EN in English

Pār laipu iedams, neskaties zvaigznēs. (LFK 114, 352)

Papildināts UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" nacionālais reģistrs

fonografs8. decembrī Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā norisinājās UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālā reģistra papildināšanas pasākums. Tas pulcēja Latvijas atmiņas institūciju pārstāvjus un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas sadarbības partnerus.

Pasākumā sertifikātus par iekļaušanu UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā saņēma Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts par nomināciju "Latviešu folkloras krātuves fonogrāfa valču kolekcija (1926–1947)", Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka par nomināciju "Johana Kristofa Broces antikvārā kolekcija par Livoniju (Latviju un Igauniju) no 13. līdz 19. gs."; Latvijas Nacionālā bibliotēka par nomināciju "Hernhūtiešu rokrakstu kolekcija (18.–19. gs.)", kā arī Tukuma muzejs un Jēkabpils vēstures muzejs par papildinājumiem nominācijai "Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss". Lasīt vairāk...


LNMM gaidāma izstāde par dzīvi pirms interneta

YOU'VE GOT 1243 UNREAD MESSAGES. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze

8. decembrī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā visas dienas garumā atklās izstādi "TEV IR PIENĀKUŠAS 1243 ZIŅAS. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze", kuras sagatavošanā piedalījās arī LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta darba grupa (Baiba Krogzeme-Mosgorda, Elīna Gailīte un Antra Upeniece), palīdzot vizualizēt sadaļu par atmiņu albumiem (animācijas autore ­– māksliniece Ingrīda Pičukāne). Neliels ieskats animācijā pieejams šeit.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un ABLV Charitable Foundation no 8. decembra līdz 4. februārim organizē izstādi "TEV IR PIENĀKUŠAS 1243 ZIŅAS. Dzīve pirms interneta. Pēdējā paaudze". Tā vēstīs par neseno pagātni, kad sevis paša un citu meklējumi notika analogā, nevis digitālā vidē. Lasīt vairāk...


Konference "Stāstnieks un kopiena. Ilgtermiņa un īstermiņa stratēģijas"

Stāstnieku konference

5. decembrī plkst. 11:00–16:30 Latvijas Universitātes bibliotēkas konferenču zālē (Kalpaka bulvārī 4, Rīgā) norisināsies II Latvijas stāstnieku konference "Stāstnieks un kopiena. Ilgtermiņa un īstermiņa stratēģijas", ko rīko Latvijas stāstnieku apvienība un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija. Konferencē ar referātu "Stāstīšanas kolektīvā iedaba" piedalīsies LU LFMI vadošā pētniece Sanita Reinsone.

Konferences mērķis ir pulcēt aktīvus kultūras plānošanas procesos iesaistītus cilvēkus, pasākumu organizētājus un stāstniekus, lai stiprinātu stāstniecības tradīciju lomu vietējo kopienu attīstībā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, kā arī veidot kopīgu platformu diskusijai par apzinātas stāstniecības tradīcijas attīstībai veltītas stratēģijas pilnveidi.

Konferences programma un tuvāka informācija pieejama šeit.


Radošā domnīca "Gadskārtu tradīcijas mūsdienās"

Viens no mūsu tautas vērtīgākajiem mantojumiem ir saistīts ar gadskārtu svētkiem un to svinēšanu. Lai koptu šīs tradīcijas un rūpētos par to nodošanu nākamajām paaudzēm, sestdien, 25. novembrī Rīgā norisināsies radošā domnīca "Gadskārtu tradīcijas mūsdienās". Domnīca notiks Humanitāro un sociālo zinību centrā, Kalpaka bulvārī 4, sākums plkst. 11.00.

Domnīcā priekšlasījumus sniegs LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Aīda Rancāne un Latviešu folkloras krātuves vadītāja Rita Treija par tēmu "Mūslaiku kalendārs: tiešsaistes etnogrāfija datu vākšanā", iepazīstinot ar aizsākto pētījumu, kas noris ERAF finansētā projektā "Stiprinot zināšanu sabiedrību; starpdisciplināras pieejas digitālā kultūras mantojuma radīšanā" (Nr. 1.1.1.1/16/A/040). Ar savu pieredzi dalīsies Aizkraukles biedrības "Baltaine" vadītāja Inguna Žogota un Rucavas tradīciju kluba vadītāja Sandra Aigare. Turpinājumā paredzēta plaša diskusija ar tradīciju kopēju līdzdalību. Diskusiju vadīs Andris Kapusts.

Domnīcu organizē Latvijas Folkloras biedrība sadarbībā ar LU Filozofijas un socioloģijas institūtu un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu.


Grāmatas no Augstkalnu ģimenes bibliotēkas

Rūta Augstkalne

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve saņēmusi dāvinājumu – valodniece Rūta Augstkalne krātuves lasītavai atdevusi vairāk nekā 90 folkloristikas nozarē nozīmīgas grāmatas. Daļa uzdāvināto publicējumu piederējuši viņas tēvam – ievērojamajam valodniekam Alvilam Augstkalnam (1907—1940). Laikā no 1927. līdz 1930. gadam, vēl būdams baltu filoloģijas students, Alvils Augstkalns strādājis Latviešu folkloras krātuvē, kur viņa pienākumos bija apvidvārdu vākšana un kārtošana. Līdzās dažādām izpētes tēmām valodniecībā (veclatviešu rakstu vēsture, dialektoloģijas un fonētikas jautājumi, lietuviešu valodas mācība) viņš recenzējis folkloristu publicējumus, kā arī pats nodevies folkloras pētījumiem: "Leišu dainu pantmērs" (Ceļi, 1931, 1, 17.–45. lpp.); "Leišu čūsku vārdi Latvijā" (Senatne un Māksla, 1940, 2, 41.–44. lpp.). Alvils Augstkalns bijis vēlāk izveidotās Valodas krātuves pirmais vadītājs (1936—1940). Lasīt vairāk...


Patriotisma nedēļa — palīdziet izpētīt!

Latvijas iedzīvotājiem laimējies, ka tumšo un nereti arī lietaino novembri izkrāso valsts svētku nedēļa ar karogiem, sveču klājienu Daugavas krastmalā, karaspēka parādi, “Staro Rīga” gaismām un svētku uguņošanu. Tāpat ir daudz kultūras un vietējo pašvaldību rīkotu pasākumu, kas mums atgādina par valsts vēsturi un mudina būt patriotiem. Turpinot pētījumu par mūsdienu kalendārajām praksēm, Latviešu folkloras krātuve rauga noskaidrot, kā Latvijas iedzīvotāji izjūt un pauž savu piederību valstij. Lasīt vairāk...


Tapis videostāsts par Sprici Paegli

Spricis Paegle

Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Siguldas novada pašvaldības un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta atbalstu tapusi dokumentāla filma par vienu no Latvijas valsts proklamētājiem – Sprici Paegli (1876–1962). Filma "Spricis Paegle. Atmiņas" atklāj Latvijas valstsvīra, sabiedriska darbinieka un uzņēmēja dzīves gaitas Rūjienā, Rīgā, Siguldā un Insulā, kur Vācijā veco ļaužu mītnē aizritēja viņa pēdējie dzīves gadi. Spricis Paegle atdusas Eslingenes kapos latviešu kapsētā.

Spricis Paegle bija ne tikai Latvijas jaunizveidotās valsts pirmais tirdzniecības un rūpniecības ministrs, viņš dibinājis arī Latvijas Sarkano krustu, Latviešu mākslas veicināšanas biedrību, Latviešu izglītības biedrību, biedrību "Latviešu–Lietaviešu Vienība" u.c., bijis viens no Rīgas Latviešu biedrības runasvīriem. Kopš studiju laikiem Spricis Paegle piederējis korporācijai Selonija, sarakstījis grāmatu Kā Latvijas valsts tapa (1923). Spriča Paegles piemiņai iznākusi arī grāmata Latvijai veltīts mūžs (2009), kurā publicēti arī paša sarakstītie dzīves atmiņu stāsti. Lasīt vairāk...


LFK fonogrāfa valču kolekcija

Valces

Lai apzinātu un popularizēto Latvijas dokumentāro mantojumu, jau 2009. gadā izveidots UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālais reģistrs. Šoruden šo reģistru papildina četras nominācijas, kuras turpmāk bagātinās nākamajām paaudzēm nododamo Latvijas dokumentāro mantojumu.

Turpmāk šo reģistru papildinās jauna Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas nominācija "Johana Kristofa Broces antikvārā kolekcija par Livoniju (Latviju un Igauniju) no 13. līdz 19. gadsimtam"; jauna Latvijas Nacionālās bibliotēkas nominācija "Hernhūtiešu rokrakstu kolekcija, 18. līdz 19. gadsimts"; jauna Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves nominācija "Latviešu folkloras krātuves fonogrāfa valču kolekcija"; kā arī papildinājumi Tukuma muzeja nominācijai "Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss" ar vienu Jēkabpils Vēstures muzejā no jauna identificētu Līgo svētku apsveikumu uz bērza tāss un vienu Tukuma muzejā jauniegūtu Sibīrijā rakstīto Lieldienu apsveikumu uz bērza tāss. Pamatojoties uz UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Zināšanu sabiedrības programmu padomes rekomendējošo lēmumu un ekspertu vērtējumiem, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Asambleja šī gada 13. oktobrī lēma par šo nomināciju iekļaušanu "Pasaules atmiņas" Latvijas nacionālajā reģistrā. Lasīt vairāk...


No Miķeļiem līdz Mārtiņiem – palīdziet izpētīt!

Rudenī mūsdienu Latvijā senāki svētki mijas ar patriotiskiem svinību datumiem un samērā jaunām ieražām. Tradicionālajā kalendārā rudens ciklu aizsāk Miķeļi jeb Miķeļdiena (29. septembrī), kad noslēdzas saimnieciskais gads – raža ir novākta, pabeigti galvenie zemes darbi. Miķeļdiena, kuru dēvē arī par appļāvībām, apjumībām, nosaukumu ieguvusi no kristīgajā baznīcā godinātā ercenģeļa Miķeļa (Mihaela). Laiks ap Miķeļiem iezīmē rudens ekvinokciju.

Mārtiņi jeb Mārtiņdiena (10. novembrī, nosaukums no 4. gs. svētā – Mārtiņa no Tūras) gada ritumā iezīmē ziemas laika sākumu – līdz ar Mārtiņdienu “ziemai vārti ir vaļā”. Labība ir nokulta, zeme ir aparta un dodas atpūtā, zirgus vairs nedzen pieguļā. Mārtiņos sākas maskošanās periods, kas ilgst līdz pat Meteņiem. Mārtiņa dienas ķekatniekus sauc par Mārtiņa bērniem.

Lasīt vairāk...

Garamantas.lv Aizkrauklē

Noslēdzam šī gada izbraukuma semināru ciklu ar viesošanos Aizkrauklē. 2. novembrī plkst. 14.00 gaidīsim visus interesentus Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā, Aizkraukles "Kalna Ziedos". Par Aizkraukles puses folkloras bagātībām šoreiz stāstīs fondu glabātāja Māra Vīksna, bet ar pašu digitālo arhīvu iepazīstinās arhīva redaktore Elvīra Žvarte.

Lasīt vairāk...

Aizvadīts Latvijas romu pētnieku seminārs: foto

Latvijas romu pētnieku seminārā 24. oktobrī tikās romu vēstures, reliģijas, valodas, folkloras, mūzikas, izglītības un psiholoģijas pētnieki no Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas un Lielbritānijas. Paldies visiem dalībniekiem un klausītājiem! Lasīt vairāk...


Pasaku vakars ar Liesmu Lagzdiņu un Inita Šalkovsku

Liesma Lagzdiņa un Inita Šalkovska

19. oktobrī 17.00 LNB Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas izstādes "Pasakas bērnu un pieaugušo pasaulē" ietvaros notiek pasaku vakars. Tajā viesojas divas pieredzējušas pasaku stāstītājas – Liesma Lagzdiņa no Kuldīgas un Inita Šalkovska no Auļukalna. Pasākumu atbalsta arī Latviešu folkloras krātuve (LFK) un tā sagatavošanā piedalījies LU LFMI un LFK pētnieks Guntis Pakalns.

Liesmas Lagzdiņas dzimta ar Kuldīgu saistīta vismaz piecās paaudzēs. Pasakas viņa stāsta vietējā izloksnē, kā tās dzirdējusi no iepriekšējo paaudžu stāstniekiem. Viņas repertuārā ir arī pašas un tuvinieku piedzīvoti notikumi, spoku stāsti un Kuldīgas puses teikas. Lasīt vairāk...


Latvijas romu pētnieku seminārs

Latvijas romu pētnieku seminārs

2017. gada 24. oktobrī plkst. 10.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā (Rīgā, Mūkusalas ielā 3, 078. telpā) notiks Latvijas romu pētnieku seminārs. Semināru rīko Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas insititūta Latviešu folkloras krātuve. Krātuves pētniece Dr. art. Ieva Tihovska pulcinājusi kopā 15 Latvijas romu pētniekus no Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas un Lielbritānijas, kas iepazīstinās ar saviem pētījumiem vēstures, folkloristikas, etnomuzikoloģijas, socioloģijas, antropoloģijas, pedagoģijas un psiholoģijas nozarē. Seminārs notiks divās valodās – latviešu un angļu. Pirmoreiz Latvijas romu pētnieki sanāks vienkop, lai apkopotu un pārspriestu līdz šim paveikto, kā arī aktualizētu romu pētniecību un diskutētu par tās specifiku un problēmjautājumiem. Lasīt vairāk...


Krišjāņa Barona konference "Folklora: vērtības un intereses"

Barona diena 2017

2017. gada 30.–31. oktobrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centrā (Rīgā, Mūkusalas ielā 3) notiks ikgadējā Krišjāņa Barona konference, kurai dots nosaukums "Folklora: vērtības un intereses". Konferenci rīko Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) Latviešu folkloras krātuve, un tā iekļaujas Letonikas VII kongresa programmā. Lasīt vairāk...


Baltistu agora Rīgā

Baltistu agoraNo 12. līdz 14. oktobrim Rīgā notiks Baltistikas centru un Lietuvas zinātnes un studiju institūciju pārstāvju tikšanās seminārā "Baltistu agora: literatūra, kultūra, mitoloģija". Tajā piedalīsies arī LU LFMI Latviešu folkloras krātuves zinātniskais asistents Aldis Pūtelis, kurš referēs par tēmu "Kad visiem baltiem bija viens priesteris. Priekšstati par baltu mitoloģiju senākajos rakstu avotos".

Tikšanās notiks viesnīcā Semarah Hotel Metropole, Aspazijas bulvārī 36/38. Aicināti visi interesenti!

Semināra programma apskatāma te.