Borisam Infantjevam – 100

2021. gada 14. septembrī simtā gadskārta Borisam Infantjevam (Борис Фёдорович Инфантьев, 14.09.1921. Rēzeknē – 18.03.2009. Rīgā). Daudzpusīgais Latvijas krievu zinātnieks darba gadus veltījis folkloristikai un pedagoģijai, taču viņa pētījumu jomas bijušas arī valodniecība, literatūrzinātne, kultūras vēsture. Latvijas Valsts Universitātē studējis slāvu un baltu filoloģiju (1940–1946), vienlīdz labi pazīdams kā baltu, tā slāvu folkloru un mitoloģiju, Boriss Infantjevs pievērsies to salīdzinošām studijām, kā arī folkloristikas vēstures problēmām. Viņa disertācija filoloģijas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai, kuru aizstāvēt varēja vien 1956. gadā, veltīta latviešu un krievu folkloristu sakariem. 1946. gadā Boriss Infantjevs kā laborants, pēcāk jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks uzsācis darbu Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Folkloras institūtā – Latviešu un krievu folkloras sakaru pētīšanas sektorā. 1952. gadā ideoloģisku iemeslu dēļ darbu institūtā nācies pamest.

Turpmākie gadi veltīti pedagoģijai (habilitētais pedagoģijas zinātņu doktors). 2001. gadā Boriss Infantjevs saņēmis IV pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni un Lielo folkloras balvu par mūža ieguldījumu.

Foto no ģimenes albuma

Foto no ģimenes albuma

Boriņka – Boriss Infantjevs – bērnībā.

Foto no ģimenes albuma

Boriss Infantjevs ar vecākiem – Fjodoru un Zinaīdu Infantjeviem. Tēvs, atvaļināts virsnieks, bija kļuvis par zemes mērnieku, māte bija Tērbatas medicīnas skolā izglītojusies akušiere, taču pēc dēla piedzimšanas pilnībā nodevās viņa audzināšanai.

Foto no ģimenes albuma

“Ziemas mēnešus jau no pašas dzimšanas mēs Rīgā dzīvojām – decembri, janvāri un februāri. Un martā jau tēvs brauca uz Rēzeknes apriņķi komandējumā. Viņš bija mērnieks, viņš dalīja tur sādžas. Tad mēs braucām, pa vasaru mēs pa Rēzeknes apriņķi visu laiku riņķojām apkārt, mainīdami kādas trīs četras sādžas katru vasaru. Tā kā es izbraukāju visu Rēzekni krustām šķērsām jaunībā. Pēc ģimenes nostāstiem – mani māte sešu mēnešu vai nedēļu vecumā pirmo reizi aizveda tais ceļojumos.”

Boriss Infantjevs 8.06.2007., intervējusi Rita Treija

Foto no ģimenes albuma

Foto no ģimenes albuma

Boriss un mamma slimnīcā ap 1934. gadu.

Foto no ģimenes albuma

Boriss Infantjevs kopš bērnības dzīvojis gan Latvijas krievu, gan latviskajā kultūras telpā. Viņš mācījies Krievu praktisko zinātņu skolotāju biedrības pamatskolā, taču vidējo izglītību ieguvis latviešu mācību iestādē – Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā. Baigajā gadā jauneklis uzsāka filoloģijas studijas, tās turpināja nacistiskā režīma apstākļos Otrā pasaules kara gados un noslēdza otrās padomju okupācijas sākumposmā. 1946. gadā viņš bija viens no diviem Latvijas Valsts universitātes absolventiem jaunajā slāvu – krievu filoloģijas specialitātē, iegūstot literatūrzinātnieka kvalifikāciju. Studijas noslēdzis ar izcilību kopā ar Mariju Semjonovu (1910–1988), vēlāk LVU Filoloģijas fakultātes docenti un pētnieci.

Mūža gaitā Boriss Infantjevs pastāvīgi paplašināja zināšanu un prasmju lauku. Viņš bija poliglots – iepazinis 22 valodas, tai skaitā sanskritu, akadiešu, grieķu, latīņu un senslāvu valodu.

Gatavības apliecība, Rīgas Valsts 1. ģimnāziju absolvējot.

No ģimenes arhīva

/

Studiju laiks. Universitātes mācībspēki – Boļeslavs Brežgo, Pauls Dāle, Viktors Černobajevs (Виктор Григорьевич Чернобаев), Jānis Alberts Jansons, Jānis Endzelīns.

Boriss un Austra Infantjevi 8.06.2007., intervējusi Rita Treija

“Eksāmenus un ieskaites mēs kārtojām, rēcot sirēnām un gaisa uzlidojumu signāliem, un ne reizi vien mums nācās skriet kopā ar pasniedzējiem uz bumbu patversmi un tur noslēgt savu stāstījumu par valodu klasifikāciju vai literatūras izpētes metodēm.”

Инфантьев Б. Curriculum vitae. Даугава. 2000. № 3. C. 101.

Izlaiduma vakars Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē 1946. gadā. Pirmajā rindā otrais no kreisās – Boļeslavs Brežgo, Slāvu filoloģijas nodaļas vadītājs. Otrajā rindā pirmā no kreisās absolvente Marija Semjonova, trešais no labās – Boriss Infantjevs.

Foto no ģimenes albuma

Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes diploms, izsniegts Borisam Infantjevam 1946. gada 9. septembrī.

No ģimenes arhīva

Borisa Infantjeva darba posms Folkloras institūtā (vēlāk Etnogrāfijas un folkloras institūtā) – no 1946. līdz 1952. gadam – aizrit totalitārisma atmosfērā. Šo laiku iezīmē Staļina personības kults, Latvijas iedzīvotāju deportācija uz Sibīriju (1949. gada 25. martā), plaša PSRS drošības struktūru darbība, politiski ideoloģisku kandidātu iecelšana atbildīgos posteņos, denunciācijas, “buržuāzisko nacionālistu” vajāšana akadēmiskajās aprindās, obligāta marksisma-ļeņinisma kursu apguve, ideoloģiski ievirzīta un angažēta māksla, fiziska un informatīva nošķirtība no Rietumu pasaules. Komunistiskā partija ar tās pirmorganizācijām katrā plašākā institūcijā, piemēram, zinātniskajos institūtos, universitātē un tās fakultātēs, īstenoja sovjetizāciju okupētajā Latvijā.

Zinātniskās karjeras veidošanai pēckara laiks bija sarežģīts. Taču Boriss Infantjevs ar entuziasmu nodevās gan folkloras materiālu vākšanai un izpētei, gan arhīvu studijām Maskavā, Ļeņingradā un Viļņā. Pamudinājumu pētīt latviešu un krievu folkloras sakarus viņš bija saņēmis jau 1943. gadā universitātē no Kārļa Draviņa, profesora Luža Bērziņa dainoloģijas semināru asistenta. Šim ieteikumam pētnieks sekoja visu dzīvi.

“Nu, mēs visi mācījāmies turēt muti. Un pirmām kārtām... Ancelānei bija viesības vai kas... Viņa speciāli vedināja visus nepārtraukti dziedāt dziesmas, lai nevajadzētu liekas runas runāt, jo nekad nevar zināt, ko tu vari izrunāt un kur tās tavas runas aizies, un kas no tā notiksies. Bet akurāt visu laiku vajadzēja dziedāt, lai nebūtu jārunā.”

Boriss Infantjevs 8.06.2007., intervējusi Rita Treija

Folkloras institūta atklātā sēde 1950. gadā, veltīta Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas 10. gadadienai. No kreisās – jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks Boriss Infantjevs, institūta direktors Roberts Pelše, direktora vietnieks Jānis Niedre.

LFK 19500076

/

Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Folkloras institūta struktūrvienības: Latviešu folkloras sektors, Folkloras vākšanas un kārtošanas sektors, Latviešu un krievu folkloras sakaru pētīšanas sektors.

Boriss Infantjevs ap 1994. gadu, intervējuši Guntis Pakalns un Māra Vīksna

/

Darbs Folkloras institūtā, kolēģi – Anna Bērzkalne (viņas častušku latviskojumi), Arturs Ozols, Antonija Siliņa, Vilma Greble, Alma Ancelāne, Pēteris Birkerts. LVU pasniegtie folkloras kursi. Par profesoru Robertu Pelši. Borisa Infantjeva arhīvu izpētes komandējumi.

Boriss un Austra Infantjevi 8.06.2007., intervējusi Rita Treija

Boriss Infantjevs lasa referātu. 1950. gads.

LFK 19500077

Izstāde Baltijas padomju republiku folkloristu konferences laikā Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālās bibliotēkas telpās 1951. gadā.

LFK 19510012

Vissavienības folkloristu konference Maskavā 1950. gada 27. novembrī. Boriss Infantjevs – priekšējā rindā otrais no labās.

LFK 19500101

/

Krievu folkloristi viesos Latvijas PSR – Marks Azadovskis (Марк Константuнович Азадoвский), Viktors Sideļņikovs (Виктор Михайлович Сидельников), Pjotrs Bogatirjovs (Пётр Григoрьевич Богатырёв), Ivans Rozanovs (Иван Никанорович Розанов), Vera Krupjanska (Вера Юрьевна Крупянская), Erna Pomeranceva (Эрна Васильевна Померанцева).

Boriss un Austra Infantjevi 8.06.2007., intervējusi Rita Treija

“Visi padomju cilvēki – profesori un akadēmiķi – brauca [uz kartupeļiem]. Vienreiz decembra mēnesī mēs aizbraucām uz kolhozu, kur vispār nekas nebija izaudzis. Ne sēts, ne izaudzis. [..] Paēduši krietnas brokastis, vienpadsmitos mēs gājām uz lauka. Konstatējām, ka nekas vispār nav izaudzis tajā kolhozā. Un izraut vispār nekā nevar. Gājām atpakaļ. Citi tur spēlēja kārtis, citi ko. Man jau vienmēr darbs līdzi. Es jau vienmēr rakstīju.”

Boriss Infantjevs 8.06.2007., intervējusi Rita Treija

Raksta “Padomju Latvijas folkloristu sasniegumi 10 gados” korektūra.

No ģimenes arhīva

Infantjevs B. Puškina “Pasaka par zvejnieku un zivtiņu” latviešu folklorā. Folkloras institūta raksti I. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmija, 1950. 28.–40. lpp.

Puškina “Pasaka par zvejnieku un zivtiņu” latviešu folklorā.

/

Kā tapis pētījums “Puškina “Pasaka par zvejnieku un zivtiņu” latviešu folklorā”.

Boriss un Austra Infantjevi 8.06.2007., intervējusi Rita Treija

Borisa Infantjeva disertācija filoloģijas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai (1950) un autoreferāts (1956)

/

Disertācija filoloģijas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai – pabeigta Staļina laikā, aizstāvēta Hruščova “atkusnī”.

Boriss Infantjevs ap 1994. gadu, intervējuši Guntis Pakalns un Māra Vīksna

Boriss Infantjevs folkloru vācis jau bērnībā, ar tēvu kopā ceļodams pa Latgali un Kurzemi. Vēlāk garamantas dokumentējis kā filoloģijas students un Folkloras institūta darbinieks – ne tikai latviešu, bet arī krievu, baltkrievu un poļu valodā. Pēc Otrā pasaules kara, kad īpaša uzmanība pievērsta padomju folkloras vākšanai, viņš piedalījies institūta rīkotajās kolektīvajās ekspedīcijās Ilūkstes (1947), Rēzeknes (1948), Ogres (1949) un Siguldas (1950) apriņķī, Bauskas rajonā (1951), Aknīstē un tās apkārtnē (1952).
Dodoties Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Folkloras institūta
V zinātniskajā ekspedīcijā uz Bauskas rajonu 1951. gadā. No kreisās: Vilma Greble, Mirdza Berzinska, Milda Kazeka, Boriss Infantjevs, Zenta Veilande, Austra Alksnīte, Gaida Kalniņa.

Foto no ģimenes albuma

Alma Ancelāne un Boriss Infantjevs Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Folkloras institūta
IV zinātniskajā ekspedīcijā Siguldas apriņķī 1950. gadā.

LFK 2160, 9

Folkloras ekspedīcijas dalībnieki Boriss Infantjevs, Antonija Siliņa un Marijana Pekele pie Siguldas ciema tautas nama 1950. gadā.

LFK 19500014

Boriss Infantjevs (vidū) Siguldā folkloras ekspedīcijas laikā 1950. gadā.

Foto no ģimenes albuma

Nostāsts par Kārli Ulmani Borisa Infantjeva folkloras vākumā.

LFK 1763, 1

Sklandraušu recepte, pierakstīta Kazdangas Vecpilī.

LFK 1763, 403

Krievu častuškas, savāktas Rēzeknes apriņķī 1948. gadā.

LFK 1834, 48–57

/

Padomju folklora un tās vākšana.

Boriss Infantjevs ap 1994. gadu, intervējuši Guntis Pakalns un Māra Vīksna

“Boriss Infantjevs ir pierakstījis 25 dziesmas, mīklas un častuškas no četrām meitenēm reizē – pirms pieciem gadiem no Novgorodas atbraukušās Ļubas, Zojas, Taņas un Tosjas lopkopības fermā “Pakauši”. Turpat Vecpakaušu mājās kopīgi vairāk nekā 30 častušku noskaita jaunie lauksaimniecības strādnieki Jakovs Gubins un Leonīds Ivanovs, savukārt savā ciemā lielākās častušku zinātājas ir māsas Jekaterina un Klava Krasnovas Muldu 98 mājās. Častuškas viņas gan noklausījušas no apkārtējiem ļaudīm, gan dzirdējušas radio. Tā no māsām pamīšus krieviski pierakstītas gandrīz 300 dziesmas, galvenokārt četrrindes.”

Ķencis T. Vācot padomju folkloru. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2019. 97.–98. lpp.

Elzas Šulces teiktā padomju folklora, Borisa Infantjeva pierakstīta 1950. gadā.

LFK 1862, 1

/

“Kolhoznieka rudzi auga” – dzied etnogrāfiskais ansamblis “Suitu sievas”.

Borisa Infantjeva ieskaņojums lentē 1951. gadā. LFK 000075

Infantjevs B. Latviešu padomju folklora, tās krāšanas metodes. Letonica. 2004. Nr. 11. 201.–208. lpp.

Borisa Infantjeva dzīvesbiedre Austra Infantjeva (dz. Alksnīte, 1920–2011) bija no Limbažu puses. 1947. gadā līdztekus neklātienes filoloģijas studijām viņa uzsāka laborantes darbu Folkloras institūtā. Dažus gadus Austra un Boriss bija kolēģi, vēlāk salaulājās, ģimenē piedzima meita Agnija. Turpmākajos gados Austra Infantjeva strādāja Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta Literatūras teorijas nodaļā.

Austra un Boriss Infantjevi Limbažos 1954. gadā.

Foto no ģimenes albuma

Atpūtā Lielupē 20. gadsimta 50. gados. No kreisās – tēvs Fjodors Infantjevs, Boriss Infantjevs ar meitu Agniju, vasarnīcas saimniece Elza Birkerte, māte Zinaīda Infantjeva un Marija Semjonova.

Foto no ģimenes albuma

Infantjevu ģimene atpūtā. Zinātnieks izmanto laiku rakstīšanai.

Foto no ģimenes albuma

Bulduru vidusskolas krievu valodas skolotājs Boriss Infantjevs (otrajā rindā trešais no labās) ar audzēkņiem 1954. gadā.

Foto no ģimenes albuma

Valodniece Velta Rūķe-Draviņa no Zviedrijas viesojas Birkertu namā Lielupē. No kreisās – Vilma Greble, Boriss Infantjevs, Antons Birkerts, Austra Infantjeva, Velta Rūķe-Draviņa, Alma Ancelāne, Zenta Veilande, Arturs Ozols, Agnija Infantjeva. Ap 1960. gadu.

Foto no ģimenes albuma

Infantjevs B. Kārlim Draviņam – 100. Divas tikšanaš ar Kārli Draviņu. Letonica. 2002. Nr. 8. 183.–189. lpp.

Boriss Infantjevs uzstājas 8. Starptautiskajā Baltijas studiju konferencē Stokholmā 1985. gada jūnijā ar Krišjāņa Barona 150. jubilejai veltītu zinātnisku priekšlasījumu.

Foto no ģimenes albuma

Infantjevs B. Krišjānis Barons un krievu zinātne. Tautasdziesma un mūsdienu kultūra 1. Rīga: Zinātne, 1984. 40.–56. lpp.

Boriss Infantjevs bija aktīvs zinātnieks līdz pat mūža nogalei. Viņš bija arī vairāku augstskolu pasniedzējs – pasniedzis “Krievu – latviešu folkloras sakarus” un citus lekciju kursus Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem (1997–2001), Ekonomikas un kultūras augstskolā lasījis lekcijas baltu mitoloģijā (2003/2004), docējis latīņu valodu Baltijas Krievu institūtā, savukārt Rīgas Pareizticīgo garīgā semināra audzēkņiem mācījis grieķu un latīņu valodu. 2007. gadā izdota grāmata “Балто-славянские культурные связи. Лексика, мифология, фольклор”, kurā apkopoti Borisa Infantjeva baltu un slāvu kultūras sakaru pētījumi ar dažādu leksikas, mitoloģijas un folkloras jautājumu analīzi. Pēdējos gados daudz intelektuālās uzmanības Boriss Infantjevs veltīja Latvijas vecticībnieku vēstures izpētei, kā arī sabiedriskām aktivitātēm Latvijas krievu kopienā.

Borisa Infantjeva radošo mantojumu, kurā ap 500 publikāciju, ar rūpību izzinājis un sistematizējis Ivans Jānis Mihailovs. Daļa viņa veikuma pieejama interneta vietnē “Latvijas krievi”.

Boriss un Austra Infantjevi ar mazmeitu Tīnu.

Foto no ģimenes albuma

Ilarions Ivanovs ar Austru un Borisu Infantjeviem.

Foto: Latvijas Vecticībnieku biedrības arhīvs

Borisa Infantjeva 80 gadu jubilejas svinības 2001. gadā Baltijas Krievu institūtā.

Foto: Latvijas Vecticībnieku biedrības arhīvs

Borisa Infantjeva biobibliogrāfija (2004)

Инфантьев Б. Балто-славянские культурные связи. Лексика, мифология, фольклор. Рига: Веди, 2007.

Boriss Infantjevs grāmatas atvēršanas svinībās LU Akadēmiskajā bibliotēkā 2007. gada 24. oktobrī.

Foto: Latvijas Vecticībnieku biedrības arhīvs

Borisa un Austras Infantjevu atdusas vieta Miķeļa kapos Rīgā. Epitāfija uz pieminekļa – krievu, latviešu un senslāvu valodā.

Foto: Guntis Pakalns

Foto no ģimenes albuma

Paldies par apmeklējumu!

Te aicinājums ierakstīt viesu grāmatā:

Lasīt

Izstādi veidojusi Rita Grīnvalde, palīdzot Vivitai Mackus, Antrai Upeniecei, Mārai Vīksnai, Guntim Pakalnam un Uldim Ķirsim. LU LFMI Latviešu folkloras krātuves virtuālo izstāžu mākslinieks – Krišs Salmanis. Paldies par atbalstu Borisa Infantjeva ģimenei, īpaši meitai Agnijai Kempelei un mazmeitai Tīnai Sidorovičai, kā arī Latvijas Vecticībnieku biedrībai un personīgi Ilarionam Ivanovam!

kultūrelpaValsts kultūrkapitāla fondsKultūras ministrija

Projekts “Daudzveidīga tradicionālās kultūras satura nodrošinājums digitālajā vidē” tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “KultūrELPA” atbalstu.

Izstāde