EN in English

Laba slava ir krāšņāka nekā liela bagātība. (LFK 1376, 2647)

Ritas Drīzules 100. jubilejas pasākumi

2021. gada 15. augustā ir 100. dzimšanas diena Ritai Drīzulei (15.08.1921. - 11.01.2017.) – latviešu folkloras pētniecei, tautasdziesmu izlašu sastādītājai, nodaļu autorei akadēmiskajā izdevumā “Latviešu tautasdziesmas”, Lielās folkloras balvas laureātei (2002).

15. augustā 13.00 piemiņas brīdis pie viņas kapa Tirzas Kancēna kapos. Pēc tam 15.00 atmiņu pasākums “Kalaņģos” (Apsīšu Jēkaba dzimtajās mājās) – ieskats R. Drīzules dzīvesstāstā un veikumā, viņas kolēģu un paziņu atmiņu stāsti.

Attēlā: R. Drīzule iesvētībās 1940. gada 7. jūlijā, foto no viņas arhīva.


Noslēgusies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu prakse LFK

2020./21. studiju gadā arhīvu praksi Latviešu folkloras krātuvē (LFK) aizvadīja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas etnomuzikoloģijas studentes (nu jau absolventes) Diāna Logina, Agnese Lukjanova, Laura Arāja un Igeta Ozoliņa. Jaunās etnomuzikoloģes strādāja pie Emiļa Melngaiļa “Latviešu mūzikas folkloras materiālu” digitalizācijas un apstrādes un atšifrēja LFK folkloras ekspedīciju teicēju biogrāfijas un intervijas. Viņu darba rezultāts ir aplūkojams arī digitālajā arhīvā: Emiļa Melngaiļa “Vidienas” (1953) sējums nu ir apstrādāts un ir izveidota šajā sējumā iekļauto Vidzemes un Zemgales melodiju karte, ko var atrast, sekojot šai saitei un klikšķinot uz sadaļas “Vietas”: http://garamantas.lv/lv/collection/1515369/Latviesu-muzikas-folkloras-materiali-3-sejums-Vidiena-1953

Fotogrāfijā: Diāna Logina, Agnese Lukjanova un Igeta Ozoliņa


Izstāde Vilmai Greblei – 115

Folkloristei, īstenai malēnietei Vilmai Greblei (7.06.1906.–25.02.1991.) pieminama ieapaļa gadskārta un 30 gadi, kopš viņas vairs nav mūsu vidū. Pa šo laiku zinātnē ienākusi jauna paaudze, kam noderīgi iepazīt savus priekšgājējus. Latviešu folkloras krātuvē, kuras nosaukuma atjaunošanu (1992) viņa nepiedzīvoja, nopietno tautasdziesmu un revolucionāro dziesmu pētnieci un folkloristikas bibliogrāfijas rakstītāju visi cieņpilni dēvēja tikai par Greblīti.

Izstādi sagatavojusi Māra Vīksna un ir skatāma šeit: Vilmai Greblei – 115


Līgo!

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve vēl līksmus Jāņus visās Latvijas malās. Lai priecīgi svētki – ar jāņuzālēm, jāņugunīm, līgotnēm, alu un sieru – arī tautiešiem citās zemēs!


Līgotāju nedarbs – kad saimnieka nav mājā vai neielaiž iekšā līgotājus, aizsprosto durvis. Gaujas Jaunkalna mājās 1962. gadā. LFK 1912, 856





Par folkloristikas vēsturi pēc 1945. gada

Tiešsaistē publicēts jaunākais starpdisciplināro kultūras studiju žurnāla "Cultural Analysis" numurs – "Tracking Knowledge: On The History of Changing Disciplinary Identities After 1945". Tas veltīts pārmaiņām folkloristikā, etnogrāfijā un etnoloģijā pēc Otrā pasaules kara. Pavērsienu nozarēs, kas pētī tradicionālo kultūru, pēc 1945. gada bijis daudz – no kritiskas līdzšinējās identitātes pārvērtēšanas (vācu Volkskunde bija diskreditējusi sadarbība ar totalitārajiem režīmiem) līdz ideoloģiski noteiktai humanitāro jomu dinamikai sociālisma bloka valstīs un ilgstošiem Aukstā kara apstākļiem, kas iespaidoja arī zinātnisko darbu.

Lasīt vairāk...

15. Starptautiskais etnoloģijas un folkloras biedrības (SIEF) kongress

No 19. līdz 24. jūnijam norisinās 15. Starptautiskās etnoloģijas un folkloras biedrības (SIEF) kongress, kura tēma šogad ir "Noteikumu neievērošana? Spēks, līdzdalība un pārkāpums" ("Breaking the rules? Power, participation and transgression"). Tas šoreiz organizēts Somijā, Helsinkos, taču dalībnieki pieslēgsies tiešsaistē katrs no savas atrašanās vietas. Konferences uzmanības centrā ir diskursi, kas saistīti ar noteikumu veidošanas, pārkāpšanas un pārinterpretēšanas praksēm, to dinamikas un veidu izmaiņām, kā arī tēmas pamatjēdzienu pārskatīšana.

Lasīt vairāk...

Izdota grāmata "Latvijas kultūras vēsture"

Ir iznācis nozīmīgs pētījums – grāmata Latvijas kultūras vēsture (sastād. Ojārs Spārītis, Jumava, 2021, 751 lpp.), kuras 14 nodaļās 22 autori snieguši būtiskāko par Latvijas kultūras zarojumiem – aprakstot gan iekšējo Latvijas tautu kultūras spēku un attīstības gaitu, identitātes veidojošos tekstus un to autorus, gan citu tautu ietekmes, to dziļākos slāņojumus, ievirzījumus. Starp grāmatas autoriem akadēmiķi, augstskolu mācību spēki un zinātnisko institūtu pētnieki. LU LFMI pārstāvēts ar trīs pētnieku veikumu – nodaļu Literatūra izstrādājuši Pauls Daija un Eva Eglāja-Kristsone, nodaļu Folklora un mitoloģija izstrādājis Gatis Ozoliņš. Grāmatas saturs nav bezgalīgi ietilpīgs, tas, tiecoties aptvert visu, paliek lakonisks vēstījums par būtisko, tomēr ietver sevī paliekošo, šī laika kontekstā izsver un pārsijā, dodot jaunu mērauklu un izziņas ievirzi domājošam lasītājam.


Ilzei Cepurniecei – maģistra grāds

15. jūnijā etnomuzikoloģe Ilze Cepurniece aizstāvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā izstrādāto maģistra darbu “Goreigōs dzīsmes katoļu lūgšanu grāmatās: vēsture, veidi un lietojums”. Pētījums tapis profesora Mārtiņa Boiko vadībā un aizstāvēts ar izcilību, saņemot vērtējumu “10”.

Latviešu folkloras krātuves saime priecājas un sveic kolēģi – Mg. art. grāda ieguvēju!





LFK lasītava 2021. gada vasarā

Vasarā Latviešu folkloras krātuves lasītava būs slēgta. Ja jūnijā nepieciešams veikt pētniecisko darbu, lūdzam sazināties, rakstot uz e-pasta adresi lfk@lulfmi.lv.

Digitālais arhīvs http://garamantas.lv atvērts vienmēr.

Labi atpūsties!

Lasīt vairāk...

Arta Krūze – filoloģijas maģistre

11. jūnijā LU LFMI Latviešu folkloras krātuves asistente Arta Krūze ieguvusi filoloģijas maģistra grādu. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē izstrādātais maģistra darbs "Jēkabs Ķīburis — folkloras vācējs, teicējs un interprets" saņēmis augsto novērtējumu "10" ('izcili'). Darba vadītāja bija profesore Dr. habil. philol. Janīna Kursīte, zinātniskā konsultante – Dr. philol. h. c. Māra Vīksna.

Sveicam un lepojamies!



Jauna izstāde: Valdemāram Ancītim – 100

Svinot dižā sēļa Valdemāra Ancīša 100 gadu jubileju, aicinām apmeklēt Māras Vīksnas sagatavoto virtuālo izstādi-stāstu. Tā vēsta par Valdemāra priekštečiem un viņa paša dzīves līkločiem, savākto folkloru un literāro dzīvi. “Valdemārs Ancītis bija brīnišķīgs cilvēks, pilns humora un asprātību, neiecietīgs pret aplamībām, nekaunību un ļaunumu.” Stāstu papildina attēlu galerija, kas dod ieskatu Valdemāra Ancīša literārajā darbībā, folkloras rokrakstos un ex libris kolekcijā.

Izstāde ir daļa no projekta “Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē”, kas tiek īstenots ar VKKF mērķprogrammas “KultūrELPA” atbalstu.

Shape, arrowDescription automatically generated


Aptauja par nemateriālo kultūras mantojumu

2021. gada nogalē Latvijai jāsniedz atskaite UNESCO par to, kā Latvijā tiek īstenota Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Lai saņemtu pēc iespējas plašāku informāciju, tiek uzsākta Vislatvijas aptauja "Nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspējīga attīstība Latvijā – tagadne un nākotne".

Lasīt vairāk...

Ekspedīciju tehniskais aprīkojums Padomju Latvijā

Trešais audiovizuālais seminārs folkloristikas vēsturē notiks 9. jūnijā plkst. 15.00. Par folkloras ekspedīciju tehnisko aprīkojumu Latvijas PSR stāstīs LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētniece un fondu glabātāja Dr. philol. h. c. Māra Vīksna, demonstrējot vēsturiskus filmētos materiālus.

No 1947. gada Padomju Latvijā katru vasaru notika folkloristu kompleksās zinātniskās ekspedīcijas, kurās piedalījās vairāku nozaru speciālisti. Darbā ar teicējiem, lai precīzāk fiksētu viņu repertuāru, personību, teikšanas procesu, nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi. Vēl 1947. gadā Ilūkstes apriņķī skaņu ierakstiem tika izmantots fonogrāfs. Teicējus fotografēt folkloristi uzsāka tikai 1950. gadā, bet no 1958. gada ekspedīcijās piedalījās profesionāli fotogrāfi: Artūrs Bērztīss, Matvejs Tamaļūns, Vaira Strautniece, Andris Eglītis. Labāko teicēju repertuāra vai retāko melodiju ieskaņošanai dažas dienas ekspedīciju beigās un noslēguma sesiju koncertos izmantoja masīvu magnetofonu, sauktu par “Līzīti”, ko varēja pārvietot ar Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas atvēlēto autobusu. Folkloristiem ar savu pieredzi palīgā nāca valodnieki – Laimdots Ceplītis un Anita Stelle. Ļoti nedaudziem ekspedīciju dalībniekiem bija sava personīgā vai aizlienēta ierakstu tehnika.

Lasīt vairāk...

In memoriam. Baiba Krogzeme-Mosgorda

2021. gada 21. maijā mūžībā devusies folkloriste Baiba Krogzeme-Mosgorda (11.12.1966.–21.05.2021.). Dr. philol. Baiba Krogzeme-Mosgorda bija LU LFMI Latviešu folkloras krātuves vadošā pētniece, akadēmiskā izdevuma "Latviešu tautasdziesmas" zinātniskā vadītāja, tradicionālās un mūsdienu kultūras vērtētāja un pētniece.

Filoloģijas studijas Baiba Krogzeme-Mosgorda uzsāka pēc Rīgas 64. vidusskolas Teātra klases absolvēšanas. Latvijas Universitātē viņa izstrādāja disertāciju par skolēnu atmiņu albumu tradīciju sociālajā un kultūras kontekstā, 2005. gadā iegūstot filoloģijas zinātņu doktora grādu. Promocijas pētījums publicēts grāmatā – zinātniskajā monogrāfijā "Atmiņu albumu tradīcija latviešu skolēnu kultūrā" (2013).

Lasīt vairāk...

Iznākusi "Teiktās dziesmas. Praktiska rokasgrāmata"

Latvijas Nacionālais kultūras centrs publicējis grāmatu "Teiktās dziesmas. Praktiska rokasgrāmata", kas elektroniskā formātā bez maksas pieejama ikvienam interesentam. Grāmatas autores ir trīs etnomuzikoloģes – Ieva Tihovska, Ilze Cepurniece un Zane Šmite. Idejas autore ir Zane Šmite, kas, mācot tradicionālo dziedāšanu, arvien pārliecinājusies, ka trūkst teikto dziesmu apguvei veltīta metodiskā materiāla. Teiktās dziesmas, sauktas arī par teicamajām dziesmām, ir latviešu tradicionālās mūzikas senā slāņa pamats. Starptautisks mūzikas termins šī stila apzīmēšanai ir rečitatīvs – runai tuva dziedāšana.

Lasīt vairāk...