folkloru, skaitāmpantus u.c. Kopā ar etnomuzikologu Vili Bendorfu veikti pētījumi par Krišjāņa Barona rediģējumiem Dainu skapī atrodamajās lapiņās. Zīmīgi, ka Barona iestaigāto ceļu jau kopš 20. gadsimta 90. gadiem mēro arī Elga pati, veicot zinātniskās redaktores darbu akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” manuskriptam. 2002. gadā Elga Melne kopā ar citiem Latviešu folkloras krātuves kolēģiem saņēmusi Lielo folkloras gada balvu par iepriekš nepublicētā Ansa Lerha-Puškaiša “Latviešu tautas teiku un pasaku” (VII d., 2. sēj.) manuskripta sagatavošanu izdošanai.

Lasīt vairāk...

Tautas medicīna padomju periodā

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve turpina audiovizuālo semināru ciklu, kas veltīts padomju perioda folkloristikas vēstures izzināšanai. Otrais seminārs "Tautas medicīna padomju periodā" notiks 7. aprīlī plkst. 15.00–16.00. Tā uzmanības centrā būs tautas medicīna un tās pētniecība padomju gados.

Visai drīz pēc Otrā pasaules kara situācija latviešu folkloristikā krasi mainījās – buržuāziskā folkloras pētniecība netika atzīta, pētījumi “pārvērtēti” un jaunā zinātniskā metode ieviesta represiju ēnā. Seminārā Aigars Lielbārdis pievērsīsies gan tautas medicīnas pētniecībai un pētniekiem (Andrejs Kurcijs, Kārlis Ēriks Arons), gan tautas medicīnas praktiķiem (Marta Rācene). Seminārā tiks demonstrēti video kadri no Lūcijas Ločmeles kino filmas “Svešais” (1988) un Arvīda Krieva dokumentālās filmas “Brīnumdakteri” (1975).

Lasīt vairāk...

Aicinājums pieteikt priekšlasījumus Krišjānim Baronam veltītai konferencei “Folklora un atmoda”

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve aicina piedalīties ikgadējā Krišjāņa Barona zinātniskajā konferencē, kas notiks 2021. gada 27.– 28. oktobrī. Konferences tematika būs veltīta Trešās atmodas un folkloras attieksmēm, pievēršoties personības, sabiedrības un politiskās varas rīcību analītiskam izvērtējumam.

Valstiskuma un neatkarības atgūšana bija iespējama pateicoties kultūras pārstāvju aktivitātēm un plašas sabiedrības iesaistei sociālpolitiskos notikumos 20. gs. 80. gados. Atmodas vērtību pamatā bija pašnoteikšanās centieni un kultūras mantojumā balstīti identitātes apliecinājumi. Par nozīmīgu nacionālas piederības izpausmi kļuva latviešu folklorā un pagātnē sakņotu vērtību izmantojums, kas dažādās formās un satura piepildījumā caurauda gan plašas sabiedrības, gan individuālās rīcības.

Lasīt vairāk...

Liepājas 27. starptautiskā zinātniskā konference

Liepājas 27. starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā" 10. - 11. martā piedalīsies 16 LU LFMI pētnieki. Skatītāju skaits konferencē ir ierobežots, tomēr tās ieraksts būs pieejams pēc konferences. Konferences programma un Zoom saites uz konferenci skatāmas šeit.

10. martā sekcijā "Padomju periods literatūrā" uzstājas Jānis Oga ar pētījumu "Ārzemju ceļojumu iespaidu atspoguļojums Zigmunda Skujiņa romānā "Gulta ar zelta kāju"".

Sekcijā "Literatūra līdz 1940. gadam" uzstājas Pauls Daija ar pētījumu "Kārlis Vatsons latviešu literārās kultūras vēsturē".

Savukārt Sanitas Reinsones vadītajā sekcijā "Humanitāro zinātņu digitālie resursi: pieredze un sadarbība" uzstājas Eva Eglāja-Kristsone un Signe Raudive ar pētījumu "Digitālās biogrāfijas zināšanu apmaiņai un pētniecībai: literatura.lv piemērs", Elīna Gailīte, Sandis Laime un Sanita Reinsone ar pētījumu "No arhīva manuskripta līdz tekstu korpusam: garamantas.lv piemērs".
Lasīt vairāk...