EN in English

Sēž uz zirga kā ķengurs. (LFK 31451, 3008)

Virtuālā izstāde – "Ornaments un mitoloģija"

Aicinām apmeklēt virtuālo izstādi "Ornaments un mitoloģija", kas sniedz vēsturisku ieskatu idejās par ornamenta un mitoloģijas saistību. Mūsdienās tā ir būtiska latviskā ornamenta lietošanas sastāvdaļa. To ierasts uzskatīts par senču mantojumu, kas nāk no aizlaikiem, taču šādai ornamenta interpretācijai ir zināms gan autors, gan konkrēts rašanās laiks. Aizsākumi ornamenta un mitoloģijas saiknei meklējami starpkaru periodā, ar nacionālisma un dievturības idejām saistītu mākslinieku darbos. Izstāde piedāvā ieskatu ornamenta mitoloģiskās interpretācijas aizsākumos, tās izpausmēs starpkaru periodā, kā arī mākslinieku Ernesta Brastiņa (1892–1942) un Jēkaba Bīnes (1895–1955) radošajā darbībā.

Izstādi sagatavoja LFK pētniece Digne Ūdre.

Uz izstādi.

Šī ir trešā un noslēdzošā izstāde, kas veltīta latviskajam ornamentam. Pirmās divas – "Zīmju parki Latvijā" un "Zīmes vidē", kā arī citas LFK veidotās izstādes pieejamas LFK mājaslapas izstāžu sadaļā.

Izstādes izveide un digitālās kolekcijas attēlu papildināšana notikusi ar VKKF mērķprogrammas "KultūrELPA" finansiālu atbalstu un ir projekta "Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē" daļa.

Attēla paraksts: Jēkabs Bīne "Latvju raksti", Sējējs, 1936. gada 1. janvāris.



Virtuālā izstāde – "Zīmes vidē"

Publicējam jau otro latviskajam ornamentam veltītu virtuālo izstādi "Zīmes vidē". Izstāde dokumentē latviskā ornamenta daudzveidīgo lietojumu mūsdienās, uzmanību galvenokārt pievēršot ornamentam kā ārtelpu vides objektam, taču izstādē redzami arī piemēri tradīcijas komercializācijai un ezotēriskajām interpretācijām. Izstādes attēlu un teksta autore ir LFK pētniece Digne Ūdre.

Izstādē redzamie vizuālie materiāli ir daļa no plašāka attēlu kopuma, kas pieejami Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva kolekcijā LFK [2147].

Uz izstādi.

Izstādes izveide un digitālās kolekcijas attēlu papildināšana notikusi ar VKKF mērķprogrammas "KultūrELPA" finansiālu atbalstu un ir projekta "Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē" daļa.

Attēlā: Jumis Ērgļos


Virtuālā izstāde – "Notikumi Rīgā"

Izstāde ir apliecinājums spraigajai dzīvei pilsētā: teiksmainas pagātnes liecības, neseni komiski piedzīvojumi, pamācoši, mīklaini vai baismi atgadījumi, kas ceļojuši no mutes mutē, pierakstīti un arhivēti LU LFMI Latviešu folkloras krātuvē līdzās citiem stāstījumu folkloras materiāliem, ilustrēti ar mūsu dienās tapušām fotogrāfijām. Tekstu izlasi veidojusi un pilsētu fotografējusi Rita Grīnvalde.

Uz izstādi.

Izstāde veidota ar VKKF mērķprogrammas "KultūrELPA" atbalstu projektā "Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē".


Virtuālā izstāde – "Zīmju parki Latvijā"

Zīmju parki ir īpaši iekārtotas teritorijas dabā, kur līdzās dabiskajai videi cilvēku veidotā ainavā ir uzstādīti lielformāta vides objekti – ornamenti. Šādi parki ir Latvijai raksturīga tradīcija, kura uzplaukusi salīdzinoši nesenā pagātnē. Tomēr tās izcelsme ir cieši saistīta ar latviskā ornamenta mitoloģisko interpretāciju, kas savukārt radīta starpkaru perioda mākslinieku un latviskās kultūras entuziastu darbos. Latviskā ornamenta mitoloģiskā interpretācija ornamentu saista ar mitoloģiju – zīmes tiek uztvertas kā vizuāli dievību un citu mitoloģisku konceptu atveidi, kas savukārt ļauj attīstīt ideju par zīmju labvēlīgo iedarbību uz to lietotāju. Zīmju parki ir viens no radošākajiem apliecinājumiem tradīcijas popularitātei mūsdienās.

Lasīt vairāk...

Fricim Brīvzemniekam – 175

"Kad dodam godu Barona tēvam kā lielākam tautas dziesmu zinātniskam sakopotājam, tad lai neaizmirstam nekad līdza godināt vismaz pieminēt un iedomāt, arī tā materiālu savācēju Brīvzemnieku, jo tie rokrakstu blāķi, kuru sakārtošanai Barona tēvs dāvinājis varbūt visas savas miera dienas vecumā, tie tautas druvā bij sakrauti statos Brīvzemnieka čaklajām darba rokām, nemaz nesūdzoties par grūtībām, par nevaļu un par dzīves iztikas pelnīšanas vajadzību citos darbos." (Kaudzītes Matīss. Atmiņas no tautiskā laikmeta. R. 1994., 262. lpp.). Atminēt un godināt nemaz nebūtu tik grūti, jo abu dzimšanas dienas ir blakus dienās, arī atdusas vietas Lielajos kapos atrodas līdzās.

Lasīt vairāk...

Virtuālās izstādes: Borisam Infantjevam un Ritai Drīzulei – 100!

Svinot 100 gadu jubilejas diviem folkloristiem – Ritai Drīzulei un Borisam Infantjevam – Latviešu folkloras krātuve (LFK) ir izveidojusi jaunu digitālo izstāžu telpu un publicējusi izvērstas šiem zinātniekiem veltītas izstādes. Jaunajās izstādēs varat lasīt stāstus par Drīzules un Infantjeva dzīvi un pētniecību, doties attēlu pastaigā, klausīties interviju fragmentus un sekot saitēm, kas ved uz tālāku lasāmvielu.

Lasīt vairāk...

Vilmai Greblei – 115

Folkloristei, īstenai malēnietei Vilmai Greblei (7.06.1906.–25.02.1991.) pieminama ieapaļa gadskārta un 30 gadi, kopš viņas vairs nav mūsu vidū. Pa šo laiku zinātnē ienākusi jauna paaudze, kam noderīgi iepazīt savus priekšgājējus. Latviešu folkloras krātuvē, kuras nosaukuma atjaunošanu (1992) viņa nepiedzīvoja, nopietno tautasdziesmu un revolucionāro dziesmu pētnieci un folkloristikas bibliogrāfijas rakstītāju visi cieņpilni dēvēja tikai par Greblīti.

Viņas mūžs saistīts ar daudziem pārpratumiem jau pašā iesākumā – gan ar dzimšanas datumu, gan arī dzimto vietu. Vilma Vanda Luize dienasgaismu ieraudzīja 1906. gada 28. maijā (pēc jaunā stila) Valkas apriņķa Kalnciema pagasta Kalnmuižas Kapukrogā, 1925. gadā tā pārdēvēta par Kalncempju pagasta Kalnienu, bet šobrīd Kalniena pieder Stāmerienas pagastam pie Gulbenes novada, bet Kalncempji – Alūksnei. Pirmā raudzībniece bija mātesmāsa, kam uzticēja reģistrēt bērniņu, jo viņas ceļš veda gar baznīcu, piesakot vēlāk mācītājam jaundzimušo, bija aizmirsusi īsto datumu un nokļūdījusies par desmit dienām. Izziņu literatūrā mulsina senākais Kalnciema pagasta nosaukums, un saistībā ar Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienu Valdemārs Ancītis vairākkārt kļūmīgi pieminējis izcilo folkloristi kā zemgalieti Jelgavas un Dobeles laikrakstos.

Lasīt vairāk...

Valdemāram Ancītim – 100

Simtgade pienākusi dižajam sēlim Valdemāram Ancītim (6.06.1921.–5.12.2006.), kurš dzimis Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagasta Kriškānu Ancīšos. Viņa vecākais brālis Krišjānis (28.10.1911.–9.01.1963.) pasaulē vēl nāca Kauņas guberņā, jo cariskā Krievija Kurzemes hercogistei piederošo pagastu bija ilgāk kā gadsimtu piešķīrusi Lietuvai. Latvija to atguva tikai pirms 100 gadiem. Kad arī Aknīstē novēloti atcēla dzimtbūšanu (1861), Ancīšu vectēvs Pēteris savās mājās izveidoja pirmo skolu pagastā un labprātīgi mācīja apmēram 70 apkārtnes puisēnus, kaut pats ne dienu skolā nebija gājis. Par viņu Valdemārs no mātes pierakstījis: .. var teikt, runava vīnā runoašanā, nikad jam valodas natrouka. Ka jys bout dzeivs, ta gon varāt daudz ko pateikt par vacīm laikīm. Jam beja cīši loba atmiņa, lobi atgoadava, ku nu tāva, ku nu tāva tāva, ku nu kura dzierdējs’. Beja jou jam i pošam par sevi ku poarstoāsteit. Kod jauns bejs iz vysoādīm niķim in stiķim. (LFK 1268, 1045) Valdemārs Ancītis nepiedzīvoto vectēvu daudz apdziedāja savā dzejā.

Lasīt vairāk...

Henrijam Visendorfam – 160

24. martā atzīmējam Henrija Visendorfa (1861–1916), Krišjāņa Barona tuvākā līdzstrādnieka, jubileju. Viņa personība Latvijas kultūras vēsturē bijusi ļoti sarežģīta un pretrunīga, vairāk noklusēta, pelta nekā slavēta. Par viņu 20. gs. 30. gados rakstījis Žanis Unams, viņa simtgade padomju laikā pagājusi nepamanīta. Gatavojoties Barona 150. jubilejai 20. gs. 80. gados, sākta viņa darbības izvērtēšana. Tikai pēdējos gadu desmitos mūs sasniegušas ziņas par viņa senčiem, radiem un pēcnācējiem no viņa māsas meitas Mildas Kārkliņas rakstiem Trejos Vārtos (1978) un Universitas (1986). Lielu pētījumu veicis dzimtas pārstāvis – mūziķis, muzejnieks Māris Visendorfs, veidojot dzimtas koku un noskaidrojot Henrija Visendorfa patieso dzimto vietu. Visendorfi nāk no Alsviķu pagasta Vizikoku ciema, kur vienas ģimenes brāļi pieņēmuši uzvārdus – Dišlers un Visendorfs. Vēl šodien tur atrodamas māju vietas ar šādiem nosaukumiem un slavenais Vizikoku ārstnieciskais acu avots, kas sakopts un iezīmēts ar informācijas stendu, kurā izlasāma Jāņa Kučera pierakstītā teika ar precīzām LFK materiālu norādēm. Henrijs (Indriķis) dzimis Startu muižā Raunas draudzē, šobrīd Priekuļu novada Mārsnēnu pagastā, kur viņa tēvs Johans (Hermanis) Kiperts (1832–1912) bijis dzirnavnieks, bet māte Karlīna Visendorfa (Lapiņa) (1835–1930) saimniecības vadītāja muižā, pārējie trīs Kipertu bērni jau dzimuši Plāterē, kur tēvs pārgājis strādāt Groziņu dzirnavās. Māsas Paulīnes mazmeita ir dzejniece Ingrīda Vīksna.

Lasīt vairāk...

Garamantas.lv Latvijas novados

Jau kopš 2016. gada Latviešu fokloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv darba grupa ar izbraukuma semināriem viesojas dažādās Latvijas pilsētās un pagastos – Liepājā, Mazsalacā, Gulbenē, Preiļos, Mērsragā, Cēsīs, Valmierā, Saldū, Tukumā, Sabilē, Smiltenē, Rēzeknē, Aizkrauklē, Ēvelē, Madonā, Ogrē, Lielvārdē, Valkā, Bārtā, Kuldīgā, Cesvainē, Jelgavā, Lubānā, Rojā.

Izbraukuma semināriem, radot plakātus, līdzēja sagatavoties mākslinieks Krišs Salmanis. LFK darbinieki ar mākslinieku sadarbojas jau 5 gadus. Te vienkopus apskatāma semināra afišu izstāde.



53. zinātniskā ekspedīcija Ziemeļlatgalē

No 2016. gada 19. līdz 26. augustam Ziemeļlatgalē – Viļakas novada Medņevas, Susāju un Šķilbēnu pagastā, Baltinavas novadā un Balvu novada Briežuciema pagastā – norisa Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves 53. zinātniskā ekspedīcija.

Ziemeļlatgalē nemateriālo kultūras mantojumu dokumentēja un ar sirsnīgu viesmīlību tika uzņemta 16 folkloristu grupa. Pētnieki savākuši dziesmas, pasakas, nostāstus, kristīgās leģendas, paražas, svētku un godu aprakstus, ticējumus, atmiņas, ārstniecības padomus un citus folkloras žanrus no 59 individuāliem teicējiem. Tāpat ekspedīcijas laikā krātuves skaņu un tautas mūzikas speciālisti ieskaņojuši Briežuciema etnogrāfisko ansambli (vadītāja Maruta Ločmele), Šķilbēnu etnogrāfisko ansambli (vadītāja Irina Husare), Upītes etnogrāfisko ansambli (vadītāja Līvija Supe), Viļakas etnogrāfisko ansambli “Abrenīte” (vadītāja Albīna Veina).


Ekspedīcija latviešu ciemos Sibīrijā

Autors: Aigars Lielbārdis

No 2015. gada 27. maija līdz 12. jūnijam notika LU LFMI Latviešu folkloras krātuves un muzeja un pētniecības centra "Latvieši pasaulē" pētnieku kopīgi rīkota zinātniska ekspedīcija uz latviešu ciemiem Sibīrijā. Latviešu folkloras krātuves pētnieki Sandis Laime un Aigars Lielbārdis un "Latvieši pasaulē" pētnieces Ieva Vītola un Brigita Tamuža pabija un veica lauka pētījumu Sibīrijas latviešu ciemos - Timofejevkā (Novosibirskas apg.), Suhonojā (Krasnojarskas apg.) un Lejas Bulānā (Krasnojarskas apg.). Timofejevka ir ciems, ko ap 1895. gadu dibināja izceļotāji no Latgales, galvenokārt no Ludzas apkaimes. Suhonoju ap 1896. gadu dibināja izceļotāji Alūksnes apkaimes. Sākotnēji ciems saukts par Sibīrijas Marienburgu jeb Alūksni. Savukārt Lejas Bulāna ir viens no vecākajiem latviešu ciemiem, ko ap 1858. gadu izveidoja cara laika izsūtītie - katordznieki, apmetoties uz dzīvi vienkopus.

Šī ekspedīcija bija turpinājums jau senākiem latviešu diasporas pētījumiem Krievijas Federācijā, ko Latviešu folkloras krātuves pētnieki veic kopš 1990. gadiem. Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.


Epitāfijas Latvijas kapsētās

Autore: Rita Treija

Epitāfijas ir piemiņas vēstījumi, kas darināti, ievērojot noteiktu teksta veidošanas tradīciju. Latvijas kapsētās mirušo piemiņai gravētie teksti ir apliecinājums gan konservatīvajai tradīcijai, gan kultūras izpausmju daudzkāršībai: epitāfijas līdzās konvencionālajam ziņojumam par mirušo ir arī dažādu kultūras un politisko procesu ilustrācijas. Pētījuma pamatā ir LU LFMI Latviešu folkloras krātuves kapu uzrakstu kolekcija – LFK [2101] – un autores memoriālo inskripciju vākums.

Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/042 "Kultūras kultūrā: robežvēstījumu politika un poētika".

Foto: Rita Treija


Maija dziedājumu tradīcija Latgalē

Autors: Aigars Lielbārdis

Maija dziedājumu tradīcija Eiropā aizsākās 19. gadsimta pirmajā pusē, savukārt Latvijā – 19. gadsimta otrajā pusē, galvenokārt katoliskajos novados – Latgalē un Augšzemē, izplatības un dinamikas pilnbriedu sasniedzot 20. gadsimta 30. gados.

Mūsdienās tradīcija joprojām ir nozīmīgs elements Latgales kultūrainavā – maija vakaros pie ceļmalu, kapsētu krustiem un baznīcās pulcējas apkārtnes ļaudis, lai ar dziesmām un lūgšanām godinātu Jaunavu Mariju. Lauka pētījums ietvēra tradīcijas izplatības apzināšanu, maija dziedājumu izpildījuma dokumentēšanu un ceļmalu krustu fotofiksāciju.

Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/042 "Kultūras kultūrā: robežvēstījumu politika un poētika".


Lauka pētījums "Mežs kā mājas"

Autore: Sanita Reinsone

Mežiem klāta teju puse Latvijas teritorijas, tie ir neatņemama daļa no ikdienas ainavas un dzīves daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Lauka pētījumā "Mežs kā mājas" uzmanības centrā bija dažādās meža pieredzes un izpratnes. Veicot mutvārdu vēstures un dzīvesstāstu intervijas dažādās Latvijas vietās, pirmkārt, tika izzināta meža definīcija – ko cilvēki saprot ar vārdu "mežs" ģeogrāfiskā, simboliskā, emocionāla, arī vēsturiskā un politiskā nozīmē un kā šī nozīme mainījusies dažādos apstākļos. Otrkārt, tika izzinātas mežā dzīvošanas pieredzes militārā, emocionālā un sadzīviskā ziņā un, treškārt, lauka pētījumā uzmanības lokā bija visdažādākās meža kultūrpieredzes, kas stāstītājiem šķita būtiskas, – ogošana, sēņošana, medības, pastaigas, apmaldīšanās un vadātājs, orientēšanās un dažādie priekšstati, kas saistīti ar mežu.

Lauka pētījuma rezultāti izmantoti grāmatā “Meža meitas. 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā” (Dienas Grāmata, 2015) un zinātniskajā publikācijā “Forbidden and sublime forest landscapes: narrated experiences of Latvian national partisan women after World War II” žurnālā “Cold War History” (2015).

Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/042 "Kultūras kultūrā: robežvēstījumu politika un poētika".