EN in English

Ar zīda diegu nevar rupju maisu lāpīt. (LFK 231, 4945)

Borisam Infantjevam un Ritai Drīzulei – 100!

Svinot 100 gadu jubilejas diviem folkloristiem – Ritai Drīzulei un Borisam Infantjevam – Latviešu folkloras krātuve (LFK) ir izveidojusi jaunu digitālo izstāžu telpu un publicējusi izvērstas šiem zinātniekiem veltītas izstādes. Jaunajās izstādēs varat lasīt stāstus par Drīzules un Infantjeva dzīvi un pētniecību, doties attēlu pastaigā, klausīties interviju fragmentus un sekot saitēm, kas ved uz tālāku lasāmvielu.

Lasīt vairāk...

Vilmai Greblei – 115

Folkloristei, īstenai malēnietei Vilmai Greblei (7.06.1906.–25.02.1991.) pieminama ieapaļa gadskārta un 30 gadi, kopš viņas vairs nav mūsu vidū. Pa šo laiku zinātnē ienākusi jauna paaudze, kam noderīgi iepazīt savus priekšgājējus. Latviešu folkloras krātuvē, kuras nosaukuma atjaunošanu (1992) viņa nepiedzīvoja, nopietno tautasdziesmu un revolucionāro dziesmu pētnieci un folkloristikas bibliogrāfijas rakstītāju visi cieņpilni dēvēja tikai par Greblīti.

Viņas mūžs saistīts ar daudziem pārpratumiem jau pašā iesākumā – gan ar dzimšanas datumu, gan arī dzimto vietu. Vilma Vanda Luize dienasgaismu ieraudzīja 1906. gada 28. maijā (pēc jaunā stila) Valkas apriņķa Kalnciema pagasta Kalnmuižas Kapukrogā, 1925. gadā tā pārdēvēta par Kalncempju pagasta Kalnienu, bet šobrīd Kalniena pieder Stāmerienas pagastam pie Gulbenes novada, bet Kalncempji – Alūksnei. Pirmā raudzībniece bija mātesmāsa, kam uzticēja reģistrēt bērniņu, jo viņas ceļš veda gar baznīcu, piesakot vēlāk mācītājam jaundzimušo, bija aizmirsusi īsto datumu un nokļūdījusies par desmit dienām. Izziņu literatūrā mulsina senākais Kalnciema pagasta nosaukums, un saistībā ar Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienu Valdemārs Ancītis vairākkārt kļūmīgi pieminējis izcilo folkloristi kā zemgalieti Jelgavas un Dobeles laikrakstos.

Lasīt vairāk...

Valdemāram Ancītim – 100

Simtgade pienākusi dižajam sēlim Valdemāram Ancītim (6.06.1921.–5.12.2006.), kurš dzimis Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagasta Kriškānu Ancīšos. Viņa vecākais brālis Krišjānis (28.10.1911.–9.01.1963.) pasaulē vēl nāca Kauņas guberņā, jo cariskā Krievija Kurzemes hercogistei piederošo pagastu bija ilgāk kā gadsimtu piešķīrusi Lietuvai. Latvija to atguva tikai pirms 100 gadiem. Kad arī Aknīstē novēloti atcēla dzimtbūšanu (1861), Ancīšu vectēvs Pēteris savās mājās izveidoja pirmo skolu pagastā un labprātīgi mācīja apmēram 70 apkārtnes puisēnus, kaut pats ne dienu skolā nebija gājis. Par viņu Valdemārs no mātes pierakstījis: .. var teikt, runava vīnā runoašanā, nikad jam valodas natrouka. Ka jys bout dzeivs, ta gon varāt daudz ko pateikt par vacīm laikīm. Jam beja cīši loba atmiņa, lobi atgoadava, ku nu tāva, ku nu tāva tāva, ku nu kura dzierdējs’. Beja jou jam i pošam par sevi ku poarstoāsteit. Kod jauns bejs iz vysoādīm niķim in stiķim. (LFK 1268, 1045) Valdemārs Ancītis nepiedzīvoto vectēvu daudz apdziedāja savā dzejā.

Lasīt vairāk...

Henrijam Visendorfam – 160

24. martā atzīmējam Henrija Visendorfa (1861–1916), Krišjāņa Barona tuvākā līdzstrādnieka, jubileju. Viņa personība Latvijas kultūras vēsturē bijusi ļoti sarežģīta un pretrunīga, vairāk noklusēta, pelta nekā slavēta. Par viņu 20. gs. 30. gados rakstījis Žanis Unams, viņa simtgade padomju laikā pagājusi nepamanīta. Gatavojoties Barona 150. jubilejai 20. gs. 80. gados, sākta viņa darbības izvērtēšana. Tikai pēdējos gadu desmitos mūs sasniegušas ziņas par viņa senčiem, radiem un pēcnācējiem no viņa māsas meitas Mildas Kārkliņas rakstiem Trejos Vārtos (1978) un Universitas (1986). Lielu pētījumu veicis dzimtas pārstāvis – mūziķis, muzejnieks Māris Visendorfs, veidojot dzimtas koku un noskaidrojot Henrija Visendorfa patieso dzimto vietu. Visendorfi nāk no Alsviķu pagasta Vizikoku ciema, kur vienas ģimenes brāļi pieņēmuši uzvārdus – Dišlers un Visendorfs. Vēl šodien tur atrodamas māju vietas ar šādiem nosaukumiem un slavenais Vizikoku ārstnieciskais acu avots, kas sakopts un iezīmēts ar informācijas stendu, kurā izlasāma Jāņa Kučera pierakstītā teika ar precīzām LFK materiālu norādēm. Henrijs (Indriķis) dzimis Startu muižā Raunas draudzē, šobrīd Priekuļu novada Mārsnēnu pagastā, kur viņa tēvs Johans (Hermanis) Kiperts (1832–1912) bijis dzirnavnieks, bet māte Karlīna Visendorfa (Lapiņa) (1835–1930) saimniecības vadītāja muižā, pārējie trīs Kipertu bērni jau dzimuši Plāterē, kur tēvs pārgājis strādāt Groziņu dzirnavās. Māsas Paulīnes mazmeita ir dzejniece Ingrīda Vīksna.

Lasīt vairāk...

Garamantas.lv Latvijas novados

Jau kopš 2016. gada Latviešu fokloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv darba grupa ar izbraukuma semināriem viesojas dažādās Latvijas pilsētās un pagastos – Liepājā, Mazsalacā, Gulbenē, Preiļos, Mērsragā, Cēsīs, Valmierā, Saldū, Tukumā, Sabilē, Smiltenē, Rēzeknē, Aizkrauklē, Ēvelē, Madonā, Ogrē, Lielvārdē, Valkā, Bārtā, Kuldīgā, Cesvainē, Jelgavā, Lubānā, Rojā.

Izbraukuma semināriem, radot plakātus, līdzēja sagatavoties mākslinieks Krišs Salmanis. LFK darbinieki ar mākslinieku sadarbojas jau 5 gadus. Te vienkopus apskatāma semināra afišu izstāde.



53. zinātniskā ekspedīcija Ziemeļlatgalē

No 2016. gada 19. līdz 26. augustam Ziemeļlatgalē – Viļakas novada Medņevas, Susāju un Šķilbēnu pagastā, Baltinavas novadā un Balvu novada Briežuciema pagastā – norisa Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves 53. zinātniskā ekspedīcija.

Ziemeļlatgalē nemateriālo kultūras mantojumu dokumentēja un ar sirsnīgu viesmīlību tika uzņemta 16 folkloristu grupa. Pētnieki savākuši dziesmas, pasakas, nostāstus, kristīgās leģendas, paražas, svētku un godu aprakstus, ticējumus, atmiņas, ārstniecības padomus un citus folkloras žanrus no 59 individuāliem teicējiem. Tāpat ekspedīcijas laikā krātuves skaņu un tautas mūzikas speciālisti ieskaņojuši Briežuciema etnogrāfisko ansambli (vadītāja Maruta Ločmele), Šķilbēnu etnogrāfisko ansambli (vadītāja Irina Husare), Upītes etnogrāfisko ansambli (vadītāja Līvija Supe), Viļakas etnogrāfisko ansambli “Abrenīte” (vadītāja Albīna Veina).


Ekspedīcija latviešu ciemos Sibīrijā

Autors: Aigars Lielbārdis

No 2015. gada 27. maija līdz 12. jūnijam notika LU LFMI Latviešu folkloras krātuves un muzeja un pētniecības centra "Latvieši pasaulē" pētnieku kopīgi rīkota zinātniska ekspedīcija uz latviešu ciemiem Sibīrijā. Latviešu folkloras krātuves pētnieki Sandis Laime un Aigars Lielbārdis un "Latvieši pasaulē" pētnieces Ieva Vītola un Brigita Tamuža pabija un veica lauka pētījumu Sibīrijas latviešu ciemos - Timofejevkā (Novosibirskas apg.), Suhonojā (Krasnojarskas apg.) un Lejas Bulānā (Krasnojarskas apg.). Timofejevka ir ciems, ko ap 1895. gadu dibināja izceļotāji no Latgales, galvenokārt no Ludzas apkaimes. Suhonoju ap 1896. gadu dibināja izceļotāji Alūksnes apkaimes. Sākotnēji ciems saukts par Sibīrijas Marienburgu jeb Alūksni. Savukārt Lejas Bulāna ir viens no vecākajiem latviešu ciemiem, ko ap 1858. gadu izveidoja cara laika izsūtītie - katordznieki, apmetoties uz dzīvi vienkopus.

Šī ekspedīcija bija turpinājums jau senākiem latviešu diasporas pētījumiem Krievijas Federācijā, ko Latviešu folkloras krātuves pētnieki veic kopš 1990. gadiem. Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.


Epitāfijas Latvijas kapsētās

Autore: Rita Treija

Epitāfijas ir piemiņas vēstījumi, kas darināti, ievērojot noteiktu teksta veidošanas tradīciju. Latvijas kapsētās mirušo piemiņai gravētie teksti ir apliecinājums gan konservatīvajai tradīcijai, gan kultūras izpausmju daudzkāršībai: epitāfijas līdzās konvencionālajam ziņojumam par mirušo ir arī dažādu kultūras un politisko procesu ilustrācijas. Pētījuma pamatā ir LU LFMI Latviešu folkloras krātuves kapu uzrakstu kolekcija – LFK [2101] – un autores memoriālo inskripciju vākums.

Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/042 "Kultūras kultūrā: robežvēstījumu politika un poētika".

Foto: Rita Treija


Maija dziedājumu tradīcija Latgalē

Autors: Aigars Lielbārdis

Maija dziedājumu tradīcija Eiropā aizsākās 19. gadsimta pirmajā pusē, savukārt Latvijā – 19. gadsimta otrajā pusē, galvenokārt katoliskajos novados – Latgalē un Augšzemē, izplatības un dinamikas pilnbriedu sasniedzot 20. gadsimta 30. gados.

Mūsdienās tradīcija joprojām ir nozīmīgs elements Latgales kultūrainavā – maija vakaros pie ceļmalu, kapsētu krustiem un baznīcās pulcējas apkārtnes ļaudis, lai ar dziesmām un lūgšanām godinātu Jaunavu Mariju. Lauka pētījums ietvēra tradīcijas izplatības apzināšanu, maija dziedājumu izpildījuma dokumentēšanu un ceļmalu krustu fotofiksāciju.

Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/042 "Kultūras kultūrā: robežvēstījumu politika un poētika".


Lauka pētījums "Mežs kā mājas"

Autore: Sanita Reinsone

Mežiem klāta teju puse Latvijas teritorijas, tie ir neatņemama daļa no ikdienas ainavas un dzīves daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Lauka pētījumā "Mežs kā mājas" uzmanības centrā bija dažādās meža pieredzes un izpratnes. Veicot mutvārdu vēstures un dzīvesstāstu intervijas dažādās Latvijas vietās, pirmkārt, tika izzināta meža definīcija – ko cilvēki saprot ar vārdu "mežs" ģeogrāfiskā, simboliskā, emocionāla, arī vēsturiskā un politiskā nozīmē un kā šī nozīme mainījusies dažādos apstākļos. Otrkārt, tika izzinātas mežā dzīvošanas pieredzes militārā, emocionālā un sadzīviskā ziņā un, treškārt, lauka pētījumā uzmanības lokā bija visdažādākās meža kultūrpieredzes, kas stāstītājiem šķita būtiskas, – ogošana, sēņošana, medības, pastaigas, apmaldīšanās un vadātājs, orientēšanās un dažādie priekšstati, kas saistīti ar mežu.

Lauka pētījuma rezultāti izmantoti grāmatā “Meža meitas. 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā” (Dienas Grāmata, 2015) un zinātniskajā publikācijā “Forbidden and sublime forest landscapes: narrated experiences of Latvian national partisan women after World War II” žurnālā “Cold War History” (2015).

Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/042 "Kultūras kultūrā: robežvēstījumu politika un poētika".


Lauka pētījums Indijā

Autors: Sandis Laime

Indija (līdzīgi kā dažas Āfrikas valstis un Jaungvineja) ir starp tām retajām vietām pasaulē, kur vēl mūsdienās notiek raganu vajāšana un nogalināšana. 16.-18. gadsimtā raganu mānija bija plaši izplatīta Eiropā, tostarp arī Latvijā. Lai gan raganu dedzināšana mūsu reģionā beidzās 18. gadsimta sākumā, raganu apsūdzības turpinājās vēl vismaz līdz 19. gadsimta beigām, par ko liecina folkloras avoti. Lai tos labāk saprastu, lauka pētījuma mērķis Indijā bija izzināt naratīvu (baumu, nostāstu, personīgās pieredzes stāstu) lomu raganu atrašanas, apsūdzēšanas un tiesāšanas procesa gaitā.

Eiropas Sociālā fonda projekts Nr. 1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/042 “Kultūras kultūrā: robežvēstījumu politika un poētika”.


Atmiņu albumu tradīcija skolēnu kultūrā

(ilustrācijas no grāmatas)

Autore: Baiba Krogzeme-Mosgorda
Izdevējs: LU LFMI
Gads: 2013

Atmiņu albumi pieskaitāmi tradicionālām piemiņas lietām, kas glabā rakstiskas liecības par noteiktu laiku un cilvēkiem kādas personas biogrāfijā. Latvijā pagājušajā gadsimtā šāda veida albumus rakstījuši dažādu sociālo slāņu pārstāvji — bērni un pieaugušie, sievietes un vīrieši, karavīri, ieslodzītie, mājsaimnieces, rakstnieki, arī skolēni. Lielākajā to daļā ieraksti veidoti pēc līdzīga parauga, kas sastāv no veltījuma teksta dzejas vai aforisma formā, vēlējuma albuma īpašniekam un rakstītāja paraksta, tekstu bieži rotā ilustrācija. Pēc ierakstu satura un stila šķirami vismaz trīs šādu albumu veidi – klasiskais atmiņu albums, dziesmu klade un viesu grāmata.

Skolēnu tradīcijās atmiņu albumi pārņemti no pieaugušo kultūras jau kā gatava forma. Par aizguvumu liecina gan vēsturiskais ieraksta paraugs, gan bērnu kultūrai neraksturīgi teksti skolēnu albumos. Bērnu folkloras un mākslas ienākšana klasiskā albuma repertuārā, kā arī viņu jaunieviestie tekstu improvizācijas paņēmieni pārvērš albumu stilu kopumā no romantiski didaktiska uz radoši izklaidējošu. Mainās arī atmiņu albuma funkcijas — no plauktā glabāta suvenīra uz bērnu sabiedrībā aktīvi lietotu saziņas līdzekli.