EN in English

Kurls un mēms, bet rēķinus ved. (LFK 1001, 493)

LFK pētnieki dodas uz SIEF kongresu

LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieki kuplā skaitā piedalīsies Starptautiskās etnoloģijas un folkloras biedrības (SIEF) kongresā Vācijā, Getingenē, kas norisēs no 26. līdz 31. aprīlim. LFK zinātniskās asistentes Elīna Gailīte un Digne Ūdre piedalīsies jauno folkloras un etnoloģijas pētnieku konferencē un diskusiju ciklā. Savukārt SIEF kongresā priekšlasījumu par Latvijas kultūras atlasa ieceri starpkaru periodā sniegs Dace Bula. Guntis Pakalns referēs par pilīm latviešu teikās un pasakās, Rita Treija – par folkloras vākšanu mājās, Ieva Garda-Rozenberga – par romu genocīda piemiņas un atmiņas politiku Latvijā un Anita Vaivade kopā ar Tartu universitātes pētnieci Kristīni Kūtmu – par politiskajiem imperatīviem mantojuma režīmā un radošajiem sadarbības scenārijiem. Sanita Reinsone kopā ar ilggadējo Somijas folkloras arhīva vadītāju Lauri Harvilahti SIEF kongresā organizē paneli, kas veltīts folkloras arhīviem digitālajā laikmetā, un kopā ar informāciju tehnoloģiju speciālistu Uldi Ķirsi analizēs lietotāju radītos metadatus digitālajā arhīvā, bet Aigars Lielbārdis referēs par buramvārdu digitālo katalogu. Lasīt vairāk...


Satiec savu meistaru 2017

Satiec savu meistaru 2017

Piektdien, 31. martā, Latviešu folkloras krātuves (LFK) lasītavā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas 515. telpā LFK pētnieki pasākumā "Satiec savu meistaru 2017" piedāvās lekcijas par latviešu folkloru un folkloristiku. Lasīt vairāk...


LFK digitālais arhīvs garamantas.lv Tukumā

garamantas.lv seminārs Tukumā

Arī šogad, pateicoties VKKF atbalstam, digitālā arhīva garamantas.lv redaktores dosies izbraukuma semināros uz Latvijas reģioniem.

27. martā, plkst. 10.00 Tukuma bibliotēkā notiks pirmais 2017. gada seminārs. Justīne Jaudzema iepazīstinās ar Latviešu folkloras krātuvē (LFK) glabātajiem Tukumu puses folkloras materiāliem, bet Elvīra Žvarte ierādīs, kā veiksmīgi darboties LFK digitālajā arhīvā garamantas.lv.

Laipni aicinām visus interesentus!

Garamantas.lv izbraukumu seminārus Latvijas novados atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.


Mitoloģiskais rādītājs Krišjāņa Barona "Latvju dainām"

Ernesta Brastiņa Mitoloģiskais rādītājs

Atzīmējot mākslinieka un senatnes pētnieka Ernesta Brastiņa 125. jubileju, digitalizēts viņa sastādītais "Mitoloģiskais rādītājs Krišjāņa Barona "Latvju dainām"". Latviešu folkloras krātuvē (LFK) tas līdz šim bijis pieejams kā uz zīdpapīra lapām ar rakstāmmašīnu nodrukāta grāmata. Ar šo E. Brastiņa rādītāju LFK aizsāk plašāku folkloras publicējumu digitalizāciju, un turpmāk digitalizētie izdevumi būs pieejami šeit.

Darba veicējs LFK uzdevumā bijis Ernests Brastiņš (19.03.1892. – 28.01.1942.). Viņa veikums Latvijas arheoloģijā – četri "Latvijas pilskalnu" sējumi – ir labi zināms. Šis mitoloģiskais rādītājs toties palicis nepublicēts. Kā liecina LFK kolēģijas sēžu protokolu grāmata, sākotnējā iecere bijusi to paveikt viena mēneša laikā, gan vēlāk atzīstot, ka tas nav iespējams, un termiņu pagarinot. Pirmoreiz rādītājs minēts LFK kolēģijas sēdē 1925. gada 29. decembrī, norādot, ka kolēģija nolēmusi "pieaicināt E. Brastiņa kungu pie mitoloģisko jēdzienu rādītāja sastādīšanas [..] pagaidām uz vienu mēnesi". Lasīt vairāk...


Mūslaiku kalendārs martā


Marts ir bagāts ar īpašām dienām, kas saistītas ar pavasara atnākšanu, dabas atmodu un saules atgriešanos – Ģertrūdes diena, Benedikta (Bindus) diena, Māras diena, pavasara saulgrieži. Tas ir nozīmīgs laiks arī kristīgajā tradīcijā – Lielais gavēnis un gatavošanās Lieldienām. Valsts svinamo dienu sarakstā ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Ik gadu sabiedrības uzmanību saista arī norises Leģionāru piemiņas dienā 16. martā.

Turpinot apkopot mūsdienu sabiedrības svētku svinēšanas un īpašu dienu atzīmēšanas paradumus, aicinām iesaistīties ikvienu un pastāstīt par savām tradīcijām un personīgo pieredzi šajās īpašajās marta dienās.
Lasīt vairāk...


Dzimtas pūralāde

Lasīt vairāk...


8. martu izzinot

LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieki pateicas par atsaucību visiem, kas snieguši ziņas par Starptautiskās sieviešu dienas svinēšanas paradumiem mūsdienās! Kopumā krātuves mājaslapas sadaļā "LFK jautā" un portālā "Delfi" saņemti vairāki tūkstoši atbilžu. "Citiem par atvieglojumu, citiem par nožēlu Starptautiskā sieviešu diena vairs nepaģēr obligātu svinēšanu," 8. marta norises komentē LU LFMI vadošā pētniece Dr. philol. Dace Bula. Mūslaiku kalendāra izpēti turpināsim pavisam drīz – ar citiem nozīmīgiem datumiem martā.

Pētījums noris ERAF finansētā projektā "Stiprinot zināšanu sabiedrību; starpdisciplināras pieejas digitālā kultūras mantojuma radīšanā" (Nr. 1.1.1.1/16/A/040).


LFK jautā: 8. marts

8. martsSavulaik nebija domājams, ka kāds vīrs, kolēģis, znots, brālis vai klasesbiedrs 8. martā neuzdāvinātu tulpi vai nenosūtītu apsveikuma kartīti sievai, darbabiedrei, sievasmātei, māsai vai klases meitenei. Atjaunojot valstisko neatkarību, Latvija atteicās no šiem svētkiem. Kopš 2007. gada Starptautiskā sieviešu diena ir atpakaļ ne tikai ļaužu svinēšanas paradumos, bet arī valsts atzīmējamo dienu sarakstā.

Ko īsti mums šodien nozīmē šie svētki?

Palīdziet izpētīt!

Lasīt vairāk...

Mūslaiku kalendārs: palīdziet izpētīt!

Dace Bula, Rita Treija, Digne Ūdre, Aigars LielbārdisKāds ir Latvijas iedzīvotāju dzīves ritms 21. gadsimtā? Kā tajā mijas parastas darbdienas ar dienām, kurās uzvedamies kā īpaši – tādēļ, ka tāds datums, tādēļ, ka katru gadu šai laikā… Kurus no svētkiem – valsts, baznīcas, tradicionālās gadskārtas – iekļaujam savos personiskajos kalendāros? Kādus svētkus un atzīmējamas dienas ieviešam paši? Cik lielā mērā mūsu gaitas ietekmē ikgadēji kultūras, sporta vai vietējās kopienas pasākumi? Vai un kā tiek svinētas dzimšanas un vārda dienas, kāzu jubilejas? Kā tiek sagaidīts Jaunais gads?

Latviešu folkloras krātuves pētnieku grupa uzsāk projektu, lai izzinātu kalendāra paradumus mūsdienu Latvijā. Tas būs pētījums virtuālajā etnogrāfijā, jo lielākā daļa datu tiks iegūta tiešsaistē. Lasīt vairāk...


8 ½ grāmatas: foto

8 ½ grāmatas

25. februārī Ķīpsalā "Latvijas Grāmatu izstādē 2017" Rakstnieka viesistabā notika Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) gadskārtējais pasākums "8 ½ grāmatas" – ar atskatu uz 2016. gadā paveikto.

LU LFMI pētnieki prezentēja un diskutēja par četrām 2016. gadā izdotām grāmatām – Anitas Rožkalnes monogrāfiju "Kārļa Zariņa burvju aplis", Latviešu folkloras krātuves pētnieces Anitas Vaivades pētījumu "Nemateriālais kultūras mantojums starptautiskajās un Latvijas tiesībās", kā arī divām ārzemēs izdotām grāmatām – Benedikta Kalnača monogrāfiju "20th Century Baltic Drama: Postcolonial Narratives, Decolonial Options" un Kārļa Vērdiņa un Jāņa Ozoliņa sastādīto grāmatu "Queer Stories of Europe". Lasīt vairāk...


LU LFMI apgāds pirmo reizi piedalīsies Latvijas Grāmatu izstādē Ķīpsalā

Latvijas Grāmatu izstādē ĶīpsalāLatvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) apgāds pirmo reizi piedalīsies "Latvijas Grāmatu izstāde 2017", kas norisināsies no 24. līdz 26. februārim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā.

"Latvijas Grāmatu izstādē 2017" beidzot vienkopus būs pieejami institūta apgāda izdevumi – institūta pētnieku vairāku gadu veikums – monogrāfijas, rakstu krājumi, līdz šim vēl nepublicētu manuskriptu izdevumi ar zinātniskiem komentāriem un žurnāla "Letonica" numuri.

25. februārī plkst. 17.00 "Rakstnieka viesistabā" notiks LU LFMI gadskārtējais pasākums "8 ½ grāmatas" – ar atskatu uz 2016. gadā paveikto. Lasīt vairāk...


Sērijā "Novadu folklora" publicēta grāmata "Ērgļu vērtums"

Ērgļu vērtums

2017. gada janvārī sērijā Novadu folklora publicēta folklorista Gata Ozoliņa (LU LFMI, DU) sastādītā Ērgļu novada folkloras izlase ar plašām biogrāfiskām apcerēm "Ērgļu vērtums" (Rīga: Zinātne, 2017, 512 lpp., il., notis).

Interese par novadu tradicionālo kultūru vienmēr ir bijusi stabila tradīcija Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā un interpretēšanā. Latviskās identitātes nozīmīgs komponents kopš tās veidošanās sākuma 19. gadsimta vidū ir bijusi novada piederības apziņa, tā bieži vien identificēta ar lauku vai Latvijas mazpilsētu novadiem. Aplūkojot kāda novada tradicionālās kultūras vienu no svarīgākajām tekstuālajām izpausmēm – folkloras un etnogrāfijas materiālu vākumu, ir redzams, ka tam būtisks ir plašāks kultūrvēsturisks konteksts; tas ir daudzu novada kultūras darbinieku un viņu apzināto teicēju kopdarbs.Lasīt vairāk...


Krišjāņa Barona konference 2017

Krišjāņa Barona konference 2017

Letonikas VII kongress

KRIŠJĀŅA BARONA KONFERENCE 2017

2017. gada 30.–31. oktobris

Folklora: vērtības un intereses

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve aicina pieteikt referātus ikgadējai Krišjāņa Barona konferencei, kas šogad veltīta folkloras sociālās, reliģiskās un nacionālās funkcionalitātes un valstiskā nozīmīguma izvērtējumam.

Folklorai ir piešķirts tautas kultūras kopīgā avota un vērtības statuss, ierādīta nozīmīga vieta individuālo un grupu identitāšu veidošanā, tā ir kļuvusi par nozīmīgu kultūras svētuma simbolu, būtisku politikas, kultūras un sociālo diskursu sastāvdaļu. Lasīt vairāk...


Sanitai Reinsonei piešķirts Draudzīgā Aicinājuma fonda apbalvojums

Sanita Reinsone

2017. gada 27. janvārī Draudzīgā Aicinājuma fonds apbalvojis LU LFMI vadošo pētnieci un Digitālo humanitāro zinātņu grupas vadītāju Sanitu Reinsoni par ieguldījumu latviešu vēsturiskās pieredzes un kultūras mantojuma saglabāšanā, piešķirot Draudzīgā Aicinājuma medaļu un Goda diplomu.

Draudzīgā Aicinājuma medaļu piešķir par īpašiem nopelniem Draudzīgā Aicinājuma idejas popularizēšanā, īstenošanā, atbalstīšanā un latviskuma uzturēšanā. Tā ir augstākais Draudzīgā Aicinājuma fonda apbalvojums.Lasīt vairāk...


Publicēts pētījums par Svētupes Lībiešu Upuralu

Svētupes Lībiešu upurala

2016. un 2017. gada mijā publicēta folklorista Sanda Laimes (LU LFMI) un arheologa un kultūrvēsturnieka Jura Urtāna (Latvijas Kultūras akadēmija) monogrāfija "Svētupes Lībiešu Upurala" (Rīga: Nordik, 2016, 216 lpp., il.). Lībiešu Upurala ir hrestomātisks Latvijas seno svētvietu piemērs un lielisks izziņas avots pētījumiem par lībiešu un latviešu reliģisko praksi vēlajos viduslaikos un agrajos jaunajos laikos. Alā saglabājušās vērtīgas liecības arī par agrīnā tūrisma attīstību Latvijas teritorijā. Apvienojot dažādas pētniecības metodes un vairāku zinātnes nozaru pieejas, pētījumā analizēti arheoloģiskie, speleoloģiskie, paleogrāfiskie, vietvārdu, folkloras un rakstītie vēstures avoti.Lasīt vairāk...