EN in English

Kas nu debesīs ar slotas kātu iejājis. (LFK 1459, 4172)

Garamantas.lv Latvijas novados

2016. gadā Latviešu fokloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv darba grupa ar izbraukuma semināriem viesojās vairākās Latvijas pilsētās – Liepājā, Mazsalacā, Gulbenē, Preiļos, Mērsragā, Cēsīs, Valmierā un Saldū.

Izbraukuma semināriem, radot plakātus, līdzēja sagatavoties mākslinieks Krišs Salmanis. LFK darbinieki ar mākslinieku sadarbojas jau 5 gadus. Te vienkopus apskatāma semināra afišu izstāde.



53. zinātniskā ekspedīcija Ziemeļlatgalē

No 2016. gada 19. līdz 26. augustam Ziemeļlatgalē – Viļakas novada Medņevas, Susāju un Šķilbēnu pagastā, Baltinavas novadā un Balvu novada Briežuciema pagastā – norisa Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves 53. zinātniskā ekspedīcija.

Ziemeļlatgalē nemateriālo kultūras mantojumu dokumentēja un ar sirsnīgu viesmīlību tika uzņemta 16 folkloristu grupa. Pētnieki savākuši dziesmas, pasakas, nostāstus, kristīgās leģendas, paražas, svētku un godu aprakstus, ticējumus, atmiņas, ārstniecības padomus un citus folkloras žanrus no 59 individuāliem teicējiem. Tāpat ekspedīcijas laikā krātuves skaņu un tautas mūzikas speciālisti ieskaņojuši Briežuciema etnogrāfisko ansambli (vadītāja Maruta Ločmele), Šķilbēnu etnogrāfisko ansambli (vadītāja Irina Husare), Upītes etnogrāfisko ansambli (vadītāja Līvija Supe), Viļakas etnogrāfisko ansambli “Abrenīte” (vadītāja Albīna Veina).


Ekspedīcija latviešu ciemos Sibīrijā

Autors: Aigars Lielbārdis

No 2015. gada 27. maija līdz 12. jūnijam notika LU LFMI Latviešu folkloras krātuves un muzeja un pētniecības centra "Latvieši pasaulē" pētnieku kopīgi rīkota zinātniska ekspedīcija uz latviešu ciemiem Sibīrijā. Latviešu folkloras krātuves pētnieki Sandis Laime un Aigars Lielbārdis un "Latvieši pasaulē" pētnieces Ieva Vītola un Brigita Tamuža pabija un veica lauka pētījumu Sibīrijas latviešu ciemos - Timofejevkā (Novosibirskas apg.), Suhonojā (Krasnojarskas apg.) un Lejas Bulānā (Krasnojarskas apg.). Timofejevka ir ciems, ko ap 1895. gadu dibināja izceļotāji no Latgales, galvenokārt no Ludzas apkaimes. Suhonoju ap 1896. gadu dibināja izceļotāji Alūksnes apkaimes. Sākotnēji ciems saukts par Sibīrijas Marienburgu jeb Alūksni. Savukārt Lejas Bulāna ir viens no vecākajiem latviešu ciemiem, ko ap 1858. gadu izveidoja cara laika izsūtītie - katordznieki, apmetoties uz dzīvi vienkopus.

Šī ekspedīcija bija turpinājums jau senākiem latviešu diasporas pētījumiem Krievijas Federācijā, ko Latviešu folkloras krātuves pētnieki veic kopš 1990. gadiem. Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.


Epitāfijas Latvijas kapsētās

Autore: Rita Treija

Epitāfijas ir piemiņas vēstījumi, kas darināti, ievērojot noteiktu teksta veidošanas tradīciju. Latvijas kapsētās mirušo piemiņai gravētie teksti ir apliecinājums gan konservatīvajai tradīcijai, gan kultūras izpausmju daudzkāršībai: epitāfijas līdzās konvencionālajam ziņojumam par mirušo ir arī dažādu kultūras un politisko procesu ilustrācijas. Pētījuma pamatā ir LU LFMI Latviešu folkloras krātuves kapu uzrakstu kolekcija – LFK [2101] – un autores memoriālo inskripciju vākums.

Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/042 "Kultūras kultūrā: robežvēstījumu politika un poētika".

Foto: Rita Treija


Maija dziedājumu tradīcija Latgalē

Autors: Aigars Lielbārdis

Maija dziedājumu tradīcija Eiropā aizsākās 19. gadsimta pirmajā pusē, savukārt Latvijā – 19. gadsimta otrajā pusē, galvenokārt katoliskajos novados – Latgalē un Augšzemē, izplatības un dinamikas pilnbriedu sasniedzot 20. gadsimta 30. gados.

Mūsdienās tradīcija joprojām ir nozīmīgs elements Latgales kultūrainavā – maija vakaros pie ceļmalu, kapsētu krustiem un baznīcās pulcējas apkārtnes ļaudis, lai ar dziesmām un lūgšanām godinātu Jaunavu Mariju. Lauka pētījums ietvēra tradīcijas izplatības apzināšanu, maija dziedājumu izpildījuma dokumentēšanu un ceļmalu krustu fotofiksāciju.

Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/042 "Kultūras kultūrā: robežvēstījumu politika un poētika".


Lauka pētījums "Mežs kā mājas"

Autore: Sanita Reinsone

Mežiem klāta teju puse Latvijas teritorijas, tie ir neatņemama daļa no ikdienas ainavas un dzīves daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Lauka pētījumā "Mežs kā mājas" uzmanības centrā bija dažādās meža pieredzes un izpratnes. Veicot mutvārdu vēstures un dzīvesstāstu intervijas dažādās Latvijas vietās, pirmkārt, tika izzināta meža definīcija – ko cilvēki saprot ar vārdu "mežs" ģeogrāfiskā, simboliskā, emocionāla, arī vēsturiskā un politiskā nozīmē un kā šī nozīme mainījusies dažādos apstākļos. Otrkārt, tika izzinātas mežā dzīvošanas pieredzes militārā, emocionālā un sadzīviskā ziņā un, treškārt, lauka pētījumā uzmanības lokā bija visdažādākās meža kultūrpieredzes, kas stāstītājiem šķita būtiskas, – ogošana, sēņošana, medības, pastaigas, apmaldīšanās un vadātājs, orientēšanās un dažādie priekšstati, kas saistīti ar mežu.

Lauka pētījuma rezultāti izmantoti grāmatā “Meža meitas. 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā” (Dienas Grāmata, 2015) un zinātniskajā publikācijā “Forbidden and sublime forest landscapes: narrated experiences of Latvian national partisan women after World War II” žurnālā “Cold War History” (2015).

Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/042 "Kultūras kultūrā: robežvēstījumu politika un poētika".


Lauka pētījums Indijā

Autors: Sandis Laime

Indija (līdzīgi kā dažas Āfrikas valstis un Jaungvineja) ir starp tām retajām vietām pasaulē, kur vēl mūsdienās notiek raganu vajāšana un nogalināšana. 16.-18. gadsimtā raganu mānija bija plaši izplatīta Eiropā, tostarp arī Latvijā. Lai gan raganu dedzināšana mūsu reģionā beidzās 18. gadsimta sākumā, raganu apsūdzības turpinājās vēl vismaz līdz 19. gadsimta beigām, par ko liecina folkloras avoti. Lai tos labāk saprastu, lauka pētījuma mērķis Indijā bija izzināt naratīvu (baumu, nostāstu, personīgās pieredzes stāstu) lomu raganu atrašanas, apsūdzēšanas un tiesāšanas procesa gaitā.

Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/042 “Kultūras kultūrā: robežvēstījumu politika un poētika”.


Atmiņu albumu tradīcija skolēnu kultūrā

(ilustrācijas no grāmatas)

Autore: Baiba Krogzeme-Mosgorda
Izdevējs: LU LFMI
Gads: 2013

Atmiņu albumi pieskaitāmi tradicionālām piemiņas lietām, kas glabā rakstiskas liecības par noteiktu laiku un cilvēkiem kādas personas biogrāfijā. Latvijā pagājušajā gadsimtā šāda veida albumus rakstījuši dažādu sociālo slāņu pārstāvji — bērni un pieaugušie, sievietes un vīrieši, karavīri, ieslodzītie, mājsaimnieces, rakstnieki, arī skolēni. Lielākajā to daļā ieraksti veidoti pēc līdzīga parauga, kas sastāv no veltījuma teksta dzejas vai aforisma formā, vēlējuma albuma īpašniekam un rakstītāja paraksta, tekstu bieži rotā ilustrācija. Pēc ierakstu satura un stila šķirami vismaz trīs šādu albumu veidi – klasiskais atmiņu albums, dziesmu klade un viesu grāmata.

Skolēnu tradīcijās atmiņu albumi pārņemti no pieaugušo kultūras jau kā gatava forma. Par aizguvumu liecina gan vēsturiskais ieraksta paraugs, gan bērnu kultūrai neraksturīgi teksti skolēnu albumos. Bērnu folkloras un mākslas ienākšana klasiskā albuma repertuārā, kā arī viņu jaunieviestie tekstu improvizācijas paņēmieni pārvērš albumu stilu kopumā no romantiski didaktiska uz radoši izklaidējošu. Mainās arī atmiņu albuma funkcijas — no plauktā glabāta suvenīra uz bērnu sabiedrībā aktīvi lietotu saziņas līdzekli.